Nenoliedzot, ka daļa mērniecības nozarē sertificēto personu savu darbu veic nekvalitatīvi un sertifikācijas institūcijām trūkst resursu, lai veiktu pietiekami efektīvu mērniecības pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, LMB un LKGA aicina pievērst uzmanību šo problēmu cēloņiem, ko savā revīzijā norādījusi arī Valsts kontrole – nepietiekamam normatīvajam regulējumam, vienotas valsts politikas trūkumam, sadrumstalotai atbildībai un līdz ar to – neieinteresētībai mērniecības nozares problēmu risināšanā.

Īpašumtiesības ir nostiprinātas Satversmes 105. pantā, un valsts ir atbildīga par to garantēšanu. Tas ietver arī atbildību par datu reģistra, šajā gadījumā – Kadastra informācijas sistēmas – precizitāti. Valstij jānodrošina darboties spējīgs mehānisms, lai īstenotu šo atbildību.

Šāds aicinājums tika ietverts arī 2016. gadā Rīgā aizvadītās Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālās asamblejas pieņemtajā “Rīgas deklarācijā”. “Rīgas deklarācijā” tika uzsvērta īpašumtiesību nozīme kā “neatņemama mūsu ekonomikas un sabiedrības sastāvdaļa” un atzīts, ka īpašumtiesību garantēšanu pamatā jāuzņemas valstij, lai gan tas var notikt arī “ar privātā sektora iesaistīšanos”.

Pašreizējā situācija nonākusi līdz tam, ka, citējot Valsts kontroli, “valsts uzraudzība zemes kadastrālās uzmērīšanas veikšanā ir samazinājusies līdz minimumam”. Citiem vārdiem, valsts šajā jomā nepilda savas funkcijas, un stāvoklis zemes kadastrālajā uzmērīšanā ir gandrīz vai apgriezti pretējs “Rīgas deklarācijā” paustajam atbildības sadalījuma konceptam.

LMB un LKGA, darbojoties Valsts zemes dienesta paspārnē izveidotas darba grupas ietvaros, jau 2015. gadā ierosināja Tieslietu ministrijai vairākus Valsts kontroles ziņojumā minētajiem identiskus priekšlikumus nozares normatīvā regulējuma uzlabošanai – sertifikācijas eksāmenu papildināt ar praktisko pārbaudījumu, veicināt mērnieku kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī daudzus citus priekšlikumus. Taču gala rezultātā tapušajā Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektā tika iekļauti tikai neliela daļa no šiem ieteikumiem, turklāt nepilnīgā kvalitātē. Arī šis noteikumu grozījumu projekts nav ticis tālāk par izsludināšanu Valsts sekretāru sanāksmē (2017. gada jūnijā), bet pārējos ierosinājumus Tieslietu ministrija sola normatīvajos aktos iestrādāt ne ātrāk par 2020. gadu.

Mērniecības sabiedrisko organizāciju ieskatā, līdzīgi kā to norāda Valsts kontrole, Tieslietu ministrijai ir beidzot pilnvērtīgi jāuzņemas atbildība par mērniecības jomu, nosakot vienu par nozari atbildīgo valsts iestādi, kā arī daudz efektīvāk jāvirza uz priekšu zemes kadastrālās uzmērīšanas problēmu risināšanai atbilstošu normatīvā regulējuma izmaiņu sagatavošana un pieņemšana.