Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija piektdien, 16. septembrī, organizēja asociācijas kopsapulci, kuras semināra daļā uzstājās gan Valsts zemes dienesta, gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji. Centrālā uzmanība tika veltīta mērniecības nozares 2021. gada statistikas datu analīzei, kas izgaismo aizvien aktuālās problēmas nodokļu nomaksas, godīgas konkurences, darbu reģistrācijas un citos aspektos.

Būvju kadastrālā uzmērīšana privātajam sektoram – ne ātrāk kā pēc 3 gadiem

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Vita Narnicka kopsapulces semināra daļā uzstājās ar prezentāciju par VZD attīstības plāniem, definējot arī iestādes galveno misiju, kas noformulēta kā “stratēģiskais partneris viedai Latvijas teritorijas pārvaldībai.” “Kāpēc stratēģiskais partneris? Tāpēc, ka mēs krājam datus, uz kuriem balstoties, var pieņemt lēmumus, veidot plānus,” skaidroja V. Narnicka, minot piemēru ar situāciju, kad Covid-19 pandēmijas laikā valdībai vajadzējis ātri noskaidrot, kur un cik lielas platības Latvijā aizņem lielveikali, un VZD spējis stundas laikā sagādāt šo informāciju. Tāpat VZD mērķis esot panākt to, lai pie dienesta ir vienkārši vērsties, lai tā veiktās procedūras ir izskaidrojamas, dati būtu vienkārši izprotami un sasniedzami (tas gan nenozīmējot, ka dati būs pieejami “divu klikšķu attālumā”).

Dienests izvirzījis četras turpmākās darbības prioritātes. Pirmkārt, ikvienam ērti un saprotami, uz sabiedrības interesēm vērsti pakalpojumi, kas iekļautu atvērtos datus, pakalpojumu vienkāršošanu un digitālā klientu centra attīstību. Otrkārt, plānots ieviest viedu datu un procesu pārvaldību, reformējot būvju un zemes kadastrālās uzmērīšanas procesus, modernizējot kadastru un padarot pieejamu, kā arī veidojot pilnvērtīgāku ATIS datu bāzi (vienlaikus gan sargājot datus, kas svarīgi no valsts drošības viedokļa). Treškārt, VZD vēlas būt “uz risinājumu vērsts sadarbības partneris”, ar to saprotot gan sadarbību ar profesionālajām organizācijām, gan izvēršot korporatīvo klientu centra darbību (klientiem ar specifiskākām prasībām), gan arī ar VZD datiem līdzdarbojoties partneru produktu radīšanā; tāpat jau sākts darbs ar LIDAR datu apstrādi ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kas jau ļāvis izdarīt interesantus atklājumus nelegālās būvniecības jomā (pat it kā mazapdzīvotā Jēkabpils bijušā rajona teritorijā atklātas ļoti daudz jaunuzbūvētas, kadastrā nereģistrētas ēkas). Visbeidzot, ceturtā VZD prioritāte ir dienesta darbinieku kolektīva atjaunināšana, veidojot VZD par motivējošu darba vidi – vietu, kur pamazām izaugt par ekspertu. Tas iekļaus sistemātiskas darbinieku apmācības, darba slodzes kontroli.

V. Narnicka atsevišķi izcēla būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa pilnveidi. Lai samazinātu šobrīd aktuālās rindas, dienestā tiek pieņemti jauni darbinieki, plānota algu reforma. Kā iespējams risinājums nākotnē varētu būt arī vismaz daļēja būvju kadastra datu ieguves dotēšana no valsts budžeta, kam gan vēl būs jāpanāk politisks atbalsts. Tāpat ir cerības uz jauno BKU noteikumu pieņemšanu, kas paredzētu vienkāršotu uzmērīšanu apvidū (I grupas būvēm tikai ārpusi, inženierbūves apvidū neuzmēra), kā arī izmaiņas Kadastra likumā un MK noteikumos, kas atvieglotu VZD darbu. Ilgākā termiņā plānota arī BKU procesa atdošana privātajam sektoram, taču pirms tam process esot jāreformē, mazinot birokrātiju, jo pašreizējo, smagnējo sistēmu nodot privātajam sektoram nebūšot “ne labi, ne saprātīgi”, sacīja VZD ģenerāldirektore. Viņa prognozēja, ka labākajā gadījumā ar šo uzdevumu varētu tikt galā tuvāko trīs gadu laikā.

Nozares statistika un iespējamais “ēnu ekonomikas” īpatsvars

Jau otru gadu turpinājusies mērniecības sabiedrisko organizāciju sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku nozarē. Kopsapulcē viesojās VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktore Inga Mukāne, kas prezentēja jaunākos dienesta secinājumus, kas gūti izanalizējot paša VID, kā arī VZD rīcībā esošos datus. Iespējams nodokļu nenomaksas risks konstatēts 89 uzņēmumiem, kas veido 41% no analizēto uzņēmumu kopskaita (215). Šāds skaits un īpatsvars ir krietni augstāks nekā iepriekšējā, pirms gada VID prezentētajā pētījumā, kad iespējamās nodokļu nemaksāšanas “radara zonā” bija nonākuši tikai 20 uzņēmumi no 245 (8%). Uz jautājumu, vai tas liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars mērniecības jomā strauji pieaug vai vienkārši mainījusies VID izmantotā atlases metodika, I. Mukāne atbildēja, ka ticamāks skaidrojums esot otrais. VID metodika, kas balstoties gan uz datiem, gan uz to interpretāciju, tiekot visu laiku pilnveidota, tai skaitā pēc komunikācijas ar uzņēmumiem, kas jau iepriekš tika atzīti par aizdomīgiem, un viņu skaidrojumu saņemšanas.

Minētajiem 89 uzņēmumiem tika konstatētas četras galvenās pazīmes, kas varētu liecināt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas: sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, bet uzņēmumi nav reģistrējušies kā PVN maksātāji; deklarēta mazāka kopējā darījumu vērtība PVN deklarācijās un/vai neto apgrozījums uzņēmumu gada pārskatā; neatbilstošs darbinieku skaits sniegto pakalpojumu apjomam, kā arī aizdomīgi zemas darba algas.

I. Mukāne sacīja, ka minētajiem 89 uzņēmumiem nedraudot tūlītējas sankcijas, jo VID piemērošot “Konsultē vispirms” principu, aicinot uz iesniegto deklarāciju labošanu vai labprātīgu nodokļu nomaksu. Viņa gan nezināja teikt, kas pēc konsultēšanas principa piemērošanas noskaidrots un noticis ar pērn identificētajiem 20 aizdomīgajiem uzņēmumiem.

Nozares makroekonomiskie rādītāji liecina, ka līdz 2020. gadam (kopš 2018.) gan kopējais apgrozījums, gan peļņa samazinājusies (apgrozījums no 208 līdz 175 miljoniem, peļņa no 11,4 līdz 8,4 miljoniem eiro). Dati par 2021. gadu vēl nav apkopoti, taču provizorisks ieskats liecinot, ka nozarē varētu būt atsākusies izaugsme. To netieši apliecina arī nodokļu iekasējamības rādītājs, kas liecina, ka pērn nodokļu ieņēmumi nozarē palielinājušies līdz 16,8 miljoniem eiro (no 14,85 miljoniem eiro gadu iepriekš). Arī vidējais atalgojums nozarē aug – šogad jau līdz 36,6% (no 35,2% pērn un 33,4% aizpērn) palielinājies to mērniecības profesionāļu skaits, kas saņem vairāk nekā 1400 eiro mēnesī (bruto), vēl trešā daļa saņem no 780 līdz 1400 eiro mēnesī.

Pēc VID prezentācijas uzstājās SIA Ģeodēzists valdes priekšsēdētājs Aigars Ansbergs, kurš bija sagatavojis apkopojumu no pieejamajiem VZD datiem par mērnieku izpildītajiem darbiem, VID datiem no komersantu iesniegtajiem gada pārskatiem un Firmas.lv pieejamās finanšu informācijas. Dati liecina, ka pērn 158 zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu iesniedzēji (komersanti un pašnodarbinātie) veikuši 10 241 pasūtījumu (17 046 zemes vienības un 1563 kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas). Starp zemes kadastrālās uzmērīšanas veicējiem līderpozīcijās atrodas SIA Latvijasmernieks.lv ar 1032 izpildītiem pasūtījumiem, sekojot SIA Metrum ar 1018, SIA Ametrs ar 381. ADTI jomā 2021. gadā 341 sertificēta persona izpildījusi gandrīz 40 000 darbus. Interesanti, ka pēdējo 6 gadu laikā strauji pieaudzis topogrāfisko plānu skaits – ja 2015. gadā to bija 11 331, tad pērn jau nedaudz virs 19 000. Izpildmērījumu plānu skaits audzis gandrīz divkārt – no 11 679 2015. gadā līdz 20 357 pērn (turklāt platību jomā pieaugums ir vairāk nekā seškārtīgs, sasniedzot 12 423 hektārus 2021. gadā). “Tas liecina, ka būvniecības process tiek sakārtots. Normatīvais regulējums būvniecības procesā, kur prasa topogrāfijas un izpildmērījumus, strādā. Mūsu jomā ir vairāk darba,” secina A. Ansbergs.

Kopumā mērniecības nozare raksturojama kā ļoti sadrumstalota, jo 20 vadošie mērniecības uzņēmumi izpilda tikai 36,1% mērniecības darbu. “Vairums mērniecības pasūtījumu ir maza apjoma, kurus var paveikt visi tirgus dalībnieki. Valda asa konkurence, ko var novērot arī pašvaldību iepirkumos, kur parasti piesakās pieci, seši un pat vairāk pretendenti,” konstatē A. Ansbergs.

Kopējā mērniecības darbu skaita ziņā (ZKU+ADTI) starp vadošajiem uzņēmumiem pērn bijis SIA Metrum (1989 darbi), SIA Latvijasmernieks.lv (1814 darbi) un SIA Vidzemes Mērnieks (1483 darbi). Ir bijuši daži darbinieki, kuru paraksts atrodams zem gandrīz tikpat liela darbu skaita kā vadošajiem uzņēmumiem. Visražīgākais bijis Igors Gavrilovs no LKS GEO – 1040 darbi jeb apmēram pieci darbi katrā darba dienā, Raitis Piļka no SIA Vinoko – 722 darbi, Juris Freimanis no SIA Galilejs – 675 darbi, u.c.

Interesanta ir arī statistika par zemākajām reģistrēto mērniecības darbu cenām. Četriem uzņēmumiem vidējā darba cena bijusi zem 150 eiro, vēl 16 – robežās no 151 līdz 200 eiro.

LKĢA valdes priekšsēdētāja amatu saglabā Mārtiņš Rutkovskis

LKĢA kopsapulcē tika arī parakstīta sadarbības vienošanās starp LKĢA un Latvijas Mērnieku biedrību, ievērojot, ka LKĢA pārstāv mērniecības nozarē strādājošos komersantus, savukārt LMB pārstāv mērniecības nozares speciālistus, sertificētās personas un nozarē strādājošos darbiniekus un paredzot, ka abu pušu kopīgais mērķis ir mērniecības nozares attīstība, ilgtspējība, godīgums un profesionalitāte. Tas sevī ietver:

1) Veidot atklātu sadarbību starp abām organizācijām, paaugstinot to līdzdalības efektivitāti nozares politikas plānošanas un realizācijas procesā;

2) Kopīgi sekmēt mērniecības profesiju prestiža paaugstināšanu;

3) Paust kopīgu un saskaņotu viedokli publiskajā telpā tiktāl, kamēr LKĢA aktivitātes un viedoklis nav pretrunā ar LMB pārstāvēto biedru interesēm un LMB aktivitātes un viedoklis nav pretrunā ar LKĢA pārstāvēto uzņēmumu interesēm;

4) Veicināt, lai visas sertificētās personas kļūtu par LMB biedriem un mērniecības uzņēmumi kļūtu par LKĢA biedriem;

5) Līdzdarboties nozares izglītības un profesionālās pilnveides procesā.

Tāpat sapulcē notika LKĢA valdes vēlēšanas, kuru rezultātā tika ievēlēta jauna LKĢA valde: Mārtiņš Rutkovskis, Juris Vītols, Aigars Ansbergs, Una Krutova, Māris Ruģelis, Jānis Mažrims un Armands Celms. Par LKĢA valdes priekšsēdētāju atkārtoti un vienbalsīgi tika ievēlēts Mārtiņš Rutkovskis.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv