Augustā valdība par jauno Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori apstiprināja Vitu Narnicku, kura pirms tam bija Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes vadītāja, kā arī VID ģenerāldirektora vietniece. Mernieks.lv aicināja jauno VZD vadītāju uz sarunu par mērniecības nozarei būtiskiem jautājumiem – gan “mūžsenām” un gadiem neatrisinātām lietām, gan pēdējā laika aktualitātēm, aicinot jautājumus iesūtīt arī lasītājiem (šo iespēju izmantoja daži). V. Narnicka piekrita atbildes sniegt tikai rakstiski, par iemeslu nosaucot aizņemtību, kas tuvāko mēnešu laikā neļaujot atrast laiku, lai tiktos sarunai klātienē. 

Kādas ir jūsu ieceres, mērķi VZD ģenerāldirektores amatā? Ko esat izvirzījusi par primāri risināmajiem jautājumiem – gan vispārēji, gan tieši saistībā ar mērniecības nozari? Kādus rezultātus un kādā laika periodā tajos plānojat sasniegt?

Viens no maniem galvenajiem uzdevumiem ir Nekustamā  īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas modernizācija. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspējīgu darbību, uzlabojot kadastra datu pieejamību sabiedrībai kvalitatīvā un mūsdienu prasībām atbilstošā veidā. Tāpat paralēli strādājam arī pie VZD pakalpojumu cenrāža pārskatīšanas. Ir rūpīgi jāizanalizē klientu grupas un viņiem svarīgie pakalpojumi, lai turpmāk klientiem nebūtu jāmaksā par pozīcijām, kuras viņiem nav nepieciešamas, bet kuras sadārdzina viņa izdevumus.

Otrs šī brīža galvenais uzdevums ir VZD reorganizācija. Ir jāpārskata visi mūsu pieejamie resursi, lai padarītu mūsu darbu efektīvāku. Tas attiecas gan uz Dienesta struktūru, gan arī veicamajām funkcijām.

Nesen izvērtās skandāls ar AS “Latvijas Valsts Meži” iegādātajiem augstas detalizācijas topogrāfiskajiem datiem no Valsts zemes dienesta, kas tika publicēti LVM lietotnēs, bet pēc tam dzēsti, jo Aizsardzības ministrija brīdināja, tie satur ierobežotas pieejamības informāciju. LVM ziņoja, ka VZD izsniegtā licence paredz datu izmantošanu publiskai pieejai. Vai VZD bija tiesības pārdot licences, kas ļauj publicēt ierobežotas pieejamības informāciju?

Diemžēl jautājumam par to, ka augstas detalizācijas topogrāfiskie dati var saturēt ierobežotas pieejamības informāciju, ilgstoši nav bijusi pievērsta pienācīga uzmanība. Mēs, protams, respektējam Aizsardzības ministrijas bažas, līdz ar to, izvērtējot VZD saņemto informāciju, nekavējoties ierobežojām augstas detalizācijas topogrāfiskos datu pieejamību. Līdz brīdim, kad tiks izstrādātas izmaiņas normatīvajos aktos, lai regulētu šo jautājumu, ievērojot valsts drošības prasības, mēs izsniegsim augtas detalizācijas topogrāfisko informāciju ierobežotā apjomā.

Vai vismaz pēc šī gadījuma licences noteikumi tika mainīti un ierobežotas pieejamības datiem vairs netiek paredzēta publiskas izmantošanas iespēja?

VZD ņēma vērā Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju un nekavējoties ierobežoja piekļuvi augstas detalizācijas topogrāfiskajai informācijai, kas var saturēt draudus valsts drošības interesēm.

Kāda vispār ir situācija šajā ziņā – vai augstas detalizācijas datus ar ierobežotas pieejamības informāciju no VZD var brīvi iegādāties ikviens? Vai šāda prakse ir saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu?

Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums nenosaka ierobežojumus augstas detalizācijas datu publicēšanai  VZD klientiem. Šie dati netiek esošā likuma izpratnē atzīti kā ierobežotas pieejamības informācija. Taču, kā jau minēju, līdz ko Aizsardzības ministrija aktualizēja šo jautājumu, vēršot savas bažas, kas saistītas ar valsts drošību, mēs nekavējoties reaģējām un šobrīd bez speciālas identifikācijas brīvi iegādāties augstas detalizācijas topogrāfiskos datus no VZD nevar.

Vai, jūsuprāt, šajā situācijā būtu kas maināms? Vai jāievieš striktāki kritēriji un stingrāka kontrole pār to, kam un kādām vajadzībām ļauts iegādāties šādus datus? Ja jā, vai VZD to var regulēt ar iekšējās kārtības noteikumiem vai tam nepieciešamas valsts mēroga normatīvā regulējuma izmaiņas? Vai VZD redz nepieciešamību un uzņemsies iniciatīvu tādas rosināt?  

Jā, protams, es personīgi uzskatu, ka ir jāievieš striktāki ierobežojumi augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas datu pieejamībā, lai netiktu izsniegti dati, kas varētu radīt apdraudēju valsts drošības interesēm. Tomēr ir jāsaprot, ka šādu jautājumu nevar atrisināt vien ar VZD iekšējās kārtības noteikumiem vai procedūrām, tas ir jāskata daudz plašāk, jārisina valstiskā līmenī, skatot dažādu iestāžu reģistros uzkrāto informāciju un to izplatīšanu. Ir nepieciešams izveidot vienotus kritērijus, piemēram, ģeotelpisko datu izplatīšanā, atkarībā no to radītā apdraudējuma līmeņa valsts drošībai. Mēs jau šobrīd sadarbojamies ar dažādām valsts pārvaldes institūcijām, kuru rīcībā ir dažādi dati,  un par valsts drošību atbildīgajām institūcijām, lai vienotos par nepieciešamajiem kritērijiem datu izplatīšanā un iesaistītos normatīvā regulēju priekšlikuma radīšanā.

Kad VZD plāno izpildīt Ministru kabinetā atbalstītā informatīvā ziņojuma “Latvijas Atvērto datu stratēģija” protokollēmumā noteikto uzdevumu par datu kopu atvēršanu?

Manuprāt, brīva un bezmaksas piekļuve Adrešu reģistra datiem ir jebkura Latvijas Republikas pilsoņa pamattiesība. Lai izpildītu Ministru kabineta protokollēmumā noteikto uzdevumu, VZD jau 2018. gadā pauda gatavību “atvērt” Adrešu reģistra datus, tika sagatavots attiecīgs normatīvā akta projekts, kurā ir paredzēts, ka VZD atver Adrešu reģistra datus viena mēneša laikā pēc šo datu uzturēšanai un aktualizēšanai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas.

Cik liels papildus finansējums VZD nepieciešams, lai varētu datus atvērt? Kad ticis veikts pieprasījums pēc šī finansējuma un kāda atbilde (no TM? MK? FM?) tika saņemta?

Lai mēs atvērtu Adrešu reģistra datus, nepieciešamais valsts budžeta finansējums ir aptuveni  85 000 EUR gadā. No 2018.gada Dienests ik gadu sniedz pieprasījumu prioritārajiem pasākumiem, lai saņemtu finansējumu šo datu kopu atvēršanai. Kā jau zināms, kopējais iesniegto pasākumu daudzums ir lielāks par pieejamo budžetu, līdz ar ko mūsu pasākuma pieteikums līdz šim nav ticis atbalstīts.

Ministru kabinets jau 2011. gadā apstiprināja “Būvju kadastrālās uzmērīšanas koncepciju”, kurā rekomendēts būvju kadastrālo uzmērīšanu nodot brīvajā tirgū, tomēr tā vēl aizvien ir Valsts zemes dienesta pārziņā. Kāds ir jūsu viedoklis – vai būvju kadastrālo uzmērīšanu vajadzētu nodot privātajam sektoram, kāpēc jā vai nē? Ja jā, vai VZD jūsu vadībā par to iestāsies, kad un kādi paredzami pirmie soļi šajā virzienā?

Ir pagājuši gandrīz 10 gadi, kopš Ministru kabinets ir apstiprinājis “Par Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības koncepciju”. Šajā laikā koncepcijā ietvertās idejas ir transformējušās. Ekonomikas ministrija ir pārstrādājusi un vienkāršojusi būvniecības procesu. VZD ir pārstrādājis savos iekšējos un ārējos normatīvajos aktos noteiktos procesus, vienkāršojot būvju kadastrālo uzmērīšanu un pilnveidojot nepieciešamo datu ieguvi, lai pakalpojums būtu pēc iespējas pieejamāks sabiedrībai.

VZD jau šobrīd neveic apsekojamus apvidū un jaunbūvēto un atjaunoto inženierbūvju datus reģistrē no izpildmērījumu plāniem un ekspluatācijā pieņemšanas dokumentiem. Tāpat ar jaunu Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu projekta izstrādi tiek risināts jautājums par ēku kadastrālās uzmērīšanas procesa vienkāršošanu un  sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādājam par atsevišķu  būvniecības grupu ēku datu reģistrāciju no būvniecības dokumentiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uzskatu, ka tā saucamās “vēsturiskās apbūves” datu ieguves procesu reģistrācijai kadastrā nav loģiski mainīt, un nav nepieciešamība to nododot brīvā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā sertificētiem speciālistiem.

Vai (un kad) VZD plāno atteikties arī no jebkāda veida zemes robežplānu izgatavošanas?

Atbilstoši grozījumiem Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos, mērniecībā sertificētam personām ir paredzētas daudz plašākas tiesības veikt kamerālo pārzīmēšanu, tomēr VZD atsevišķos gadījumos saglabās tiesības sagatavot zemes robežu plānu uz arhīva dokumentu pamata.

Vai ir plānots celt VZD darbinieku kvalifikācijas prasības? Vai piekrītat, ka vecākajiem kadastra inženieriem būtu jābūt ar augstāko speciālo izglītību mērniecības jomā? Mērnieki norāda, ka, ja vecākie kadastra inženieri veic kadastrālās uzmērīšanas daļējas uzraudzības funkcijas, tad šo darbinieku izglītībai un zināšanām būtu jāatbilst prasībām, kādas tiek izvirzītas mērniekam.

Darbinieku pilnveidošana un kvalifikācijas celšana ir nepārtraukts process jebkurā organizācijā. Tā, protams, ir arī VZD prioritāte. Un te nav jautājums tikai par izglītību, es gribētu skatīties plašāk. Pasaule šobrīd strauji mainās un agrāk iegūta augstākā izglītība var neatbilst šodienas darba prasībām. Izglītība attiecīgajā sfērā ir risku mazinošs faktors, bet tā nav garantija, ka persona var pilnvērtīgi un kvalitatīvi veikt savus darba pienākums. Mūsdienās jo īpaši svarīgi ir nepārtraukti pilnveidot un attīstīt cilvēka kompetences un prasmes, kas nepieciešamas ikdienas darbā. Pie tā mēs Dienestā strādājam, lai celtu kopējo VZD darbinieku kvalifikāciju.

Kas attiecas tieši uz kadastra inženieriem, jau šobrīd vecākajam kadastra inženierim prasība ir augstākā izglītība. Taču ir jāņem vērā reālā situācija un mūsu iespējas. VZD atalgojums nav konkurētspējīgs, līdz ar to ir grūtības aizpildīt vakantās kadastra inženieru amata vietas. Tādēļ mums, kā darba devējam, ir jāpielāgojas šai situācijai un atsevišķos gadījumos jāizvērtē izvirzītās optimālās prasības speciālistiem. Tā ir normāla personālvadības prakse, ja cilvēki tiek pieņemti darbā arī bez augstākās izglītības, proti, periodā, kad tie vēl iegūst augstāko izglītību, vai ilggadēji darbinieki turpina pildīt amata pienākumus pat, ja tiek pārskatītas izglītības prasības, tādējādi izglītības neesamību, aizstājot ar ilggadēju pieredzi konkrētajā jomā.

Nerimstoši aktuāls ir jautājums par mērniecības nozares pārraudzību. Kā, VZD ieskatā, būtu turpmāk jāveic mērnieku sertificēšana un uzraudzība – brīvā tirgus modelī kā līdz šim, vienai profesionālajai nevalstiskajai organizācijai vai varbūt valstij (pašam VZD?)? Varbūt iespējams vēl cits modelis?  

Mērniecības uzraudzība ir tiesību politikas jautājums un par to atbildīga ir Tieslietu ministrija. Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts un apstiprināts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par atbildības izvērtējumu zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības un ģeodēzisko darbu jomā”.  Atbilstoši šim dokumentam Tieslietu ministrija paredz, ka VZD būs atbildīgs par sertificēšanas institūciju darbības uzraudzību, savukārt zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības un ģeodēzijas darbu veicēju sertificēšanu ir paredzēts uzticēt profesionālai organizācijai.

Lai varētu paredzētās izmaiņas ieviest dzīvē vēl ir nepieciešams izstrādāt grozījumus virknē Ministru kabineta noteikumos, tāpēc aicinu visus interesentus, tajā skaitā arī mērniekus, sekot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos un aktīvi iesaistīties to apspriešanā.

Vai VZD redz par nepieciešamu risināt pastāvošo situāciju, kad daļa kadastra datu nav precīzi un uzticami, jo savulaik radušies robežu ierādīšanas rezultātā? Kādi risinājumi šeit iespējami, un ko VZD plāno darīt lietas labā?

Nepiekrītu apgalvojumam, ka daļa kadastra datu nav precīzi un uzticami, ja tie ir iegūti robežu ierādīšanas rezultātā. Vēsturiski izmantotās konkrētās mērniecības metodes izmantošana nedrīkst ietekmēt apvidū esošās robežzīmes novietojumu un Zemesgrāmatā nostiprinātās īpašuma tiesības.

Kopš 2007.gada zemes kadastrālā uzmērīšana tiek veikta instrumentāli uzmērot zemes vienības  robežas. Tādejādi arī blakus esošo un ierādīto zemes vienību robežas iegūst precīzu informāciju par to novietojumu. Mēs visi zinām, ka mērniecības izmaksas īpašniekam ir pietiekoši augstas.  Tāpēc, jebkuram zemes īpašniekam, arī tam, kura zemes vienība ir ierādīta, ir iespējams vērsties pie mērnieka, lai uzmērītu un iegūtu precīzus datus par katru vienu robežzīmi vai atsevišķu robežposmu. Piemēram, ja plānota būvniecība vai citi saimnieciskie darbi pie ierādītas zemes vienības robežas, var izpildīt tikai viena robežposma apsekošanu un mērniekam, iesniedzot datus par šo vienu robežposmu, kadastra kartē tiks aktualizēta informācija par robežu (tā būs atbilstoša mērnieka iegūtajiem datiem – tātad ar informāciju par robežzīmes koordinātām LKS-92).

Vai (un kā) plānots veicināt ierādīto robežu uzmērīšanu?

Es nesaredzu, ka būtu nepieciešams veikt atkārtotu visas valsts ierādīto robežu uzmērīšanu. Šādi akciju veida pasākumi ir raksturīgi pie sākotnējā reģistra piepildīšanas ar informāciju.  Šobrīd mums ir jāstrādā pie nepārtrauktas datu uzlabošanas, izmantojot citas metodes un pieejas.

Vai situācijas pagaidu risināšanai iespējami kādi operatīvi, ar IT iespējām saistīti risinājumi (piemēram, izveidojot iespēju mērniekiem ziņot par nesakritībām un citas efektīvas procedūras, kā pamazām labot šos datus; klasificējot zemes gabalus pēc datu precizitātes utml.)? (Kā novērojuši mērnieki, patiesībā noticis pretējais – publiski pieejamajā kadastra kartes grafiskajā daļā ir zudis iedalījums pēc datu precizitātes kritērijiem un iespējas izšķirt robežu noteikšanas pa situācijas elementiem, precīzākus datus var iegūt tikai par papildus samaksu.)

Uzskatu, ka nav liela jēga darīt kaut ko darīšanas pēc, jo jebkurš uzlabojums prasa ne tikai cilvēkresursus, bet arī finanšu resursus. Ja tiek ieviests kāds labojums, tad tam ir jābūt rūpīgi izsvērtam un pamatotam, lai zinātu kāds būs no tā ieguvums, ar skaidru sagaidāmo efektu, nevis ātri un pagaidu risinājumi, lai tikai kaut kas tiktu darīts.

Mēs strādājam pie kadastru datu kvalitātes uzlabošanas, meklējot dažādus risinājumus. Piemēram, šobrīd strādājam pie dažāda veida datu iegūšanas metodes uzlabošanas un pilnveidošanas pilotprojekta LIDAR ietvaros. Atkarībā no pilotprojektā iegūto datu rezultātiem, turpināsim arī tālāk risināt šo datu kvalitātes jautājumu.

Lasītāju iesūtītie jautājumi

Zemes reformas laikā, veicot mērniecības darbus un izgatavojot zemes robežu plānus, no kuriem būtiski lielākā daļa tika gatavoti VZD struktūrvienībās – mērniecības birojos, un pēc tam reģistrēti VZD kadastra informācijas sistēmā, tika pieļautas ļoti daudz kļūdas, kuras noveda pie robežu neatbilstībām. Pašreizējā neatbilstību novēršanas kārtība prasa ievērojamu mērnieku darba resursu patēriņu, kas, līdz ar to, sadārdzina mērniecības procesu. Par šo darbu šobrīd jāmaksā mērniecības pakalpojumu pasūtītājiem, kuri, lielāko tiesu, nav atbildīgi par iepriekš pieļautajām VZD kļūdām un nolaidību. Vai VZD arī turpmāk pilnīgi norobežosies no konkrētas atbildības par pieļautajām kļūdām? Šobrīd VZD šajos gadījumos ir tikai augstprātīga uzraudzības funkcija, lai arī ņemot vērā, ka visa informācija par mērniecības darbiem ir VZD rīcībā, tā varētu palīdzēt risināt pieļauto kļūdu labošanu. Tagad, pat pilna informācija, kas nepieciešama neatbilstību novēršanai, mērniekiem (mērniecības pakalpojumu pasūtītājiem) ir jāpērk par

Kopš 2006 gada VZD kompetencē neietilpts zemes vienības kadastrālā uzmērīšana. Kopš tā laika ir pagājuši ir vairāk nekā 10 gadi. Pašreizējais VZD budžets neparedz šādu funkciju un tāpat arī regulējošie normatīvie mums nedod tiesības pa valsts līdzekļiem veikt pieļauto kļūdu labošanu, līdz ar to tas netiek darīts.

Kad plānots realizēt dzīvē “Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu”, lai tā būtu pieejama un saprotama lietotājiem. Vai tiešām arī datu devējiem, kā, piemēram, AS Sadales tīkls būs jāmaksā par interesējošo datu, kas nav augstas detalizācijas datu statusā, ieguvi?

Ņemot vērā, ka VZD nav piešķirts finansējums šāda risinājuma izstrādei, mēs savu iespēju robežās  strādājam pie datu izsniegšanas risinājuma, t.sk. e-pakalpojumu ieviešanas produkcijas vidē. Plānojam, ka pārskatāmā nākotnē šāds risinājums būs pieejams.

Šobrīd VZD nodrošina datu sniedzējam bez maksas saņemt ATIS reģistrētos datus par datu sniedzēja iesniegtajām apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, kā arī šiem objektiem ATIS automātiski attēlotajām apgrūtinātajām teritorijām. Kā arī ATIS dati tiek nodoti uz Būvniecības informācijas sistēmu atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi” 24.¹punktam – pārlūkojamā veidā (skatīšanās režīmā) piekļūst būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, bet tehnisko vai īpašo noteikumu izdevējs – datiem par teritoriju, uz kuru attiecas būvniecības iecere.

Vai domāts mainīt, grozīt zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumus? Apgrūtinājumu plānu izskats, saturs bez situācijas fona man kā inženieri neapmierina, zemes īpašniekam nav saprotams, par ko tiek maksāta nauda.

Jā, noteikumi ir izstrādāti un tie ir pārrunāti četrās Mērniecības konsultatīvajās padomes sēdēs. Šobrīd tie ir nosūtīti mērniekiem saskaņošanai, uz atzinumu sniegšanu. Galvenās izmaiņas noteikumos paredz uzlabot zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā sagatavoto dokumentu apriti, paredzot tos sagatavot elektroniski.  Noteikumos ir paredzēta arī virkne tehnisku un redakcionālu labojumu, kas pašu uzmērīšanas procesu pēc būtības neizmaina, bet paredz labāku noteikumu izpratni, loģiskumu un sasaisti ar citiem normatīvajiem aktiem.

Liela daļa zemes īpašnieku nekopj savu īpašumu robežas (kupicas, stigas). Ja dabā robežas nevar identificēt, tas rada problēmas, kļūdas tautsaimniecībā un arī iznīcina mērnieka darbu. Vai VZD nav padomā kādi instrumenti, kā situāciju varētu labot?

Mums ir padomā dažādi risinājumi, kā labāk identificēt robežzīmes apvidū, tāpēc jautājumu par vienotajām robežzīmēm plānojam izskatīt kādā no nākamajām mērniecības konsultatīvās padomes sēdēm. Kamēr potenciālie risinājumi nav izdiskutēti ar speciālistiem, par tiem būtu pāragri runāt publiski.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv