Radioraidītāja funkcija GNSS uztvērējos – vai jāpērk licence pat tad, ja to nelieto?

Veicot mērniecības darbus nomaļākās vietās ar sliktu mobilo sakaru tīkla pārklājumu, viena no alternatīvām ir radiosakaru izmantošana. Tomēr ne visiem mērniekiem, kā arī ne visiem instrumentu tirgotājiem ir vienota izpratne par normatīvo aktu prasībām, lai GNSS iekārtu ar iebūvētiem radio UHF moduļiem izmantošana būtu legāla un nedraudētu ar nopietnu soda naudu.

Kā apmaldīties trijās priedēs

Uzmanību šim tematam decembrī vērsa mērniecības instrumentu tirdzniecības uzņēmums SIA “A-Geo”, kas savas Facebook lapas ierakstā detalizēti aprakstīja nosacījumus sauszemes mobilo iekārtu (PMR) ar 410 – 470 MHz frekvenču darbības diapazonu izmantošanai Latvijas teritorijā.

Radiofrekvenču izmantošanu Latvijā pārrauga Valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari”, kas izsniedz radio frekvenču lietošanas atļaujas. Pakalpojums izmaksā no 35,57 eiro (pieprasot īstermiņa atļauju) līdz 142,29 eiro par mobilo un pārnēsājamo staciju un 206,32 eiro par stacionāro staciju izmantošanas pieteikumu. Vēl papildus jārēķinās ar ikmēneša izmaksām, kas ir atkarīgas no piešķirtās frekvences (individuāls vai koplietošanas radiokanāls), radiosakaru izmantošanas vietas (Rīgas sakaru zonā, vai – Kurzemē, Latgalē, Vidzemē vai Zemgalē), kā arī no izmantotā radiokanāla platuma (12,5 kHz vai 25 kHz), un variē amplitūdā no 13,13 eiro mēnesī (ne-Rīgā, koplietošanas radio kanālam ar joslas platumu 12,5 Khz) līdz 98,06 eiro mēnesī (Rīgā, individuālam radiokanālam ar joslas platumu 25 kHz).

Sodi par radioiekārtu uzstādīšanu vai lietošanu bez atļaujas paredzēti Elektronisko sakaru likuma 76. pantā – fiziskai personai no 210 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai – no 350 līdz pat 2900 eiro. Tāpat šajā likuma pantā paredzēti sodu apmēri arī par dažādiem citiem radioiekārtu lietošanas pārkāpumiem.

“A-Geo” publicētā “Facebook” ieraksta sākotnējā redakcijā bija iekļauta arī šāda informācija, ko uzņēmumam esot sniedzis VASES pārstāvis:

“!!!VASES informē, ja GNSS iekārtām lietošanas instrukcijā un aprakstos minēts, ka GNSS iekārtām ir UHF funkcija un ir iebūvēts (tā ir neatņemama GNSS iekārtas sastāvdaļa) UHF modems. Šādā gadījumā GNSS iekārtu lietošanas instrukcijā iekļaujamo informāciju par nepieciešamību saņemt lietošanas atļauju ir jāsniedz neatkarīgi no tā, vai UHF funkcija ir aktivizēta vai nav!!!”

SIA “A-Geo” valdes priekšsēdētājs Andrejs Veliks portālam Mernieks.lv apgalvoja, ka tas nozīmējot, ka licence radiofrekvences izmantošanai mērniekam jāiegādājas neatkarīgi no tā, vai GNSS iekārtā iebūvētā UHF funkcija tiek aktivizēta vai nē. Proti, licence esot nepieciešama jau brīdī, kad vispār tiek izmantota GNSS iekārta, kurā šāda funkcija ir iebūvēta, turklāt VASES arī aktīvi kontrolējot šīs prasības ievērošanu. “Arī pie mūsu klientiem viņi ik pa laikam piebrauc, pārliecinās par sertifikāta atbilstību ierīces sērijas numuram,” atklāj A. Veliks. Iestāde esot izvēlējusies šādu stratēģiju – pieprasīt radiofrekvenču lietošanas atļaujas visiem instrumentiem, kuros paredzēta šāda iespēja, jo pašu izmantošanas faktu neesot iespējams tik viegli kontrolēt.

Citu instrumentu tirgotāju viedoklis ir atšķirīgs. SIA “GPS Partners” vecākais produktu speciālists Jānis Vaics portālam Mernieks.lv sacīja, ka licences radio frekvenču izmantošanai tikušas iegādātas tikai tad, kad instrumentu lietotāji vēlējušies aktivizēt tieši UHF funkciju, nevis nepārtraukti, un nekādas pretenzijas no VASES līdz šim neesot saņemtas.

SIA “Geostar” valdes priekšsēdētājs Māris Knoks piedāvā vēl citu interpretāciju – VASES vēstījums nozīmējot to, ka licence jāiegādājas par visiem tiem instrumentiem, kuros UHF funkcija ir iespējota programmatūras līmenī – citiem vārdiem, ja to ir vienkārši ieslēgt/izslēgt, un tas rada risku, ka tas var tikt izdarīts nejauši. “Ja pirms pārdošanas klientam ir iespēja šo funkciju deaktivizēt, tad viss kārtībā. Bet, ja deaktivizēt šo funkciju ražotāja līmenī nav iespējams, un lietotājam pašam ir brīvi pieejama ieslēgšanas/izslēgšanas podziņa, tad sākas problēma. Lietotājs var šo funkciju gluži nejauši ieslēgt un radīt traucējumus kādā noteiktā diapazonā. VASES sniedz informāciju – ja no lietotāja puses ir iespējams šo funkciju ieslēgt nejauši, tad šādus uztvērējus Latvijā nevajadzētu tirgot,” uzsver M. Knoks. SIA “Geostar” paši netirgojot tādus instrumentus, kuros radio funkcija ir ieslēdzama (aparatūras līmenī šāda iespēja aizvien esot saglabāta, taču ražotājs to ir deaktivizējis un aktivizēšanai programmatūras līmenī (konkrētā frekvencē) nepieciešams saņemt īpašu ražotāja kodu).

VASES atbildes

VASES skaidrojums portālam Mernieks.lv apliecina – pieņēmums, ka licences jāiegādājas pat tad, ja radio funkcija nemaz netiek izmantota, ir radies acīmredzot kāda pārpratuma dēļ un nav patiess. Tiesa gan, bez licences nedrīkstot lietot tādu iekārtu, kurai radio funkciju vispār “nav iespējams atslēgt”, t.i., tā darbojas nepārtraukti (VASES gan neprecizē, kas tās varētu būt par iekārtām):

“Ja plānots izmantot UHF funkciju, tad pirms šādas iekārtas lietošanas uzsākšanas ir jāsaņem VASES izsniegta radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļauja, kurā noteikts frekvences piešķīrums un izmantošanas nosacījumi. Ja UHF funkciju nav paredzēts izmantot, iekārtu lietotājam ir rūpīgi jāiepazīstas ar iekārtas lietošanas instrukciju un, katru reizi lietojot iekārtu, jāpārliecinās, ka nav aktivizēta UHF funkcija. Ja iekārtas darbība nav iespējama bez izslēgtas UHF funkcijas vai arī ražotājs nav paredzējis, ka šo UHF funkciju ir iespējams atslēgt, tad šādu iekārtu lietošana bez VASES izsniegtas radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujas nav pieļaujama. Ja no iekārtai pievienotās informācijas (instrukcijas) nevar secināt, kā darbojas UHF funkcija, piemēram, kā to var atslēgt vai neaktivizēt, aicinām vērsties pie iekārtu izplatītāja un noskaidrot, kā konkrētajam iekārtas modelim šī UHF funkcija darbojas. Par konstatētajām neatbilstībām iekārtu lietošanas instrukcijās aicinām informēt VASES, sūtot informāciju uz vases@vases.lv,” informē VASES Radiofrekvenču plānošanas nodaļas vecākais eksperts Viesturs Kalnietis.

Lūgts precizēt, ko nozīmē “aktivizēšanas” jēdziens, vai ir pareiza interpretācija, ka “aktivizēta” UHF funkcija skaitās jau ar to vien, ka tā ir GNSS uztvērējā ieprogrammēta un vienkārši pieejama (ieslēdzama), un, ja pastāv risks, ka to var ieslēgt nejauši, šis risks ir “jāapdrošina” ar licences iegādi, V. Kalnietis to noraida. Viņš norāda, ka gadījumā, ja UHF funkciju nav paredzēts izmantot, tad GNSS uztvērējā nevajadzētu būt ieprogrammētai UHF frekvencei; tomēr, ja šāda frekvence ir ieprogrammēta, bet lietotājs to neizmanto un radio apraidi neieslēdz, tad licence viņam nav jāiegādājas.

V. Kalnietis gan piekodina – ja mērniekam tomēr kādreiz rodas nepieciešamība pēc radio funkcijas izmantošanas (pat ja tas notiek tikai “reizi piecos gados”), vispirms ir jāsaņem VASES atļauja. Pēc viņa teiktā, VASES garāmbraucot nepārbaudot katru mērnieku, kurš ieraudzīts uz lauka strādājam ar GNSS uztvērēju. Taču, tiklīdz mērnieks ieslēgs radiosakaru apraidi, tad VASES spēs to konstatēt nekavējoties. Esot bijuši jau vairāki gadījumi, kad mērnieki (vai ar mērniecību saistītas personas) pieķerti, nelegāli izmantojam UHF funkciju. Pagaidām VASES vēl tikai izsakot brīdinājumus, jo “sodīt nav mūsu pašmērķis”, turklāt sodīšanu pēc VASES iesnieguma veic jau Satiksmes ministrija. Kopumā mērnieki reti iegādājoties radio frekvenču izmantošanas atļaujas – tie esot tikai atsevišķi gadījumi.

Jautāts, vai radio frekvenču licencēšanas prasības ir atšķirīgas atkarībā no tā, kāda ierīces jauda tiek izmantota, V. Kalnietis skaidro: “Radiofrekvences piešķīruma atļaujas saņemšanas prasības ir vienādas, tās nav atkarīgas no iekārtas jaudas.” Ministru kabineta noteikumi Nr.1151 paredz, ka maksimālā efektīvā izstarotā jauda ir 14 dBW un “izvērtējot pieprasījumu un nosakot frekvences piešķīrumu, atkarībā no plānotās iekārtu izmantošanas vietas, iekārtu jaudas un elektromagnētiskās saderības aprēķiniem, iekārtas izmantošanai var tikt noteikti jaudas ierobežojumi.”

Katrā atļaujas piešķiršanas gadījumā arī atsevišķi tiekot izvērtēts, vai GNSS iekārtai jāpiešķir atsevišķu vai kopīgu frekvenci. “Izvērtējot pieprasījumā norādītos datus – izmantošanas vieta, iekārtu jaudu, frekvences izmantošanas nosacījumus un veicot elektromagnētiskās saderības aprēķinus, tiek noteikts vai var piešķirt frekvenci, kura jau tiek izmantota (piemēram, citām GNSS iekārtām), vai jānosaka cita frekvence,” informē V. Kalnietis.

Interesanti, ka arī situācija, kad instrumentu tirgotājs savam klientam (instrumenta pircējam, mērniekam) iegādājas radio frekvences lietošanas atļauju, no normatīvā regulējuma viedokļa nav tik skaidra un viennozīmīga – uz savu roku to, iespējams, nemaz nedrīkst darīt. “Saskaņā ar 2006. gada Ministru kabineta noteikumiem Nr. 453 “Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām” 37. punktu, radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujā noteiktās tiesības nedrīkst nodot trešajai personai bez saskaņošanas ar VASES. Līdz ar to nav pieļaujama situācija, kad instrumentu tirgotājs nodod ierīci lietošanā citai personai bez VASES saskaņojuma. VASES atļauja ir jāsaņem radioiekārtas īpašniekam, citādi uzskatāms, ka iekārta tiek lietota bez atļaujas, par ko ir paredzēta atbildība Elektronisko sakaru likumā,” norāda V. Kalnietis. Viņš gan pieļauj, ka bez saskaņojuma varētu iztikt situācijā, ja instruments nav pārdots, bet tikai tiek izīrēts klientam.

Kad UHF funkcija noder? 

Par pašu UHF raidītāja funkcijas lietderību mērniecībā instrumentu tirgotāju viedoklis atšķiras. A. Veliks uzskata, ka Latvijā ir ļoti daudz vietu, kur nav adekvāta mobilo sakaru pārklājuma. “Daudz šādu vietu ir Kurzemē, visā pierobežā, jo īpaši Baltkrievijas pierobežā, dažādos mežos un purvos,” viņš skaidro. Toties J. Vaics norāda, ka radio funkcija GNSS uztvērējos mūsdienās kopumā kļūstot arvien mazāk aktuālāka. Tiesa, lielāks pieejamo satelītu skaits ir faktors, kas veicinot UHF funkcijas izmantošanu grūti pieejamās vietās. “Ja agrāk ar GPS mežā nebija, ko darīt, jo pavadoņus nevarēja uztvert, tad tagad ar četrām satelītnavigācijas sistēmām pavadoņu skaits ir daudz lielāks, līdz ar to mērnieki var nonākt tādās vietās, kur mobilais tīkls vairs nav pieejams, bet kāds no satelītiem vēl tiek uztverts. Šādās situācijās radio varētu noderēt,” saka J. Vaics. Viņš piekrīt, ka biežāk tas varētu būt pierobežas apgabalos, kā arī “dziļos mežos Latgalē”.

Savukārt M. Knoks vērš uzmanību uz citu aspektu – pierobežas apgabalos jārēķinās ar to, ka radio frekvences izmantošanas birokrātiskā procedūra ir vēl sarežģītāka, jo šajā gadījumā saskaņošana jāveic jau starptautiskā līmenī – arī ar otras valsts atbildīgo iestādi. To apstiprina arī V. Kalnietis, turklāt tas attiecoties ne tikai uz Krievijas un Baltkrievijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas pierobežu.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv


Raksts publicēts

kategorijā

Autors:

Pēdējie komentāri

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *