Aizpagājušajā nedēļā apritēja jau astoņi gadi, kopš pasauli šokēja 11. septembra teroristu uzbrukumi ASV. "Pasaule vairs nekad nebūs tāda, kā līdz šim" - daudzi steidzās paziņot jau tūdaļ pēc notikušā, un šāda mēroga notikums, protams, atstāja lielu ietekmi visdažādākajās dzīves jomās. Viena no tām ir arī ģeotelpiskās informācijas nozare - šajā rakstā neliels ieskats tajā, kā pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem mainījusies izpratne par ģeogrāfiskās informācijas sistēmu lomu dažādu katastrofu (terora aktu, dabas kataklizmu, u.c.) paredzēšanā, novēršanā vai seku mazināšanā.
"Karš ir veids, kā Dievs māca ģeogrāfiju", reiz sacījis komediants Pols Rodrigezs. Kanzasas universitātes profesors Džeroms Dobsons uzskata, ka šis teiciens mūsdienās pilnībā attiecināms uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmu attīstību. Jau Pirmā un Otrā pasaules kara laikā ģeogrāfi cieši sadarbojās ar militārajām institūcijām, tagad viņi kopā ar ĢIS analītiķiem dod lielu ieguldījumu cīņā pret terorismu. Ģeotelpiskās informācijas zinātne kā efektīva atbilde terorismam un cita veida katastrofu seku ierobežošanai tikusi apzināta vairāk tieši pēc 11. septembra terora aktiem. Piemēram, ĢIS dodot neatsveramu palīdzību cilvēku populācijas novērtējumos, kas savukārt ir vitāli nepieciešami glābšanas operāciju plānošanai katastrofu gadījumos. "Populācijas novērtējumi ir svarīgi, lai zinātu, cik lielu glābšanas personālu kur sūtīt, cik daudz pagaidu patvērumu sagatavot, kādi daudzumi glābšanas materiālu nepieciešami", raksta Dobsons. "Ilustrācijai pietiek atcerēties, cik grūti bija sākumā saprast, cik īsti cilvēku varēja būt Pasaules Tirdzniecības centrā tajā liktenīgajā rītā. Nebija pieejams neviens uzticams novērtējums, jo ASV, tāpat kā daudz kur citur pasaulē, populācija tiek uzskaitīta pēc vietām, kur cilvēki guļ, nevis kur strādā".
Vēl lielāka interese pēc 11. septembra par ĢIS radusies saistībā ar ēku vai apakšzemes komunikāciju 3-dimensionālo modelēšanu. Izstrādātas tehnisku risinājumu idejas šādu modeļu izmantošanai ārkārtas reaģēšanas sistēmu radīšanai. Mei-Po Kvans un Dižongs Lī 2005. gadā prezentēja projektu par uz ĢIS bāzētu Inteliģentās Ārkārtas Reaģēšanas sistēmu (GIS-based Intelligent Emergency Response System) un novērtēja potenciālās 3D ĢIS priekšrocības ārkārtas reaģēšanas ievērojamai paātrināšanai salīdzinājumā ar (tobrīd) konvencionālo 2D ĢIS sistēmu. Viņi salīdzināja transporta pārvietošanos pilsētas ielās (2D vidē) un cilvēka pārvietošanos daudzstāvu ēkās (3D vidē) un secināja, ka daudzstāvu ēku iekštelpu shēmu trūkums var radīt daudz lielāku aizkavēšanos glābšanas operācijās nekā transporta kavēšanās dēļ neskaidrības ielu tīkla struktūrā. Tāpēc ir būtiski attīstīt 3D ĢIS, kas attēlotu daudzstāvu ēku iekšējās struktūras. Tas ievērojami atvieglotu cilvēku evakuāciju no ēkām briesmu gadījumā.
Pēc dažādu ekspertu domām, 2001. gada 11. septembrim bijusi ļoti liela ietekme uz ģeo-informācijas izmantošanu katastrofu menedžmentā. Vismaz Amerikas Savienotajās Valstīs nopietni pieaugusi valdības institūciju interese par ģeotelpisko izpēti, šī zinātne kļuvusi pieprasīta un ieguvusi prominentu statusu. Aktīvs darbs šajā ziņā notiek arī universitātēs, un ģeogrāfija, ĢIS un attālinātā zondēšana (remote sensing) spēlēs galveno lomu "globālo draudu lokālām vietām" analīzē un paredzēšanā, rakstījis profesors Dobsons. Nereti cilvēces attīstības gaitā tieši traģiski notikumi bijis grūdiens tālākai zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, un šķiet, ka 11. septembris šādu grūdienu devis arī ģeotelpiskās informācijas nozarei.
Avoti:
http://merrill.ku.edu/publications/2002whitepaper/dobson.html
http://www.directionsmag.com
http://www.sciencedirect.com
http://books.google.lv
