Arvien biežāk kontekstā par nepilnībām mērniecības nozares regulējumā tiek runāts par Mērniecības likuma izstrādes nepieciešamību. Ideja par nozares likumu nav jauna. Jau atjaunojot Latvijas Mērnieku biedrību (LMB) 1988. gada decembrī, bija pirmā attīstības ceļa izvēle, tika nolemts atjaunot zvērināta mērnieka institūciju. Kolēģi no citām reglamentētajām profesijām nosliecās par labu nozari regulējošajiem likumiem (Advokatūras likums 1993. gadā, Likums par Zvērinātiem revidentiem 2012. gadā, Būvniecības likums arhitektiem un būvuzraugiem 2013. gadā).

Ir redzams, ka reglamentēto nozaru likumdošana vēl arvien tiek izstrādāta. Reglamentēto nozaru pārstāvji lēmumu par nozares likumdošanas nepieciešamību pieņem, pamatojoties uz pašas nozares gribu mainīties un aizsargāt savu profesiju. Salīdzināsim pēc atbildības un apmēra mums līdzīgās nozares, kuru darbība tiek regulēta ar nozares likumu.

–          Advokāti                               1145 personas, 86 uzņēmumos,

–          Zvērināti revidenti                187,                  147

–          Arhitekti                                 817,                  280

–          Sertificēti mērnieki               550,                  210

Katra reglamentētā profesija tautsaimniecībā sniedz unikālus pakalpojumus un cenšas aizsargāt tirgu. Sertificētajiem mērniekiem vienīgajiem valstī ir tiesības mainīt nekustamā īpašuma sastāvu, veikt inženierģeodēzisko izpēti (topogrāfisko uzmērīšanu, būvasu nospraušanu, būvju deformācijas kontroli), veikt būvju un inženierbūvju izpildmērījumus, kā arī veidot ģeodēzisko tīklu.

Būtiska mūsu nozares problēma ir pakļautība dažādām ministrijām (Tieslietu ministrijai ar Kadastra un Zemes ierīcības likumiem, Ekonomikas ministrijai ar Būvniecības likumu un Aizsardzības ministrijai ar Ģeotelpiskās informācijas likumu), kas principiāli bremzē likumdošanas izmaiņas nozares interesēs, jo tiek spēlētas ‘’starpministriju spēlītes’’ (MK 1011 noteikumi, darbs pie izmaiņām 2013-202? gads). Mūs kā tādu ‘’karstu kartupeli’’ problēmu gadījumos bez rezultātiem ripina no vienas vietas uz otru. Kā izrādījās pēc Valsts kontroles (VK) ziņojuma, tad mūsu lielākajam sadarbības partnerim Tieslietu ministrijai (TM) pat nav deleģējuma uzraudzīt mērniecības nozari.

Mērniecības likums pašlaik ir kā brīnišķīga utopija, kuru ik pa brīdim piesauc, tomēr neviens nozarē īsti netic iespējai to ieviest. Idejai ir arī pretinieki nozares iekšpusē, jo likuma ieviešana būtiski ietekmēs pašreizējo nozares struktūru un horizontālās saites. Skatoties uz šodienas aktuālajām problēmām caur nozares likuma prizmu, es labi saredzu iespējamos pozitīvos risinājumus nozares attīstībai.

Galvenie reglamentēto profesiju nozaru likumu punkti:

1. Kolēģija. Augstākais lēmējorgāns. VISAS sertificētās personas sastāv kolēģijā. Pilnsapulce reizi gadā. Kolēģijai ir pakļauta padome, kura risina kolēģijas izvirzītos mērķus gada garumā.
2. Sertifikācija un uzraudzība notiek kolēģijas vadībā, ir viens un nozarei pakļauts sertifikācijas centrs (SC).
3. Uzņēmumu reģistrs (licencēšana).
4. Tiek beidzot definētas mērnieka tiesības, pienākumi, atbildība, ētika, neatkarība lēmumu pieņemšanā, apdrošināšana, palīga statuss, sodi utt.

Sertifikāts uzliek par pienākumu obligāti sastāvēt vienā kopējā sabiedriskā organizācijā un reizi gadā ar savu balsi un naudas maku balsot par nozares mērķiem (ja nepiedalies, tad ar Tavu maku (biedru naudas lielums) balso citi). Viens nozarei tieši pakļauts sertifikācijas centrs, kura ekspertu sastāvu un izmaksas nosaka kolēģija un padome. Nozares viedokli valsts un pašvaldības iestādēm var sniegt tikai padome kolēģijas uzdevumā. Obligāta sertificētās personas atrašanās pakalpojuma sniegšanas reģistrā.

Mērniecības likuma izstrādē ir jāiegulda darbs, lai to izstrādātu, apstiprinātu un ieviestu dzīvē. Ja nozarē nav izstrādāta un aprobēta šī likuma ideja, tad tas nebūs iespējams nekad, jo attiecīgā situācijā mums nebūs ko piedāvāt vai nepietiks laika to izstrādāt. Tas ir ceļš uz ‘’mūžīgā bāreņa’’ statusu. Saskatu, ka pašlaik izpildās vairāki ārēji priekšnoteikumi, lai ideju par likuma nepieciešamību varētu aktualizēt, jautājums  – vai nozare ir tam gatava?

Rakstā paužu savu privātu redzējumu, kurš nav saskaņots ar sabiedriskajām organizācijām.

Ja nozarē ir kolēģi, kurus varētu ieinteresēt darbs pie likuma, labprāt padalītos ar Mērniecības likuma darba versiju (tēzēm un idejām).

 janisdragons@gmail.com

Pašreizējo mūsu nozares likumdošanas profesionālisma absurdumu mēģināšu parādīt ar piemēru.

Kā kļūt par skursteņslauķi (www.skurstenslaukiem.lv)? Nepieciešama tehniskā izglītība, 3 gadi pieredze palīga amatā, tad zeļļa eksāmens, 5 gadi darbs kā zellim, praktiskais eksāmens 3 mēnešu garumā un tikai tad kļūsti par meistaru ar tiesībām strādāt patstāvīgi.

Sertificēts mērnieks, speciālā izglītība bakalaurs, izziņa no mērniecības uzņēmuma par pieredzi (SC nav pienākums pārbaudīt nodokļu nomaksu, darba līguma esamību vai izpildīto darbu sarakstu), teorētiskais tests ar iepriekš zināmiem jautājumiem (bez praktisko zināšanu pārbaudes) un mēnesi pēc diploma saņemšanas esi tiesīgs strādāt pastāvīgi. Šī sertificētā persona var nodibināt uzņēmumu un piedalīties iepirkumos, likumīgi iet uz tiesu kā eksperts, strādāt SC par ekspertu. Ja nav sūdzības, tad plānveida pārbaudi pirms sertifikāta pagarināšanas var veikt piektā gada pēdējā ceturksnī, attālināti un formāli pārbaudot trīs lietas.

Jānis Dragons

20.03.2018.