Piektdien, 10. martā, Rīgā tika aizvadīta gadskārtējā Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulce un seminārs. Šoreiz galvenās mērnieku diskusijas izvērtās par datu neatbilstības problēmām, kas tiek konstatētas pēc vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanas (tika analizēts Jūrmalas piemērs), atsevišķiem mērnieku sertifikācijas jautājumiem, kā arī gaidāmajām izmaiņām inženierbūvju izpildmērījumos. Kā ierasts, notika arī mērniecības goda apbalvojumu pasniegšana, ko šogad saņēma trīs nozares izcilnieki.

LMB kopsapulcē, saskaņā ar ierasto rotācijas kārtību, tika nomainīti divi valdes locekļi – aizejošo Aigara Ansberga un Andreja Igauņa vietā valdē tika ievēlēti Una Krutova un Aldis Pizāns.

Valsts plāno noteikt vienotas cenas mērnieku sertifikācijas pakalpojumiem

Semināra daļā mērnieku interesi raisīja LMB Sertifikācijas centra vadītāja Mārtiņa Reinika uzstāšanās, iepazīstinot ar aktualitātēm sertifikācijas sistēmā. Kopumā vairāk nekā 90% mērnieku jau esot iesnieguši atskaites par pērn paveiktajiem darbiem, daļa vēl nav pabeiguši darbus. Vērojams, ka darbu kopskaits, salīdzinājumā ar 2015. gadu, ir nedaudz mazinājies, kā arī mazliet izlīdzinājies darbu skaits mērnieku vidū, samazinoties pašu ražīgāko individuālo mērnieku apgriezieniem, informēja M. Reiniks. Statistika par mērnieku izpildīto darbu apjomiem esot ieinteresējusi arī Valsts ieņēmumu dienestu, daudznozīmīgi piebilda LMB SC vadītājs.

Pārpratumu situāciju pērn izraisījušas Valsts zemes dienesta norādes par servitūtu attēlošanu. Normatīvi paredz, ka mērniekam jāpārliecinās par ceļa servitūta esamību, saskaņā ar pieejamo reģistru informāciju. Bijis gadījums, kad mērnieks aktualizētajā plānā netika uzrādījis servitūtu (lai gan tas redzams iepriekšējā plānā), jo servitūts nebija reģistrēts zemesgrāmatā. Pamatojoties uz šo precedentu, Valsts zemes dienests operatīvi mainījis vadlīnijas, un tagad mērniekam jāattēlo servitūts arī tad, ja tas parādās tikai iepriekšējā plānā, zemesgrāmatā vai jebkurā citā informācijas avotā.

Tieslietu ministrija kopā ar Valsts zemes dienestu uzsākusi darbu pie sertifikācijas noteikumu izmaiņām, taču patlaban vēl neesot skaidrības, kādas tās būs. Zināms vien ir tas, ka notiek virzība uz vienota sertifikācijas pakalpojumu cenrāža ieviešanu, kas būtu saistošs visām sertifikācijas institūcijām. Savukārt neesot plānots, ka sertifikācijas institūcijas saņemtu deleģējumu un tiktu pārraudzītas no Tieslietu ministrijas puses, teica M. Reiniks. Minētais acīmredzot nozīmē, ka konkurence ar cenām sertifikācijas jomā varētu tikt izbeigta, tomēr joprojām saglabāsies iespēja konkurēt ar uzraudzības pakalpojuma “draudzīgumu” klientam.

Runājot par mērnieku uzraudzībā konstatētajiem būtiskākajiem pārkāpumiem, M. Reiniks īpaši brīdināja, ka mērniekam ir jābūt klātesošam objektā pie robežu apsekošanas vai uzraudzības, strīdu situāciju risināšanas utml. gadījumos. Mērnieku šādā situācijā nevar aizstāt cita persona, pat ne tad, ja to deleģē uzņēmuma vadītājs. Ja mērnieks objektīvu apstākļu dēļ nevar ierasties (piemēram, ir saslimis), tad darbi jāpārceļ. Ja šī norma netiek ievērota, sods ir pats bargākais – par šādu pārkāpumu tiek anulēts sertifikāts. Tiesa, teorētiski iespējams vēl esot risinājums, kad sertificētā mērnieka, kurš nevar ierasties, darbus pārņem (un tādā gadījumā arī noved līdz galam) cits sertificētais mērnieks, taču pavisam noteikti kā aizvietotājs nevar ierasties mērnieka palīgs vai kāds uzņēmuma biroja darbinieks.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Andris Lazarevs un Valsts zemes dienesta būvju kadastrālās uzmērīšanas daļas vadītājs Uldis Svilpe seminārā informēja par gaidāmajām izmaiņām inženierbūvju uzmērīšanā. “Jaunais regulējums paredz, ka mērniekiem izpildmērījumu jāpapildina ar atsevišķiem datiem, kas nepieciešami Valsts zemes dienestam būvju reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā”, skaidroja U. Svilpe, sniedzot arī vizuālus piemērus prezentācijas slaidos un atbildot uz mērnieku jautājumiem. Minētā papildus informācija sagatavojama no projekta dokumentācijas un informācijas dabā, to noformēt ieteicams, pievienojot tabulu izpildmērījumam. Jāatspoguļo būves klasifikācijas kods (ko ņem no projekta dokumentācijas), attiecīgo būves daļu (piemēram, ja ceļa segums sastāvot no divu veidu materiāliem – grants un asfalta, tad katra no šīm daļām jāatspoguļo atsevišķi). Vienā tabulā drīkstēs iekļaut dažādas kadastra grupas, katrai nebūs jāveido atsevišķa tabula.

Kā rīkoties, kad jaunie dati nesakrīt ar vecajiem?

Plašāka apspriede seminārā tika organizēta par problēmu, ko prezentēja Jūrmalas pilsētas domes Inženierbūvju un ģeodēzijas nodaļas ģeodēziste Jolanta Gau – vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanā konstatētas punktu koordinātu un augstumu izmaiņas salīdzinājumā ar agrākajiem datiem. “Pamatojoties uz šo nepareizo tīklu, vairāk nekā 20 gadu laikā esam veikuši zemes reformu, uzkrājuši augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju un joprojām strādājam ikdienā. Pilnveidotie punkti pagaidām nav ievadīti LĢIA datu bāzē, jo ar tiem pagaidām nestrādājam”, skaidroja J. Gau. Problēmu situācijas rodoties, kad mūsdienās zemes īpašumam tiek veikta topogrāfiskā uzmērīšana (ar izejas punktiem no valsts ģeodēziskā tīkla), kuras dati vairs nesakrīt ar gadiem iepriekš veikto kadastrālo uzmērījumu datiem. Vienā no šādiem gadījumiem atklājies, ka situācija konkrētajā vietā pavirzījusies 30 centimetrus ziemeļu virzienā. “Ko darīt? Projektētājs taisa projektu, kurā īpašnieka žogs tagad atrodas kaimiņa teritorijā. Projekts jāiet saskaņot ar kaimiņu, un tur arī viss var apstāties, jo kaimiņš, kurš visu laiku domājis, ka viss ir kārtībā, nepiekrīt, ka žogs atrodas viņa teritorijā un būtu jāpārliek”.

Diskusijai tika izvirzīti trīs iespējamie risinājumi. Pirmajā variantā – uzskatīt, ka pārdesmit centimetru lielas nobīdes nav uzskatāmas par problēmu un nedarīt neko, taču šādā gadījumā esot sagaidāmi tiesas procesi par būvju un žogu neatbilstību robežām starp kaimiņiem, būvvaldēm, mērniekiem un VZD, prognozē J. Gau. Otrs piedāvātais risinājums – pie katras topogrāfijas uzmērīšanas veikt arī kadastrālo mērniecību un koriģēt robežas. Šī risinājuma lielākais mīnuss, kā to atzīmēja arī diskusijas dalībnieki, ir nepieciešamie milzīgie resursi – laiks, izmaksas. Trešais risinājums – mēģināt pārzīmēt robežas digitāli, veicot vienotu kadastra kartes, ADTI datu, sarkano līniju, aizsargjoslu transformēšanu un tuvināšanu (sadarbojoties VZD, LĢIA un pašvaldībām). Šis variants būtu uzsākams vien tad, kad vietējā tīkla pilnveidošana Jūrmalā būs pabeigta, sacīja viens no paneļdiskusijas dalībniekiem Aigars Ansbergs. Viņš uzskata, ka pagaidām būtu jāturpina uzmērījumus veikt no “vecajiem” punktiem, lai nerastos nobīdes un strīdi starp kaimiņiem.  Savukārt cits diskusijas eksperts Jānis Klīve pauda, ka drīzāk būtu jāizvēlas otrs risinājuma veids – strīdu gadījumos jāveic uzmērīšana, atrodot nostiprinātos robežpunktus, un jāaktualizē kadastrs (kas ir iespējams, ja nobīdes pārsniedz 12 centimetrus). Viesturs Aigars (VZD) tam oponēja, norādot, ka tās būs pārāk lielas izmaksas, kuras nedrīkstētu likt segt nodokļu maksātājiem. Vēl citi klātesošie izteica versiju, ka situācija būtu jārisina nevis visai Jūrmalai vienādi, bet pēc ģeogrāfiski dalīta principa, ar individuālu pieeju tām teritorijām, kur konstatētās nobīdes ir vislielākās. Pie vienota slēdziena diskusijas dalībnieki nenonāca, bet auditorijas balsojumā pārsvaru guva trešais risinājuma variants.

Politika = kompromisi ≠ ģeodēzija

Turpinot pērn aizsākto tradīciju, semināra noslēgumā SIA “Mērniecības Datu centrs” pasniedza gada balvas uzņēmumiem-labākajiem ADTI darbu veicējiem. MDC darbinieku balsojumā par trim labākajiem topogrāfiju izstrādātājiem pērn tikuši atzīti SIA “Geo Latgale” (1. vieta), SIA “NP Topo” (2. vieta) un SIA “Geo Development” (3. vieta). Uzvarētājiem tiek dāvināts MDC uzturētā karšu pārlūka Topogrāfija.lv abonements – 1. vietai gada garumā, 2. vietai – seši mēneši, bet 3. vietai – trīs mēneši.

Jau piekto gadu LMB kopsapulces un semināra dienas beigās notika svinīgā mērniecības goda apbalvojumu pasniegšanas ceremonija. Kā ceremonijas ievadā sacīja Uldis Mežulis, šogad tiekot pasniegti jau otrreizējā kaluma apbalvojumi, jo pirmais “laidums” izsmelts iepriekšējos gados. Šoreiz gan apbalvoti tika trīs, nevis, kā ierasts, četri laureāti. Atzinības zīmi saņēma RTU docents, LMB SC vadītājs Mārtiņš Reiniks. Piesakot zīmes saņēmēju, U. Mežulis teica, ka ir trīs vaļi, uz kuriem balstās kandidātu vērtēšana – akadēmiskais darbs, praktiskais (mērniecības) darbs un darbs sabiedrības labā. Visās trijās jomās M. Reinikam esot lieli nopelni. “Uzzinot par apbalvojumu, manas pirmās emocijas bija pārsteigums, pēc tam – diezgan noraidoša attieksme, jo pašam šķiet, ka neesmu pelnījis. Taču šīs nedēļas laikā daudz kas mainījies”, sacīja M. Reiniks. “Vēlos aicināt profesionāļus aktīvi darboties sabiedriskajā laukā, tādā veidā konsolidējot mērnieku sabiedrību. Šīsdienas sapulce pierādīja, ka ir iespējams savstarpēji runāt, interesanti diskutēt un tieši šādā veidā mēs varam celt nozares līmeni”, viņš piebilda. Otru Atzinības zīmi piektdien saņēma LMB Revīzijas komisijas dalībnieks, bijušais LMB SC vadītājs Ivars Nudiens. I. Nudiens savā uzrunā atzīmēja, ka iespēju vairāk iemācīties, kā arī kļūt publiski redzamākam viņam devis darbs mērnieku biedrībā. Nudiens aicināja arī jaunos mērniekus iesaistīties biedrībā, lai darbi uz priekšu ritētu ātrāk, būtu mazāk kļūmju un siltāka atmosfēra. Savukārt augstāko apbalvojumu – Goda ordeni – šoreiz kā vienīgais saņēma bijušais Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas vadītājs Valdis Linde. Viņš savā uzrunā akcentēja kādu interesantu pretrunu: “Lai kaut ko panāktu, bez politikas nevar iztikt. Taču politika – tā ir kompromisu māksla. Un tieši šo kompromisu dēļ mūsu nozarē rodas tik daudz nelaimju. Jo ģeodēzija un kompromiss – tās ir nesavienojamas lietas”.

Plašāku foto galeriju no pasākuma skatiet šeit: LMB kopsapulce un seminārs 10.03.2017 – SĀKUMS (mernieks.lv)

Teksts un foto: Ikars Kubliņš, Mernieks.lv