Pagājušā gada nogalē “Ziemassvētku dāvanu” mērniekiem sagādāja SIA “Lattelecom”, paziņojot, ka ar 2019. gadu par topogrāfiskā plāna saskaņošanu, ja mērnieks to vēlēsies veikt 1-5 darba dienu termiņā, tiks piemērota maksa 31,46 eiro apmērā, pretējā gadījumā uz plāna saskaņošanu nāksies gaidīt 15 darba dienas. Mērnieku sabiedriskās organizācijas norāda – tas ir bīstams precedents, kam var sekot arī citi inženierkomunikāciju turētāji un kas var novest pie būtiska topogrāfisko plānu cenu pieauguma, būvniecības procesa paildzināšanās un sadārdzināšanās, kā arī ģeotelpisko pamatdatu kvalitātes pasliktināšanās.

Elektroniskā saskaņošana – tīši bremzēta?

“Mērnieku pakalpojumi ir viena no būvniecības procesa pamata sastāvdaļām. Ja līdz šim, piemēram, Jūrmalā saskaņošanas darbības mērniecības procesā aizņēma vidēji divas nedēļas, tad turpmāk tās ilgs vismaz mēnesi,” neiepriecinošu perspektīvu iezīmē Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis. Viņa stāstītais atklāj, kā mainījusies topogrāfisko plānu saskaņošana “Lattelecom” pēdējā gada laikā un vedina secināt, ka maksas piemērošana ir jau krietni iepriekš izplānota un pakāpeniski realizēta stratēģija. Saskaņā ar M. Rutkovska stāstīto, vēl gadu iepriekš saskaņot topogrāfiskos plānus ar “Lattelecom” varēja faktiski stundas laikā, taču līdz ar elektroniskās saskaņošanas ieviešanu pērnā gada martā process kļuva daudz ilgāks (lai gan pārejai uz digitālo vidi vajadzēja to padarīt tieši ērtāku un ātrāku).

“Pirms gada saskaņošana ar “Lattelecom” notika klātienē. Piemēram, pirmdienā saņemam pasūtījumu, otrdienā mērnieks uzmēra, trešdien sazīmē, ceturtdienā braucam saskaņot ar inženierkomunikāciju turētājiem. Aizbraucam, iegūstam parakstu un uz ceturtdienas vai piektdienas vakaru mūsu rīcībā jau ir saskaņots topogrāfiskais plāns, kuru varam iesniegt reģistrācijai. Pērn “Lattelecom” ieviesa elektronisko saskaņošanu, kas principā ir loģisks solis, mēs uz to aicinājām jau pirms tam. Taču tieši ar elektroniskās saskaņošanas ieviešanu sākās problēmas – saskaņošanas process, kas iepriekš klātienē aizņēma faktiski ne vairāk par stundu, pēkšņi sāka ieilgt līdz pat piecpadsmit darba dienām,” stāsta M. Rutkovskis. LKĢA vadītāja skatījumā topogrāfisko plānu saskaņošanas termiņi līdz ar elektroniskās saskaņošanas ieviešanu tika paildzināti mākslīgi. “Tā ir apzināta politika. Es varu galvot, ka turpmāk tie, kas nesamaksās, gaidīs saskaņojumu maksimālo termiņu – visas 15 darba dienas,” saka M. Rutkovskis.

Problēmas, uzsākot elektronisko saskaņošanu, bijušas arī citiem inženierkomunikāciju turētājiem (“Rīgas ūdens”, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, u.c.), taču tās bijušas saistītas ar sākotnējo nesagatavotību, kas laika gaitā tikušas novērstas. Tagad šie inženierkomunikāciju turētāji atkal spēj saskaņot topogrāfisko plānu dažu dienu laikā, kas pierādot, ka elektroniskā saskaņošana var strādāt gana ātri un efektīvi, secina M. Rutkovskis.

1. Rutkovskis atklāj, ka sarunās ar “Lattelecom” no mērnieku puses ticis piedāvāts risinājums, kas jau veiksmīgi ieviests sadarbībā ar LVRTC – proti, inženierkomunikāciju turētājs sniedz informāciju par tām teritorijām, kurās topogrāfiskais plāns ar šo turētāju nav jāsaskaņo. Līdz ar to mērnieki zina, kādos gadījumos plāns ar konkrēto inženierkomunikāciju turētāju nav jāsaskaņo, jo noteiktajā teritorijā tam piederošās inženierkomunikācijas neatrodas. “Tas vairākkārt samazina procesa apjomu – ir jāizskata nevis katrs topogrāfiskais plāns, bet tikai tie, kas attiecas uz konkrēto inženierkomunikāciju turētāju. “Lattelecom” atteicās no šāda veida sadarbības, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Beigsim muļķoties, tas nav komercnoslēpums – iezīmēt zonas, kur neatrodas jūsu inženierkomunikācijas!” saka M. Rutkovskis.

