Pagājušajā nedēļā Rīgā notika SIA “Mērniecības Datu centrs” organizēts seminārs par ģeotelpiskās informācijas izmantošanu pašvaldībās, viens no galvenajiem iztirzātajiem tematiem bija gaidāmās izmaiņas inženierbūvju uzmērīšanā un reģistrēšanā kadastrā.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Andris Lazarevs iepazīstināja ar vispārējiem grozījumiem būvniecības regulējumā, to vidū arī īpaši mērniekiem būtiskajiem jaunajiem “Pārējo inženierbūvju būvnoteikumiem” (kuri tika pieņemti valdības sēdē tieši semināra norises laikā, pagājušajā otrdienā). Noteikumi paredz ieviest būvju situācijas plānu, kuru varēs izstrādāt mērnieki vai arī sagatavot pati pašvaldība no savas datubāzes, ja vien šī datubāze būs pietiekami aktuāla. Būvju situācijas plāns noteiktās situācijās varēs aizvietot topogrāfisko plānu, tas noderēs arī tajos gadījumos, kad topogrāfijas plāna derīguma termiņš būs beidzies, skaidroja A. Lazarevs. Šādā gadījumā topogrāfiskajā plānā attēloto informāciju, ja nekas dabā nav mainījies, varēs atkal izmantot, bet, ja nepieciešams, mērnieks to aktualizēs, veicot papildus uzmērījumus. “Plāns ir ar laiku atteikties no kadastrālās uzmērīšanas visām inženierbūvēm”, sacīja A. Lazarevs, piebilstot, ka to varēšot realizēt, sagatavojot un pieņemot “Apvienotos inženierbūvju būvnoteikumus”, zem kuriem tiks ietverti visi inženierbūvju veidi. Šādi plāni attiecas tikai uz inženierbūvēm – par to, ka varētu vispār atteikties no ēku kadastrālās uzmērīšanas, diskusijas šobrīd nenotiekot.

Valsts zemes dienesta (VZD) būvju kadastrālās uzmērīšanas daļas vadītājs Uldis Svilpe turpināja šo tematu, atgādinot, ka jau 2011. gadā VZD pieņēma būvju kadastrālās uzmērīšanas attīstības koncepciju, kurā vienā no piedāvātajiem attīstības variantiem paredzēts, ka dienests visus datus kadastra informācijas sistēmā reģistrēs no dokumentiem un būvprojektiem. Finansējuma trūkuma dēļ koncepcijas ieviešana gan ir atlikta. Taču VZD jau no 2014. gada sācis strādāt pie tā, lai atteiktos no inženierbūvju kadastrālās uzmērīšanas un datus reģistrētu no izpildmērījumiem. Tas nodrošinātu gan ātrāku, gan lētāku, gan precīzāku rezultātu, minēja U. Svilpe. Ātrāku – jo nav jāveic dubults process (VZD darbiniekiem nav jādublē mērnieku paveiktais), lētāku – jo klientam nav jāmaksā divkārša maksa, precīzāku – jo VZD kadastrālās uzmērīšanas tehniskās iespējas nestāvot klāt tām, ko sniedz izpildmērījumi. Patlaban process nonācis līdz tam, ka inženierbūvju datus kadastrā iespējams reģistrēt no izpildmērījumiem. Jāņem gan vērā, ka līdz ar to inženierbūvju izpildmērījumos jānorāda daži papildus dati (piemēram, attiecībā uz autoceļiem – lietošanas veida kods, ceļa seguma veids, apjoma parametri (augstums, platums garums). Pirmie ienākošie izpildmērījumi esot saistīti ar Latvijas Valsts mežu veiktajiem ceļu rekonstrukcijas darbiem. “Sākums ir grūts – kā viņiem, tā mums. Kvalitāte ir ne visai laba. Strādājam pie tā, lai veidotu kopīgu izpratni”, atzina U. Svilpe. Biežākās kļūdas saistītas ar ceļa kontūras neiezīmēšanu, ceļa asu norādīšanu (tas ir viens no nepieciešamajiem papildus datiem reģistrācijai kadastrā), apjoma parametru trūkumu, netiek norādīts ceļa sākums un beigas, pieslēgumu vietas pie esošās ceļa, u.c.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Jānis Klīve uzsvēra, ka vairāki jautājumi par būvju situācijas plāniem tomēr vēl esot neskaidri. “Shēma varētu būt šāda – iedzīvotājs vēršas pie pašvaldības; ja pašvaldība uzskata, ka tās ADTI datu bāzē esošā informācija ir pilnīga un aktuāla, tā izsniedz šo informāciju klientam, ja nē, tad iedzīvotāju sūta pie sertificētām personām, kuras izbrauc apvidū un veic piemērīšanu un datu precizēšanu”, paredzēto kārtību skaidroja J. Klīve, piebilstot, ka mērnieki vērtējuši, ka būvju situācijas plāna izmaksas nepārsniegtu 100 eiro. Tomēr vairāki jautājumi joprojām esot palikuši neatbildēti. “Joprojām nav noteikts, kā mērnieku uzmērītie būvju situācijas plāni tiks iekļauti augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (ADTI) datu bāzē. Līdz ar to būvvaldes, pieņemot projektus, nevarēs tos salīdzināt ar aktuālo informāciju – būs jāuzticas būvju situācijas plānam tādam, kāds tas ir. Tāpat nav arī noteikts būvju situācijas plāna derīguma termiņš. Piemēram, topogrāfiskais plāns ir derīgs vienu līdz divus gadus, bet būvju situācijas plānam šāda termiņa pagaidām nav”, akcentēja J. Klīve. Galvenie ieteikumi – precizēt būvju situācijas plāna derīguma termiņu un reģistrēt plānu ADTI datu bāzē. Tāpat būtu nepieciešams kartogrāfiskās pamatnes izmantošanu definēt vispārīgajos būvnoteikumos, jo patlaban regulējums ir pārāk izkliedēts pa dažādiem speciālajiem būvnoteikumiem.

Semināra otrā daļa bija veltīta informācijas apritei Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (ATIS) un Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Armīns Skudra, kurš prezentēja plānoto ģeotelpiskās informācijas apmaiņas kārtību starp abām sistēmām, no auditorijas saņēma jautājumu – kā mērniekam (vai jebkuram citam lietotājam) iespējams brīvi lejupielādēt datus par apstiprinātajiem teritorijas plānojumiem (jo šie dati bieži ir nepieciešami arī kadastrālajai uzmērīšanai)? A. Skudra atzina, ka patlaban šīs informācijas pieejamība tiešām ir apgrūtināta (tā esot gara procedūra, kurā lietotājam vispirms jāsaņem piekļuve WFS pakalpei, caur kuru būtu iespējams datus lejuplādēt bez maksas), taču pašlaik tiekot veikti sistēmas pārveides darbi, lai jau tuvākajā nākotnē dati būtu ērti pieejami ikvienam.

Valsts zemes dienesta pārstāve Iveta Rieksta informēja, ka dienests datu reģistrāciju ATIS uzsācis no 2016. gada sākuma, bet pirmie dati saņemti tikai septembrī. Pašvaldībām likumā neesot paredzētas nekādas sankcijas par datu neiesniegšanu. Vienīgais, ko šādā situācijā VZD varot izdarīt – publicēt sarakstu ar pašvaldībām, kuras datus nav iesniegušas (t.i., izveidot tādu kā “kauna stabu”). Nākotnē esot paredzēta ATIS un kadastra datu šķelšana, kā rezultātā iegūs nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumus. Patlaban vēl jāizstrādā programmatūra, bet plānots, ka apgrūtinājumi kadastrā tiks reģistrēti no 2020. gada janvāra. Sabiedrībai tas došot piekļuvi optimāliem datiem, bet īpašniekiem nebūs jāveic kadastrālā uzmērīšanai, lai reģistrētu aktuālos apgrūtinājumus kadastrā, informēja I. Rieksta.

Semināra rīkotāju – SIA “Mērniecības Datu centrs” – izpilddirektore Una Krutova prezentācijā par karšu pārlūka Topografija.lv izmantošanas iespējām uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz ģeotelpisko datu lietotāju, bet ļoti maz šo datu ražotāju. Topografija.lv esot starpposms starp datu ražotāju un lietotāju – datu apstrādātāji, kas sagatavo lietotājam ražotāja radītos datus ar pievienoto vērtību. Mūsdienās galvenais uzdevums esot panākt, lai ģeotelpiskie dati būtu lietotājam saprotami un viegli pieejami, jo lietotāju loks ir strauji paplašinājies (šodien arī katrs, kurš izmanto auto navigāciju, ir ģeotelpisko datu lietotājs). “Ja kādreiz pastāvēja uzskats, ka ģeotelpisko datu lietotājam ir jāiemāca strādāt ar šim nolūkam paredzētu programmatūru, tad tagad tas ir mainījies. Darbs ar ģeotelpisko informāciju vairs nav ekskluzīvu speciālistu joma. Ģeotelpiskā informācija ir pieejama katram, kas strādā internetā. Attiecīgi lietotājam vairs nav jābūt apveltītam ar īpašām zināšanām un pielaidēm. Kartes vairs nav ar atzīmi “SLEPENI””, uzskata U. Krutova. Viņa atzina, ka var rasties arī situācijas, kad kāda daļa datu no karšu pārlūka Topografija.lv pēkšņi pazūd – tas notiek tāpēc, ka institūcija, no kuras dati ņemti, pārtraukusi tiem piekļuvi. Šādos gadījumos tiek meklēts, ar ko šos datus aizvietot.

Savukārt Aigars Ansbergs, SIA “Ģeodēzists” valdes loceklis, uzstājās ar prezentāciju par augstas kvalitātes ortofoto attēlu (1 attēla pikselis atbilst 5 vai mazāk centimetriem) iegūšanu ar bezpilota lidaparātu un fotogrammetrijas programmatūras apstrādes palīdzību. Šādi iegūtas ortofotogrāfijas esot ļoti laba pamatne gan projektiem, gan detālplānojumiem, turklāt ar tām var papildināt 1:500 mēroga topogrāfisko karti, iegūstot jaunu pievienoto vērtību. Šādi ortofoto kalpo par uzskatāmu materiālu, kā konstatēt dažādus būvniecības pārkāpumus, kadastra nesakritību ar situāciju dabā – nereģistrētās būves, būves, kas iebūvētas kaimiņa zemē vai autoceļa robežās, meliorācijas sistēmas bojājumus, utt. Cits virziens ortofoto izmantošanā ir tilpumu aprēķināšana dažādiem objektiem, kas, ja tiek veikta pareizi, sniedzot krietni precīzāku rezultātu nekā ar klasiskajiem mērniecības instrumentiem. Tāpat šo tehnoloģiju dažādos veidos iespējams pielietot arī lauksaimniecībā un pat arhitektūrā – pavēršot drona fotokameru vertikāli, iespējams uzņemt precīzus ēku fasāžu attēlus, kas noder rasējumu iegūšanai. Viens no lielākajiem traucēkļiem ortofoto attēlu iegūšanai ar bezpilota lidaparātu palīdzību esot laika apstākļi, bet priekšrocības – operativitāte, labāka izšķirtspēja un arī zemākas izmaksas salīdzinājumā ar pilota vadītiem lidaparātiem.

Seminārā uzstājās arī Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedras asociētais profesors Jānis Kaminskis, kurš iepazīstināja ar ģeomātikas rīkiem reģionālajai attīstībai, Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks Ingus Mitrofanovs, kurš informēja par satelītu datu izmantošanas iespējām pašvaldībās, Kocēnu novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Dainis, kurš dalījās ar pašvaldības pieredzi ģeogrāfiskās informācijas sistēmas attīstīšanā, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas eksperts Rihards Olups, kurš pastāstīja par OpenStreetMap kā atvērtas ģeotelpiskās informācijas piemēru un SIA “Mērniecības Datu centrs” speciālists Raitis Rozentāls ar prezentāciju par uzņēmuma pieredzi ATIS datu sagatavošanā.

PREZENTĀCIJAS:

Būvniecības regulējuma aktualitātes, Ekonomikas ministrija

Inženierbūvju reģistrācija kadastrā, Valsts zemes dienests

Ģeotelpiskā informācija būvniecībai, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

topografija.lv izmantošanas iespējas, SIA “Mērniecības Datu Centrs”

Esošā un plānotā ģeotelpisko datu apmaiņa starp ATIS un TAPIS, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Pašvaldības datu iesniegšana ATIS, Valsts zemes dienests

Ģeogrāfiskās informācijas sistēma pašvaldībā, Kocēnu novada dome

MDC pieredze ATIS datu sagatavošanā, SIA “Mērniecības Datu Centrs”

Ģeomātikas rīki reģionālai attīstībai, Rīgas Tehniskā universitāte

Augstas izšķirtspējas ortofoto, SIA “Geodēzists”

Satelītu dati un to izmantošanas iespējas pašvaldībās, Latvijas Universitātes ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv