Piektdien, 5. decembrī, Jelgavā, notika ikgadējā Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras organizētā konference „Zemes pārvaldība un mērniecība”, kurā šogad uzstājās 12 vietējie referenti (kā arī viesi no Klaipēdas) ar ziņojumiem, kas skāra gan aktuālākus, gan ne tik aktuālus tematus zemes pārvaldības un mērniecības nozarēs.

SIA „GeoStar” tirdzniecības vadītājs Atis Vallis savā prezentācijā aplūkoja vienu no galvenajām ģeodēzijas un mērniecības dienaskārtības tēmām, analizējot jauno Latvijas kvaziģeoīda modeli LV ’14. A. Vallis norādīja, ka plašākai publikai nav zināma ne modeļa izstrādes metodika, ne daudzi no tajā izmantotajiem datiem. Vallis savā prezentācijā salīdzināja LV ‘14 un vairāku Latvijas kaimiņvalstu kvaziģeoīdu modeļus (Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas), kuri daļēji pārklāj arī Latvijas teritoriju. Šāds salīdzinājums atklāj, ka šajos modeļos tiek uzrādītas vienas un tās pašas problēmzonas, taču nevienā no šīm vietām „neiekrīt” LV ’14 modelī izmantotie GPS vai nivelēšanas (1. klases) punkti, kas rada jautājumu – no kādiem datiem un kā ir iegūtas virsmas vērtības šajās vietās?  Tāpat salīdzinājums ar kaimiņvalstu, īpaši Igaunijas, kvaziģeoīdu modeļiem Vallim radījis aizdomas, ka LV ’14 varētu saturēt rupjas gravimetrisko datu kļūdas. Savukārt, raugoties plašākā nozaru spektrā, problēmas varētu radīt arī tas, ka LV ’14 modelis pārklāj tikai Latvijas sauszemes teritoriju, bet ne jūras akvatoriju, kas nozīmē, ka jūrniecībā būs jāturpina lietot vecais modelis LV ’98 vai arī jāizmanto kāds cits, starptautisks modelis.

Prezentācijā bija klātesoši arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvji, kas solīja šīs nedēļas laikā ievietot LĢIA mājaslapā savu skaidrojumu par A. Vaļļa pētījumā norādītajām problēmām. „Es ceru, ka beidzot tiks iedoti arī kvaziģeoīda modeļa izejas dati, kurus mēs prasām jau kopš maija”, piebilda Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas izpilddirektors Juris Vītols.

Valsts Zemes dienesta ģenerāldirektores vietniece kadastra jautājumos Maija Bērziņa konferencē iepazīstināja ar izmaiņām nekustamā īpašuma reģistrācijas procesos, kuras tendētas gan uz papīra dokumentu aprites samazināšanu, gan divu informācijas sistēmu (kadastrs.lv un Zemesgrāmatas) datu sinhronizēšanu. Piemēram, kadastrālās uzmērīšanas lietas un zemes robežu plāni vairs nebūs nepieciešami būvju ierakstīšanai Zemesgrāmatā, jo šo informāciju tā saņems no kadastra informācijas sistēmas; tāpat dažviet samazināsies nepieciešamo izziņu skaits.

LLU LIF Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors Aivars Ratkevičs apskatīja ģeodēzisko instrumentu kalibrācijas poligonus un to izveides perspektīvas. Tas raisīja klātesošo diskusijas par šādu instrumentu pārbaužu nenoliedzamo nepieciešamību, tomēr arī izskanot secinājumiem, ka reāla virzība uz kalibrācijas poligonu attīstību Latvijā, visticamāk, sāksies tikai tad, kad šāda prasība tiks nostiprināta normatīvajos aktos.

LLU LIF Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors Armands Celms, kurš teica arī konferences atklāšanas runu, savā prezentācijā apskatīja Salaspils Kodolpētniecības centra būvju vertikālo deformāciju pētījumu gaitu un to rezultātus, kas atklājuši, ka Salaspils kodolreaktora kompleksā ietilpstošās ēkas vairāk nekā desmit gadu laikā kopš ģipšakmens ieguves uzsākšanas (un līdz ar to gruntsūdens līmeņa pazemināšanas) nosēdušās par 5-7 centimetriem (maksimālās vērtības), turklāt nosēšanās ir nevienmērīga, vienām ēku malām nosēžoties vairāk nekā citām. Uz situāciju dramatizējošo komentāru, ka „Salaspils kodolreaktors plīst uz pusēm”, A. Celms gan atbildēja noraidoši.

Par jauno LATPos bāzes staciju Valkā un to raksturojošajiem parametriem informēja LĢIA GNSS pastāvīgo bāzes staciju daļas vecākais eksperts Didzis Dobelis, zemes pārvaldības likumu un tā ieviešanas gaitu konferencē iztirzāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta Zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš, savukārt detalizētu pārskatu par normatīvajiem aktiem augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas apritē būvniecības procesā sniedza RTU maģistrante un Rīgas būvvaldes Būvju uzmērīšanas nodaļas vadītāja Una Krutova.

Konferencē uzstājās arī vairāki citi Rīgas Tehniskās universitātes maģistranti un bakalauri. Konferences ievirzei neierastāku tematu piedāvāja RTU maģistrants Edgars Šarfs, kurš apskatīja ekociematu attīstības perspektīvas Latvijā. Šī prezentācija izsauca lielu interesi un diskusijas, klausītājiem mēģinot salāgot teorētiski idillisko dzīvi ekoloģiskos un „zaļos” lauku ciematos ar praktiskās realitātes disonējošajiem aspektiem – to, ka Latvijā iedzīvotāji tomēr vairumā gadījumu pārceļas uz pilsētām, kur ir lielākas iespējas sevi nodrošināt, bet neskaitāmas lauku mājas stāv pamestas. RTU bakalaurs Jānis Bērziņš iepazīstināja ar prezentāciju par deformāciju mērījumiem HES hidrotehniskajās būvēs, RTU maģistrante Barbara Petrova iedziļinājās zemes konsolidācijas projekta grafiskās daļas izstrādes niansēs, bet RTU maģistrante Kristīne Eglīte kopā ar RTU bakalauri Zani Atstāju apskatīja tematu „Apvidus modelēšana, izmantojot brīvpieejas datus, radiosakaru līniju plānošanā”.

Savukārt RTU maģistrante Sindija Narkeviča aplūkoja būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības perspektīvas, tostarp izvirzot jautājumu par to, vai pašreizējās BKU metodes (lāzertālmēri, metra mēri, mērlentes) ir derīgas sarežģītāku konfigurāciju ēku uzmērīšanā un vai tās nodrošina lielāku uzmērījumu precizitāti nekā jau ir dota projekta dokumentācijā. Precīzas BKU metodes būtu izpildāmas ar tahimetriem un lāzerskeneriem, kuru ieviešana gan būtiski sadārdzinātu BKU procesu. S. Narkeviča kā iespējamos risinājumus redz vai nu sarežģīto ēku BKU procesa nodošanu privāto mērniecības uzņēmumu rokās, kuri uz to ir specializējušies, vai arī vispār atteikties no BKU un ēkas reģistrēt, pamatojoties tikai uz to būvprojektiem.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Konferences prezentācijas:

Maija Bērziņa. Kadastra un mērnieku lomas palielināšanās ar nekustamo īpašumu reģistrāciju saistītajos procesos.

Edvīns Kāpostiņš. Zemes pārvaldības likums un tā ieviešana.

Jānis Zvirgzds, Didzis Dobelis. LatPos uzlabojumi un servisa kvalitātes paaugstināšana.

Aivars Ratkevičs, Armands Celms, Vivita Baumane, Vita Cintiņa. Ģeodēzisko instrumentu kalibrācijas poligona elementu izveides prakse un tālākās attīstības perspektīvas.

Barbara Petrova. Zemes konsolidācijas projekta grafiskās daļas izstrāde.

Edgars Šarfs. Ekociematu attīstība Latvijā.

Atis Vallis, Jānis Kaminskis. Kvaziģeoīda modeļa LV14 pētījumi.

Jānis Bērziņš. Deformāciju novērojumi HES hidrotehniskajās būvēs.

Sindija Narkeviča. Būvju uzmērīšanas procesa attīstība.

Una Krutova. Augstas detalizācijas topogrāfiskā informācija būvniecības procesā.

Zane Atstāja, Kristīne Eglīte. Apvidus modelēšana, izmantojot brīvpieejas datus, radiosakaru līniju plānošanā.