Valdība otrdien, 22. septembrī, pieņēmusi Ministru kabineta noteikumus “Nozares, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu”. Noteikumi aizliedz mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu 37 tautsaimniecības nozarēs, starp kurām ir arī uz mērniecības un ģeodēzijas darbiem attiecināmā joma „Arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi; tehniskā pārbaude un analīze”. Vienlaikus pieņemšanas stadijā atrodas arī likumu grozījumi, kas paredz, ka par ikvienu mikrouzņēmuma darbinieku, sākot no 2018. gada, būs obligāti jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no minimālās algas apmēra.

Aizliegtajām nozarēm – trīs gadu pārejas periods

Aizliegt mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu noteiktās nozarēs paredzēja Saeimā šā gada aprīlī pieņemtie Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi. Minētie grozījumi arī nosaka pārejas periodu, kura laikā mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varēs turpināt piemērot arī „nepareizajās” nozarēs. Uzņēmumi, kas ieguvuši mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu līdz šā gada 30. aprīlim, varēs turpināt darboties mikrouzņēmuma nodokļa režīmā vēl arī 2016., 2017. un 2018. gadā. Savukārt uzņēmumi, kas mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu ieguvuši (vai iegūs) no šā gada 1. maija līdz 31. decembrim, varēs maksāt mikrouzņēmuma nodokli vēl tikai nākamajā, 2016. gadā. Jauni mikrouzņēmuma nodokli maksājošie uzņēmumi aizliegtajās nozarēs nevarēs tikt dibināti, sākot ar nākamā gada 1. janvāri.

Valdība uzskata, ka mikrouzņēmumu režīms konkrētajās nozarēs jāaizliedz vairāku iemeslu dēļ:

1) netiekot ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā, jo pastāv augsts nelaimes gadījumu risks un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem sociālo pakalpojumu klāsts pieejams mazākā apmērā nekā tiem darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā režīmā;

2) pastāv augsts risks, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīmu izmanto nodokļu plānošanas nolūkā, t.sk., lai izvairītos no nodokļu nomaksas atbilstoši saimnieciskās darbības ietvaros veikto darījumu ekonomiskajai būtībai;

3) jomā ir augsts ienākumu potenciāls un ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas un kvalifikācija;

4) netiek ievērotas sabiedrības intereses godīgas konkurences jomā.

Plāno ieviest minimālo sociālo iemaksu apmēru

Valdības otrdienas sēdē tika apstiprināti arī grozījumi likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un tiem korespondējošie grozījumi „Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz samazināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi un izslēgt no MUN valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu daļu, bet vienlaikus nosaka, ka mikrouzņēmumam-darba devējam būs jāmaksā par savu darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no vismaz minimālās algas.

Grozījumu teksts nosaka, ka obligāto iemaksu objekts par katru mikrouzņēmuma darbinieku nevarēs būt mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar VSAOI likmi (34,09%). Tādējādi, ja mikrouzņēmuma darbinieks pelna, piemēram, tikai 200 eiro mēnesī, VSAOI par šo darbinieku tik un tā būtu jāmaksā no minimālās algas (šobrīd tas būtu: 360 x 34,09% = ~122 eiro).

Plānots, ka minētā kārtība pilnā mērā stāsies spēkā ar 2018. gada 1. janvāri. Nākamajā – 2016. gadā – vēl saglabātos pašreizējā kārtība, bet 2017. gads iecerēts kā pārejas periods, kad minimālā VSAOI likme par mikrouzņēmuma darbiniekiem būs 3/4 no minimālās algas iemaksu objekta.

Līdz ar to tiek plānots samazināt arī mikrouzņēmumu nodokļa likmes:

1)  mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro – 5 %,

2)  mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000,00 eiro par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības pirmo, otro un trešo taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas – 5 %, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu kopš mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas, mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 8 %.

Grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas un Mikrouzņēmumu nodokļa likumos vēl nav stājušies spēkā, tie būs jāpieņem trīs lasījumos Saeimā.

MK Noteikumi “Nozares, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu”

Ikars Kubliņš