Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Kā lietot mērnieku? 21.12.2022

Sviitra

Raksta nosaukums nav izvēlēts nejauši – ikviens būvniecības process, sākot no projekta ieceres līdz nodošanai ekspluatācijā, tā vai citādi ir saistīts ar mērnieka pakalpojumu izmantošanu, turklāt mūsdienu mērniecība piedāvā plašas iespējas, kas sniedz daudz ieguvumu, īpaši, ja tiek domāts par ilgtspējību, efektivitāti, drošu būvniecību un izmaksu samazināšanu.

Būvniecībai nepieciešamos svarīgākos mērniecības datus var iedalīt vairākās grupās: izejas dati, kas nepieciešami projektēšanai un ietver zemes robežu datus un topogrāfiju, objekta būvniecības laikā nepieciešamo mērījumu dati un izpildmērījumi, kas vajadzīgi objekta nodošanai ekspluatācijā.
 
Nesakritības robežās 
 
Kas saistās ar zemes robežu datiem, tos pēc mērnieka pieprasījuma sagatavo Valsts zemes dienests (VZD), attiecīgi tos arī mērnieks iekļauj sagatavotajā plānā, un nereti šajos datos vērojamas nesakritības ar patiesajām īpašuma robežām dabā. Kā stāsta Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas (LKĢA) valdes loceklis un SIA Ventmetrs valdes loceklis, sertificēts mērnieks Jānis Mažrims, projektētāji dažkārt neizprot attēlotos datus zemes robežās. «VZD datiem būtu jāsakrīt ar mūsu veiktajiem uzmērījumiem konkrētajās robežās, bet bieži tā nav. Ja mēs samērām topogrāfiju apvidū, kur tiks projektēti, piemēram, elektrības kabeļi vai plānota jaunas ielas izbūve, un, ja tiek konstatēta nesaderība ar VZD datiem, ļoti bieži, sākot būvdarbus, atklājas, ka dabā robežas atrodas citā vietā, nekā redzams izstrādātajā projektā. Tad tiek vainots mērnieks, ka nepareizi uzmērīts, taču problēma ir cita. Ir jāsaprot datu iegūšanas metode – vai tās ir projektētas robežas, kas vienkārši sazīmētas – bieži šāda situācija veidojas, piemēram, ar valstij vai pašvaldībai piekritīgu zemi –, vai arī tās ir robežas ar ierādīšanas metodi, kas raksturīgas lauku apvidiem un ir ar zemu ticamību pret plānā attēlotajām robežām attiecībā pret dabā esošajām. Savulaik, kad nebija iespējas punktus koordinēt, mērnieks vienkārši samērīja attālumus no viena punkta uz otru, un VZD šos aptuvenos datus arī ievietoja savā datubāzē. Vai trešais – ir veikta instrumentālā robežu uzmērīšana, kas ir uzticamāki dati.»
 
J. Mažrims uzsver, ka, neatšķirot instrumentāli uzmērītās robežas no ierādītajām, projektētājs var saplānot, piemēram, komunikāciju kabeļus metra attālumā no robežas, bet dabā izrādās, ka kabeļi atradīsies pagalma vidū. «Te rodas pretrunas, kas būtu risināmas būvvaldēm, nepieņemot tādus projektus, kas izstrādāti, pamatojoties tikai uz ierādītām robežām. Jāliek robežas apsekot un koriģēt datus. Citādi uz papīra ir viena robeža, bet reāli dabā tā atrodas citā vietā. Šeit ir darbs mērniekiem, kas koriģēs robežas, turklāt mēs aicinām projektētājus konsultēties ar mērniekiem, ja rodas šaubas par robežu ticamību,» aicina J. Mažrims.
 
Iespējams, šādas pārpratumu situācijas neveidotos, ja vietējās būvvaldes izsniegtu savus noteikumus, kas noteiktu – ja tiek plānota būvniecība pie neprecīzām robežām, tās jāprecizē, iesaistot mērnieku. Tādējādi tiktu sakārtota arī VZD rīcībā esošā datubāze.
 
SIA GEO Development valdes loceklis, sertificēts mērnieks un LKĢA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Rutkovskis lēš, ka pašlaik instrumentāli pārmērīta aptuveni puse no ierādītajām neprecīzajām robežām. Viņš komentē: «Valsts neprasa pārmērīt, un tam nauda netiek paredzēta. Par īpašuma robežām jārūpējas īpašniekam. Kāpēc joprojām ir neprecizitātes? Senāk mērīja ar lauka cirkuli, ar zirgiem, ar soļiem – ne jau slikti vai nepareizi, bet tāda bija kārtība. 90. gados, kad pēc neatkarības atjaunošanas vajadzēja sakārtot īpašumus, ar to nodarbojās cilvēki, kam iepriekš nebija saskares ar ģeodēziju. Tagad būvvaldēm jābūt stingrākām – gribi būvēt, sakārto attiecības ar kaimiņiem, kur ir īpašumrobežas. Gribu uzsvērt, ka mērnieka izmaksas pret privātmājas celtniecību ir 0,5% vai pat mazāk, bet būs garantija, ka robežas būs noteiktas tur, kur tās arī ir.»
 
Mērnieki spriež, ka pie lieliem objektiem ģeodēzista piesaiste ir pašsaprotama, taču privātajā sektorā, piemēram, pie privātmāju būvniecības šķiet, ka viss būs vienkārši un iztiks bez mērniekiem. Lielākās problēmas konstatētas, ja būve projektēta uz zemesgabala robežas. «Pie nodošanas ekspluatācijā konstatē, ka robežas pārkāptas. Pietiek pat ar 15 cm, un būvi ekspluatācijā nodot nevar. Lai situāciju legalizētu, ir divi varianti: ja tā ir atvieglota būve, to saīsina vai pārbūvē, ja nopietns objekts, pārkārto robežas – robežlīnijas dabā vienā stūrī kaut kam tiek atņemtas un otrā stūrī pieliktas, lai būve atrastos uz sev piekritīgās zemes vienības. Tas ir ilgs, sarežģīts process un ievērojami dārgāks nekā, ja pirms projektēšanas būtu izsaukts mērnieks,» piebilst J. Mažrims.
 
Vēl viena kļūda – bieži par robežām tiek uzskatīts žogs, kas ierobežo īpašumu. Mērnieki skaidro – ja žogs vecāks par 15 gadiem, tas pilnīgi noteikti nav uzskatāms par robežu. Iemesli vienkārši: iespējams, žogs pārbūvēts, bijis sagāzies, varbūt kāds kaut ko palaboja, un reālās īpašuma robežas mainījās. Savukārt SIA Geomatic valdes loceklis, sertificēts mērnieks un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes lektors, Mg. sc. ing. Edgars Pinkovskis papildina: «Ja projektētājs ierauga, ka žogs neiet pa robežlīnijām, bet īpašumā jāveic projektēšana, būtu jēgpilni pārprojektēt žogu atbilstoši kadastra datiem. Īpašnieks var neiedomāties pārbaudīt, kādas ir žoga un robežas attiecības, taču projektētājs, izmantojot mērnieka iedotos datus, var pievērst uzmanību. Līdz ar to veidojas mērnieka un projektētāja sadarbība.»
 
Arī J. Mažrims piekrīt, ka arhitektu, projektētāju un mērnieku sadarbībai ir daudz priekšrocību – mērnieks nav tikai pakalpojuma sniedzējs, bet līdzvērtīgs sadarbības partneris. Topogrāfijas plānā vairāk par minimālo Topogrāfiskā plāna dati, ko iegūst mērnieks, tiek reģistrēti pašvaldības ADTI datubāzē un tālāk nodoti VZD centrālajā datubāzē. Šie dati ir brīvi pieejami un apskatāmi ikvienam.
 
M. Rutkovskis aicina ņemt vērā – «tie ir dati, kas iegūti konkrētajā dienā, konkrētajā brīdī, ar konkrētām metodēm un tajā gadā spēkā esošā normatīva ietvaros. Ja mēs vēlamies uzbūvēt autoceļu, datubāzē redzam topogrāfiskos datus, taču tos nevar izmantot projektēšanai, jo datu izcelsme nav zināma, nav ne gada, ne sertificēta mērnieka apliecinājuma. Šie dati bijuši svarīgi vienam brīdim, un tāpēc tie radīti, tos var izmantot tikai informatīviem nolūkiem.»
 
Reālajā dzīvē gan nereti, pamatojoties uz šādiem datiem, tiek projektētas komunikācijas, inženiertīkli, gāzes vadi, un pašvaldībām radušās problēmas. Risinājums ir ticamu, sertificēta mērnieka apliecinātu aktuālo datu izmantošana. Te ir runa arī par mērnieka godaprātu – vai dati ir reāli mērīti dabā, vai teritorija ir rūpīgi apsekota un dati ir atbilstoši reāli esošajai situācijai vai tikai nokopēti un salīdzināti ar pašvaldību komunikāciju turētāju datubāzēm. «Ja projektētājs sadarbojas ar mērnieku, notiek regulāra komunikācija, ja mērnieks labāk sapratīs projektētāja vajadzību un otrādi, tad topogrāfiskais plāns vienmēr būs kvalitatīvs,» spriež E. Pinkovskis.
 
Topogrāfiskā uzmērīšana tiek veikta 1:500 mērogā, kas ir aktuālākais reģistrētais mērogs. Savukārt būvniecības projektos sastopamies ar mērogiem 1:200, 1:100, 1:50, kas savukārt ir krietni precīzāki nekā topogrāfiskais plāns. 
 
To, kādas ir topogrāfiskā plāna obligātās minimālās prasības, reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr. 281, taču mērnieks var izdarīt daudz vairāk. «Projektētājs var lūgt mērniekam padziļināti izpētīt kādus elementus ar paaugstinātu precizitāti. Piemēram, ja paredzēts iebūvēt jaunu ēku jau esošā blīvā apbūvē, mēs varam paaugstinātā precizitātē noteikt blakus esošo objektu savstarpējo stāvokli. Šajā gadījumā runa ir par pāreju precizitātē no dažiem centimetriem, ko nosaka mērogs un plāna izšķirtspēja, uz dažiem milimetriem, kas nereti ir ļoti kritiski. Šim nolūkam ir speciālas augstas precizitātes iekārtas un aprīkojums, piemēram, lāzerskenēšana.
Tālāk to visu var sekmīgi integrēt BIM, turklāt, runājot par BIM, ir ļoti būtiski sistēmā integrēt pēc iespējas vienādas precizitātes datus,» skaidro E. Pinkovskis.
 
Klātbūtne būvniecības laikā 
 
«Kad sākas būvdarbi, mērniecības sadaļa projektā kļūst ļoti dinamiska. Ēkas vairs netiek būvētas kā agrāk – tās ir unikālas, interesantas, nav tipveida būves. Kā izmantot mērnieku? Atslēgas vārds šādu projektu realizēšanai dabā ir ģeodēzijas inženieris. Lielos objektos katram apakšuzņēmējam ir savs sadarbības partneris mērnieks. Arī ģenerāluzņēmējam ir sadarbības partneris mērnieks. Tādējādi objektā vienlaikus strādā vairāki mērnieki. Rodas jautājums, kā koordinēt viņu darbu. Šis pienākums būtu jāuztic virsmērniekam, ko nodrošina ģenerāluzņēmējs vai pasūtītājs.
 
Virsmērnieks atbildēs par būves sistēmas koordinātām, to uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī šo koordinātu sistēmu nodos citiem mērniekiem. Tikai tā var kontrolēt projekta ģeometrisko pareizību atbilstoši projektam,» sadarbības modeli raksturo E. Pinkovskis.
 
Runājot par BIM, Latvijā tā vairāk tiek izmantota projektēšanas fāzē. «Bet BIM nenozīmē tikai projektēšanu, BIM nozīmē arī ēkas vai būves dzīvi ekspluatācijas laikā. Lai tas tā būtu un realizētos, ir ļoti svarīga ēkas konstrukciju, inženierkomunikāciju un citu elementu uzmērīšana tieši būvniecības laikā. Lai kā būvnieki teiktu, ka viss ir uzbūvēts pēc projekta, vienmēr ir kādas lielākas vai mazākas nobīdes no projekta. Turklāt būvniecības projekti dažādu iemeslu dēļ bieži mainās būvniecības laikā. Rūpīga un pārdomāta mērnieka izmantošana ļaus ēku dokumentēt tādā kvalitātē un apjomā, ka varēs apgalvot – ir radīts digitāls dvīnis,» skaidro E. Pinkovskis.
 
Pastāvīga mērnieku klātbūtne objektā rada noteiktas izmaksas, taču neprecizitātes riski ir samazināti līdz minimumam, jo izmaksas konstrukciju pārbūvēšanas kļūdu dēļ var sasniegt nereālas summas. «Ēkas kļūst arvien sarežģītākas, ar laiku tām mainās īpašnieki, apsaimniekotāji, telpu nomnieki – jo precīzāka un detalizētāka būs pat vienkāršāko konstrukciju un detaļu uzmērīšana, jo tas būs drošāk, ticamāk, atbildīgāk,» spriež M. Rutkovskis. Viņš rosina arhitektus un projektētājus uz mērnieku raudzīties kā uz sadarbības partneri, kurš reāli var ietaupīt, ne sadārdzināt visa procesa izmaksas.
 
Atšķirības dabā un uz papīra 
 
Vēl viens būtisks mērnieka uzdevums – būvasu nospraušana dabā. Lielos, apjomīgos objektos var rasties problēmas ar mēroga koeficientu. «Pavisam vienkārši – zeme ir apaļa, bet projekts tiek sagatavots uz plaknes. Mērnieka uzdevums ir apaļo zemi pareizi pārnest uz papīra, un tajā brīdī zeme tiek iztaisnota. Neņemot šo vērā, attālumi, ko izmēra, piemēram, AutoCAD programmā, nesakrīt ar tiem, ja tos pašus izmērītu dabā. Maziem objektiem šī ietekme ir niecīga, bet tiem, kas garāki par 50 metriem – noliktavu ēkas, tirdzniecības centri, tilti un tamlīdzīgi –, ja GP daļā mēroga koeficients netiek ņemts vērā un tiek projektēts, it kā zeme būtu plakana, tad, projektu uzliekot uz topogrāfijas plāna, tas jau nesakritīs ar situāciju dabā. Izmēri, kas ir dabā un kas ir plānā, nesakrīt,» problēmu paskaidro E. Pinkovskis, norādot uz projektētāja un mērnieka sadarbību arī šajā posmā.
 
«Projekta autoram ir jāaicina mērnieks salikt galveno būvasu piesaistes, vēl pirms projekts ir saskaņots. Mērnieka darbs nav autora darbs, un, ja projektētājs šos divus rasējumus ir savietojis nepareizi (GP galvenās būvasis ar vērā neņemtu mēroga koeficientu un topogrāfiskais plāns) un pierakstījis koordinātas, tad mērniekam pēc būtības nav tiesību tās apšaubīt. Mūsu koordinātu sistēmas īpatnības var izraisīt dārgas sekas, tāpēc projekta autora atbildība ir zināt, kādus datus likt kopā, un ir jālasa piezīmes pie inženiertehniskās izpētes datiem. Savukārt, ja māc šaubas, ir zvans
mērniekam,» viņš turpina.
 
LKĢA pārstāvji atkārtoti uzsver, ka mērnieka darbs nav nodalāms no kopējā būvprojekta. Attiecībā uz būvasu izlikšanu dabā ir jāatsaucas uz kadastra datiem, jo ēka var būt nepilnīgi novietota nepareizu projektēšanas metožu dēļ, kā arī jāatsaucas uz topogrāfiju, jo tā satur mēroga koeficientu tādēļ, ka zemei ir izliekums, un tikai tad veicams ģeodēziskais darbs.
 
Likt mērīt vēl vairāk
 
Saskaņā ar reglamentu pēc objekta pabeigšanas pirms nodošanas ekspluatācijā tiek veikti izpildmērījumi, kas ir saskaņā ar būves projektu. Papildu mērnieks var veikt nereglamentētās sfēras izpildmērījumus, kas vairāk attiecināmi uz ēkas iekšpusi, un iegūt ticamus datus. M. Rutkovskis akcentē, ka te atkal ir atbilde uz jautājumu – kā lietot mērnieku? «Uzdot tam veikt vairāk mērījumu. Ja mēs strādājam sadarbībā ar projektētājiem un būvniekiem un visi vēlas, lai objektam nebūtu problēmu, tad risku izslēgšanai vēl vairāk mērījumu nāks tikai par labu. Mēs esam inženierģeodēzisti, ģeotelpisko datu inženieri, mēs zinām, kā datus apvienot, pārbaudīt, salikt kopā, novērtēt, ielikt projektā citās koordinātās, ielikt atkal atpakaļ. Mūsu rīcībā ir jaunākās paaudzes tehnoloģijas, kas ļauj ātri un kvalitatīvi iegūt visdažādākos mērījumus un datus. Projektētājam pat nav jāiziet no biroja, viņš saņems visu nepieciešamo datorā
un var izstaigāt objektu ekrānā ar precizitāti līdz milimetram,» uzsver LKĢA valdes priekšsēdētājs. Mērniecības pakalpojumi nav jāuztver kā izmaksu pozīcija, bet ietaupījums, jo problēmu gadījumā izmaksas būs daudzkārt lielākas.
 
LKĢA pārstāvji, rezumējot un īsi atbildot uz virsrakstā izteikto jautājumu – kā lietot mērnieku –, uzsver: tā ir produktīvas sadarbības veicināšana starp mērniekiem un būvniecībā iesaistītajiem. 
 
Antra Veļķere
 
Būvinženieru savienība, LKGA
Komentāri:
 
25.12.2022
10:28
Labs raksts. Vienīgi, ja mērķis ir uzvērt mūsu darba nozīmīgumu un veicināt izpratni, rakstu būtu jāpublicē ne tikai šeit, bet arī kādā būvniecībai veltītā izdevumā, vai pat plašsaziņas mēdijā.
Jo mēs visi šo labi zinam.
 
25.12.2022
20:04
Paldies Lauri par komentāru!
Šo rakstu, kā arī iepriekšējo, gatavojam kopā ar buvinzenierusavieniba.lv. Žurnāls Būvinženieris ir platforma, kurā mēs nododam mūsu nozares ''mesidžu'' un tur arī šis tiek publicēts (114-115lpp pēdējā izdevumā) gan fiziskā gan digitālā formā! Lasam un atbalstam!
 
111
28.12.2022
10:26
Raksts – pasaka
Nesakritības robežās
Mažrim izlasi, kas ir kadastra karte. Kadastra karte informatīva (pārskata) karte kur savietoti dažādas noteiktības, savstarpēji izlīdzināti dati par robežām. Uzliekot šos datus uz topo mēs mākslīgi palielinām to noteiktību. Saskaņojot topo šie kadastra dati kļūst saistoši. Kadastra datus nedrīkst savietot kopā ar topo, ja jāliek šī piezīme - “Zemes vienību robežas ir attēlotas atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas un vietējā ģeodēziskā tīkla precizitātei un var nesakrist ar situāciju plānā.”. Būtībā mēs ražojam nekvalitatīvu produktu.
Ko ar šo piezīmi darīt arhitektam vai projektētājam? Viņiem ir iedota topo 1:500, kur visam būtu jābūt homogēnam. Kur MK. 281 ir skaidrots, kas ir ierādīta robeža? Kādēļ tika izmainīta robežu apzīmējumu specifikācija?
Robežas nav neprecīzas, kamēr atbilstoši ZKU nav atzinuma par robežu neatbilstību.
Topogrāfiskais plāns nebūs kvalitatīvs, kamēr topogrāfam nebūs izpratnes par ZKU un vietējā tīkla precizitāti.
Skumīgākais ir tas, ka uz šiem nekvalitatīvajiem datiem, un nav svarīgi vai virszeme ir pārmērīta vai no planšetes, tā pat viss tiek uzbūvēts.
 
bravo 111
28.12.2022
16:50
ja bravo 111-ajam ko citu var teikt. Kā vienmēr LV viss ir salaists ( iesp apzināti) dēlī. Nu kauč vai: Ministru kabineta noteikumi Nr.281
Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi punktā noteiktajam: 31. Veicot topogrāfisko uzmērīšanu, uzmēra un attēlo apvidū ar patstāvīgām zīmēm nostiprinātas un apvidū redzamas robežzīmes, ja tās atrodas uzmērāmajā teritorijā. Tātad - ( es piem. nesaprotu kāda mārrutka pēc) vispār tika sadalīts mērniecības process x sertifikātos - SC naudkāres apmierināšanai un tikai. bet kā vienmēr, jēgas nekādas.... tātad 31. punktā izrietošā- topogrāfijas veocējam jābūt arī sertifikātam zemes kadastrālajā uzmērīšanā un nekā citādi jo kā tad šis sapratīs kurš stienis iespraustais ir tā saucamā robežzīme.... + vēl šim iepriekš jāpasūta VZD pilna kadastra informācija lai patiešām saprastu kura caurule vai ēkas ( kuras) stūris ir robežzīme . Par cik šo vispār neviens neievēro, tad kāda mārrutka pēc topoplānos tiek rakstīts ka mērniecība veikta atbilstoši....noteikumu prasībām - nekas neatbilst nekam.
 
skuja
28.12.2022
19:07
Kā neievēro. Tu taču uzmēri ēkas stūrus, vai cauruli zemē kā elementu, vai aprakumu? Tev nav jauzrāda ka tā ir robežzīme, bet gan situācijas elements. Bet ja jau tu mēri no planšetes, tad jau neredzi mežā cauruli - tas jau ir skaidrs. Normāla prakse ir tomēr ieraudzīt met.c. zemē..
 
skujam
29.12.2022
11:35
pasaki man kā Tu zināsi kura no 198 caurulēm ir robežzīme - nekur nav rakstīts ka tev asprāti jāuzmēra visas 198 - tik robežzīme. Kurmji arī veido rakums ja kas....
 
skuja
29.12.2022
18:16
ja dabā ir 196 caurules - vai tās nav jāmēra kā situācijas elementi? tas ir principiāls jautājums - vai mēri lai izpildītu min mk281, vai tomēr klientam kuram ir prasības vai vajadzības?
 
UZRAUGU kalpi un sulaiņi!
03.01.2023
11:14
Ir visas pazīmes, ka liecina, ka pienāks diena, kad mierkalni, rutkovski, reiniku, kā arī citus "sadarbības partnerus", kuri kalpo UZRAUGIEM, tiks aicināti liecināt uz prokuratūru, tad uz tiesu! Klīst baumas, ka kāds mērnieks ir uzrakstījis iesniegumu PROKURATŪRAI ar faktiem. Arī VZD darbinieki ziņo, ka ZKU NEATBILSTĪBU apjomi aug, projektētāji ziņo - Topogrāfijas KVALITĀTE briesmīga .....! Kalpi un sulaiņi - sāciet "krāmēt" koferus.
 
03.01.2023
13:04
to "UZRAUGU kalpi un sulaiņi!"
Drosmīgais anonīmais cīnītāj! Legalizējies, cik zinu, rīt ir LMB valdes sēde, piesakies un izstāsti savu sāpi. Pie reizes padomā par priekšlikumiem, jo jau kādu laiku darbojas darba grupa, kas domā par to, kā uzlabot KU darbu, kā mainīt MK noteikumus. Tieši tik "vienkārši"!!!
 
Lūdzu, skat. šeit:
03.01.2023
13:57
https://mernieks.lv/article/2978?lang=ru
 
Mērnieku vadoņu DARBA rezultāts!s
03.01.2023
14:05
Lūdzu, izcils rutkovska, reinika un citu mērnieku vadoņu DARBA rezultāts. Labi ka UZRAUGI novērsa .....!
https://mernieks.lv/article/2978?lang=ru
 
Ilvu Beinaroviču
03.01.2023
16:57
Mērnieku sabiedrība lūdza, ievēliet, par mērniecības nozares līderi,
Ilvu Beinaroviču, bet UZRAUGU "kalpi un sulaiņi" NEATBALSTĪJA! Ko tagad var gribēt, "vecie" atkal procesē ....., nesauciet pēc palīdzības, negribas Jūs dzirdēt, .... ja "riepas" ir nolaidušās, jāiet prom, bet Jūs tak to negribat saprast. Tagad, rezultāts, ir tāds, kāds ir!
 
"vecie" atkal procesē, bet:
03.01.2023
17:02
metrum, lūdzu, izīrē uz laiku - 1 gadu, Ilvu Beinaroviču.
 
Paraugs vai atbalsts:
03.01.2023
17:11
https://www.facebook.com/TautasSaimesGramata/videos/ilva-beinarovi%C4%8Da-un-kaspars-ulmanis/508935752798470/
 
vemt gribas ...
03.01.2023
17:25
.... riepas nolaidušas, ideju nav, izģenerēt neko nevar, inovāciju nav, varēšanas nav, gribas vadīt, labi .... cik tas cilvēks ir smieklīgs, satiec uz ielas un vēmiens nāk dot roku, dodu, lai tak saņem, vēlāk nomazgāšu ar vairākiem līdzekļiem! Jums pašiem par sevi nav kauns, ko Jūs dariet? Jā, šobrīd nē, bet, pienāks Jūsu laiks, būsiet knapi, kājas būs jāšļūcina, lai paietu - cipars, būs jānoliec galva, lai no kauna par DARĪTO paietu garām SABIEDRĪBAI! Kauns un negods. Ejiet prom, kamēr laiks, citādi visiem, ne tikai man, vemt gribēsies, ja dzird Jūsu uzvārdu.
 
Par otro iespēju, citādi klusē!
03.01.2023
18:29
Ja ilze vai Jānis grib otro iespēju, tad jāatklāj, kas ir UZRAUGI, sakaraksts:
1)
2)
utt., citādi neraksti-netaisnojies, visi labi zina uzvādus, vajag drosmi, Tev ir, raksti droši par mērnieku "virtuvi" - valdes sēdēm LMB!
 
Mērniecības sagrāves atbildīgās personas:
03.01.2023
18:38
https://mernieks.lv/article/2961?lang=ru
 
??????
03.01.2023
18:48
Kur var atrast infu par lmb valdes sēdi, lai es varu ierasties? Atkal slēpj un tad bļauj pa visu internetu, lai nāk viņus glābt.. jo neko nespēj izdomāt. Kaunējušies būtu... bet tak nebija mājās, kad kaunu dalīja...
 
LMB
03.01.2023
23:46
LMB valdes sēdes notiek mēneša pirmajā trešdienā plkst. 17.00. Lai saņemtu saiti uz valdes sēdi, lūdzu sazinieties ar lmb@lmb.lv.
 
to ??????
05.01.2023
09:02
Kā gāja sēdē, ieradies?
 
??????
05.01.2023
10:04
Nesaņēmu saiti...
 
taka
05.01.2023
19:31
njā galvenajam d.rsējam atkal iegansts nenākt uz valdes sēdi.
 
06.01.2023
06:05
Labrīt. Jau zināmu laiku portālam ikdienā nesekoju, jo komentāru līmenis (brīžam pat nav saprotams, par ko ir stāsts) un naids, kāds šeit virmo, nav tā patīkamākā vide. Ja portālā nejauši ''ieklejo'' lietotājs no malas, tad viedoklis par mērniecības sabiedrību visticamāk neveidosies tas labākais. Vai nebūtu pienācis laiks dzēst atklāti naidīgus un personību aizskarošus komentārus no anonīmiem lietotājiem? Vismaz manā gadījumā iziešana no aktīvas portāla vides ir saistīta ar šo agresīvo anonīmo hameleonu komentāriem. Varu nomainīt savu seno profilu uz Jānis Dragons, ja tam ir kāda nozīme. Visiem veselību Jaunajā gadā.
 
06.01.2023
07:48
Paldies par viedokli!
Laikam jau portāls ir mūsu spogulis, kas raksturo vispārējo "līmeni", jo piekritīšu, ka "viss slikti" komentāri ir pārsvarā. Tas ir tāpat kā lamāt valsti, kas visu dara nepareizi, aizmirstot, ka valsts- tie esam mēs, kas to veidojam, nevis kaut kādi mistiski "viņi, tie", un īstenībā lamājam sevi. Vienmēr esmu teicis- ja kaut kas nepatīk- ej un dari, lai ir labāk!
 
111
06.01.2023
10:06
Tai pat laikā esmu komentējis, rakstījis jautājumus, bet pamatā, atbildes vai argumentētu viedokli neesmu saņēmis. Jā, līmenis ir zems, tādēļ nepieciešama mērnieku aptauja kā redz nozari, kādas problēmas, cik grib pelnīt utt. Mums 10% ir ieinteresēti nozares sakārtošanā?
 
VAMOIC 2022/090
06.01.2023
10:41
kā var runāt par pelnīšanu, ja citi strādā par pašizmaksu vai zaudējumiem.
Lai Jānis paskatās konkursu rezultātus, kā var būt vienam par to pašu darbu 700000eur, bet otram 90000eur?
 
VAMOIC 2022/090
06.01.2023
10:41
1. SIA “B & B STRUKTŪRA”, iesniegts sistēmā 12.10.2022, plkst. 08:33. Piedāvājuma cena 123 990,00 EUR bez PVN.
2. SIA “Baltex Group”, iesniegts sistēmā 11.10.2022, plkst. 16:22. Piedāvājuma cena: 80 380,00 EUR bez PVN.
3. SIA “DELTA KOMPĀNIJA”, iesniegts sistēmā 06.10.2022, plkst. 12:36. Piedāvājuma cena: 103 813,00 EUR bez PVN.
4. SIA “GEOPOLS”, iesniegts sistēmā 11.10.2022, plkst. 20:20. Piedāvājuma cena 241 984,00 EUR bez PVN.
5. SIA “Latvijasmernieks.lv”, iesniegts sistēmā 11.10.2022, plkst. 22:06. Piedāvājuma cena: 216 260,00 EUR bez PVN.
6. SIA “METRUM”, iesniegts sistēmā 11.10.2022, plkst. 15:19. Piedāvājuma cena: 119 500,00 EUR bez PVN.
7. SIA “TOPOPROJEKTS”, iesniegts sistēmā 11.10.2022, plkst. 16:56. Piedāvājuma cena: 96 363,00 EUR bez PVN.
8. SIA “VENTMETRS”, iesniegts sistēmā 11.10.2022, plkst. 11:24. Piedāvājuma cena: 742 700,00 EUR bez PVN.
9. SIA “Ģeodēzists”, iesniegts sistēmā 12.10.2022, plkst. 09:06. Piedāvājuma cena: 611 440,00 EUR bez PVN.
10. SIA “MKM GEO”, iesniegts sistēmā 11.10.2022, plkst. 22:21. Piedāvājuma cena: 90 810,00 EUR bez PVN.
 
VAMOIC
06.01.2023
12:36
https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/88078
 
nolikums
06.01.2023
13:14
Kā var likt cenu 700000 ja nolikumā rakstīts: Vispārīgā vienošanās tiks slēgta par līgumcenu līdz 124 628,10 EUR?
 
111
06.01.2023
13:25
Te būtu vērtējams tehniskais un finanšu piedāvājums pa pozīcijām vai nav tā, ka kāds zina vairāk kā citi. Tomēr maz ticams scenārijs, 6 no 10 cipars ir ap 100k. Otrs variants: Neciena savu un padoto darbu un iespējams nebaidās radīt nekvalitatīvu produktu, kontroles trūkuma dēļ. Piemetu – 300K min sanāk. Tādi vispārīgi iepirkumi nenāk par labu nozarei, būtu jāredz konkrēti objekti.
 
07.01.2023
03:13
Sāpīgs jautājums kuram nav risinājums. Ja vispārīgā vienošanās tiek slēgta ar vairākiem pretendentiem, tad pasūtītājam ir izredzes saņemt kaut cik normālu rezultātu. Viena pretendenta konkursi pašlaik viennozīmīgi ir ''kājā šaušana''. Kamēr pie ''lētajiem'' pretendentiem strādājošie mērnieki ir apmierināti ar darba samaksu un turpina strādāt pie uzņēmēja, nekas nemainīsies. Diemžēl. Konkursu cena (mērnieka alga) ir sertificēta mērnieku ziņā (savs novērtējums).
 
111
09.01.2023
09:04
Risinājumu varianti:
1. Psihiatra un narkologa atzinumi, lai startētu konkursā. Jo jābūt iemeslam, motivācija strādāt kā minimums 3x lētāk.
2. Taureņu pirts. Pieraksts?
3. Nozare nepiedalās vispārīgos iepirkumos.
4. Minimālā alga nozarē.
Cik ilgi šausim sev kājā?
 
Igaroks
09.01.2023
09:50
daudzi čubīši pieņēmusi darbā čubrikus un lai tiem samaksātu kautkādu algu ir gatavi strādat 3x lētāk. jo VID parāds 45213.21 euro apmērā.
 
Kuram?
09.01.2023
12:13
Kuram ir 45213.21 euro?
 
nosaukums
09.01.2023
20:47
SIA "ENERGOPLĀNS" - kā iepriekšējo firmu sauca?
 
Biedrību un VZD darbību rezultāts:
11.01.2023
08:35
Ko domā Ministrija par veiktajiem valsts zemes robežu uzmērīšanas procesiem Latvijā (ko darīja un dara VZD un biedrības - procesēšanas rezultāts) no 11minūtes 10 sekundes klausamies:
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/10.01.2023-11-gundars-reders-maris-kucinskis.id282770
Tad paskatiet mierkalni, ja kaut kas nav skaidrs, paskatiet VZD atteikumus, ko izdomāja VZD kopā ar LMB, tad paskatiet koncepciju. Domāju, ka tā visiem ir apstiprinātā versija pieejama, ja nē, tad rakstiet, nosūtīšu uz Jūsu epastu.
 
12.01.2023
04:28
Visu ''cieņu'' iekšlietu ministram Mārim Kučinskim. Nozarei tiek izklāstīts jauns biznesa plāns:) Ja tas tā nav, tad ministrs nedrīkst publiski runāt par lietām, kuras nepārzin. Kučinskis sarunā norāda, ka viena no problēmām žoga būvniecībai uz BLR robežas ir mērnieki. Mums tiek veltīts vesels teikums ''mērnieki ir monopolizēti divās iestādēs''. Pilnīgi prasās rakstīt uz LTV un lūgt publisku skaidrojumu, norādot ka mērniecības nozarē strādā apmēram 200 komersanti, kuru profesionālo darbību uzrauga 2 sertificēšanas institūcijas.
Vai iepriekšējā komentāra rakstītājs var paskaidrot, par kādu VZD un LMB koncepciju ir stāsts. Labprāt uzzinātu. Pietiks ar apstiprinātās versijas nosaukumu un datumu.
 
111
12.01.2023
09:00
Kādēļ tikai prasās rakstīt? Var būt naudu nepieciešams samest, lai rakstītu?
 
Visus VZD atteikumus Kučinskim.
12.01.2023
12:57
Visus VZD Atteikumus jāsūta Kučinskim, lai palasa, kā VZD kopā ar LMB izdomāja ar Atteikumiem procesēt - 14 darba dienas, ATTEIKUMS, uz Administratīvo tiesu, 3-6 mēneši, nākamā tiesa, VAI ATPAKAĻ dodam pēc viņu "prātojuma" uz VZD atkal 14 darba dienas, utt. Tā strādājam - ne uz rezultātu, bet uz PROCESU! CIK gadus VZD raksta ATTEIKUMUS, kāds ir sasniegums, rezultāts, mērķis .... ko iegūstam, VZD tikai iekasē naudu, sasniegums-nekāds! Cik pēc Atteikumiem LMB ir veikuši pārbaudi mērniekam - 0 - nevienu, kāpēc, turpinam procesēt 2023. gadā!
 
111
13.01.2023
15:59
Kāds izmanto Bite internetu gnss iekārtā? Atsauksmes?
 
Česlavs Batņa no “Apvienotā saraksta,”
16.01.2023
14:32
“Vai es nāktu strādāt uz Saeimu par to atalgojumu, kas bija iepriekš? Droši vien, ka nē. Necentīsimies panākt to, lai uz Saeimu nāktu strādāt cilvēki, kam 2000 eiro liktos ļoti liela alga. Nu, nav mums tādu speciālistu Latvijā, kas strādā par 2000 eiro.”
 
LA1
16.01.2023
14:36
https://www.la.lv/streips-smiltens-somenes-sanems-75-lielaku-algu-neka-vina-priekstece-murniece-bet-ka-klajas-grevcovai
 
ttt
16.01.2023
16:32
Viedi vārdi par 2000 euro atalgojumu. Ir inženieri kas to ir pelnijuši un arī pelna. Tad ir liela masa kas gri naudu bet negrib to nopelnīt
 
sekojam līdz:
19.01.2023
16:31
https://www.lgia.gov.lv/lv/zinas/latvijas-geotelpiskas-informacijas-agenturas-geodezistu-diena-2022-0
 
līdz 30. janvārim:
19.01.2023
17:10
Pieteikšanās, izmantojot Latvijas Mērnieku biedrības uzturēto apmācības portālu https://lmb.lv/courses/238 līdz 30. janvārim.
 
111
20.01.2023
18:44
Jāaizliedz komentāri, jo? Tad būs viens “pareizais” “partijas” viedoklis? Kādēļ ir bail no anonīmiem komentāriem? Man var būt persona Rūdolfs Mellēns neko neizsaka. Komentēšanas kultūru var dažādi risināt:
1. moderators patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
2. komentārus var vērtēt ar + un -, kur 3 x “-” nozīmē komentāra automātisku dzēšanu.
3. nekorektu komentāru nedzēš, bet parādā kā slēptu.
Bet tas viss maksā.

Par datiem:
Mārtiņš kā privātpersona vāca šos datus, kā SIA vai tomēr to darīja organizācija? Kas maksāja? Kas paģēr to kadā apjomā kādi dati tiek publicēti un kādi topi tiek veidoti? Nevajadzēja teikt, ka tādi dati tiek apkopoti. Ja nozarei ir jāaug un jāattīstās un grib mainīt spēlētāju attieksmi, tad neredzu problēmu publicēt pilnus datus ar atsaucēm par avotiem un ja kādam, kas nepatīk, lai sniedz savus datus.
Var būt dati ir brīvi pieprasāmi, bet vai saņemami? Tie nav tikai statistikas dati, tie atspoguļo slikto un labo uzņēmēju.

Ja raksts “Kā lietot mērnieku?” atbilstoši Mārtiņa (25.12.2022 10:26) komentāram ir mūsu nozares ''mesidžs'', tad mērniecības nozares dati par 2021. gadu arī ir kopēji.
 
20.01.2023
20:07
Ja personīgi jautājumi man - tos jautājiet personīgi man:)
Ja par Statistiku - lūdzu ar ieteikumiem, kā veidot 2022 gada statistikas pārskatu.
Un iztiksim bez 111 un ttt un citiem mežadzīvniekiem
 
111
23.01.2023
08:35
Mārtiņ, labrīt!
mernieks.lv mājaslapai ir kāds oficiāls statuss? Šeit lai komentētu prasa sekojošo: “Vārdam jābūt vismaz 3 simbolus garam” un jūs esat izvēlējušies šo platformu komunikācijai ar mērnieku sabiedrību ar esošajiem mājaslapas nosacījumiem komentēt anonīmi. Es spēlēju pēc noteikumiem, nevienu neaizskaru vai neapvainoju, kāds Tev pamats visus komentētājus bāzt vienā maisā un saukt par dzīvniekiem? Jautājumi ir Tev un citiem, kuri var atbildēt. Esmu par nozares sakārtošanu! Vēlāk paturpināšu, jābrauc ārā tagad..
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2023. gada februāris Arrow_right
P O T C P S S
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272812345
Šodiena 2023. gada 8. februāris

Vārda diena:

Aldona
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.