Ar mērķi diskutēt par risinājumiem un apkopot pašu mērnieku priekšlikumus nozares sakārtošanai, Latvijas Mērnieku biedrība un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija 11. jūlijā aicināja uz Latvijas mērnieku forumu. Ieradušies apmēram piecdesmit cilvēki izveidoja trīs semināru grupas, katrā no tām spriežot par vienu nozares atbildības līmeni (mērnieks-uzņēmums-valsts). Foruma noslēgumā katra grupa nāca klajā ar trim diskusijās izkristalizētajiem galvenajiem ierosinājumiem, par kuriem beigās balsoja visi klātesošie. Tā kā izteiktās idejas pagaidām ir gana plašas, tika nolemts turpmāko mēnesi laika veltīt, lai strādātu jau pie konkrētākiem praktiskiem risinājumiem šo ideju ieviešanā, un augusta vidū vēlreiz satikties līdzīgā forumā, lai sarunu turpinātu.

Pašreizējā aina – drūma

Vispirms Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes loceklis Juris Vītols prezentēja Jāņa Dragona sagatavoto skatījumu uz mērniecības nozari, raksturojot galvenās problēmas no LKĢA viedokļa.

“Galvenā problēma ir mūsu pašu mazā ieinteresētība. Lai gan esam šeit sapulcējušies kādi piecdesmit cilvēki, mērniecībā kopumā strādā (kā sertificēti mērnieki) vismaz pieci simti, tātad tie, kas aktīvi interesējas par nozari un atrodas šeit, esam vien apmēram desmit procenti,” mērnieku sabiedrības aktivitātes līmeni iezīmēja J. Vītols. Viņš uzsvēra, ka lielākā daļa mērnieku pat formāli nav iesaistījušies nozares sabiedriskajās organizācijās. Savukārt no tiem apmēram pusotra simta mērniekiem, kuri ir biedru sarakstos, aktīvi esot vien 30-50.

Sabiedrisko organizāciju budžets esot ļoti neliels – abām organizācijām kopā tie ir tikai 12 000 eiro gadā, kas, pārrēķinot uz vienu biedru mēnesī, iznākot vien divi eiro. “Man nāk smiekli, kad dzirdu, ka kāds saka – kāpēc man būtu jāmaksā? Ja tev ir žēl samaksāt divus eiro, lai panāktu kādus uzlabojumus, tad es nezinu, vai šo cilvēku vispār interesē mērniecība,” secina J. Vītols.

Pieejamie dati par nozares komersantiem liecina, ka uzņēmējdarbības vide mērniecībā ir ļoti sadrumstalota – vidēji vienā uzņēmumā strādā vien divi mērnieki, turklāt atņemot 13 lielākos uzņēmumus ar septiņiem un vairāk mērniekiem, šis cipars samazinās jau uz 1,5. Interesanti, ka katrs ceturtais mērnieks strādājot vairākos uzņēmumos. Nozares kopējais apgrozījums ir ap 20 miljoniem eiro, un 60% no tā veido ģeodēzijas darbi.

Mērniecības joma šobrīd nonākusi tādā kā atbildības vakuumā, ko rada arī situācija, ka par atšķirīgiem nozares virzieniem atbild trīs dažādas ministrijas. LKĢA vērojums ir, ka, īpaši kopš 2017. gada, valsts institūcijām ir zudusi interese par nozares politiku. “Esam jautājuši Tieslietu ministrijai pavisam tieši, vai viņi ir atbildīgā ministrija, un tā arī neesam saņēmuši konkrētu atbildi. Pēdējoreiz viņi sacīja tā: “Ja mēs esam atbildīgā ministrija, tad mēs šo atbildību uzņemsimies”,” atklāja J. Vītols. Arī no Valsts zemes dienesta puses neesot jūtama vēlme operatīvi ķerties klāt un sākt risināt nozares sasāpējušās problēmas. LKĢA ieskatā VZD esot apjautis smago vēsturisko “mantojumu” un tāpēc neredz ātrus un vienkāršus risinājumus. Pēdējā Mērniecības konsultatīvās padomes sēdē esot solīts, ka vien līdz nākamā gada februārim tikšot izstrādāta koncepcija ar priekšlikumiem, ko vajadzētu darīt nozares situācijas uzlabošanai. Patlaban tiek gaidīti ierosinājumi no nozares pārstāvju puses, un tas arī esot viens no iemesliem, kāpēc radusies ideja par Mērnieku foruma rīkošanu.

Kopējais nozares raksturojums J. Dragona vērtējumā (un J.Vītols tam pilnībā pievienojoties) ir drūms. Nozare esot sašķelta (to apliecinot minētie dati par vidējo mērnieku skaitu uzņēmumos), neinformēta (mērnieki nesekojot līdzi ne jaunākajām normatīvā regulējuma izmaiņām, ne sabiedrisko organizāciju darbībai), bez redzējuma un mērķa, formāli uzraudzīta (uzraudzības jomā izmaiņas var panākt tikai ar valstisku risinājumu, nozare pati to atrisināt nevar) un vāji apmaksāta.

Citvalstu perspektīvas

LMB priekšsēdētāja Una Krutova aicināja palūkoties uz Eiropas valstu pieredzi mērniecības nozares regulācijā – kā viņa atzina, ar mērķi provocēt atlasīti paši atšķirīgākie, Latvijas kontekstā neierastākie piemēri.

Tā, lūk, piemēram, Vācija interesanta ar to, ka tur mērniecība vispār nelīdzinās kapitālisma brīvā tirgus principiem, bet drīzāk atgādina stingri regulētu sociālismu – visu mērniecības pakalpojumu cenas (gan to, ko sniedz absolūtā vairākumā esošie valsts mērnieki, gan to, ko sniedz privātie) ir valsts noteiktas – fiksētas un visiem vienādas. Tāpat Vācijā valdot absolūta uzticība kadastra sistēmas sniegtajiem datiem – vācietis pat nevarot iedomāties, ka publiskā kadastra reģistra dati varētu būt neuzticami vai nepatiesi.

Dānija ir interesanta ar to, ka, papildus pārējām kvalifikācijas prasībām, lai varētu iegūt mērnieka sertifikātu, personai ir jābūt maksātspējīgai. Mērniekam Dānijā obligāti jābūt apdrošinātam. Savukārt, lai Dānijā atvērtu mērniecības uzņēmumu, 51% tā kapitāldaļu jābūt sertificēta mērnieka īpašumā. Arī potenciālās interešu konflikta situācijas Dānijā tiek uztvertas nopietni – ja mērniekam ir jebkāda saistība ar zemi, viņš to uzmērīt nedrīkst. Līdzīgi kā Latvijā, arī Dānijā mērniecībā ir divas sabiedriskās organizācijas – viena individuālajiem mērniekiem, otra – uzņēmumiem. Individuālo mērnieku organizācija darbojas kā arodbiedrība, rūpējoties par mērnieku darba apstākļiem un algām. Interesanti, ka sabiedriskās organizācijas īsteno apjomīgas kampaņas, lai piesaistītu studentus tieši mērniecības nozarei. Reklāmas ar solījumiem “Būsi mērnieks – dzīvosi labi!” tiekot izvietotas pat uz tramvajiem.

Šveice savdabīga ar to, ka šīs valsts vāciski runājošajā daļā mērniecības uzņēmumi slēdz ilgtermiņa līgumus ar pašvaldībām. Līguma standarta termiņš ir pieci gadi, kuru laikā uzņēmumam tiek dotas ekskluzīvas tiesības veikt mērniecības darbus konkrētajā pašvaldībā. Līdzīgi kā Vācijā, arī Šveicē ir valdības apstiprināts cenrādis mērniecības pakalpojumiem.

Pavisam neparasta valsts ir Somija. Tur mērniekiem nav individuālās sertificēšanas sistēmas, jo privāto mērnieku nav vispār – visi mērnieki strādā Somijas zemes dienestā vai pašvaldībās. Savukārt Slovākija interesanta ar to, ka tur par mērnieku drīkst strādāt tikai tad, ja papildus visu pārējo kvalifikācijas prasību izpildei (izglītība, pieredze, utt.), persona arī iestājusies nozares sabiedriskajā organizācijā (Mērnieku un kartogrāfu kamerā).

Mērnieki uzsver kvalitātes celšanu, atbildības sakārtošanu un pašorganizēšanos

Semināru darba grupas tematiski bija sadalītas it kā trijos līmeņos – vienā no grupām diskutēja par paša mērnieka tiesībām un pienākumiem, otrā – par uzņēmuma lomu, bet trešajā – par valsts lomu mērniecībā.

Diskusiju grupā par valsts lomu sākotnēji tikuši izvirzīti septiņi uzdevumi, taču beigās sešus no tiem izdevies apvienot trijos, skaidroja semināra vadītājs Jānis Klīve. Viens no izvirzītajiem mērķiem paredz mērnieka pilnvaru paplašināšanu zemes kadastrālās uzmērīšanas kontekstā, kas dotu lielākas iespējas pieņemt lēmumus strīdu izskatīšanā (“būt pirmā līmeņa tiesnesim”, kā izteicās J. Klīve). Tāpat zem šī punkta iekļauts arī ierosinājums pārņemt no Valsts zemes dienesta būvju kadastrālo uzmērīšanu. Otrs darba grupas priekšlikums vērienīgs – valstī organizēt vienlaidus zemes kadastrālo pārmērīšanu, lai savestu kārtībā kadastra datus, novērstu neprecizitātes un mazinātu robežstrīdus. “Taču tas jādara pie nosacījuma, ja ir sakārtots valsts un vietējais ģeodēziskais tīkls, lai šis darbs būtu jēgpilns un pēc desmit gadiem nesekotu nākamā zemes reforma,” piebilda J. Klīve. Trešais piedāvājums – valstī jābūt vienai iestādei, kas pārrauga visu mērniecības nozari. Šī institūcija arī piedalītos sertificēto personu uzraudzības procesā, definētu izglītības programmu saturu un pasūtījumu un veiktu citus uzdevumus.

Darba grupā par uzņēmumu lomu un atbildību mērniecības procesā kā viens no priekšlikumiem tika izvirzīta mērniecības pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana un nozares prestiža uzlabošana. Kā otro darba grupas vadītājs Mārtiņš Rutkovskis prezentēja ierosinājumu pašiem uzņēmumiem vairāk iesaistīties mērnieku uzraudzībā, tādējādi arī atslogojot valsts iestādes. “Mērnieku uzraudzību nepieciešams efektivizēt, lai ar ierobežotajiem līdzekļiem būtu iespējams pārbaudīt iespējami vairāk mērniekus,” sacīja M. Rutkovskis. Savukārt trešais priekšlikums vistiešāk saistīts ar uzņēmējdarbības attīstību un “pelēkās” ekonomikas mazināšanu – atalgojuma un nodokļu ieņēmumu palielināšana mērniecības nozarē. “Mēs to redzam kā mērniecības uzņēmumu reģistru, kurš realizētu uzņēmumu kvalitātes kontroli, kā arī dalītās atbildības principu starp uzņēmumu un sertificēto personu. Gan uzņēmums, gan sertificētā persona ir līdzatbildīgi par pakalpojumu kvalitātes celšanu,” ideju ieviešanas mehānismu detalizētāk paskaidroja M. Rutkovskis.

Viens no klātesošajiem gan norādīja uz iespējamu pretrunu veidošanos, kas radušās dalīto semināra darba grupu dēļ. Viņaprāt, “uzņēmumu lomas grupas” ierosinājums pašiem uzņēmumiem vairāk nodarboties ar sertificēto personu uzraudzību nonāk pretrunā ar “valsts lomas grupas” ierosinājumu noteikt vienu valsts institūciju, kas iesaistītos uzraudzības procesā.

Savukārt darba grupa par mērnieka tiesībām un pienākumiem uzsvēra mērnieku pašnoteikšanās nozīmi un kā galvenos izvirzīja trīs pamatprincipus: kvalifikācijas celšanu, profesionālo neaizskaramību un apvienošanos stiprā profesionālajā organizācijā. “Profesionālā neaizskaramība nozīmē mērnieka tiesības pieņemt neatkarīgu lēmumu, tiesības pateikt nē, tiesības netraucēti veikt darbu,” uzsvēra darba grupas vadītājs Ivars Nudiens. Savukārt pie mērnieka pienākumiem ietilpst pienākums apvienoties profesionālajās organizācijās, kvalifikācijas celšana, ievērot profesionālo ētiku, strādāt godīgi, kvalitatīvi un atbildīgi. Mērnieka tiesību sadaļā darba grupa kā galvenās izcēlusi tiesības uz adekvātu atalgojumu un sociālajām garantijām, tiesības lūgt palīdzību un saņemt atbildes gan no nevalstiskajām organizācijām, gan valsts, tiesības uz informāciju un kvalitatīvu normatīvo regulējumu.

Kā vienīgais valsts iestāžu pārstāvis forumā bija ieradies Valsts zemes dienesta pārstāvis Viesturs Aigars. Viņš izteica atbalstu idejai par lielāku mērnieku pašnoteikšanos. “Tā ir gan iekšējās apziņas, gan ārējo faktoru radīšana, kas ļautu mērniekam stingrāk stāvēt uz savām kājām. Šeit būtu nepieciešamas tālākas diskusijas starp to, kā salāgot uzņēmumu īpašnieku un mērnieku intereses, jo bieži mērnieka godprātīgais darbs, kas tendēts uz augstāku kvalitāti un patiesāku darba rezultātu, nonāk pretrunā ar uzņēmuma vēlmēm pēc lielākas peļņas,” norādīja V. Aigars. Savukārt, izdzirdot par valsts lomas darba grupas ideju paplašināt mērnieka pilnvaras zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, V. Aigars esot juties nedaudz samulsis, jo jau tagad ZKU normatīvi paredzot mērniekam visplašākās tiesības pieņemt lēmumus par robežas novietojumu. Savukārt viena nozari pārraugošā ministrija esot laba ideja, jo izkaisītā nozares pārraudzība starp trim ministrijām tikai veicinot izvairīšanos no atbildības. Tiesa, esot jādomā par argumentāciju, kā pārliecināt valsti atteikties no ierastā atbildības sadalījuma. Pats V. Aigars izteica arī domu, ka būtu jāpiemēro stingrāki sodi par mērnieku pārkāpumiem, lai izslēgtu no spēles negodprātīgos. “Citādi rezultāta nebūs – vienmēr atradīsies kāds, kas mērīs pie aizvērtas tranšejas, noslēps neatbilstības un tamlīdzīgi,” sacīja V. Aigars. Viņaprāt, nozares sertificēto personu uzraudzība būtu jāveic mērnieku biedrībai, tāpat būtu jāpaaugstina uzraudzības maksa, jo jārēķinās, ka valsts papildus finansējumu šim mērķim nepiešķirs. Treškārt, normatīvajos aktos jāsakārto iespēja sodīt mērniekus, jo šobrīd vienīgais praktiski eksistējošais sods esot nepareizi paveiktā darba izlabošanas prasība.

Foruma noslēgumā klātesošie nobalsoja par visām darba grupu prezentētajām idejām. Balsojuma rezultāts visai interesants – izrādās, mērnieki visai paškritiski novērtē pašu sniegto pakalpojumu kvalitāti un nozares prestižu, jo tieši šo problēmu risināšana izpelnījusies vislielāko atbalstu (33 balsis). Kā otrs svarīgākais mērķis balsojumā izvirzīts valsts atbildības sakārtošana, nosakot vienu par nozari atbildīgo iestādi (21 balss), turpat sekojot arī vienlaidus kadastrālās pārmērīšanas organizēšanai (20 balsis) un nepieciešamībai apvienoties stiprā profesionālā organizācijā (19 balsis). Savukārt vismazāk mērnieki tic idejai par uzņēmumu iekšienē realizētu mērnieku uzraudzību – par šo ierosinājumu tika saņemta tikai viena balss.

Balsojuma rezultāti:

1. Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana (prestiža palielināšana) – 33 balsis
2. Viena valsts iestāde, kas pārrauga nozari (piedalās sert.uzraudzībā, definē izglītības saturu un pasūtījumu)  – 21 balss
3. Organizēt vienlaidus pārmērīšanu ZKU pie sakārtota VĢT un VT – 20 balsis
4. Apvienoties stiprā profesionālā organizācijā – 19 balsis
5. Kvalifikācijas celšana – 14 balsis
6. Profesionālā neaizskaramība – 13 balsis
7. Atalgojuma un nodokļu ieņēmumu palielināšana – 7 balsis
8. Mērnieku pilnvaru paplašināšana ZKU (strīdu izskatīšana, BKU pārņemšana no VZD) – 6 balsis
9. Uzraudzības efektivizācija, atslogot valsts institūcijas – 1 balss

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv