Trīsdimensiju kartogrāfijā tieši punktu mākoņu datu apstrāde esot šaurais “pudeles kakls”, kas ierobežo nozares ekonomisko veiktspēju. Lai gan datoru procesoru apstrādes jaudas laika gaitā ir krietni palielinājušās, tomēr arī punktu mākoņu datu apjomi nav stāvējuši uz vietas, jo strauji pieaudzis datu ieguves ātrums un papildus sensoru sniegtā informācija. Rezultātā it kā turpinās nemitīga sacīkste starp datu daudzumu un to apstrādes jaudu, un kopumā šim procesam patērētais laiks nesamazinās.

Tāpat jāņem vērā, ka katram 3D kartēšanas projektam ir savas, atšķirīgas iezīmes. Līdz ar to nereti tām jāpiemeklē gan atšķirīga aparatūra, gan specifiski programmatūras risinājumi. Praksē programmatūras ražotāji izveido daudzveidīgu programmu portfolio un attīsta dažādas apstrādes iespējas noteiktām katrā projektā paredzētajām vajadzībām. Šajā stadijā lietotāji parasti saskaras ar formātu konvertēšanas problēmu, jo dažādas programmatūras var neatpazīt vienus un tos pašus datu formātus. Problēmas sakne ir datu apmaiņas ierobežojumi, ko paredz patentētie datu formāti. Lietotājam šajā gadījumā atliek izvēlēties starp divām iespējām: 1) samierināties ar to, ka programmatūra nav optimizēta labākajam risinājumam, bet tam, kurš “kaut kā strādā” 2) izmantot atvērtos punktu mākoņu formātus.

Pirmo iespēju izmantojot reti – tikai tie, kas gatavi peļņas vārdā upurēt kvalitāti. Līdz ar to vairums lietotāju izmantojot atvērtos datu formātus kā .las vai .e57. Tomēr arī šī pieeja nav optimāla. Pirmkārt, apmaiņas formātu lietošana paredz, ka ik reizi, kad datu apstrādes ķēdē tiek pievienots kārtējais risinājums, tiek radīta arī jauna oriģinālo datu digitālā kopija (“ļaunais dvīnis”). Tas ļoti palēnina datu eksportēšanas procesu, kā arī aizņem krietni vairāk cietā diska vietas nekā oriģinālais punktu mākonis, radot nopietnu problēmu datu arhivēšanā un rezerves kopiju veidošanā. Vēl viena problēma, ko rada atvērtie datu formāti, ir tāda, ka arī šos formātus ne visas programmatūras ir spējīgas saprast.

“Mūsdienās pieejamais datu ieguves ātrums zaudē visas priekšrocības, kad lieta nonāk līdz datu apstrādei, kur mēs esam spiesti strādāt ar vairākiem patentētiem risinājumiem tā vietā, lai lietotu piemērotas programmatūras pakotnes. Apkārtceļš caur atvērtajiem datu formātiem nozīmē ievērojamu resursu izšķiešanu, nemitīgu jaunu knifu apgūšanu un galu galā – peļņas zaudēšanu,” uzsver kustības, kas iestājas par neierobežotu datu apmaiņu, idejas autors, doktors Andreass Vāgners, Vācijas uzņēmuma “Angermeier Ingenieure” vadītājs.

Kartogrāfu grupas piedāvātais risinājums ir aicinājums visiem aparatūras ražotājiem un programmatūras izstrādātājiem sniegt (labākajā gadījumā – bez maksas un vienkārši licencējamā formā) programmatūras izstrādes komplektus, formātu aprakstus vai izpildāmu kodu, kas ļautu lasīt un arī pārrakstīt punktu mākoņu izejas datu formātus, kā arī visus palīgdatus.

Iniciatīvas autori atzīst, ka, lai sasniegtu rezultātu, jāsadarbojās visām industrijā iesaistītajām pusēm – no aparatūras ražotājiem līdz programmētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un gala lietotājiem. Taču A. Vāgners uzskata – ja pietiekami daudz atbalstītāju parakstīs petīciju, iecere varētu izdoties.

Parakstīt petīciju un izlasīt plašāku tās aprakstu (angliski) iespējams šeit: https://openpointcloudformats.org/