Ģeodēzija – zinātnes un ražošanas nozare, kurā pēta Zemes veidu, lielumu, gravitācijas lauku, kā arī nosaka dabas elementu un tautsaimniecības objektu savstarpējo stāvikli uz Zemes virsmas kādā ar Zemi saistītā koordinātu sistēmā
Ģeodēziskais punkts – apvidū ierīkota zīme, kurai noteikts vismaz viens no šādiem raksturlielumu veidiem: koordinātas, augstums, gravimetriskā vai magnetometriskā vērtība.
Ģeodēziskais tīkls – ģeodēzisko punktu kopums ar noteiktiem raksturlielumiem.
Kartogrāfija – zinātnes un ražošanas nozare, kas aptver ģeotelpisku darbību veidošanas, izpētes un lietošanas jautājumus.
Karte – ģeotelpiskās informācijas attēls plaknē vizuāli uztveramā formā, papīra vai digitālā veidā.
Tematiskā karte – karte, kuras saturs un noformējums veidots noteiktas tēmas vai tēmu grupas attēlošanai.
Topogrāfiskā karte – karte, kurā ar topogrāfiskiem apzīmējumiem parādīti Zemes virsmas elementi, objekti un reljefs.
Topogrāfiskie apzīmējumi – standartizēti, oficiāli apstiprināti apzīmējumi objektu un elementu attēlošanai topogrāfiskajās kartēs un plānos.
Ģeotelpiskā informācija – dati par Zemes virsmu un tās apvalku, kuriem ir noteiktas koordinātas un kuri ir sakārtoti loģiskā struktūrā.
Ģeotelpiskās informācijas sistēma – informācijas sistēma, kurā uzkrāj un apstrādā ģeotelpisko informāciju un nodrošina tās apriti.
Zemes vienība – teritorija ar nekustamā īpašuma objekta noteikšanas procesa rezultātā apvidū un kartogrāfiskajā materiālā izveidotām robežām.
Kuri tie ir?