Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) arī šogad turpināja ikgadējo “Ģeodēzistu dienas” pasākumu tradīciju, informējot par aģentūras Ģeodēzijas departamenta paspārnē iepriekšējā gada laikā veiktajiem darbiem, aptverot spektru no valsts ģeodēziskā tīkla punktu uzturēšanas un LatPos sistēmas attīstības līdz gravimetrijai, magnetometrijai un citām aktivitātēm. LatPos darbības pārtraukumi kiberkara apstākļos var kļūt par ikdienu Par LatPos jaunumiem seminārā stāstīja LĢIA vecākais ģeodēzijas inženieris Andris Priževoits. Patlaban (uz 01.02.2023) LatPos tīklā ir 26 bāzes stacijas, kā arī 5 EstPos un 4 LitPos bāzes stacijas. LatPos darbojas nepārtraukti, taču servisa atbalsts pieejams no 8.30 līdz 17.00 (darba dienās). LatPos piedāvā dažādus reālā laika (RTK) korekciju risinājumus (tuvākā stacija, divas stacijas, virtuālā stacija, u.c.), kā arī iespēju lejuplādēt pēcapstrādes datus (RINEX datnes). Veicot reālā laika mērījumus, LĢIA iesaka ievērot dažus padomus. Pirmkārt, jāpārbauda instrumenta iestatījumi – piemēram, satelītu redzamības leņķim būtu jābūt vismaz 15 grādi (protams, biezā mežā arī tas nepalīdzēs); jāpārliecinās, ka instruments vispār uztver satelītus un tam ir interneta pieslēgums, kura datu plūsma sasniedz vismaz 3 kilobaitus sekundē; jāveic vēlamās (un apvidum piemērotākās) datu korekcijas izvēle; jāpārliecinās, ka inicializācija tiek sasniegta iespējami īsā laikā; pārbaudes mērījumi jāveic 5 reizes pa 5 sekundēm; tāpat jāveic iegūto mērījumu izkliede un noteikto koordinātu precizitāte līdz 5 cm. 2022. gadā kopumā reģistrēti vairāk nekā 942 000 pieslēgumu LatPos tīklam. Visaktīvākie sistēmas lietotāji ir lauksaimnieki (gandrīz 60% no visiem pieslēgumiem), mērnieki (nepilni 20% pieslēgumu) ieņem otro vietu. Pagājušajā gadā LatPos lietotāju kontu skaits palielinājies par nepilniem 300 (658 jauni un 380 dzēsti konti). Biežākās problēmas LatPos darbībā esot saistītas ar nekorektu lietotāja konta izveidošanu (lietotājvārdu, paroļu izvēle), viena un tā paša konta lietošanu vairākos GNSS uztvērējos (katram uztvērējam jāizveido savs konts). LĢIA aicina mērniekus ziņot par tehniskām problēmām uzreiz, tiklīdz tās tiek konstatētas, informējot par instrumenta modeli, atrašanās vietu, veikto darbību, izvēlēto korekcijas veidu, problēmas izpausmi (pieslēgšanās, inicializācija, koordinātu precizitāte). Sniegt palīdzību iespējams tikai reālajā laikā, vēlāk ienākušām ziņām ir maza nozīme. Šogad LatPos tīklā plānots izveidot un ieslēgt četras jaunas bāzes stacijas – Terehova, Pātarnieki, Lūznava un Rucava. Tāpat plānota jaunas LitPos bāzes stacijas pieslēgšana, lai uzlabotu tīkla risinājuma pārklājumu Daugavpils un Krāslavas novados. LĢIA arī aicina izteikt ierosinājumus jaunām LatPos bāzes staciju atrašanās vietām, kuras varētu ierīkot 2024. un 2025. gadā. Krievijas karš Ukrainā atstājis ietekmi arī uz LatPos darbību. Pēdējā laikā novērojamie LatPos darbības pārtraukumi esot saistīti tieši ar kibertelpā notiekošajiem uzbrukumiem. “LatPos atrodas Aizsardzības ministrijas kiberaizsardzības pārziņā, notiek regulāri ielaušanās mēģinājumi. Jāsaprot, ka brīdī, kad notiek kiberuzbrukums, LatPos tiks atslēgts, lai nosargātu visu struktūru – tā kļūs par nepatīkamu ikdienu, ar ko mums visiem jārēķinās. Vienmēr esam uzsvēruši, ka RTK nav vienīgais veids, kā var noteikt koordinātu kvalitāti. Ir pēcapstrāde (RINEX dati), kuru neietekmēs LatPos pārtraukumi, kas saistīti ar ugunsmūra darbību,” skaidroja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš. LĢIA neiesaka paļauties uz GLONASS satelītu sistēmas datiem. Diezgan daudziem LatPos lietotājiem esot instrumenti, kuros pieejami tikai divi tīkli – GPS un GLONASS. Ja LĢIA atslēgs GLONASS, tad šiem lietotājiem paliks tikai viena GNSS sistēma, kas faktiski nozīmēšot atgriešanos 90to gadu sākuma līmenī, uzsvēra I. Liepiņš. Vairums ģeodēziskā tīkla punktu pamazām izzudīs Ģeodēzijas departamenta Ģeodēzisko datu kontroles nodaļas vecākā ģeodēzijas inženiere Zoja Liepiņa savā prezentācijā informēja par LĢIA veiktajiem pasākumiem valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslu nodrošināšanā. Vienas no izplatītākajām tehnisko noteikumu pārkāpumu situācijām ikdienas praksē ir saistītas ar būvdarbiem. Piemēram, ģeodēziskā tīkla punkti tiek iznīcināti, nesaskaņojot ar LĢIA, tos sabojā smagā tehnika (tā noticis Ķekavas apvedceļa izbūves laikā), punkti netiek korekti norobežoti, utml. situācijas. Ir gadījumi, kad VĢT punkta iznīcināšana ir paredzēta jau būvprojektā. “Tādos gadījumos būvniekam vai pasūtītājam ir jāslēdz līgums ar LĢIA par punkta pārcelšanu,” norādīja Z. Liepiņa. Pārcelšanas izmaksas ir noteiktas LĢIA maksas pakalpojumu cenrādī (sienas zīmēm – 962,62 eiro, grunts zīmēm – 951,55 eiro, ieskaitot PVN). Būvniecības darbu veicējiem būtu vēlams zināt, ka iznīcināšanai paredzētos punktus jānojauc pilnībā, norokot kupicu, pretējā gadījumā punkta atliekas var maldināt mērījumu veicējus. Koumā vērojama pozitīva tendence – ģeodēziskos punktus pēdējā laikā iznīcina mazāk. Vienlaikus daudz biežāk tiek uzdoti jautājumi par punktiem. Īpašnieki interesējas, ko nozīmē punkta statuss, kādus pienākumus tas uzliek, ko ļauj un ko neļauj darīt. Vienlaikus gan satelīttehnoloģiju attīstības laikmetā paredzama tendence, ka vairums gruntszīmju un sienaszīmju ar laiku izzudīs, līdzīgi kā savulaik izzudusi triangulācija. “Tik lielā skaitā, kā tas ir patlaban, šīs zīmes nesaglabāsies, tās pakāpeniski izzudīs. Lielākais šāda blīvuma gruntszīmju izmantotājs nebūs mērnieki, bet gan bruņotie spēki, kuriem ir citas prasības precizitātei un atrašanās vietas noteikšanai,” informēja Ivars Liepiņš. Ikvienam ģeodēzijas speciālistam iespēja iesaistīties Ziemeļvalstu ģeodēzijas komisijā Būtisks notikums pērn bijusi Latvijas, kā arī abu pārējo Baltijas valstu uzņemšana Ziemeļvalstu ģeodēzijas komisijā (NKG). Komisija pagājušogad notikušajā Ģenerālajā asamblejā arī grozījusi statūtus, paredzot, ka NKG ietvaros tiek veidotas nacionālas grupas, kurās var iestāties ikviens indivīds, kuram izglītības jomā vai citā profesionālā jomā ir saistība ar ģeodēziju un kas atrodas Latvijā. Šobrīd LĢIA sadarbībā ar universitātēm izstrādā Latvijas nacionālās grupas nolikumu un darbības principus, kam sekos detalizētāka informācija aģentūras mājas lapā, informēja I. Liepiņš. 2022. gadā LĢIA sniegusi konsultācijas Smiltenes novada pašvaldības īstenotajā projektā Strūves ģeodēziskā loka punkta Palzmar atjaunošanas un iekārtošanas darbiem. Vietas labiekārtošana jau pabeigta (izveidota autostāvvieta, pastaigu taka), tiks izvietoti arī informatīvie stendi, ierīkots pats punkts. Atklāt šo vietu iecerēts pavasarī (precīzs atklāšanas datums pagaidām gan vēl nav noteikts). LĢIA piedalījusies arī Latvijas Jūras administrācijas projektā, kas paredz izveidot vienotu augstumu sistēmu sauszemē un Baltijas jūrā. Tiek veidots kvaziģeoīda modelis visai Baltijas jūrai, ko atvieglo tas, ka jūra ir visai sekla un plūdmaiņu svārstības Baltijas jūrā ir ļoti nelielas. Latvijas gravimetriskās atskaites sistēmas izveide LĢIA ģeodēzijas inženieris Vents Zuševics seminārā detalizētāk informēja par LĢIA 2022. gadā uzsākto Latvijas ģeopotenciāla kartēšanas kampaņu (aģentūras vajadzībām iegādāts arī jauns gravimetrs, kas ļauj datus ievākt precīzāk, ātrāk un efektīvāk). Novērojumu laikā tiek likvidēta negatīvā laikapstākļu ietekme (Latvijā, jo īpaši piekrastes reģionos, vērojama vidējā vēja ātruma ietekme uz mikroseismiku). Izaicinājumus rada arī ceļu kvalitāte lauku apvidos (lai nodrošinātu maksimāli regulāru datu pārklājumu ar 4 km soli un veiktu mērījumu iespējami tuvāk šūnas centram, nereti jāveic gari pārgājieni ar kājām) un interneta pārklājums. Sava specifika ir novērojumu veikšanai kūdras purvos, kur grūti atrast pietiekami stabilas vietas. Ģeopotenciāla kartēšanas kampaņa vēl turpināšoties vismaz divus gadus – darba, lai aptvertu visu Latvijas teritoriju, vēl ir daudz, apliecināja V. Zuševics. Tāpat plānots veikt arī starptautiskās gravimetriskās atskaites sistēmas realizāciju Latvijas teritorijā kā Latvijas gravimetrisko atskaites sistēmu LAG-2019 epohā 2019,70. LAG-2019 realizēs absolūtās gravimetriskās vērtības piecos 1. klases punktos, valsts teritoriju vienmērīgi pārklās relatīvais gravimetriskais 2. klases tīkls. LĢIA Ģeodēzijas departamenta Ģeodēzisko mērījumu nodaļas vadītājs Jānis Sakne informēja par 2022. gadā nodaļas paveiktajiem darbiem. Galvenie no tiem bijuši valsts ģeodēziskā tīkla apsekošana, Latvijas-Lietuvas robežas uzmērīšanas atbalsttīkla izveide, nivelēšana un magnetometrija. Valsts ģeodēziskais tīkls pērn apsekots Kurzemes, Zemgales un Sēlijas reģionos, kopumā 1277 punkti, par iznīcinātiem atzīti 26 punkti. Latvijas-Lietuvas robežas uzmērīšanas atbalsttīklā kopumā iekļauti 44 punkti (23 Latvijas, 21 -Lietuvas teritorijā), kurus vēlāk izmantos kā bāzes punktus, no kuriem uzmēra robežpunktus. Nivelēšanas jomā veikta nivelēšanas sienas zīmju pārvietošana no būvēm, kas atrodas avārijas stāvoklī, kā arī transformatoru apakšstacijām. Savukārt magnetometrijas jomā turpināti magnētiskās deklinācijas mērījumi karšu lapām, mērījumi MG1 tīklā, magnētisko anomāliju kartēšana. Ikars Kubliņš, Mernieks.lv