Lai informētu mērniekus par drīzumā gaidāmajām izmaiņam zemes kadastrālās uzmērīšanas kārtībā, Valsts zemes dienests (VZD) augusta sākumā organizēja tiešsaistes semināru, kurā VZD darbinieki Kristīne Zelča, Laura Reitāle, Egils Dumpis un Judīte Mierkalne detalizēti izklāstīja šogad tapušos un Ministru kabinetā iesniegtos grozījumus MK noteikumos Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”.

Semināra laikā tika plānots, ka noteikumi būs stājušies spēkā jau ar 1. septembri, tomēr pagaidām līdz izskatīšanai valdības sēdē tie vēl nav tikuši. Mernieks.lv piedāvā seminārā sniegto būtiskāko izmaiņu apkopojumu, bet ar pilnu semināra saturu videoformātā var iepazīties VZD YouTube lapā:

Īpašnieka un pierobežnieka uzaicināšana

Izmaiņas skar ierosinātāja un pierobežnieka uzaicināšanas procesu, jo mērnieks vai juridiska persona – mērnieka darba devējs – tagad ir tiesīgs uzaicināt zemes īpašniekus – valsts iestādes, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. Šādā veidā mērnieks var uzaicināt gan tiešās pārvaldes iestādes, gan iestādes, kas nav padotas Ministru kabinetam (piemēram, Latvijas Banka, Centrālā Vēlēšanu komisija, Tiesībsarga birojs, utt.), tāpat arī tiesu iestādes, prokuratūru, zvērinātu tiesu izpildītājus, maksātnespējas procesa administratorus, kā arī privātpersonas, kurām deleģēts valsts pārvaldes uzdevums.

Savukārt fiziskām un juridiskām personām uzaicinājuma vēstule jānosūta pa pastu ierakstītā vai vienkāršā sūtījumā, nododot vēstuli piegādei kurjeram uz kadastra informācijā norādīto adresi (vai arī nododot uzaicinājumu privāti). Mērnieks lietā neievieto sūtījumu kvītis, un apliecinājuma materiālus par piegādi uzglabā savā lietvedībā.

Kamerālā pārzīmēšana

Būtiskas izmaiņas plānotas kamerālās pārzīmēšanas gadījumos. Turpmāk arī mērniekam, tāpat kā jau kādu laiku VZD, tiks atviegloti kamerālās pārzīmēšanas nosacījumi – arī mērnieks būs tiesīgs pārzīmēt kamerālos plānus, ja kadastra informācijas sistēmā zemes vienībai reģistrēta atzīme par robežu neatbilstību un tā ir attēlota kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos. Jāatceras, ka mērniekam uz kamerāli pārzīmētā plāna titullapas būs jānorāda atsauce uz šo neatbilstību. Par robežu neatbilstību mērniekam ir jāpārliecinās pašā pēdējā brīdī – plāna sastādīšanas dienā (plānā norādītajam neatbilstības pārbaudes datumam obligāti jāsakrīt ar elektroniskā paraksta datumu). Līdz šim esot bijušas situācijas, kad mērnieks par neatbilstību pārliecinās uzreiz pēc tam, kad pakalpojums ticis ierosināts, taču plāno sagatavo, piemēram, pēc 2 nedēļām, bet šo divu nedēļu laikā situācija jau var būt mainījusies.

Kamerālā pārzīmēšana pēc būtības ir dokumenta pavairošana, kur iepriekšējā informācija tiek pārnesta jaunā dokumentā. Ja plānā bijušas divas vai vairāk zemes vienības – tās tiek pārzīmētas atsevišķos plānos. Noteikumos tiek dzēsta prasība par apgrūtinājumu platību pārrēķināšanu no garumiem uz platībām. Jaunums ir tas, ka jāievēro jaunieviestās normas elektronisko plānu noformēšanai – kamerāli pārzīmēts plāns turpmāk būs elektronisks dokuments, kas tiks parakstīts ar elektronisko parakstu.

Gadījumos, kad kadastra informācijas sistēmā reģistrētie zemes lietošanas veidi vai apgrūtinājumi ir pretrunā ar to, kas attēlots plānā, mērnieks joprojām ir tiesīgs pārzīmēt plānu kamerāli, neveicot situācijas aktualizāciju. Situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju veic tikai pēc īpašnieka pieprasījuma. Tomēr gadījumos, ja zemes vienībai kadastra informācijas sistēmā reģistrēta robežu neatbilstība, pārzīmējot plānu kamerāli, nedrīkst veikt situācijas vai apgrūtinājumu aktualizāciju (ja ir vēlme to veikt, tad ir arī jānovērš robežu neatbilstība).

Cits zemes lietojums

Izmaiņas paredzētas darbībām ar noteiktām platībām ar norādi “cits zemes lietojums” (elektropārvades līnijas caur mežu, gāzes vai naftas vadi, meliorācijas grāvji vai citi lineāri situācijas elementi). Šīs zemes vienības pašlaik iekļauj zemes vienības platībā, ja tiek saņemts objekta turētāja (īpašnieka vai tiesiskā valdītāja) saskaņojums. Pēc izmaiņu spēkā stāšanās ierosinātājs varēs izvēlēties – iekļaut šo platību zemes vienības platībā vai izdalīt no tās. Ja ierosinātājs vēlēsies platību iekļaut, tad vairs nebūs jāizvērtē, vai platība pārsniedz zemes vienības pieļaujamās platības atšķirības (ja pārsniedz, mērnieks sagatavo platību neatbilstības aktu un turpina zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, iekļaujot šo platību zemes vienības platībā). Savukārt, ja īpašnieks nevēlēsies iekļaut platību “cits zemes lietojums” savā zemes platībā, tas vienkārši nepieprasīs saskaņojumu no objekta turētāja, bet mērnieks rīkosies tāpat kā valsts vai pašvaldības ceļu uzmērīšanos gadījumos – izdalot zemes vienības platību, nostiprinot to ar robežzīmēm robežas atjaunošanas procesā.

Daļa dokumentu kļūs tikai elektroniski

Dokumentu digitalizācija ienāks arī mērnieka ikdienas darba procesā – ja šobrīd mērnieka gatavotie akti un atzinumi ir sagatavojami papīra formātā, tad grozījumi paredz, ka daļu no tiem būs jāsagatavo kā elektroniskus dokumentus, kas parakstāmi ar elektronisko parakstu. Papīra formā paliktu tie dokumenti, kuros nepieciešams arī citu personu paraksts (robežas noteikšanas, apsekošanas, atjaunošanas, neatbilstības novēršanas akti, zemes vienības daļas robežas akts un platību neatbilstības akts), savukārt dokumenti, kuros nepieciešams tikai mērnieka apliecinājums, pāries elektroniskā formā (atzinums par iebildumu pamatotību un darbu turpināšanu, atzinums par robežas neatbilstību, akts par datu labošanu dokumentā, robežzīmes likvidēšanas akts, akts par konstatēto robežu neatbilstību).

Aktos vairs nebūs jānorāda mērnieka sertifikāta darbības laiku (jānorāda tikai sertifikāta numurs). Tāpat paredzēts, ka apsekošanas, atjaunošanas un noteikšanas aktos turpmāk mērnieks norādīs ierosinātāja un pierobežnieka iebildumus, bet šī persona tikai parakstīsies zem mērnieka fiksētajiem iebildumiem.

Akts par konstatēto robežu neatbilstību turpmāk paredzēts kā elektronisks dokuments, bet, ja jāsazinās ar fiziskām/juridiskām personām, mērnieks no elektroniskā dokumenta var sagatavot apliecinātas kopijas papīra formā un pievienot tās uzaicinājumam uz robežas apsekošanas un atjaunošanas darbiem.

Rīcība robežu neatbilstību gadījumos

Plānots mainīt kārtību situācijās, kad mērnieks, veicot robežas priekšizpēti, konstatējis robežu neatbilstības cita mērnieka darbos tai pašai uzmērāmajai vai ar to pierobežojošai zemes vienībai. Paredzēts, ka mērnieks par konstatēto faktu attiecīgajam mērniekam paziņo rakstiski, vienlaicīgi ar personu uzaicināšanu uz apsekošanas darbiem, uzaicinājumam pievienojot aktu par konstatēto robežu neatbilstību. Norma esot mainīta tāpēc, lai iepriekšējais mērījumu veicējs varētu iesaistīties un izteikt savu viedokli jau zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pašā sākumā, nevis kā noteikts šobrīd – neilgi pirms dokumentu iesniegšanas VZD. Vienlaikus mainījies tas, ka mērnieka konstatētajiem faktiem vairs nav nepieciešama iepriekšējā darba veicēja piekrišana, un tā sniegtā atbilde un risinājums nav jāpievieno kadastrālās uzmērīšanas lietai.

Noteikumos plānots dzēst 281.1 1. punktu, kas paredzēja, ka mērniekam, kas konstatē robežu neatbilstību starp zemesgrāmatā ierakstītajām pierobežojošām zemes vienībām, ja starp zemes kadastrālajā uzmērīšanā iesaistītajām personām nepastāv strīds par robežu novietojumu, jāveic robežu neatbilstības novēršana zemesgrāmatā ierakstītajām pierobežojošām zemes vienībām posmā, kas robežojas ar pirmreizēji uzmērāmo zemes vienību.

Noteikumos plānoti jauni punkti, kas nosaka kārtību, kādā notiks robežu neatbilstības novēršana pirmreizējā mērniecībā. Proti, ja vismaz viens pierobežnieku robežu plāns ir sagatavots neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, mērnieks veic robežu neatbilstības novēršanu, atjaunojot un nosakot robežu atbilstoši tiem plāniem, kurus pats atzinis par pareiziem; savukārt, ja visi pierobežnieku plāni ir sagatavoti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, mērnieks veic robežu neatbilstības novēršanu, ievērojot noteikumu ievērojot šo noteikumu 98.3, 98.4., 98.5., 98.6. un 98.7. apakšpunktos minētos robežas neatbilstības novēršanas principus.

Mērnieki praksē esot saskārušies ar gadījumiem, kad ne visas iepriekš pieļautās kļūdas saistītas ar robežu neatbilstību. Citu kadastrālās uzmērīšanas datu labošana (piemēram, pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas) būs iespējama, sagatavojot aktu par datu labošanu dokumentā. Šo aktu papildus norāda jaunā (izlabotā) zemes robežu plāna titullapā (ja tāds jāizgatavo – ja kļūdas ir arī pašā plānā) un šo aktu nosūta vai izsniedz ierosinātājam.

Apvidū neesošas būves 

No noteikumiem tiks dzēsta prasība mērniekam sniegt informāciju par apvidū konstatētajām neesošajām būvēm. Turpmāk mērniekam vairs nebūs pienākuma iesniegt atsevišķu dokumentu par apvidus situāciju attiecībā uz ēku neesamību, jo tas ir situācijas plānu dublējošs dokuments. Tātad, ja kadastrā reģistrēta būve situācijas plānā nebūs norādīta, tiks pieņemts, ka mērnieks šo ēku nav apvidū konstatējis.

Tomēr mērniekam joprojām būs jāpieprasa kadastra apzīmējumu kadastrā nereģistrētai, bet apvidū konstatētai ēkai, kā arī jāattēlo šī ēka situācijas plānā.

Zemes robežu plāni

Noteikumos plānots iekļaut jaunu punktu, kurā uzskaitīti gadījumi, kad jāsagatavo zemes robežu plānu – ja zemes vienībai nosaka robežu; ja zemes robežu plānu kamerāli pārzīmē; ja uzmēra iepriekš noteiktu (arī ierādītu) zemes vienību. Tāpat zemes robežu plānu var sagatavot tad, ja veikti atsevišķi zemes kadastrālās uzmērīšanas darbi (robežas vai tās atsevišķa robežpunkta vai robežposma izvērtēšanas un atjaunošanas, tai skaitā robežu neatbilstības novēršanas). Šajos gadījumos zemes robežu plānā jāiekļauj aktuālo informāciju par zemes vienības robežām, kā arī atbilstoši atsevišķu zemes kadastrālo darbu ietvaros veikto darbu apjomam, bet pārējā daļā informāciju jāpārraksta un jāpārzīmē.

Jāņem vērā, ka zemes robežu plāna titullapā turpmāk būs jānorāda zemes vienības noteikšanas datumu (atbilstoši noteikšanas aktam), nevis uzmērīšanas datumu vai periodu, kā šobrīd. Savukārt vienkāršotās uzmērīšanas gadījumā mērniekam jāpievieno uzrakstu: “Zemes vienībai izpildīta vienkāršotā uzmērīšana”.

Grozījumi paredz arī vairākas izmaiņas zemes robežu plāna grafiskajā daļā. Robežposmā, kas noteikts pa situācijas elementu, būs jānorāda vismaz pirmais un pēdējais robežpunkts (nevis jāattēlo visi robežpunkti, kā šobrīd). Savukārt norādāmajām ēkām turpmāk varēs norādīt ēkas raksturojuma tekstu (atbilstoši augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas norādīšanas noteikumiem). Tāpat paredzēts, ka zemes vienības teritorijā esošo daļu no ēkas, kura šķeļ (šķērso) robežu, attēlo 10 mm aiz zemes vienības robežas.

Situācijas elementu uzmērīšanai apvidū ir dzēsta prasība uzmērīt dabīgos un mākslīgos reljefa elementus (gravas, kraujas, bedres, akmeņu krāvumus), jo situācijas plāna mērķis ir attēlot zemes lietošanas veidu sadalījumu, nevis topogrāfisko informāciju. Noteikumus plānots papildināt ar iespēju mērniekam norādīt arī citus situācijas elementus atbilstoši ierosinātāja pieprasījumam.

Situācijas plāna grafiskajā daļā gaidāmās izmaiņas paredz, līdzīgi kā zemes robežu plānā (kā arī apgrūtinājumu plānā) – robežposmā, kas noteikts pa situācijas elementu, būs jānorāda vismaz pirmais un pēdējais robežpunkts. Plānota arī jauna norma – ēku daļām, kuras šķeļ (šķērso) robeža, būs jānorāda būvju kadastra apzīmējumus.

Apgrūtinājumu plānā (elektronisks dokuments) iecerētas izmaiņas, kas paredz, ka informāciju par inženiertīkliem mērnieks izmanto tikai nekustamā īpašuma apgrūtinājuma teritorijas noteikšanai, un uzmērītos inženiertīklus attēlo tikai mērījumu abrisā.

Plānots, ka mainīsies arī elektroniskās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas saturs. Tajā vairs nebūs jāievieto ierosinātāja iesniegums mērniekam zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu pakalpojuma sniegšanai, uzaicinājumu sūtījumu kvīts, informācija par apvidū neesošām būvēm, kā arī apgrūtinājumu plāna sagatavošanai izmantotie dokumenti. Tomēr vienlaikus plānotas prasības par virkni jaunu dokumentu, kam uzmērīšanas lietā būs jābūt – ierosinātāja iesniegums kadastra objekta reģistrācijai vai kadastra datu aktualizācijai (ja tas sagatavots elektroniski); akts par datu labošanu dokumentā; kadastra kartes grafiskā daļa; sertificēšanas institūcijas apstiprināts nepabeigto darbu saraksts (gadījumos, kad mērniekam sertifikāts ir uz laiku apturēts); papīra formas aktu apliecinātas kopijas; speciāli sakārtotā robežu datne.

Ar grozījumiem plānots noteikt, kā rīkoties, kad kompetentās institūcijas lēmumam par zemes piešķiršanu lietošanā vai par īpašuma tiesību atjaunošanu (atzīšanu) nav pievienots grafiskais pielikums. Šādā situācijā zemes vienības robežas noteikšanai mērniekam būs jāizmanto VZD teritoriālās struktūrvienības sagatavotu zemes vienības robežu shēmu. To sagatavo uz mērnieka vai ierosinātāja pieprasījuma pamata, ja VZD rīcībā nav cita grafiskā informācija par zemes vienības robežām. Tas gan būs maksas pakalpojums, kas izmaksās 13,45 eiro.

Savukārt, ja grafiskais pielikums nav pievienots tiesas nolēmumam (kā ierosinātāja iesniegtam robežas noteikšanas tiesiskā pamatojuma dokumentam), tad zemes uzmērīšanu mērniekam būs jāveic, pamatojoties uz vietējās pašvaldības sagatavotu un ar zemes lietotāju saskaņotu zemes robežu shēmu (VZD zemes robežu shēmas tiesu nolēmumiem negatavos).

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv