Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Kurš var kļūt par sertificētu mērnieku Latvijā? Aigars Ansbergs 26.09.2008

Sviitra

Kā zināms pašreiz spēkā ir MK noteikumi Nr.734 „Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā” kur ir aprakstīts ar kādu izglītību un/vai darba pieredzi var kandidēt uz sertifikātu saņemšanu. Vai normāla ir situācija, ka šodien persona ar jebkuru augstāko izglītību, kura ir strādājusi mērniecības nozarē 3 gadus (papīra darbs VZD, nēsājis štoku, cilājis skataku vākus u.c.) var pretendēt uz sertifikātu zemes ierīcībā vai kadastrālajā mērniecībā? Kāpēc Eiropas Savienības dalībvalstīs un arī Krievijā nav iespējams nodarboties ar mērniecību bez augstākās attiecīgās izglītības, bet pie mums pietiek ar „profenes” izglītību? Vai ekonomists var kļūt par zobārstu (lai arī viņš būtu vairākus gadus skatījies kā plombē zobus) , bez attiecīgās izglītības ? Ir zināms, ka NĒ! Tad kāpēc kļūt par sertificētu mērnieku Latvijā var persona bez attiecīgās augstākās izglītības?

 

MK noteikumu izstrādātāji baidījās (vai uz viņiem tika izdarīts spiediens?) ierobežot personu loku kas var pretendēt uz sertifikātu saņemšanu, jo tad tirgū „it kā trūktu pakalpojumu sniedzēju / vai pakalpojums tiktu nepamatoti sadārdzināts”, vai bija kāda cita motivācija ierakstīt šādas normas? Latvijas mērnieku biedrība iebilda pret šādiem kritērijiem, taču izstrādātāji to neņēma vērā.

 

Vai noteikumu izstrādātāji ir padomājuši kādas ekonomiskas un citas sekas tas radīs valstij ilgtermiņā? Esmu pārliecināts, ka šādas liberālas sertificēšanas (bez nopietnas uzraudzības) sekas pirmkārt visvairāk izjutīs tie paši noteikumu izstrādātāji, jo tiks patērēts daudz valsts resursu sūdzību izskatīšanā par nekvalitatīvu darbu. Valsts reģistri iegūs sliktas kvalitātes datus , kas var nopietni apdraudēt šo datu pielietojamību, un papildus tiks noslogota tiesu sistēma. Arī gala patērētājs, kas sākotnēji uzticoties valsts radītai sertificēšanas sistēmai vēlēsies saņemt kvalitatīvu pakalpojumu , būs vīlies ne tikai konkrētā darbu izpildītājā, bet arī valstī.

 

Padomāsim katrs no mums - kāds ir mērniecības profesijas prestižs Latvijā, un kāpēc viņš tāds ir? Un kāpēc Vācijā mērnieku uzrunā – Herr Ingenieur!*?

 

* Inženiera kungs

Komentāri:
  Anonīms
26.09.2008
16:48
mērniecību degredēja mērniecības firmu licencēšana!
  Anonīms
26.09.2008
19:58
Es domāju, ka licencēšanu vajadzētu ieviest vēl dažā labā nozarē!
  Aigars Ansbergs
30.09.2008
01:13
Taisnība pirmajam komentētājam, tikai precizēšu. VZD ar pirmo ģenerāldirektoru priekšgalā noraidīja manus priekšlikumus par šādiem kritērijiem firmu licencēšanā (50% no izpildinstitūcijas un 25% no visiem uzņēmuma darbiniekiem bija jābūt ar augstāko izglītību ģeodēzijā, bez izņēmumiem). VZD liberālās licenču izsniegšanas sekas patreiz Latvijas sabiedrība izbauda pilnā apjomā.
  Anonīms
30.09.2008
11:32
Varu piekrist visiem šiem viedokļiem, ar precizējumu- augstāko izglītību ģeodēzijā vai zemes ierīcībā.
  Anonīms
03.10.2008
21:46
Drūmā pieredze rāda, ka valsts iestādēs vispār ir sarežģīti - cilvēki neskatās "ārpus savas kompenteces", kas rada problēmas ar plašāku skatījumu uz situāciju, un mazāk kā trijiem entuziastiem nav pa spēkam ar to cīnīties!
  Anonīms
06.10.2008
18:19
nu, Latvijas meerniekaa par piemeeru izgliitiibai vai darba pieredzei nozaree maza noziime,preciizaak, no vadiibas puses neti8ek njemta veeraa, par vadiitaajiem, auditeetaajiem straadaa ljautinji ar augstaako izgliitiibu, kurai vispaar nav nekaada sakara ar gjeodeeziju, zemes ieriiciibu. Bet pamaaciit un otru nopelt prot uz ef ef :)
  Anonīms
15.10.2008
13:26
Diemžēl arī cienījamajiem inženieriem ar augstāko izglītību ģeodēzijas zinātnēs, strādājot mērniecības nozarē, ir pielaists pietiekami daudz kļūdu. Solidaritāte starp aroda brāļiem ir likusi pieklusēt daudziem skandāliem, kuru cēlonis ir nekvalitatīvi veikti mērniecības darbi. Šeit gan arī 50 uz 50 varētu vainot pašu zemes īpašnieku vieglprātīgo attieksmi pret savu īpašumu robežu noformēšanu un uzturēšanu, kā arī pret kadastrālās uzmērīšanas procesu kopumā. Pie tam, zemes reformas tempi un šiem tempiem piemērotās zemes robežu uzmērīšanas instrukcijas ir cēlonis vairumam pieļauto kļūdu. Tomēr fakts, ka lielākā daļa nekvalitatīvo darbu "paceļas" tur, kur zem vienas licenses strādā vairāki izpildītāji ar diezgan zemu atbildību , ir nenoliedzams.
  Anonīms
20.10.2008
13:07
Kāpēc bļaujam, bet netaisam piketa akcijas???
  Anonīms
21.10.2008
13:29
Bļaustīties un piketēt nav stilīgi, labāk rakstiski iesniegt konstruktīvus priekšlikumus atbildīgajām personām (vēlams savākt daudz parakstus zem tiem).
  Anonīms
30.10.2008
22:13
Manuprāt pēc licenču darbības beigām visi, kam tas vajadzīgs, būs sagrabušies sertifikātus, bet uz to rēķina, kas tikko būs pamodušies (un tādu būs daudz), pakalpojumu sniedzēju tiešām būs mazāk, bet cilvēks ar vienīgo papīru kantorī nevajadzīgi riskēs un uzņemsies (ja uzņemsies) pārāk lielu atbildību. Līdz ar to pakalpojums sadārdzināsies, bet cilvēkiem bez izglītības maksās mazāk un tie pakāpeniski atsijāsies.
  Anonīms
05.11.2008
16:52
neredzu šim pasākumam jēgu, ja nu vienīgi sertificēšanas komisijai uztaisīt mazliet naudiņu.
  Anonīms
05.11.2008
20:56
Cik zinu, tad MK noteikumos Nr.734 skaidri ir pateikts ar kādu "profenes" izglītību var pretendēt uz sertifikātu. Varbūt Ansberga kungs zin pateikt cik tādu "profeņu" pa visu latviju ir, kas apmāca mērniekus? Un cik daudz tad ir tādu mērnieku "profiņi", kas pretendējot uz sertifikātu, apdraudētu mērniecības pakalpojumu sniegšanas kvalitāti Latvijā? Cik zinu šādus "profenes" izglītotus cilvēkus un ar ilggadēju pieredzi mērniecībā, tad varu secināt, ka ļoti daudziem ar pareizajām augstākajām izglītībām vēl ir ko no viņiem mācīties, un šie "profeņu" mērnieki spēs konkurēt starp izglītotajiem. Tāpēc arī saprotu Ansberga kunga sašutumu. Domāju, ka Ansberga kungs ir pāragri pieņēmis secinājumus par nākotnes mērniecības darbu slikto kvalitāti. Diez vai tie mērnieki, kuri iegūs sertifikātus nesapratīs to, ka būs spiesti strādāt kvalitatīvi konkurences apstākļos, jo ļoti labi apzināsies, ka sertifikātu tikpat viegli varēs arī pazaudēt. Diemžēl par lielo uzņēmumu kvalitāti,zem kuru licencēm mērniecības darbus izpilda galdnieki, mehāniķi, pārdevēji u.t.t., gan varētu padiskutēt. Drīzāk būtu jāuztraucas par tiem sertifkāta kandidātiem, kuri ir ieguvuši atbilstošās augstākās izglītības, kuriem nav nekādas prakses un pieredzes. Būtībā vai nav vienalga (protams, ja tas kādam nav izdevīgi) ar kādu izglītību, kādu nosaka MK noteikumi, cilvēkam izsniedz sertifikātu, galvenais, lai tas cilvēks spētu ar savu darba kvalitāti to sertifikātu nepazaudēt.
  Anonīms
24.11.2008
09:04
Vēl jau ir arī tādi mērnieki, kuriem ir melioratora izglītība (LLU), kas visu mūžu ir strādājuši par mērnieku (izņemot poligonometrijas ierīkošanu). DAUDZIEM mērniekiem ar papīriņu būtu no viņiem ko mācīties!!! Bet pēc šiem sertifikācijas noteikumiem viņi pat nevar kandidēt uz sertifikātu... Bet to eksāmenu var nolikt jebkuršs praktiķis izlasot JAUNO ģeodēzijas grāmatu.
Ja ģeologus sagatavotu RTU, tad viņi viennozīmīgi skaitītos būvnieki, ar visām izrietošajām sekām un iespējām kandidēt uz sertifikātiem. Bet šobrīd var tikai ģeogrāfi no LU un zemes ierīkotāji no LLU. Un vesela blice no RTU.
Izvērtējot augstāk minēto var secināt, ka notiek cīņa starp augstskolām, kura tad ir tā krutākā! Lai gan parēķiniet cik latvijā ir mērnieku brigādes, cik ir teritorija (potenciāli uzmērāmā), cik dažādos veidos un reizes šajā teritorijā ir jāmērā pamatojoties uz likumdošanu, un varēsiet izrēķināt cik brigādes ir nepieciešamas. Bet vai pietiks sertificēto personu? COPY - PASTE visi māk darīt :)
  Anonīms
24.11.2008
15:47
Herr Ansbergs, vai Jūs uzskatat, ka RTU piedāvātā mācību programma topošajiem ģeodēzistiem, vai LLU zemes ierīkotāju, mērnieku mācību programma ir adekvāta Krievijas un Vācijas inženieru sagatavošanas līmenim, lai varētu pretendēt uz Herr Ingenieur statusu? Ir neobjektīvi zākāt "profenes" un "celt mākoņos" akadēmiskās mācību programmas, ņemot vērā, ka RCK sagatavo būvniecības specialistus, kas rasēšanā un ģeodēzija ir spēcīgaki par RTU jaunajiem ģeodēzistiem . Visu cieņu RTU, kas pašlaik piedāvā arī inženierprogrammu kautgan tā nearko būtisku no akadēmiskās neatškiras.
Mērnieku prestiža problēmas pamatā nav tikai "ieklīdušo speciālistu" īpatsvars, bet esošo mērniecības uzņēmumu un darba vadītāju vājā kvalifikācija, kas ir tikai izčakarētās izglītības sistēmas sekas.

  Anonīms
04.12.2008
12:58
Domāju ka LLU ir bikucīt krutāk nekā RTU ;)
  Anonīms
04.12.2008
13:05
Ja RTU sagatavo būvniekus, tad lai to arī dara
Ja LLU sagatavo zemes ierīkotājus, tad lai to arī dara
Bet ja mēs gribam Herr Ingenieur, tad vajag vienu iestādi kur tos sagatavo, gan būvniecības vajadzībām, gan augstākajai ģeodēzijai, gan kur māca topenes mērīt. Un tie kas iemācās topenes mērīt, lai to arī dara, Bet ja ir spējīgāks tad startē tālāk...
Tagat ir divas uniersitātes LLU un RTU kur māca itkā vienu un to pašu, bet patiesībā viss ir tik atšķirīgs ka divi jaunie spečuki satiekoties un runājot neko nesaprot no otra. Jo redz atšķiras jau jēdzienu līmenī. Piemēram RTU stāsta ka nivelierim ir kolimācijas kļūda.
  Anonīms
15.12.2008
13:23
Domāju, ka atbildes uz šiem jautājumiem jums būtu jāuzdod sertificēšanas centram, tur arī sapratīsiet kas ir kas!!!!
  Anonīms
21.12.2008
19:34
Interesanti komentāri. Jūs neesat vienīgie, daudzi cepas par:
a)mērniecības darbu kvalitāti Latvijā un to kontroli,
b)izglītības kvalitāti nozarē,
c)sertificēšanās nozīmību un problēmām ko tā atrisina/neatrisina.
Manuprāt visu nevar iebāzt vienā maisā, lai kaut ko mainītu, ir soli pa solim jāšķetina šitā biezputra, kas ir tagad. Bet konstruktīvi, soli pa solim, ieinteresētākajiem speciālistiem liekot galvas kopā.
Tikai to ieinteresēto un kaut ko izdarīt spējīgo ir par maz, bet megakantoru finanses, ietekme un interese - pārāk liela... Kā jau LV.
  Anonīms
20.01.2009
12:02
Ir jau labi teikt kaut ko sliktu par izglītību, kā šeit daži runā, bet vajag padomāt par dažām lietām: Vai satelīti griežas bez matemātikas, augstākās ģeodēzijas? Vai instrumenti spēj strādāt bez informātikas, fizikas, mērījumu apstrādes? Vai karte, kur tiek izgatavoti robežplāni spēj pastāvēt bez koordinātu sistēmas un projekcijas, ko rada kartogrāfi un fiziķi. Vai lidmašīnas spēj lidot bez ģeodēzijas un fizikas un gravimetrijas? Vai mērnieks spēj lasīt likumus - Jā. Vai mērnieks var iemācīties 2 dienu laikā mērīt ar instrumentu - jā. Vai mērnieks ir spējīgs dabā ieraudzīt kokus un elementus ko attēlot topogrāfiskā plānā - jā. Tātad prieks ikdienas mērniecības augstkolām nav jāmāca koledžas vai semināru apmācības. Tāpēc arī universitātes maina kursu un ikdienas mērniecības apmācība ieiet kā C priekšmeti.
Ar cieņu
  Anonīms
24.01.2009
18:05
mazliet iemetishu no sevis..lai dabuutu tik karoto sertifikatu man naacas iestaties LLU, kur satiku lautinu nar lidzigaam interesem..,bet ne jau par to ir stasts.Man nav mernieka izgliitiiba nekaada, esmu visu maciijies pasmaciiba..un tad kad pie manis atsutija praksee studentus no LLU 4 kursa..kuriem tuulit jaasanem diplomi...vini saaka briinieties ka reaala mernieciba atskiras no praktiskaas.. piem. ejot poligonometrijas gajienu, noliku to studentu lai nem bekus, un ziniet ki vins izdariija..atnaca pie manis ar to beka tapinu.. es gandriz vai apgazos!! Tads nu ir liimenis LLU, kura ari tagad pats maacos..par nozelu..neko jaunu vel neesmu iemaacijies..
  Anonīms
13.02.2009
18:12
tu vinjam taa arii teici "aizej panjem beku"? kas tas par slengu, to gan iemaacaas tikai praktiskaajaa darbaa, bet pats LLU esmu beidzis un lai nu ko, bet to tur iemaacija, un daudz ko citu arii. Bet probleema jau ir tajaa, kaa katrs ir klausiijies un ko peec paaris gadiem bez reaala pielietojuma atceraas no visaam prakseem. Un pareizi teikts par to ikdienas meernieciibu, to jau var pashmaaciibas celjaa apguut, bet nestandarta situuaacijaas arii redz, ko cilveeks ir maaciijies un ko iemaaciijies :)
  Anonīms
14.02.2009
19:20
Jā, mērniekiem prasa zināšanas, bet kāds līmenis ir VZD speciālistiem (protams ir izņēmumi), kas tos mērnieku darbus kontrolē un ļaiž"cauri. Kāpēc par to nekur nerunā? VZD reizēm paši nesaprot ko no mums grib... vai arī prasa visādus papildus papīrus, kurus mums jāmeklē, jo vajag dabūt cauri lietu. Un tie kontroles termiņi - RĪGA stāv pāri visam...
  Ritvars Bodnieks
23.02.2009
17:21
Man ir radies jautājums, kāpēc jau pārbaudīts darbs Rīgas VZD skaņo 1 dienu?
  Anonīms
26.02.2009
13:59
nevis skaņo, bet ziimogot grib dienu, kaa "treknajos" gados:), bet sarunaat jau var, ja grib.
  Antons
18.08.2009
14:26
Kā var mērnieks būt prestižs, ja no malas skatoties tas piestāj pie katra staba un staigā uz priekšu un atpakaļ :D
  Alnis
10.06.2011
14:44
vispār jau gan RTU gan LLU inženierus sagatavo un nav ko tukši runāt.
  mērnieks Gliemezis
05.02.2015
11:39
Drīz visus zemes kadastrālos mērījumus veiks no satelīta ,viņš nosūtīs datus uz kompi,tas tos apstradās-un beigsies brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki".
  vitalijs.minins
20.12.2015
15:56
тикай латвиеши, йо оккупантс невар клют пар лабо мерниеку.
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada aprīlis Arrow_right
P O T C P S S
272829303112
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Šodiena 2017. gada 25. aprīlis

Vārda diena:

Līksma, Bārbala

Dzimšanas diena:

Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.