Jūnijā desmit gadu jubileju svinēja SIA “Mērniecības Datu centrs” – uzņēmums, kas ieņem līderpozīciju Latvijas augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas uzturēšanas pakalpojumu tirgū. “Mērniecības Datu centrs” ne tikai uztur ADTI, bet arī ievieš mūsdienīgus digitālos risinājumus, publicējot datus īpaši izveidotajā karšu pārlūkā Topografija.lv, par to gūstot uzņēmēju organizāciju atzinību (Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas Gada balva Privātajā sektorā „Izcilākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā” un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras speciālbalva pasākumā “Platīna Pele 2015”). Par to, kā uzņēmums veidojies, kā ieguvis vadošo lomu savā nozarē, kur tiek smeltas idejas inovācijām, kā biznesā palīdz vai traucē Latvijas normatīvais regulējums un citiem jautājumiem – saruna ar “Mērniecības Datu centra” līdzīpašnieku Kasparu Kojaloviču.

Kā uzņēmums izveidojās? Kas bija dibinātāji un kā radās doma darboties ģeotelpiskās informācijas jomā?

“Mērniecības Datu centru” dibināja vairāku – kopskaitā desmit – mērniecības uzņēmumu vadītāji. Dibināšanas pamatā bija ideja, ka privātā kompānija spēs efektīvāk veikt datu uzturēšanu un operatīvāk apkalpot mērniekus, jo gan Valsts zemes dienestā, gan pašvaldībās toreiz šī apkalpošana bija ļoti lēna. “Mērniecības Datu centrs” jau sākotnēji bija ieinteresēts, lai datu aprite notiktu ātrāk un lai apmierināti būtu visi – gan mērnieki, gan datu lietotāji pašvaldībās.

Kā tu pats atnāci uz MDC?

Es pats ar datu uzturēšanu sākotnēji nodarbojos Valsts zemes dienestā, bet redzēju, ka tur vairs nav izaugsmes iespēju – sistēmas attīstība bija nonākusi strupceļā, nebija nekādas sadarbības ar pašvaldību būvvaldēm, liela daļa datu zemes dienestam vienkārši “gāja garām”. Dati bieži vien palika disketēs vai e-pastā būvvaldēs un līdz zemes dienestam nenonāca. Bija pat tādi kuriozi, kad mērnieks, kurš redzējis, kā kolēģis mēra kādu teritoriju, jautā zemes dienestam datus, bet izrādās, ka to nav. Iznāca, ka viens un tas pats zemes gabals jāmēra vairākas reizes.

Cik strauji noritēja MDC izaugsme? Vai bija grūti ieinteresēt klientus datu uzturēšanu uzticēt privātam uzņēmumam?  

Sākumā “Mērniecības datu centram” bija sadarbība tikai ar trijām pašvaldībām – Stopiņiem, Siguldu un Mārupi. Uz “Mērniecības datu centru” atnācu 2007. gadā, strādāju tieši uzņēmuma paplašināšanās virzienā – braucu uz pašvaldībām, stāstīju par mūsu piedāvājumu un tā priekšrocībām. Pirmo pusgadu bija sajūta, ka pūles nedod rezultātu – tu runā, runā, bet nekas nenotiek. Bet tad, kad beidzot “aizgāja”, pašvaldības pievienojās viena pēc otras. Vienkārši bija nepieciešams laiks, lai mūsu piedāvājumu saprastu, izvērtētu. Tad pienāca brīdis, kad Valsts zemes dienests atteicās no datu uzturēšanas, un visas pašvaldības meklēja privātos uzturētājus vai arī izvēlējās datus uzturēt pašas saviem spēkiem. Tajā laikā radās arī konkurenti – citi privātie datu uzturētāji, taču, tā kā mums jau bija iekrāts laika un pieredzes handikaps, tad spējām saglabāt tirgus līderu pozīciju un lielākie datu uzturētāji esam arī šobrīd. Līdz ar lielāku apgrozījumu spējam vairāk ieguldīt attīstībā. Kā jau iepriekš minēju, SIA “Mērniecības datu centrs” galvenais dibināšanas mērķis bija izveidot efektīvu mērniecības datu apmaiņas sistēmu, kas nebremzētu mērniecības darbu izpildi, tādejādi nesot labumu mērniecības uzņēmumiem, viņu klientiem un sabiedrībai kopumā. Līdz ar to viss nopelnītais jāiegulda tālākā attīstībā. Redzot šādu mūsu politikas realizāciju, klienti mums uzticas.

Par attīstību runājot – kā nonācāt līdz idejai par karšu pārlūka topografija.lv izveidošanu?

Uzņēmuma darbības izplešanās fāzē tehnoloģiskā attīstība nenotika – datus klienti pārlūkoja ar grafiskajām programmām MicroStation vai Auto CAD. Taču pirms diviem gadiem izveidojām Topografija.lv, kas sākumā bija iecerēta tikai kā pārskata karte, kas parāda, kuri datu uzturētāji darbojas katrā no pašvaldībām, ar ko uzmērījumi jāsaskaņo un kādi ir saistošie noteikumi katrā pašvaldībā. Tad mums radās doma sākt publicēt karšu pārlūkā arī pašus datus, īpaši tas noder pašvaldībām, kurām nav grafisko programmu, ar kurām datus pārlūkot. Tas sniedz iespēju pašvaldībām pašām šos datus redzēt un sākt izmantot efektīvāk. Izrādās, ka pašvaldības topografija.lv izmanto visdažādākajos, arī pavisam negaidītos veidos – piemēram, dodot uzdevumu zāles pļāvējiem, iezīmē kartē konkrēto teritoriju, kuru nepieciešams appļaut. Ir bijis pat tāds gadījums, kad topografija.lv izmanto pašvaldības policists, lai atrisinātu divu kaimiņu robežu strīdu. Divi kaimiņi bijuši gatavi viens otru gandrīz nošaut, jo viens ar auto braucis pa otra zemi. Strīda izšķiršanai ticis izsaukts pašvaldības policists, kurš ieguvis izdruku no topografija.lv, atpazinis situāciju dabā un parādījis izdruku strīdniekiem. Situācija bijusi tik viennozīmīga, ka mērnieka klātbūtne nav bijusi nepieciešama. Dažviet policisti izmanto karšu pārlūku, lai noteiktu īpašniekus teritorijām, kurās nav nopļauti latvāņi… Tā kā pielietošanas iespējas ir visdažādākās.

Vai attīstības idejas mēdzat aizgūt arī no labākajiem ārzemju paraugiem?

Apzināti nekādas idejas nekopējam, protams, ka kaut kas palicis zemapziņā no starptautisko forumu apmeklējumiem. Rezultātā jaunas idejas rodas kaut kur redzēto, dzirdēto un lasīto pielāgojot vietējiem apstākļiem. Jau sen konstatēju, ka tas, kas izstādēs tiek demonstrēts kā attīstītas tehnoloģijas, ne vienmēr ir plaši ieviests dzīvē. Vēl Mērniecības Datu Centra attīstības pirmsākumos nācās atskārst, ka datu digitalizācijas jomā, piemēram, attīstītā rietumvalsts Vācija mūs īpaši nav apsteigusi, iespējams pat atradās iepakaļ. Tā 2008.gadā “InterGeo” forumā sastaptais kāda Čehijas uzņēmuma pārstāvis, kurš specializējies datu digitalizācijā, man stāstīja, ka Vācijā daudzās federatīvajās republikās topogrāfiskos un inženierkomunikāciju datus vēl aizvien glabā uz papīra ruļļiem. Un viņiem priekšā vēl ir neaptverams darbības lauks, šos datus digitalizējot. Savukārt Latvijā straujāku elektronisko resursu attīstību stimulēja iekārtas maiņa. Padomju laiki beidzās, tad iestājās deviņdesmito gadu krīze, kādu laiku gandrīz neko nebūvēja, un, sākoties digitālo tahimetru un datoru ērai, visi mērniecības dati tika iegūti un apstrādāti tikai digitālā veidā. Rezultātā mūsu valstī jau divtūkstošo gadu sākumā inženiertopogrāfiskā informācija tika uzkrāta vienkopus par visu valsts teritoriju, kamēr citās valstīs, cik man zināms, tā nenotika. Šodien mūsu uzņēmums ieņem vadošo vietu valstī inženiertopogrāfisko datu apkopošanā, gan apkalpojamās teritorijas, gan datu apjoma ziņā. Man nav zināma analoga situācija kādā citā valstī. Šajā jomā citi varētu aizgūt biznesa ideju no mums.

Kādas izmaiņas nesa pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma – vai MDC biznesam tās nāca par labu vai par sliktu?

Vairāk par labu. Sākotnēji, kad bija vairāk nekā 500 pašvaldību, tas bija par traku – nevarējām pie visiem potenciālajiem klientiem aizbraukt vizītēs. Tāpēc uzsvaru likām uz tām pašvaldībām, kur vairāk iedzīvotāju, kur kaut kas notiek – Pierīga un lielākās pilsētas. Pēc pašvaldību apvienošanās gandrīz visi jaunie novadi arī palika mūsu klienti, zaudējām vienīgi Salas pagastu, kas apvienojās ar Babīti, kas izlēma datus uzturēt paši. Pašvaldību reformas rezultātā iznāca, ka par lielo, aktīvo, darbīgo novadu ienestajiem līdzekļiem varam uzturēt datus arī mazajos, attālajos novados.

Vai datu uzturēšanas jomā normatīvais regulējums Latvijā ir sakārtots?

Var teikt, ka normatīvais regulējums lielos vilcienos ir sakārtots. Galvenais ir sekot līdzi likumdošanas izmaiņu procesiem, lai novērstu kļūdainu un sabiedrībai kaitīgu likumdošanas normu pieņemšanu. Piemēram, pašlaik aktuālas ir topošās izmaiņas Ministru kabineta noteikumiem „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi”, kur mūsu kolēģe seko, lai informācija par jaunizbūvētām vai nojauktām inženierbūvēm tiktu fiksēta arī datu bāzē, un būtu atkalizmantojama nākotnē. Kā piemēru pakāpeniskiem likumdošanas uzlabojumiem varu minēt situāciju, kas bija izveidojusies mūsu Pierīgas novados. Kādreizējā vienas Pierīgas būvvaldes „kaprīze” – prasība, kurai nebija stingra normatīvā regulējuma, bet bija loģisks un praktisks pamatojums, pēc vairākiem gadiem ir materializējusies Ministru kabineta noteikumu „Ēku būvnoteikumi” punktā par izpildmērījumu plānu. Šeit es runāju par ēkas novietnes plānu, pirms ēkas pieņemšanas ekspluatācijā. Agrāk bija jāsastāda plāns, kurā – nepieciešams attēlot tikai ēkas novietojumu attiecībā pret īpašuma robežām, lai pārbaudītu vai ēku būvējot , nav pieļautas atkāpes no būvprojekta , taču viena pašvaldība iesāka un citas pārņēma praksi šādos gadījumos likt uzmērīt pilnu topogrāfisko situāciju – gan celiņus, kur apgaismojumu, gan laistīšanas ierīces un tamlīdzīgi – visu labiekārtojumu. Kopš 2014.gada oktobra šī prasība ir noteikta Ēku būvnoteikumu 157.2. apakšpunktā. Ēkas īpašniekam, protams, tas izmaksā nedaudz dārgāk, bet mērniekiem pieņemu ka tas ir izdevīgāk – vairāk darba un lielāka tāme. Reizēm mērniekiem šādu uzmērīšanu pasūta arī bankas, kas pārņem īpašumus no maksātnespējīgiem kredītņēmējiem, reizēm nezinot, ko īsti pārņem – pati māja uzmērīta, taču komunikācijas un labiekārtojums – ne.

Cik daudzi ikdienā izmanto topografija.lv resursus?

No reģistrētajiem lietotājiem dienā pārlūku apmeklē ap simts, vēl, protams, arī nereģistrētie lietotāji. Mērniekiem darba laika amplitūda ir ļoti plaša – ir, kas strādā pa naktīm, ir, kas iereģistrējas sistēmā piecos no rīta. Arī darbus reģistrācijai mērnieki sūta gandrīz visu diennakti, klusā stunda ir vienīgi no diviem līdz četriem naktī.

Kādas ir MDC turpmākās attīstības ieceres? Vai jau padomā nākamās inovācijas?

Tuvākajā nākotnē esam paredzējuši ieviest jaunus tehniskus risinājumus, kas atvieglos darbu gan mērniekiem, gan pašvaldībām. Plānojam piedāvāt vēl daudzveidīgākas datu apstrādes un izmantošanas iespējas. Būtu interesanti attēlot kartē arī informāciju par mērniekiem – kurš mērnieks un kad ir uzmērījis katru konkrēto apvidus objektu. Tehniski tas jau ir izdomāts un sistēma izveidota, bet vēl nav iedarbināta, jo pagaidām tas ir pārāk dārgi.