Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

30.06.2022 Lielbritānijā ar LIDAR meklē dzīvžogus

 Lielbritānijā sākts valdības finansēts projekts, kurā ar Lidar datu palīdzību identificē dzīvžogus, lai zemes īpašnieki varētu pieteikt korektas CO2 subsīdijas. Šim projektam izstrādāts algoritms, kas nosaka katras konkrētās saimniecības dzīvžogu platības. Lielbritānijā lauksaimnieki var saņemt valsts atbalstu, ja tie savā saimniecībā ievieš CO2 absorbējošus risinājumus - stāda kokus, atjauno kūdrājus, utml. Arī dzīvžogu platību nozīme oglekļa izmešu absorbēšanā novērtēta kā būtiska. Oriģinālziņa

29.06.2022 LĢIA vadītāja amatu saglabā Mārtiņš Liberts

Noslēdzies Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) direktora atlases konkurss, un par tā uzvarētāju komisija vienbalsīgi atzinusi Mārtiņu Libertu, kurš ir arī līdzšinējais iestādes vadītājs.
 
Mārtiņš Liberts LĢIA sāka vadīt 2017. gadā, kad kā profesionālā dienesta karavīrs uz noteiktu laiku tika iecelts šīs iestādes vadītāja amatā. Tā kā 2022. gadā beidzas M. Liberta profesionālā dienesta līguma termiņš, bija nepieciešams izsludināt atklātu konkursu uz LĢIA direktora amata vietu. Kā vēstīts iepriekš, konkursā pieteicās divi pretendenti.  
 
Pirms darba LĢIA Mārtiņa Liberta lielāko daļu profesionālās pieredzes veidojis darbs Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur darbu viņš uzsācis kā Štāba bataljona virsnieks. Pēc nepilniem astoņiem gadā šajā amatā M. Liberts 2000. gadā kļuvis par Apvienotā štāba virsnieku, bet vēl pēc pāris gadiem – par Apvienotā štāba Apvienoto operāciju centra priekšnieku. Sākot no 2007. gada, Mārtiņš Liberts uz trim gadiem bijis Latvijas Republikas Militārā pārstāvja NATO/ES vietnieks NATO jautājumos, bet pēc tam viņš atgriezies Nacionālajos bruņotajos spēkos, kur kļuvis par Zemessardzes 1. zemessardzes novada komandieri. No 2013. gada M. Liberts bijis Sauszemes spēku/kājnieku brigādes komandieris.       
 
Mārtiņš Liberts ASV Jūras Kara koledžā absolvējis augstākā komandējošā sastāva kursu, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā – pedagoģijas bakalaura grādu, savukārt Salve Regina universitātē (ASV) – starptautisko attiecību mākslas maģistra grādu.
 
M. Liberts ļoti labā līmenī pārvalda gan angļu, gan krievu valodu.
 
Jau iepriekš vēstīts, ka atklātais konkurss uz LĢIA direktora amatu norisinājās trijās kārtās. Pirmās kārtas laikā tika izvērtēti pretendentu iesniegtie dokumenti un atbilstība obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un iepazīstināja ar savu redzējumu par LĢIA attīstības iespējām turpmāko piecu gadu laikā. Savukārt konkursa trešajā kārtā tika vērtētas vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana.
 
Konkursa trešajā kārtā Mārtiņš Liberts ļoti labi apliecināja savu stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, kā arī orientāciju uz rezultātu sasniegšanu.
 
Lai turpinātu darbu LĢIA pēc 21. jūnija (kad beidzas Mārtiņa Liberta profesionālā dienesta līguma termiņš), M. Libertam vēl jāsaņem Ministru kabineta apstiprinājums.
 
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, tās sastāvā bija Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs, Aizsardzības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Svetlana Araslanova un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Everita Palma-Jansone. Tāpat pretendentu vērtēšanā tika piesaistīti neatkarīgi novērotāji: Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Pizāns un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis.

28.06.2022 Vācijas Konkurences padome uzsāk izmeklēšanu pret Google Maps

 Vācijas konkurences padome uzsākusi izmeklēšanu par Google Maps īstenoto praksi, liedzot tās karšu servisus izmantot trešo pušu karšu produktos. Šādu servisi ir, piemēram, Google Maps lokācijas datu iegulšana, meklēšanas funkcija vai Google Street View iespējs iekļaušana kartēs, kuras nav radījusi pati Google. Vācijas konkurences uzraugs šobrīd vērtē, vai šāda prakse varētu dot iespēju Google vēl vairāk nostiprināt savu varu tirgū. Google paziņojusi, ka sadarbojas ar Vācijas konkurences uzraugu un esot gatavi atbildēt uz jebkuriem tā jautājumiem. Oriģinālziņa

27.06.2022 Lielbritānijas Ģeotelpiskā komisija plāno komercsatelītu datus padarīt publiski pieejamus

 Lielbritānijas Ģeotelpiskās informācijas komisija publiskojusi savu darbības plānu 2022./2023. gadam. Komisijas galvenās prioritātes ir trīs. Pirmkārt, lemts turpināt Lielbritānijas nacionālā Pazemes aktīvu reģistra izstrādi, lai izveidotu vienotu datu kopumu par visu pazemes infrastruktūru un tādējādi uzlabotu dažādu rakšanas darbu drošību. Otrkārt, plānots sākt pilotprojektu publiskā sektora piekļuvei komerciālajiem satelītu datiem, lai saprastu vai šāda publiskā pieeja palīdzēs pārvarēt līdzšinējos Zemes novērojumu datu izmantošanas šķēršļus. Tāpat arī plānots izstrādāt vadlīnijas, kā efektīvi investēt lokācijas datos, lai pilnvērtīgi saprastu un izmantotu to potenciālu. Oriģinālziņa

26.06.2022 Forumā Itālijā spriedīs par atvērtā koda un atvērto datu risinājumiem ĢIS jomā

 No 22. līdz 28. augustam Firenzē, Itālijā, norisināsies ikgadējais FOSS4G forums, kurš veltīts brīvpieejas atvērtā koda risinājumiem ĢIS programmatūrās un atvērtajiem ģeotelpiskajiem datiem.Pēc divu gadu pauzes šogad pasākums notiks arī klātienes formātā (tāpat arī digitāli). Foruma ietvaros norisināsies ap 40 semināriem, kā arī dažādi akadēmiskie priekšlasījumi. Pasākuma apmeklēšana gan nav bez maksas, bet interesanti, ka tiešsaistes reģistrācijai biļešu cenas iedalītas pēc tā, no cik ekonomiski attīstītas valsts apmeklētājs piesakās (augstu, vidēju vai zemu ienākumu valstis). Foruma mājaslapa 

25.06.2022 Singapūrā GNSS datus izmanto vides izmaiņu novērtēšanā

 Singapūras Satelītu pozicionēšanas tīkla savāktie, tai skaitā arī vēsturiskie GNSS dati tiek nodoti pētnieku rīcībā, lai tie analizētu klimata un vides izmaiņu ietekmē notikušās pārmaiņas krasta līnijās. Modeļi, kas izveidoti, balstoties uz vēsturiskajiem datiem, spēs paredzēt arī turpmākās krasta un zemes pārmaiņas, ļaujot jau laikus samazināt to negatīvās sekas. Tiks mērītas un analizētas gan jūras līmeņa, zemes augstumu izmaiņas, kā arī laikapstākļu un klimata radītā ietekme. Tā visa rezultātā tiks izstrādātas jaunas, inovatīvas pieejas turpmākajam monitoringam. 

31.05.2022 LĢIA vadītāja amatam uz otro kārtu izvirzīti abi pieteikušies pretendenti

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) direktora atlases komisija pieņēmusi lēmumu uz konkursa otro kārtu izvirzīt abus pretendentus, kas bija pieteikuši savu dalību konkursā. Pirmajā kārtā komisija vērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. 

 
Konkursa otrajā kārtā pretendenti skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un iepazīstinās ar savu redzējumu par LĢIA attīstības iespējām turpmāko piecu gadu laikā.
 
Savukārt trešajā kārtā tiks vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana.
 
Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam.
 
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, tās sastāvā ir Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs, Aizsardzības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Svetlana Araslanova un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Everita Palma-Jansone. Tāpat pretendentu vērtēšanā tiks piesaistīti neatkarīgi novērotāji: Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Pizāns un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis.

31.05.2022 NASA izstrādā LIDAR reāllaika navigācijas ierīci

 NASA uzsākusi darbu pie jauna veida LIDAR tehnoloģijas izstrādes, kas palīdzēšot pētniekiem uz... Mēness. Īpaši - Mēness Dienvidpolam apgabalam paredzētā tehnoloģija spēšot ģenerēt reālā laika trīsdimensiju reljefa karti. Mobilais Lidar skeneris izmantos inovatīvus frekvenču modulācijas viļņus un spēšot uzņemt miljoniem uzmērījuma punktu sekundē, radot acumirklīgu navigācijas sistēmu reālajā laikā. Tā palīdzēs radīt lielāku drošību gan astronautiem, gan Mēness roveriem, ņemot vērā, ka uz Mēness nav pieejamas ierastās satelītu navigācijas sistēmas. Oriģinālziņa

30.05.2022 LĢIA sākusi aerofotografēšanas darbus ar izšķirtspēju 20cm

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informē, ka, sadarbībā ar Polijas uzņēmumu Opegieka 2022. gada pavasarī ir uzsākti 8. cikla aerofotografēšanas darbi atbilstoši noslēgtajam līgumam un darbu plānojumam.

Aerofotografēšanas darbi tiek veikti Kurzemē. 
 
8. cikla aerofotografēšana norit ar vēl nebijušu izšķirtspēju valstiskā mērogā - 20 cm. Līdz šī gada beigām 20 650 km2 lielai teritorijai ir plānots pabeigt aerofotografēšanas datu ieguvi, pieņemšanu un apstrādi. 
 

30.05.2022 Baidu saņēmusi pirmo atļauju pašbraucošo auto dalībai Pekinas satiksmē

 Kompānija Baidu saņēmusi no Ķīnas varasiestādēm pirmo atļauju uzsākt bezšofera automašīnu taksometru pakalpojumus uz Pekinas ielām. Atļauja šobrīd izsniegta desmit pašbraucošo auto sniegtiem pasažieru pārvadāšanas pakalpojumiem, kas pagaidām varēs notikt ierobežotā pilsētas teritorijā - 60 kvadrātkilometru izmērā. Šis tiek uzskatīts par pirmo soli ceļā uz pilnvērtīgu pašbraucošo auto parādīšanos satiksmē. Interesanti, ka Baidu bezšoferu auto izmēģinājumos uz Ķīnas ceļiem veikuši jau 27 miljonus kilometru. Oriģinālziņa

28.05.2022 Septembrī ASV notiks vērienīga bezpilota lidaparātu izstāde

 Šogad septembrī gaidāmā komerciālo bezpilota lidaparātu izstāde (Commercial UAV EXPO) pulcēs daudzus no pasaules vadošajiem dronu un bezpilotu lidaparātu ražotājiem. Plānots, ka uzaicinātas tiks vairāk nekā 200 kompānijas, no kurām 175 jau esot piekritušas piedalīties. Pērn izstādē piedalījās 130 ražotāji un 2000 nozares profesionāļu no 24 dažādām valstīm. Šogad pasākums notiks no 6. līdz 8. septembrim, Lasvegasā. Oriģinālziņa

27.05.2022 LIDAR sniedzis jaunus atklājumus par Jeloustounas nacionālā parka veidošanos

 Izmantojot Lidar, pētnieki izveidojuši jaunu augstumu karti Jeloustounas nacionālajam parkam, kas atklājusi dažādus ģeoloģiskos un tektoniskos procesus, kā parka teritorija veidojusies tūkstošiem gadu ilgā vēstures gaitā. Šādi atklāti gan Zemes garozas lūzumi, gan zemes nogruvumi, gan hidrotermālās sistēmas un vulkāniskie procesi. Tas izdevies, pateicoties LIDAR spējai "redzēt cauri" veģetācijai, ko nespēja iepriekšējo paaudžu pētniecība, kas pamatā centās izpētīt parka vēsturi "uz lauka" vai no gaisa - aerofotogrāfijās. Savukārt Lidar sistēma, uzmontēta uz lidaparāta, spēj efektīvi kartēt topogrāfiju augstā izšķirtspējā un veģetācija tam netraucē. Parka izpēte šādi tika veikta 2020. gada rudenī, nelielai lidmašīnai veicot 436 pārlidojumus, noklājot visu parka teritoriju un uzņemot vairāk nekā 290 miljardus uzmērījumu punktu - mazliet mazāk nekā viens uzmērījums uz katru kvadrātmetru, kas spēj noteikt augstuma atšķirības dažu centimetru lielumā. Oriģinālziņa

27.05.2022 Open Maps publiskojuši četru ES valstu atvērtās kadastrālās kartes

 Open Maps for Europe laidusi klajā atvērtās kadastrālās kartes prototipu, kurā iekļautas kartes četrām valstīm. Šīs valstis ir Polija, Nīderlande, Čehija un Spānija, un dati pieejami caur Open Maps kopējo interfeisu. Kadastrālajā kartē iekļauti četri datu veidi - administratīvās vienības, kadastrālie zemes gabali un kadastrālās zonas, ēkas (un to daļas), kā arī adreses. Open Maps for Europe projektu daļēji finansē Eiropas Savienība, to koordinē EuroGeographics kopā ar Beļģijas Nacionālo ģeogrāfijas institūtu. Oriģinālziņa 

 

27.05.2022 Pasniegtas Geospatial World balvas

 "Geospatial World" 10. maijā paziņojuši savu ikgadējo apbalvojumu saņēmējus. Balvas pasniegtas gan par dažādiem inovatīviem risinājumiem ģeotelpiskās informācijas nozarē, gan arī personībām - līderiem. Piemēram, par izcilību veselības aprūpes nozarē apbalvots Džona Hopkinsa koronavīrusa izpētes centrs, kas izveidojuši Covid-19 tiešsaistes platformu ar uz kartes atainotu reālā laika datu atjaunošanu globālā mērogā. Pilsētplānošanā balvu ieguvis Zambijas projekts ar detalizētu īpašumu karti Lusakai, kas radīta izmantojot aerofoto attēlus un mašīnmācīšanās tehnoloģijas. Būvniecības un inženierijas jomā balvu saņēmis uzņēmums Skanska UK Construction Limited par Skanska GeoBIM, kas ir novatorisks risinājums ģeotelpisko un BIM datu integrācijai un infrastruktūras projektu Digitālā Dvīņa izveidei tā dzīves cikla laikā. Ar pārējiem balvu ieguvējiem var iepazīties šeit: https://www.geospatialworld.net/news/winners-of-geospatial-world-excellence-and-innovation-awards-announced-at-geospatial-world-forum-2022/

25.05.2022 Katara pabeigusi aerofotografēšanas ciklu

Katara pabeigusi valsts teritorijas aerofotgrafēšanas ciklu, kas kalpos par pamatu valsts kartogrāfiskā materiāla atjaunošanai. Līdzīgi kā pašlaik LĢIA Latvijā, arī Katara uzņēmusi aerofotogrāfijas ar 20 centimetru izšķirtspēju. Fotografēšanas kampaņa tika sākta 30. martā un pabeigta 20. aprīlī. Visas valsts iestādes tiks apgādātas ar aerofotogrāfijām un atjaunotām digitālajām kartēm šāgada jūlijā, un tās tiks izmantotas arī šāgada beigās paredzētā Pasaules kausa futbolā pasākumu organizēšanai. Oriģinālziņa

23.05.2022 Sēru vēsts. Atvadīšanās no Modra Mengota

18. maijā mūžībā devies bijušais Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras docents, šāgada Latvijas Mērnieku biedrības Goda ordeņa laureāts Modris Mengots. Izvadīšana paredzēta otrdien, 24. maijā, plkst. 16.00 no Zanderu kapu kapličas. 

23.05.2022 Galileo flotei pievienojas jauni satelīti

 Galileo sistēmai pēc testēšanas fāzes pievienojies jauns satelīts "Nikolina". Tas tika palaists kosmosā 2021. gada 5. decembrī un tā "agrīnā orbītas operāciju fāze" pirmoreiz tika koordinēta no operāciju centra Vācijā. Patlaban vēl tiek testēts arī nākamais, ar Nikolina reizē palaistais satelīts Shriya - pabeidzot tā validāciju orbītā, arī Shriya pievienosies Galileo satelītu saimei. Oriģinālziņa

22.05.2022 Google atver bāzi Kenijā, no kuras attīstīs interneta tīklu Āfrikā

 Google atvērusi jaunu produktu attīstības centru Kenijas galvaspilsētā Nairobi. Tas izvēlēts par centru visām Google iecerētajām aktivitātēm Āfrikas kontinentā, kur tuvāko piecu gadu laikā tehnoloģiju milzis plāno nodrošināt "ātru, uzticamu un pieejamu internetu", kā arī atbalstīt vietējo ekonomiku, kopumā ieguldot ap miljardu ASV dolāru. Jau 2030. gadā Āfrikā dzīvos trešdaļa no visiem pasaules iedzīvotājiem, kas jaunāki par 35 gadiem, un tiek lēsts, ka tobrīd kontinentā būs ap 800 miljoniem interneta lietotāju. Oriģinālziņa

18.05.2022 GeoCom konference notiks klātienē

 Covid-19 pandēmijai pagaidām iepauzējot, visā pasaulē notiek atgriešanās pie klātienes konferenču, izstāžu un citu pasākumu rīkošanas. Arī Lielbritānijas ĢIS asociācija izziņojusi, ka tās gada centrālais notikums, GeoCom forums šoruden notiks klātienē. Tā būs vienas dienas konference, paredzēta gan asociācijas biedriem, gan citiem interesentiem, kas notiks 11. oktobrī, Londonā, Karaliskajā Ģeogrāfijas biedrībā. Oriģinālziņa

29.04.2022 ES virzās uz priekšu ar satelītu komunikācijas tīkla projektu

 Eiropas Komisija ES satelītkomunikāciju tīkla projektā piesaistījusi arī IT servisa piegādātāju CGI. Plānots, ka 2025. gadā darbību sāks jauns, īpaši ātrs un drošs ES izveidots satelītu konstelācijas tīkls UN:IO, kurā ietilps ap 400 satelītiem, kas ar lāzersavienojumiem sazināsies ar bāzes stacijām uz Zemes. Tīkla pakalpojumos ietilps ātrs internets, autonomās mobilitātes pakalpojumi uz zemes, gaisā un uz ūdens, automātiska informācijas apmaiņa starp dažādām sistēmām, atbalsts humanitārām aktivitātēm utt. Par kiberdrošību rūpēsies inovatīva kvantu kodēšanas tehnoloģija. Pagaidām projekts gan ticis tikai līdz pētījuma stadijai. Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2022. gada augusts Arrow_right
P O T C P S S
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
2930311234
Šodiena 2022. gada 10. augusts

Vārda diena:

Inuta, Brencis, Audris
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.