“Lattelecom” šobrīd esot vienīgais no visiem inženierkomunikāciju turētājiem, kas iekasē par to maksu, informē M. Rutkovskis. Iepriekš šāda prakse gan bijusi arī SIA “Rīgas ūdens”, taču sarunu gaitā izdevies uzņēmumu pārliecināt, ka tā ir atceļama, jo “inženierkomunikācijas ir īpašumu apgrūtinājums un būtu tikai korekti, ja katrs īpašnieks zinātu un uzņemtos atbildību par savā teritorijā esošajām inženierkomunikācijām. Mēs, mērnieki, ar saviem mērījumiem palīdzam sakārtot viņu datu bāzi, kas vēl pastāv no padomju laikiem. Viņi to atzina un saprata, ka piemērot maksu par saskaņošanu nav godīgi un no šādas prakses atteicās,” atklāj M. Rutkovskis.

“Lattelecom”: Mērnieku sniegtā informācija neatbilst patiesībai

“Lattelecom” noliedz, ka līdz ar elektroniskās topogrāfisko plānu saskaņošanas ieviešanu process būtu kļuvis ilgāks. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, iepriekš saskaņošana klātienē parasti aizņēmusi nevis stundu vai dienu, bet vidēji no 10-13 dienām un “daudzos gadījumos” līdz pat 25 dienām. Līdz ar to elektroniskās saskaņošanas ieviešana procesu esot paātrinājusi, nevis palēninājusi.

“Informācija par inženiertopogrāfiju saskaņošanas termiņa pieaugumu ir nepatiesa. Ja agrāk šī saskaņošana aizņēma līdz pat 25 dienām, tagad šis laiks ir saīsināts, un šāda veida saskaņojums bez maksas tiek veikts ilgākais līdz 15 darba dienām. Līdz šim praksē, ņemot vērā objekta specifiku un attiecīgajā reģionā skaņošanai saņemto iesniegumu skaitu, kā arī pieejamā darbaspēka resursus, inženiertopogrāfiju saskaņošana tika veikta, sākot no vienas darba dienas un daudzos gadījumos līdz pat 25 dienām. Visā Latvijā inženiertopogrāfiju skaņošanu Lattelecom vidēji veica 10 līdz 13 dienu laikā. Ieviešot e-vides risinājumu, visiem klientiem visā Latvijas teritorijā tiek nodrošināta vienlīdzīga pieeja inženiertopogrāfiju skaņošanā, izlīdzinot reģionu noslodzi un inženiertopogrāfiju skaņošanas laiku. Turpmāk Lattelecom nodrošinās inženiertopogrāfiju skaņošanu bez maksas 1 līdz 15 darba dienu laikā, atkarībā no objekta specifikas un skaņošanai saņemto pieteikumu skaita. Savukārt, ja nepieciešams pakalpojumu saņemt garantētā īsākā termiņā, tas jau būs maksas pakalpojums, jo prasa pārkārtot un atsevišķos gadījumos arī piesaistīt papildu resursus. Šādu paātrinātas izskatīšanas maksas pakalpojumu meistari veic tikai pēc speciāla klienta pieprasījuma,” atbildē uz portāla Mernieks.lv uzdotajiem jautājumiem raksta “Lattelecom” sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Trofimova.

“Lattelecom” izplatītajā paziņojumā bija vēl kāds mulsinošs aspekts. Tajā lasāms arī šāds brīdinājums: “Projektiem ar būtisku ietekmi uz SIA “Lattelecom” elektronisko sakaru tīklu, rīkojumā minētie SIA “Lattelecom” elektronisko sakaru tīkla uzraudzības pakalpojumi tiek sniegti uz pušu atsevišķu vienošanās pamata.” Mernieks.lv aicināja uzņēmumu izskaidrot, ko tas nozīmēs praksē – kā mērnieks iepriekš varēs zināt, kurš projekts ir ar “būtisku ietekmi” un ko tas paredzēs, varbūt vēl lielāku iespējamo samaksu? “Piezīme par būtisku ietekmi uz SIA “Lattelecom” elektronisko sakaru tīklu attiecināma uz projekta pasūtītājiem. Vienošanās tiek slēgta ar projekta pasūtītāju par projekta realizācijas kārtību tīkla aizsargjoslā un šādā situācijā, saņemot pieprasījumu maksas pakalpojuma saņemšanai, “Lattelecom” par to informēs mērnieku. Jāņem vērā, ka tādā gadījumā nebūs iespējams izmantot noteikto maksas pakalpojumu ar garantēto 5 dienu termiņu inženiertopogrāfijas saskaņošanai,” raksta L. Trofimova.

Vai “Lattelecom” lēmums atvērs Pandoras lādi?

1. Rutkovskis vērš uzmanību uz to, kas notiktu, ja arī visi pārējie inženierkomunikāciju turētāji izdomātu ieviest 30 eiro maksu par topogrāfiskā plāna saskaņošanu. “Tad, piemēram, Rīgā, kur ir padsmit inženierkomunikāciju turētāju, topogrāfiskais plāns izmaksās vairs nevis 300, bet gan 800 eiro. Beigās tas atspēlēsies pašiem inženierkomunikāciju turētājiem – “Lattelecom” izsludinās nākamo iepirkumu un redzēs, ka topogrāfijas cena ir vairākkārt pieaugusi,” spriež LKĢA vadītājs. Savukārt individuālie pasūtītāji pie tik krasa topogrāfijas cenu pieauguma varētu biežāk izvēlēties vispār neizmantot mērnieka pakalpojumus – īpaši lauku reģionos, mazajās pašvaldībās, kur būvvaldes kontrole ir mazāk stingra, prognozē M. Rutkovskis.

Citas iespējamās “Lattelecom” lēmuma sekas varētu būt tādas, ka daļa mērnieku izvēlēsies vispār nesaskaņot topogrāfiskos plānus ar uzņēmumu, pieņemot, ka konkrētajā teritorijā “Lattelecom” inženierkomunikācijas neatrodas (pat tad, ja tas nav skaidri zināms). “Mērnieks vienkārši izvēlēsies riskēt. Tas, protams, pasliktinās kopējo datu kvalitāti,” brīdina M. Rutkovskis.

LKĢA kopā ar LMB decembrī nosūtījusi vēstuli “Lattelecom” ar aicinājumu sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem līdz 2018. gada 30. decembrim, taču uzņēmums uz vēstuli nav atbildējis vēl šobrīd.  Tāpat mērniecības sabiedriskās organizācijas plānojot vērsties arī pie citu nozaru asociācijām (piemēram, arhitektiem, būvinženieriem), kuras varētu būt ieinteresētas radušās problēmas risināšanā un kopīgi gatavot ierosinājumus normatīvā regulējuma izmaiņām, lai novērstu šo situāciju. Kā zināms, 51% “Lattelecom” kapitāldaļu pieder valstij, un M. Rutkovskis pieļauj, ka būtu iespējams meklēt risinājumu arī klātienes sarunu ceļā (piemēram, inženierkomunikāciju turētāju sadarbības padomes sēdēs), ja tajās piedalītos arī atbildīgo valsts iestāžu pārstāvji.

Ekonomikas ministrija aicina “Lattelecom” ievērot normatīvos aktus

Iespējams, ka normatīvo aktu izmaiņas nemaz nav nepieciešamas, jo Ekonomikas ministrijas sniegtais skaidrojums portālam Mernieks.lv vedina domāt, ka maksas piemērošana par topogrāfisko plānu saskaņošanu varētu būt neleģitīma jau esošajā normatīvajā regulējumā. “Vispārīgie būvnoteikumi (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.500) paredz, ka visas darbības būvniecības ieceres saskaņošanā un tehnisko noteikumu izsniegšanai inženiertīklu īpašnieki veic bez maksas. Ekonomikas ministrija aicina “Lattelecom” ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību un prasības.”

“Gadījumā, ja “Lattelecom” pieprasa maksu par saviem pakalpojumiem, tas nebūtu saistāms ar Būvniecības informācijas sistēmā kopš 2018.gada jūlija pieejamo būvniecības ieceres elektronisko saskaņošanu. Būvniecības ieceres e-saskaņošana rada iespēju iesniegt būvniecības ieceres dokumentus elektroniski, tādējādi atvieglojot šo procesu gan projektēšanas nozares uzņēmējiem, gan arī iedzīvotājiem un ļauj nonākt līdz rezultātam – būvvaldes izsniegtai atļaujai sākt būvdarbus. Tas samazina nepieciešamo dienu skaitu, kas būtu jāpatērē papīra dokumentu saskaņošanā, kā arī ļauj saskaņošanu veikt vienlaicīgi ar visām iesaistītām iestādēm un inženiertīklu īpašniekiem. Tādēļ ministrija viennozīmīgi uzskata, ka šāda infrastruktūras turētāja rīcība palielina uzņēmējdarbības izmaksas un administratīvo slogu,” papildus informē Ekonomikas ministrija. EM gan izvairās sniegt atbildi, vai tās rīcībā ir iespējas ietekmēt “Lattelecom” lēmumu, un vai tā grasās to darīt.

Par “Lattelecom” rīcību ieinteresējusies arī Konkurences padome, kurā saņemts privātpersonas iesniegums par šo situāciju. Konkurences padome informē, ka uzsākusi apstākļu izpēti, bet detalizētāku skaidrojumu pagaidām nevarot sniegt.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv