Būvniecības Industrijas Digitalizācijas Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Berķis uzsvēra, ka Latvijā lielākoties vēl aizvien esot jāpierāda, ka BIM ir praktiski noderīgs instruments. Situācijās, kad standarta uzmērīšana nenodrošina pilnīgi precīzu ainubūvniecībai nepieciešamo precizitāti, ir nepieciešama arī lāzerskenēšana. Kad vecās metodes līdz galam nestrādā, BIM izmantošana pat samazinot izmaksas. Taču, lai BIM būtu sekmīga, svarīga ir iesaistīto pušu kompetence, kurai jābūt gan pasūtītāja, gan izpildītāja pusē.

Latvijā sabiedriskajā sektorā pagaidām vēl esot maz projektu, kur izmantota BIM. Šajā ziņā situāciju varētu mainīt “RailBaltica” projekts, kur paredzama plašāka BIM izmantošana. Privātajā sektorā BIM jau šobrīd izmanto biežāk, gandrīz visos lielākajos projektos. Arī ārzemēs BIM pārsvarā tiek lietota lielajos projektos (metro, lidostās), bet vidēja izmēra ēkās – tikai tad, ja pasūtītājam ir izpratne par BIM lietderību, norādīja J. Berķis.

Igaunijas uzņēmuma BIMConsult OU dibinātājs Risto Vahenurms (Risto Vahenurm) savukārt atklāja, ka Igaunijā BIM lietošana dizainā un būvniecībā biežāk sastopama prakse ir pieredzējušākās kompānijās. Salīdzinoši retāk tiekot radīti gatavās būves modeļi (as-built BIM), bet daži piemēri esot arī šajā jomā – Tallinas osta, lidosta, Valsts nekustamo īpašumu kompānija.

Igaunijā BIM attīstība sākusies jau 2009. gadā, kad tika ieviestas Somijā pieņemtās vadlīnijas. Pirmais pilotprojekts tika realizēts 2010. gadā Narvā. Šobrīd ar BIM saistās būtiski tuvākās nākotnes plāni – Ekonomikas ministrija ieplānojusi ieguldīt 1,5 miljonus eiro digitālās būvniecības sistēmās laikā no 2018. līdz 2020. gadam, izveidojot e-būvniecības sistēmu. Savukārt privātajā sektorā darbojas digitālās būvniecības klasteris, kurā ietilpst gan universitātes, gan uzņēmumi. Jaunākie attīstības trendi ietver tādus BIM apakšvirzienus kā infrastruktūras BIM, dzīvescikla BIM konceptu, kā arī jau minētos gatavās būves modeļus.

Toties Lietuvā aktuāls ir valsts projekts, kura ietvaros tiks izveidota internetā publiski pieejama datu bāze, kurā tiks uzglabāti trīsdimensiju telpiskie dati, kas lieti noderēšot efektīvākā attīstības projektu ieviešanā. Projekta realizācija sākusies šāgada janvārī. Vispirms tiek izstrādātas pilotversijas telpisko 3D datu uzglabāšanai. Datu bāzes fināla versijā tiks integrēts arī kadastrs un citas Lietuvas ĢIS sistēmas. Interesanti, ka 3D modeļi tiks veidoti arī pazemes struktūrām. Plānots pievērst uzmanību arī datu vizualizācijai, ērtai lietojamībai arī nespeciālistiem. Dati noderēšot gan valsts iestāžu darbiniekiem, pieņemot lēmumus telpiskajā plānošanā, gan biznesa pārstāvjiem, gan arī visiem pārējiem iedzīvotājiem.

Tehniski viena no priekšrocībām BIM procesā ir iespēja salīdzināt skenēto punktu mākoni un BIM modeli, kas ļauj viegli pamanīt nesakritības, nepilnības vienā vai otrā. Tāpēc vislabāko rezultātu sniedz kombinētās metodes un salīdzinošā analīze. Mērnieku pienesums procesā ir tieši punktu mākoņa uzmērīšana, kam ir liela nozīme analīzes veikšanā. Skenēšanas areālam gan jāpieiet selektīvi, jo finansiāli neatmaksājas skenēt lielas teritorijas tikai “katram gadījumam”, sacīja R. Vahenurms.

Mērnieku vidū esot izplatīts uzskats, ka BIM uz mērnieku darbības jomu neattiecas, taču BIM ir cieši saistīts ar ģeodēziskajiem darbiem, sacīja Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Māris Kaļinka. Liela nozīme tajā, lai BIM process izdotos sekmīgi, ir BIM vadītāju kompetencei un spējai pareizi saprast ģeodēzistu. Šajā ziņā M. Kaļinkam esot gadījies piedzīvot diametrāli pretējas pieredzes (“dažreiz BIM vadītājs saprot visu, ko es saku, citreiz – neko. Tas ir jautājums par izglītības līmeni”). Savukārt pats ģeodēzists atbild par instrumentu precizitāti, metodoloģiju, kooperāciju starp iesaistītajiem. Vēl svarīgi ņemt vērā, ka lielākā daļa (ap 60%) kļūdu rodoties tieši darba organizācijas procesā.

Arī M. Kaļinka uzsvēra, ka BIM procesā jālieto vairākas tehnoloģijas – gan fotogrammetrija, gan lāzerskenēšana, gan tradicionālā uzmērīšana, nebūtu pareizi paļauties tikai uz vienu. Pašlaik gan BIM pasūtītāji reti kad integrē punktu modeli un 3D modeli, lai gan tas būtu viegli izdarāms. Taču tas noteikti esot gaidāms nākotnē. Tāpat gan jau šis, gan daži turpmākie gadi būs straujas instrumentu attīstības laiks, kas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāinvestē jaunās tehnoloģijās, paredz M. Kaļinka.

Interesants aspekts, par ko forumā izvērsās plašākas diskusijas, ir BIM juridiskais regulējums. Igaunijā BIM savām iekšējām vajadzībām var veikt jebkurš, tomēr, lai datiem būtu oficiāls spēks un tie būtu pārdodami tālāk, tos jābūt parakstījušam profesionālam mērniekam. Tomēr BIM veikšana nekādi netiekot detalizētāk regulēta (nav metodisku norādījumu, kā tieši BIM būtu jāveic). Igaunijā ir arī diezgan atšķirīgi regulējumi kadastrālajai un ģeodēziskajai uzmērīšanai, jo tās atrodas dažādu ministriju paspārnē. Tas rada situāciju, ka datu kvalitātes parametri ir pārāk vispārīgi, pieļauj lielas interpretācijas iespējas.

Pagaidām nav īsti skaidrs, vai un ko darīt ar BIM kvalifikācijas apliecināšanu – vai BIM specializāciju būtu nepieciešams iekļaut sertifikācijas sistēmā. Izskanēja doma, ka BIM būtu piederīgs inženierģeodēziskajiem darbiem. Tomēr uzņēmuma “Hades Geodesia OU” dibinātājs Tīts Hions (Tiit Hion) oponēja, sakot, ka BIM pagaidām vēl nemaz nav izveidojusies speciālistu kritiskā masa, lai varētu uzsākt kādu regulāciju. “Šobrīd pārāk maz cilvēku vispār saprot, kas ir BIM. Mēs nevaram atfiltrēt diletantus, jo pagaidām vēl visi esam tādi,” teica T. Hions. SIA “Ģeodēzists” pārstāvis Ivars Nudiens norādīja uz regulācijas trūkuma riskiem: “Šodien tehnoloģijas ļauj ikvienam darīt gandrīz visu – katrs var nopirkt skeneri un teikt, ka viņa iegūtie dati ir pareizi. Procesā var iesaistīties daudz cilvēku. No vienas puses, tas nav slikti, bet tas ir arī drauds”. Foruma dalībnieki nonāca pie kopsaucēja, ka, lai lemtu par BIM darbu iekļaušanu mērnieku sertifikācijas sistēmā, vispirms ir skaidri jādefinē, cik liela atbildība BIM procesā ir mērniekam.

Foruma beigu daļā klātesošie dalījās ar informāciju par situāciju ar progresu atvērto datu jomā katrā no valstīm. Igaunijā atvērti ir kadastra dati, kurus ikviens var brīvi lejuplādēt bez maksas (arī ikviens no citām valstīm, un, kā smējās CLGE viceprezidents, uzņēmuma REIB OU vadošais direktors Mairolt Kakko, viņš esot pārliecināts, ka Vladimirs Putins šo iespēju noteikti jau esot izmantojis) un topogrāfijas datubāze, kas iekļauj vektordatus, ko atjauno katru nedēļas nogali, pamatkarti un ortofoto, ko atjauno reizi gadā, u.c. datus.

Lai gan dati rāda, ka Latvija veikusi strauju izrāvienu datu atvērtības jomā (no pēdējās vietas Eiropas Savienībā 2016. gadā uz 12. vietu pērn), tomēr statistika ne vienmēr precīzi atspoguļo reālo situāciju, sacīja Latvijas Mērnieku biedrības vadītāja Una Krutova. Ziņa par to, ka Latvija ir Eiropā pēdējie, gan stimulējusi atbildīgās ministrijas (VARAM) aktivitātes, taču reālu praktisku rezultātu pagaidām ir maz. Lai gan 2018. gada sākumā pat ar Ministru kabineta lēmumu tika uzdots atvērt kopumā astoņas Valsts zemes dienesta un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datu kopas, papildu finansējums tam netika paredzēts, kā rezultātā iestādes vienkārši nepildot MK lēmumu un neviena no plānotajām datu kopām tā arī neesot atvērta (LĢIA esot gatava atvērt datus, bet šobrīd pieejamā valsts IT infrastruktūra nespējot nodrošināt darbības ar tik liela apjoma datiem). Viens “pozitīvs brīnums” gan tomēr šajā laikā esot noticis – par tādu saucama LatPos bezmaksas pieeja kopš 2018. gada 1. jūlija. Pēdējie jaunumi atvērto datu jomā Latvijā ir tādi, ka aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums “Latvijas atvērto datu stratēģija”. “Redzēs, kas notiks turpmāk, taču līdzšinējā pieredze māca – ja aktīvi neatgādini par pieņemtajiem lēmumiem un datu atvēršanas nepieciešamību, tad nekas uz priekšu nevirzās,” secina U. Krutova.

Foruma noslēguma tika parakstīta arī kopīga deklarācija, kurā uzsvērts, ka ikvienam BIM projektam nepieciešams “noteikts mērķis, precizitātes standarts un detalizācijas līmenis”. Mērniekam bez pasūtītāja konsultēšanas šajā procesā galvenā loma ir vairākos etapos (no datu ieguves pirms būvprojekta līdz monitoringa mērījumiem ēkas dzīves cikla laikā). Kā galvenā tēze deklarācijā uzsvērts, ka BIM procesā mērnieku “galvenā atbildība ir nodrošināt korektu un uzticamu iegūto datu (to vidū koordinātu un augstumu) pozicionēšanu”.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv