Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulcē 18. martā par jauno biedrības valdes priekšsēdētāju ar 74 balsīm “par” tika ievēlēts Aldis Pizāns. Savukārt LMB valdē aizejošo biedru vietā tika ievēlēts Ivars Nudiens, Jānis Mažrims, Jānis Dragons un Aigars Ansbergs. Tomēr vairāki LMB biedri iebilduši pret vēlēšanu norises kārtību, norādot uz vairākām nepilnībām. LMB valde, reaģējot uz sūdzībām, lēmusi par jaunas biedru kopsapulces izsludināšanu 8. aprīlī.

Līdzšinējai LMB vadītājai Unai Krutovai, kas tika ievēlēta 2018. gadā, šogad beidzās četru gadu amata termiņš, tāpēc biedrībai bija jāievēl jauns priekšsēdētājs. Izņemot A. Pizānu, neviena cita kandidāta uz LMB prezidenta amatu nebija, arī uz valdes locekļu četrām brīvajām vietām pretendēja tieši četri kandidāti. Vairāki biedri kopsapulces tiešsaistes čatā izteica neapmierinātību par izvēles trūkumu (lai gan kopsapulces sākumā visi sanāksmei pieslēgušies biedri tika aicināti izvirzīt papildus pretendentus valdes vēlēšanām, bet neviens tā arī netika izvirzīts), kā arī ar to, ka pirms balsošanas šoreiz ne valdes priekšsēdētāja, ne valdes locekļu amatu kandidāti neuzstājās ar uzrunām. Balsošanas sākumā kavēšanos izraisīja arī tehniska rakstura problēmas, kas vēlāk tika novērstas. Tāpat daļai biedru neapmierinātību radīja tas, ka vēlēšanās par kandidātiem bija iespējams nobalsot tikai “par”, bet nebija opcijas balsot “pret”. Tiesa gan, gala balsojumā par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu pārliecinošs vairākums no kopsapulcē klātesošajiem biedriem (57) tos atzina par spēkā esošiem, pret balsojot tikai pieciem un atturoties desmit.

Tomēr jau pēc kopsapulces atsevišķu LMB biedru neapmierinātība turpinājās, biedrība arī saņēmusi vēstuli ar 20 biedru parakstiem, kurās prasīts atcelt vēlēšanu rezultātus un izsludināt jaunas vēlēšanas. Šī jautājuma izskatīšanai tika sasauktas vairākas biedrības valdes sēdes, kā rezultātā 24. marta sēdē pieņemts lēmums 8. aprīlī organizēt atkārtotu LMB biedru kopsapulci. Tajā (ja kopsapulcei būs biedru kvorums) vispirms notiks balsošana par to, vai atcelt iepriekšējās kopsapulces vēlēšanu rezultātus, un gadījumā, ja vairums biedru nobalsos par rezultātu atcelšanu, notiks jaunas LMB valdes locekļu un priekšsēdētāja vēlēšanas.

Ar LMB oficiālo paziņojumu iespējams iepazīties šeit: https://www.lmb.lv/post_categories/aktualitates/posts/lmb-biedru-sapulce-08-04-2022 

Iebildumu vēstuli un LMB atbildes vēstuli iespējams aplūkot rakstam pievienotajās fotogrāfijās.

Uzsāks piespiedu dalītā īpašuma atsavināmo zemju uzmērīšanu

Kopsapulcei sekojošo LMB semināru atklāja Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora vietnieks reģistru ilgtspējas jautājumos Oskars Gabrusenoks, informējot par VZD mērniecības nozares kontekstā svarīgākajiem veicamajiem darbiem. Aizvien turpinās darbs pie jaunajiem zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumiem, tāpat top vairākas citas normatīvā regulējuma izmaiņas. Viena no tādām ir grozījumi zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumos ar mērķi nodrošināt piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās izbeigšanas likuma ieviešanu 2023.gada 1.janvārī (atsavināmās zemes kadastrālo uzmērīšanu organizēs VZD par valsts budžeta līdzekļiem). Šis process noritēšot līdzīgi, kā notiek uzmērīšanas darbi par valsts budžeta līdzekļiem – caur iepirkumu sistēmu. Plānots, ka mērniekiem par šo jautājumu tiks rīkoti arī atsevišķi semināri, informēja O. Gabrusenoks.

Tāpat top grozījumi augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumos ar mērķi pilnveidot mērnieku un inženiertīklu turētāju sadarbību, pilnveidot ADTI datu turētājiem iesniegto datu pārbaudes apjomu, kā arī noteikt ADTI informācijas izplatīšanas kārtību par nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgiem objektiem (par pēdējo izstrādāts arī atsevišķs MK noteikumu projekts, kas stāsies spēkā līdz 1. jūlijam). Paredzēts, ka no šāgada 1. oktobra datus par valstij svarīgiem objektiem izsniegs VZD (lai datus saņemtu, mērniekam būs jāiesniedz VZD objekta īpašnieka/tiesiskā valdītāja izsniegta atļauja). Tāpat saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas (ATIS) likumā, kas paredz, ka ATIS datus pēc pieprasījuma bez maksas atbilstoši piekļuves tiesībām sagatavos un izsniegs personām ģeodēziskajiem, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem, meža inventarizācijai – sertificēto personu profesionālo darbību veikšanai.

VID dati liecina – mērniecības nozare strauji attīstās 

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāves Natālija Fiļipoviča un Sarmīte Grāpēna sniedza informāciju par mērniecības jomas statistiku nodokļu griezumā un nodokļu likumdošanas aktualitātēm. Nodokļu iekasējamības dati rāda, ka pērn mērniecības darbu veicēji samaksājuši ievērojami vairāk nodokļos nekā gadu iepriekš (no 7,8 līdz 8,58 miljoniem eiro) un šis pieaugums bijis par trim procentpunktiem ātrāks nekā valstī vidēji. Lielāko daļu no šī pieauguma veidojusi tieši atalgojuma nodokļu pieaugums, tātad – darba samaksa, kas 2021. gadā augusi no vidēji 799 līdz 908 eiro mēnesī. Arī darba ņēmēju skaits pērn nozarē pieaudzis diezgan strauji (no 964 uz 1029), daudz straujāk nekā valstī vidēji (7% mērniecībā pret 1% valstī vidēji). “Jūsu nozare ir labi pārcietusi Covid laiku, mērniecības pakalpojumus ierobežojumi nav pārāk skāruši,” secināja N. Fiļipoviča.

LĢIA plāno ieviest daļēji automatizētu topogāfisko karšu izstrādi

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras aktuālākie uzdevumi šobrīd saistīti ar pāreju uz valsts ģeodēziskā tīkla apsekošanu un sakārtošanu 2 gadu ciklā (pirmajā gadā tiks apsekoti un sakārtoti ģeodēziskie punkti Kurzemē, Zemgalē, Rīgā un Sēlijā, bet otrajā gadā – Vidzemes un Latgales reģionā). “Mērķis ir, lai ģeodēziskā tīkla datubāzei būtu pēc iespējas aktuālāka informācija un veicināt ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzību. Cerams, ka mums pietiks resursu šādam darba režīmam,” sacīja LĢIA direktora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš. Šobrīd notiekot konsultācijas ar Tieslietu ministriju, lai veiktu grozījumus normatīvajos aktos, kas paredzētu sodu par ģeodēzisko punktu tīšu iznīcināšanu.

Tāpat šogad tiek uzsākts jauns 6 gadu aerolāzerskenēšanas cikls, katru gadu atjaunojot sesto daļu valsts teritorijas ar kopējo iegūto punktu blīvumu ne mazāku par 6 punktiem uz kvadrātmetru. Rīgas pilsētas teritorijas (304 km²) vienlaicīgas aerolāzerskenēšanas un aerofotografēšanas laikā pērn iegūto datu apstrādes rezultātā top augstas detalizācijas ortofotokartes, digitālais augstuma modelis, trīsdimensiju būvju slānis un fotoreālistisks Rīgas 3D modelis. Savukārt LĢIA uzturētā topogrāfiskā karte mērogā 1:10 000 perspektīvā iecerēta kā pamatne visām pārējām, “rupjāka” mēroga topogrāfiskajām kartēm. Darbs pie šīs kartes uzsākts jau 2019. gadā un to plānots pabeigt 2024. gadā. Līdz ar to kartogrāfijas produktu izstrādes jomā tiks ieviesta automātiskā kartogrāfiskā ģeneralizācija, kur, par pamatu ņemot 1:10 000 mēroga karti, lielāka mēroga kartes tiks ģenerētas daļēji automātiski.

LMB portālā ērti reģistrēties kvalifikācijas kursiem

Kristīne Brūne seminārā iepazīstināja ar LMB jaunā portāla darbību un funkcionalitāti. Lai varētu izmantot portāla sniegtās iespējas, jābūt izveidotam tajā reģistrētam profilam. LMB biedriem, LMB SC sertificētajām personām, kā arī LKĢA biedriem profili jau ir izveidoti un uzaicinājums pievienoties izsūtīts uz e-pastiem. LMB aicina neveidot profilus atkārtoti, jo profilu dublēšanās radīs haosu gan kredītstundu uzskaitē, gan LMB atlaižu piemērošanā. Portālā profilu var izveidot arī citas personas (dodoties uz portāla augšējo, labējo stūri, spiežot uz “reģistrēties”).

Reģistrējoties apmācībām, jāpievērš uzmanība informācijai, kur norādīts, cik kredītstundas tiek piešķirtas kuriem sertifikātu veidiem. “Ne vienmēr apmācības kredītstundas attiecas uz visiem sertifikātu veidiem,” atgādina K. Brūne. Apmeklējot apmācības, būtiski ievērot arī nosacījumus apliecības saņemšanai, kur mēdzot būt vairāki “klupšanas akmeņi”, sākot ar tādām formalitātēm kā pilna vārda un uzvārda norādīšanai, pieslēdzoties apmācību tiešsaistei. Tāpat jābūt aizpildītam pašpārbaudes testam un apmaksātam rēķinam (šeit jāpievērš uzmanība tam, ka nauda jāskaita uz LMB, nevis LMB SC kontu, reizēm mērniekiem gadoties kļūdīties).

Ko atklāj sūdzības par mērnieku darbu?

LMB Sertifikācijas centra vadītāja vietniece Sigita Lātsa seminārā informēja par sertifikācijas centra jaunumiem. Centra saņemtās sūdzības par mērnieku darbu nereti esot saistītas ar komunikācijas problēmām – mērnieku nevēlēšanos risināt strīdus. Reizēm mērnieki pat paši aicinot klientus pretenziju gadījumā vērsties sertifikācijas centrā. “Tad mums nekas cits neatliek kā sākt uzraudzības procedūru, tramdīt mērnieku, pieprasīt visus dokumentus, skaidrojumus, piesaistīt ekspertus,” atklāja S. Lātsa. No iesniegtajām sūdzībām pamatotas izrādās apmēram puse; gandrīz trešdaļā gadījumu tiek konstatēta nebūtiska paviršība vai pārkāpums, bet 10% no sūdzībām ir par būtiskiem pārkāpumiem (piemēram, nav uzaicināti visi pierobežnieki, nav veikta visu robežposmu apsekošana, iztrūkst kontrolmērījumi vai tie nav izsekojami). Šādos gadījumos lūgts izlabot kļūdas, reizēm arī tiek apturēts sertifikāts. Sertifikāta apturēšanas gadījumā svarīgi ievērot, ka tā vēl nav sertifikāta anulēšana – šajā situācijā sertificētajai personai ir jāiesniedz iesākto darbu sarakstu, un šos darbus drīkst turpināt. Brīdī, kad novērsti pārkāpumi, sertificētā persona var rakstīt iesniegumu ar lūgumu ātrāk atjaunot sertifikāta darbību.

LMB seminārā uzstājās arī citi speciālisti, prezentējot dažādus praktiskus tematus. Ar semināra prezentācijām iespējams iepazīties LMB mājaslapā: https://www.lmb.lv/post_categories/aktualitates/posts/18-03-2022-lmb-konferences-prezentacijas#accept_cookies

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv