Aprīļa vidū valdībā pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 879 “Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi”, kas paredz, ka turpmāk, apstiprinot jaunus globālās pozicionēšanas bāzes staciju tīklus, atļaujot tos izmantot valsts pamatdatu iegūšanai, vairs netiks pārbaudīti šo tīklu korekciju risinājumi, bet tikai bāzes staciju koordinātas. Daļa nozares speciālistu pauž satraukumu par jauno kārtību, jo uzskata, ka praksē tas nozīmēs plašāku pienākumu apjomu mērniekiem, nepieciešamību biežāk veikt kontrolmērījumus, un attiecīgi – lielāku risku iegūto datu precizitātei. Savukārt gan Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija, gan Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra grozījumus atbalsta un apgalvo, ka mērnieku darbā tie neko būtisku nemainīs – mērnieks kā bija, tā ir un paliek pilnībā atbildīgs par iegūto datu precizitāti.

“Ja agrāk validēja rezultātu – korekciju, ko sūta bāzes stacija, tad tagad pārbaudīs vairs tikai bāzes staciju koordinātas, nevis pašu risinājumu, algoritmu. Līdz ar to zūd pārliecība, vai sistēma dos pareizu rezultātu. Tas nozīmē, ka mērniekiem nāksies pievērst vairāk uzmanības rezultātu ticamībai, vairāk to kontrolēt. Ne visi to vienmēr izdarīs, tā vietā iesniegs kļūdainus datus un, kamēr tajā vietā pēc pieciem gadiem nemērīs nākamais mērnieks, šo kļūdu neviens nepamanīs, bet kaimiņi pēc tam strīdēsies, vai robeža bijusi tālāk vai tuvāk,” izmaiņu tehnisko būtību un iespējamos draudus raksturo Jānis Klīve, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (RDPAD) Ģeotelpiskās informācijas aprites nodaļas vadītājs (te jāpiebilst, ka Rīgas dome ir EUPOS-Rīga bāzes staciju tīkla īpašnieks). RDPAD, kā arī Latvijas Mērnieku biedrība esot iebildusi grozījumiem, taču palikusi mazākumā pret LKĢA un LĢIA nostāju, kura valdībā atbalstīta.

Arī Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Krutova pauž līdzīgas bažas: “Mērnieku biedrību uztrauc tas, vai tīklu validācijas atcelšana neradīs papildus darbu mērniekiem, lai lieku reizi pārliecinātos par saņemto korekciju atbilstību veicamajiem uzdevumiem.”

Pretējs viedoklis ir LĢIA, kas uzskata, ka praksē pieņemtie grozījumi neko nemainīs un jaunus pienākumus mērniekiem neuzliek. “Izmaiņas normatīvā “Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi” neuzliek par pienākumu sertificētai personai veikt papildus darbības, tāpat kā neuzliek pienākumus iegūt ģeotelpiskos datus ar kādu noteiktu precizitāti. Ģeodēzijā, veicot novērojumu, ir jāveic papildus un kontroles novērojumus, tāpēc ir tikai jāturpina labā prakse. Ģeodēzijā vienmēr pastāv varbūtība iegūt neatbilstošus datus cilvēka kļūdas faktora dēļ, to pilnībā nevar izslēgt. To var tikai mazināt, veicot neatkarīgas pārbaudes, pieņemot ģeotelpiskos datus,” atbildē norāda LĢIA Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta Ģeodēzijas nodaļas vadītājs Ivars Liepiņš un Juridiskās daļas vadītājs Kārlis Šķērstens. LĢIA informē, ka izmaiņas normatīvā esot veiktas pēc mērnieku sabiedrisko organizāciju (it kā abu?) iniciatīvas – to noraida U. Krutova, uzsverot, ka LMB šo ideju nevienā brīdī neatbalstīja.

Korekcijām nevar uzticēties, tāpēc valstij tās labāk vispār nepārbaudīt?

Savukārt LKĢA savā skaidrojumā par izmaiņu nepieciešamību iet vēl tālāk, apgalvojot, ka līdzšinējā bāzes staciju tīklu korekciju validācija tāpat neesot bijusi uzticama. Turklāt paļaušanās uz RTK korekcijām vispār neesot attaisnota, tāpēc labāk lielāku darba un praktiskās atbildības daļu būtu jāuzņemas mērniekiem, veicot mērījumu pārbaudes uz vietas.

 “Validējot GPS tīklus ar iepriekšējo kārtību, netika garantēts simtprocentīgs rezultāts un definētā precizitāte. Līdz ar to iepriekšējā validācijas metode nebija dzīvotspējīga,” raksta LKĢA valdes loceklis Māris Knoks, kurš ir arī SIA “Geostar” (“Trimble” izplatītāja Latvijā) valdes priekšsēdētājs. Viņš tehniski detalizēti pamato, kāpēc gan RTK korekcijas pašas par sevi, gan to līdzšinējā validācija bijuši neuzticami risinājumi: “RTK mērījumi ir telpas un laika funkcija. Testējot RTK, mēs vienā dienā veicam kontrolmērījumus, kas pēc tam tiek nekontrolēti pieņemti par akceptējamiem nākošajā laikā, neņemot vērā citus ietekmējošos faktorus (saules aktivitāte, satelītu ģeometrija, parazītiskie atstarojumi un EM traucējumu līmenis). Otrais aspekts ir tas, ka LĢIA rīcībā nav ne metodikas, kā veikt RTK testus, ne kontrolpunktu ar zināmu, precīzu un kontrolētu koordinātu komplektu (ģeogrāfiskās un LKS-92 koordinātās). Treškārt, LKS-92 koordinātas nav viennozīmīgi piesaistītas LAS. Pēc mūsu informācijas, kvaziģeoīda modelis LVL’14 satur ievērojamas kļūdas (kas ir telpiskas). Visu minēto argumentu rezultātā nav iespējams veikt RTK korekciju salīdzinājumus dažādām sistēmām pēc objektīviem un pamatotiem kritērijiem.”

Savukārt mērniekiem M. Knoks norāda: “Par mērniecības metodes izvēli ir atbildīgs mērnieks. Tas nozīmē, ka, izvēloties RTK uzmērīšanas metodi, tāpat, kā mērot ar tahimetru, ir jāveic pārbaude. Tahimetra gājienam katrs stāvpunkts ir pārbaudīts ar vismaz četriem savienojošiem vektoriem un gājiens papildus tiek noslēgts. Mērnieks, neveicot mērījumu pārbaudi, uzņemas pilnu atbildību par gala rezultātu.” Pēc M. Knoka rīcībā esošās informācijas, jau tagad “ļoti daudzi mērnieki RTK režīmā veic mērījumu pārbaudi”.

LKĢA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis gan atzīst, ka pieņemtās izmaiņas “var radīt situāciju, ka tehnoloģija dod nepareizu rezultātu un vienīgi mērnieks varēs nojaust, ka kaut kas nav kārtībā un dot ziņu tālāk tīkla turētājam. Mūsdienu tīkla risinājumos ir jābūt iestrādātai funkcijai, ka tīkls pats konstatē novirzi kādai bāzes stacijai un automātiski to atslēdz vai nodod trauksmes signālu operatoram. Tas nodrošinātu, ka operators uz lauka lemj – turpināt vai pārtraukt mērīšanu. Labs risinājums ir vienmēr pirms mērījumu veikšanas piemērīt punktu, kurš ir pārbaudīts – valsts, pašvaldības, utt. Tas nodrošinātu izsekojamību, un, ja konstatē neatbilstību – ir vismaz pagaidu etalons, pēc kura var veikt korekciju mērījumam.”

Situācija, kurā RTK korekcijas faktiski tiek pasludinātas par bezjēdzīgām un visa atbildība par mērījumu precizitāti uzkrauta mērniekiem, nav pieņemama LMB Sertifikācijas centra vadītājam, Rīgas Tehniskās universitātes docentam Mārtiņam Reinikam. “LMB norādīja, ka ir nesamērīgi uzlikt visu atbildību uz mērniekiem un likt viņiem pašiem pārbaudīt tīklus. Tas nemazina kontrolmērījumu nozīmi un atkārtotu mērījumu veikšanu mērnieku un ģeodēzistu ikdienas darbā. Tomēr pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju tīklam jābūt pārbaudītam, lai par to varētu būt pārliecināts. Pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju tīklu mērķis ir jebkuram lietotājam atvieglot darbu. Negatīvi vērtējami ir nekontrolēti pakalpojumi, kad lietotājam pēc tam ir jāmēģina pierādīt, ka tā nav viņa kļūda, bet ārēja faktora ietekme. Valsts ir noteikusi, kuriem datiem tā grib uzticēties. Vai valstij nevajag uzticamus datus? Kāpēc mērniekam tagad vajag testēt trīs tīklus, ar mērķi pārliecināties, kas der? Tai jābūt valstiskai atbildībai,” uzskata M. Reiniks.

Vai privāto tīklu lobijs?

Kā skaidro J. Klīve, izmaiņas neattiekšoties uz pašreizējiem bāzes staciju tīkliem, kuri jau ir tikuši validēti: “LatPos tam seko līdzi, tāpat arī EUPOS, kas ir otra validētā bāzes staciju sistēma “. Taču korekciju validācija vairs nebūs jāveic, ja ienāks (tiks oficiāli apstiprināti) jauni bāzes staciju tīkli. J. Klīve kā piemēru min Trimble VRS Now.

Trimble pārstāvji Latvijā (SIA “Geostar”) dažādos semināros un konferencēs jau gadiem vērsuši uzmanību uz to, ka LatPos monopola stāvoklis (kāds tas ir lielākajā Latvijas daļā) būtu jāatceļ, jāļauj oficiāli ienākt citiem bāzes staciju tīkliem, piedāvājot mērniekiem izvēli. Tāpēc pastāv versija, ka jaunās izmaiņas varētu būt rosinātas tieši ar šādu nolūku. No normatīvā regulējuma viedokļa tagad it kā ceļš būtu vaļā, taču ir viens būtisks “bet” – no 1. jūlija LatPos izmantošana būs bez maksas. Kāda interese komerckompānijām tagad būtu piedāvāt mērniekiem jaunus maksas bāzes staciju tīklus, ja lietotāju tiem, visticamāk, nebūs (kurš gan izvēlēsies maksāt, ja valsts subsidēto LatPos var izmantot par velti)?

1. Klīve uzskata, ka privāto tīklu īpašniekiem tik un tā varot saglabāties interese piedāvāt savus pakalpojumus mērniekiem – arī par brīvu. Savukārt “Trimble” pārstāvji SIA “Geostar” vismaz pagaidām maksas atcelšanu vēl nesola. “Par abonēšanas maksas atcelšanu vai samazināšanu no “Trimble” puses nav informācijas. Visiem lietotājiem ir jāsaprot, ka globālā tīkla uzturēšana prasa zināmus reālus līdzekļus un šādam eksteritoriālam tīklam ir vajadzīgs reāls finansējums. Vairāk ir runa par uzticību precīzu rezultātu iegūšanai,” atbild M. Knoks, šoreiz jau kā SIA “Geostar” valdes priekšsēdētājs.
2. Knoks vēl nevarēja apstiprināt, vai “Trimble” plāno vērsties atbildīgajās institūcijās un iziet tagad atviegloto pārbaudes procesu, lai VRS Now padarītu par valsts pamatdatu ieguvei oficiāli izmantojamu tīklu, solot jautājumu noskaidrot (pēc atbildes saņemšanas publicēsim to portālā).

Situācijā, kad valsts vairs neuzņemsies atbildību par RTK korekciju precizitāti un mērniekiem tiek atgādināts par nepieciešamību pašiem to pārbaudīt, tieši “RTK risinājumu uzticamība” var kļūt par jaunu faktoru konkurences cīņā starp bāzes staciju tīkliem. Privātie komerctīkli var mēģināt reklamēt sevi kā uzticamāka pakalpojuma sniedzējus par valsts bezmaksas tīklu LatPos, ar netiešo solījumu: “Par mūsu pakalpojumu jāmaksā, toties būs mazāk darba un vairāk drošības!” Cik šādi apgalvojumi būtu pamatoti vai nepamatoti, ir atsevišķs (ekspertu diskusiju) jautājums. Taču no šāda skatu punkta noteikumu grozījumu, kas faktiski ir “likmju izlīdzināšana” starp līdz šim validētajiem un nevalidētajiem bāzes staciju tīkliem, vienīgā jēga šķiet būt par “glābšanas riņķi” komerctīkliem situācijā, kad LatPos kļūst pieejams bez maksas.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv