Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

“Vēlos skatīties plašāk” 03.12.2022

Sviitra

Pagājis jau vairāk nekā pusgads, kopš netipiski turbulentā procesā (ar vairākkārtēju kopsapulcu sasaukšanu, balsošanu, balsu skaitīšanu un pārskaitīšanu, utt.) par jauno Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Aldis Pizāns. Viņu varētu saukt par biedrības nosacīti “jaunās paaudzes” pārstāvi, kurš gan organizācijas darbā iesaistījies jau pirms vairākiem gadiem un pakāpeniski kļuvis arvien redzamāks. Kādi tad ir viņa mērķi, ieceres, prioritātes biedrības darba pilnveidošanā un mērnieku interešu pārstāvībā?         

Kā dzīvē nonācāt līdz mērniecībai? Kāda ir jūsu līdzšinējā izglītība un profesionālā pieredze?

Interese par šo jomu sakņojas jau manā ģimenē - gan vectēvs, gan arī vecāsmammas brālis bija būvnieks. No sarunām ar viņiem atceros, ka ģeodēzija vienmēr ir bijusi un būs nepieciešama zinātne. Tas arī iedvesmoja meklēt, interesēties un nonākt līdz ģeomātikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē. Nācās izdarīt arī grūtu izvēli un, lai uzsāktu studēt, atteikties no sportošanas - līdz tam nopietni spēlēju hokeju. Studiju laikā jau otrajā kursā daudzi no mums sāka strādāt par mērnieku palīgiem dažādos uzņēmumos. Es sāku darba gaitas uzņēmuma ACB meitas firmā “3D Projekts”. Vēlāk izgāju arī praksi uzņēmumā “Transceltnieks”, kas nodarbojās ar dzelzceļu būvi. Tā bija ļoti vērtīga pieredze ģeodēzijā, kas pašos pamatos iemācīja, kā jāattiecas pret darbu - lika saprast, ka no mūsu darba ir atkarīgs rezultāts. Pēc prakses beigām paliku šajā uzņēmumā kā ģeodēzists, ieguvu arī sertifikātu, jo nepieciešamo darba pieredzi jau biju guvis studiju laikos. Nākamie karjeras ceļu līkloči aizveda mani līdz būvniecības uzņēmumam “Doma būve”, kur man uzticēja pienākumu izveidot ģeodēzijas nodaļu. Uzskatu, ka izdarīju to veiksmīgi. Šobrīd man jau ir savs uzņēmums, kas sniedz mērniecības pakalpojumus.

Kā iesaistījāties Latvijas Mērnieku biedrības aktivitātēs? Vai jau sākotnēji bija interese arī par nozares procesu virzību, sabiedrisko iesaisti?

Studiju gados pasniedzējs Mārtiņš Reiniks man ieteica doties uz biedrību kā studentam. Jau tolaik, tāpat kā šobrīd, ikvienam studentam bija iespēja kļūt par biedrības biedru, un es to izmantoju. Uzsāku arī piedalīties LMB valdes sēdēs kā novērotājs. Pēc trim gadiem izmantoju iespēju kandidēt uz Revīzijas komisijas locekļa amatu. Tur nostrādāju trīs gadus, pēc tam jau kandidēju un tiku ievēlēts biedrības valdē.

Tātad nonākšana LMB valdes priekšsēdētāja amatā šogad neuzkrita kā “sniegs uz galvas” - savā ziņā tam jau bijāt pamazām briedis? Vai kandidēšana uz LMB vadītāja posteni bija paša ideja vai kāds pamudināja?

Pats savu kandidatūru neizvirzīju, pārējā valde mani uzrunāja. Man patīk uzņemties izaicinājumus, tāpēc piekritu. Vēlējos pārbaudīt, vai spēšu realizēt sevi šādā amatā. Esot valdes priekšsēdētājam, jāprot runāt ar cilvēkiem - gan tiem, kas nozares iekšienē, gan ārpus tās. Uztvēru to arī kā pagodinājumu - kļūt par priekšsēdētāju vienā no Latvijas vecākajām biedrībām. Jau līdz tam, vērojot kā notiek lēmumu pieņemšana, biju domājis par kādām jaunām idejām, vīzijām, kuras biedrībā varētu realizēt.       

Jūsu ievēlēšana LMB prezidenta postenī bija, sacīsim, “neordināra” - šopavasar tam bija nepieciešamas vairākas kopsapulces. Taču kā valdes darbs ir uzņēmis apgriezienus pēc tam?

Mana ievēlēšana tiešām bija savdabīga. Parasti, kad cilvēku ievēl kādā amatā, viņu apsveic un visi ir priecīgi. Manā gadījumā bija citādi. Tās tiešām bija tādas kā ugunskristības. Iepriekšējie priekšsēdētāji man sacīja: “Apsveicam tevi gan ar jauno amatu, gan ar to, ka izturēji šo spiedienu.” Turpinājumā valdes darbs bijis konstruktīvs. Valde ir nospraudusi mērķus un plānus, kā tos realizēt. Viens no pirmajiem darbiem bija Mērnieku festivāla sarīkošana šovasar. Uzskatu, ka to paveicām veiksmīgi. Šobrīd valde strādā pie jautājumiem par jauno koordinātu sistēmu, tāpat cenšamies pilnveidot mērnieku kvalifikācijas paaugstināšanas kursus.  

Kā radās doma mainīt ierasto mērnieku sporta spēļu koncepciju?

Valdes sēdēs sapratām, ka šajā pasākumā jābūt iespējai gan atpūsties, gan arī gūt kādu praktisku ieguvumu, profesionālo pieredzi. Tāpēc uzrunājām valsts iestādes (VZD, LĢIA, LMT, Valsts mežus), kuras bija atsaucīgas. Tā bija iespēja mērniekiem aprunāties ar šo iestāžu pārstāvjiem, apmainīties ar pieredzi, neformālā gaisotnē nebaidīties pieet klāt kādam ekspertam, uzdot jautājumu. Tas ir pavisam citādi, nekā, ja šis eksperts būtu jāsazvana parastā darba dienā.   

Vai jaunais koncepts nostrādāja, pievilināja vairāk apmeklētāju nekā iepriekš?

Ja salīdzina ar iepriekšējo mērnieku spēļu pasākumu, kas vēl notika pirms Covid ēras, šoreiz apmeklētāju bija nedaudz mazāk. Taču bija redzams, ka jaunais formāts piesaistījis citus mērniecības jomas profesionāļus, kuri līdz tam sporta spēļu pasākumus neapmeklēja. Otrkārt, visi, kas bija ieradušies, atzinīgi izteicās par iespēju šādā pasākumā uzzināt ko jaunu. Līdz ar to sapratām, ka šis koncepts ir dzīvotspējīgs.

Vai mērniecības nozarē ir kāda fundamentāla, sistēmiska problēma, ko tu redzi kā primāru, un kuras risināšanā biedrībai būtu iespēja pielikt savu roku?  

Ir viens process, kuru pavisam noteikti vajadzētu steidzami uzlabot - mūsu nozarei jāpiesaista vairāk jaunu speciālistu. Gan pasaulē, gan Latvijā mērniecība noveco, nepieciešamas jaunas asinis. Jāsaprot, kā pārliecināt skolniekus doties studēt mūsu specialitāti. Manuprāt, tas ir viens no biedrības uzdevumiem - popularizēt profesiju, nostiprināt to jaunā veidolā. Jaunā paaudze zina, ko dara IT speciālisti, taču viņi nekad nav aizdomājušies, ka daudzas mūsdienu viedierīču funkcijas strādā, pateicoties arī ģeomātikas inženieriem. Mana vēlme ir, lai ģeomātikas speciālista loma būtu saprotama ikvienam parastam iedzīvotājam, tam pašam skolniekam. Lai mūsu profesija būtu prestiža un populāra. Protams, tajā svarīgs arī finansiālais aspekts.

Jā, un kā ir ar šo aspektu? Vai atalgojuma ziņā mērniecība var būt vilinoša, konkurēt ar piesaukto IT jomu?

Es gan neesmu ekonomikas eksperts, taču manā skatījumā nozare ir pārmaiņu priekšā. Speciālistu ir tik, cik ir, un tendence ir tāda, ka gan darba, gan atalgojuma apjoms aug. Protams, tas aizvien nav salīdzināms ar IT speciālistu atlagojumu - diemžēl. Biedrībā arī iespēju robežās cenšamies strādāt pie tā, lai mērnieku atalgojums kļūtu konkurētspējīgāks. Taču pamatā, protams, tas ir nozares uzņēmumu ziņā.

Protams, tirgus funkcionē pats par sevi. Tomēr ir viena lieta, ko sabiedriskās organizācijas var darīt - paskatāmies uz būvnieku piemēru. Viņi atzīst, ka ģenerālvienošanās, nosakot augstāku minimālo algu nozarē nekā valstī, ir bijis īsts veiksmes stāsts, kas cēlis gan atalgojuma līmeni, gan samazinājis ēnu ekonomiku. Vai mērniekiem beidzot nevajadzētu izdarīt to pašu? Protams, tur būtu jāvienojas LMB un LKĢA, bet principā nozare to var izdarīt, ja vēlas.

Jā, sarunas par šādas vienošanās iespējamību laiku pa laikam parādās. Taču, lai tā tiktu realizēta dzīvē, tiešām jāvienojas abām sabiedriskajām organizācijām. Arī šis ir viens no mazajiem punktiem manā blociņā.

Bet varbūt tam vajag būt kā vienam no lielajiem, prioritārajiem punktiem?

Pirmais lielais punkts, kura realizēšana jāaizved līdz galam, ir tas, ka nozarē jāpaliek vienam sertifikācijas centram. Pēc tam nākamie sarakstā esošie mazie punktiņi taps par lielajiem.

Kādā stadijā tad īsti šobrīd palikusi situācija ar “vienu sertifikācijas centru”? Pēdējie publiskie procesi bija “ABC Mācību centra” aiziešana no mērnieku sertifikācijas tirgus, toties vietā stājās trešais sertifikācijas centrs, uz kuru pārgājuši nozīmīgs skaits mērnieku. Vienlaikus gaisā karājoties palika pat Ministru kabineta informatīvajā ziņojumā izteiktā doma par to, ka valstī jāpaliek vienai, pie sabiedriskās organizācijas piesaistītai sertificēšanas iestādei. Kāda ir pašreizējā situācija un uz ko tā virzās? 

Šobrīd process vienkārši ir iepauzējies. Atbilde ir, ka “pie tā tiek strādāts”, taču ministrijās šis nav aktuālākais dienaskārtības jautājums. Manuprāt, šo jautājumu risināšanu bremzē arī ģeopolitiskā situācija un kaimiņos notiekošais karš. Ministrijas pašlaik pārsvarā strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar to. Tomēr arī pēdējā tikšanās reizē ar LĢIA vadītāju Liberta kungu saņēmu apliecinājumu, ka doma virzīties uz vienu sertifikācijas centru nav atmesta. Taču patlaban no valsts puses nav ziņu, kurā brīdī tas īsti notiks. Šis lēmums, protams, būs jāiestrādā normatīvajos aktos. Patlaban mūsu sertifikācijas centrs strādā pie tā, lai izpildītu visus kritērijus būt par vienīgo mērnieku sertificēšanas iestādi.        

Vēl viena lieta, par ko runāts jau gadiem ilgi, ir būvju kadastrālās uzmērīšanas nodošana no VZD mērniecības privātajam sektoram. VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka intervijā portālam Mernieks.lv tūlīt pēc stāšanās amatā teica, ka tas vairs neesot aktuāli. Šobrīd viņas viedoklis pamainījies, un LKĢA kopsapulcē šovasar viņa sacīja, ka šajā virzienā jāiet, tomēr vajagot vismaz 3 gadus, lai reformētu ar BKU saistīto birokrātisko procesu, lai to varētu pārņemt mērnieki. Vai šāds VZD uzstādījums ir pamatots, vai tās ir kārtējās atrunas?  

Skaidrs, ka šis process būtu jānodod komercsektora ziņā, jo jau patlaban mērnieki veic tādu pašu uzmērīšanas darbu kā VZD darbinieki vai pat vēl labāk, ar kvalitatīvākām iekārtām. Taču es piekrītu V. Narnickas apgalvojumam, ka būvju kadastrālajā uzmērīšanā ir atbilstoši normatīvajiem aktiem noformēti dokumenti, kurus privātā sektora speciālistiem būtu padziļinātāk jāapgūst.    

Pieminējāt, ka vēlaties pilnveidot mērnieku kvalifikācijas paaugstināšanas kursus. Kādas ir ieceres šajā virzienā?

Pirmkārt, plānojam izveidot ilgtermiņa kalendāru kursiem, jo redzam, ka mērniekam ir svarīgi zināt ilgākā laika griezumā, lai varētu saplānot savu apmeklējumu. Otrkārt, plānojam arī celt kursu satura kvalitāti, sniedzot mērniekiem iespēju uzzināt kaut ko jaunu, inovatīvu. Piemēram, jaunākās tehnoloģijas un instrumenti, ar ko strādā pasaulē, tuvākās un tālākās ārzemēs. Tāpat vajadzētu veicināt pieredzes apmaiņu. Mūsu jomā ir daudzi labi speciālisti, kas strādā pie ļoti sarežģītiem projektiem un kas varētu dalīties ar tajos gūto pieredzi.          

LMB valdes sēdes ir atvērtas, ikviens, jo īpaši LMB biedrs, iepriekš piesakoties, var tajās piedalīties. Kāda ir interese no biedriem, nozares pārstāvjiem - cik aktīvi tiek izmantota šī iespēja? Vai LMB valdes sēdēs bieži piedalās kāds “no malas”?

Pandēmijas laikā, kad valdes sēdes notika neklātienē, biedriem bija lielāka interese attālināti pieslēgties. Klātienes sēdēs tas vairs nav vērojams.

Vai tagad valdes sēdes atkal notiek tikai klātienē? Varbūt tad vērts saglabāt jaukto variantu - kad sēde notiek gan klātienē, gan tiek pārraidīta tiešsaistē?

Šo variantu izmēģinājām, taču valde vienbalsīgi nolēma, ka labāk tomēr tikties tikai klātienē, jo dalītajā variantā darbs ir krietni mazāk produktīvs.

Varbūt ir vēl kādas idejas, plāni, mērķi, kuras šajā sarunā neesam skāruši, bet vēlētos īstenot turpmāko nepilnu 4 gadu prezidentūras laikā?

Ideju iedīgļi tiešām rodas. Gribētos raudzīties plašākā mērogā, bet paliekot šeit pat Latvijā. Mēs esam ieraduši braukt uz tālām zemēm, lai “gūtu pieredzi”. Taču es vēlētos, lai Rīgā reizi gadā notiek tāds Baltijas mērniecības forums, kas ļautu smelties šo pieredzi šeit pat. Baltijas mērnieku konferences gan jau notiek, taču šis būtu plašāks pasākums, kura ietvaros notiktu arī izstāde, līdzīgi kā “InterGeo”. Šis ir viens no maniem nelielajiem ambiciozajiem mērķiem - nezinu, vai to izdosies īstenot, bet pie tā noteikti vēlos strādāt.    

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Komentāri:
 
nja
05.12.2022
09:33
Manuprāt, maz tiek pievērsta uzmanība mērnieku palīgiem, jo daudz melnā darba izdari tieši viņi. Piedāvājiet arī mēnieku palīgiem,varbūt, kādus kvalifikācijas kursus. Un varbūt ir jāmaina tas, ka sertifikātu var iegūt tikai RTU un LLU beigušie studenti.
 
111
05.12.2022
10:51
Kādēļ viss ir vēlējuma formā?
Kas ir pamatā uzskatam, ka nozare ir pārmaiņu priekšā? Atalgojums aug uz pārstrādāto stundu rēķina, bet viens speciālists var izstrādāt ierobežotu apjumu un ja tas pieaug zūd kvalitāte.
Programmatūras inženieris - 26. vieta pret mērnieka 385. vietu (www.algas.lv) Kāda jaunu speciālistu piesaiste? Vieglāk aiziet statoilā strādāt vai saldējumu tirgot..

Kā tieši biedrība ir popularizējusi profesiju un strādājusi, lai atalgojums kļūtu konkurētspējīgāks?

Kas traucē LMB un LKĢA rīt apsēsties pie galda un vienoties par minimālo algu nozarē?

Kādēļ tam vienam sertifikācijas centram būtu jābūt zem LMB? Tam jābūt neatkarīgam, jo savādāk ir iespēja veidot paraugprāvas nepaklausīgajiem nevis vērtēt darbus pēc būtības.

Par BKU - ja vajag 3 gadus, tad sākam mācīties tagad nevis pēc tam kaut kad...

Par LMB valdes sēdēm – izsūtiet e-pastos iespēju pieteikties.
 
nja?
05.12.2022
10:54
Par kādu melno darbu tu runā? Vari sīkāk aprakstīt? Kas mērnieka palīgam traucē iet uz kursiem?
 
to nja?
05.12.2022
11:48
Tu esi kaut kur redzējis, ka aicina pieteikties mērnieka palīgus uz kursiem, kaut kā neesmu. Visur tikai figurē sertificētie mērnieki.
Par melno darbu, tu laikam tikai pilsētā mēri, mežā es vispār bijis?
 
111
05.12.2022
12:08
Tev ir atteikta reģistrācija kādā no kursiem? Nevajag izdarīt pieņēmumus nezinot faktus, par to kur esmu bijis vai darījis! Apraksti sīkāk to savu melno darbu?
 
traktors
05.12.2022
16:27
LKGA kursos piedāvā - ja iet mērnieks, palīgs var nākt par brīvu līd
 
Andrejs Ve
06.12.2022
12:07
To to Nja?
Mērnieku palīgiem obligāti jābūt ar sertificēto mērnieku kursos. Kopā ar LKĢA esam to paveikuši Tērvetē ;) Bija interesanti visiem.
 
111
06.12.2022
17:32
Par BKU - ir iespēja dalīt procesu: mērnieks uzmēra savukārt vzd formē dokumentus?
 
Deklarāciju! Liberts
09.12.2022
13:08
"Galvenais Aldi, neaizmirsti, noslēgt SADARBĪBAS LĪGUMU vai DEKLARĀCIJU vai NODOMU PROJEKTU, vai citu dokumentu ar biedrību "Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija", tā kā visi iepriekšējie to darīja, citādi darbi neies uz priekšu. Paldies." Vēl interesanti, ka vienu SERTIFIKĀCIJAS CENTRU grib un nepilda uzdoto: LĢIA vadītājs Liberts! Kas viņu vēlēja un atbalstīja, vajadzētu mērnieku sabiedrībai paskatīt dokumentus, rakstus.....
 
pārdomas
09.12.2022
16:07
Vai viens sertifikācijas centrs ir mērnieku interešu aizstāvība? Kā viens sertifikācijas centrs uzlabos mērnieku dzīvi? Labi zināms, kas notiek ar cenām, ja tirgū ir monopols.
 
Bauri
10.12.2022
00:08
Klasiskais bauris. Taisiet savu mernarcbiedribu un sakartojiet sitaas nekaunibas. Jeb tomer blaujiet anonimi kaa es
 
Bauri
10.12.2022
00:08
Klasiskais bauris. Taisiet savu mernarcbiedribu un sakartojiet sitaas nekaunibas. Jeb tomer blaujiet anonimi kaa es
 
Bauri
10.12.2022
00:08
Klasiskais bauris. Taisiet savu mernarcbiedribu un sakartojiet sitaas nekaunibas. Jeb tomer blaujiet anonimi kaa es
 
333xxx
11.12.2022
10:55
...kas ir "mērnieka palīgs" .....
un palika O.Kļava?
 
12.12.2022
14:48
Labdien!
Process un sarunas ar VID vel turpinās. Ja kādam nu ļoti deg, uzzvaniet man, izstāstīšu patreizējo statusu un darbības visam procesam. Papildus ziedojiet laiku un iestājieties LKGA vai LMB un papildiniet mūsu rindas ar cilvēkiem, kuriem rūp nozares nākotne!
 
Liberts nav MUĻĶIS!
12.12.2022
18:28
Liberts nav MUĻĶIS, saprot, ka tā ir LMB provokācija pret viņu un viņš var tikt atlaists, ja virzīs tādu LMB Projektu, jo ar ko mērnieku sabiedrība atšķiras, piemēram, no VMD: Meža inventarizācijas darbus ir tiesīgas veikt tikai sertificētas personas. Sertifikāciju veic: SIA „SILVASERT”; "Latvijas koksnes kvalitātes ekspertu savienības Sertifikācijas birojs".
 
Par "sadarbību"...!!!
16.12.2022
12:47
https://mernieks.lv/article/3466
LĢIA vadītāja amatu saglabā Mārtiņš Liberts 29.06.2022
 
velocelins
16.12.2022
14:51
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/velocelina-izbuve-cesu-puse-atklaj-ka-ipasnieka-zeme-tagad-pieder-pasvaldibai.a484793/
 
111
16.12.2022
15:47
Ļoti tendenciozs sižets, kas atspoguļo iesaistīto nekompetenci, gan mērnieka, pašvaldības darbinieku, īpašnieka, projektētāja un radījuma veidotājus ieskaitot. Netika apskatīts pats svarīgākais dokuments – robežu ierādīšanas akts. Judīte nevienu vārdu nepateica par robežu izvērtēšanu gar autoceļiem.
 
222
17.12.2022
12:30
precīzi 111, vienigais kas ir patiesiba ir ierādīšanas vai noteikšanas akts un tā gada likumdošanā noteiktā nodalijuma josla
 
333
19.12.2022
18:54
Super cilvēki LV pat nezina kas ir robežzīme un kas ir kupica. 21.gs. LV
 
111
20.12.2022
09:07
Tādēļ uz šādiem sižetiem LMB un LKĢA būtu jāreaģē un jāizglīto sabiedrība. Bet svarīgāk ir bīdīt zināti par LKS-20, ja LAS ir domāta priekš Rail Baltica, tad šis nav saprotams.
 
VZD pa "skuju" taku
20.12.2022
17:02
VZD ir pelnījis "aiziet" pa skuju taku. Ja šāds darbinieks blamē, grauj, utt. iestādes prestižu, tad labi, bet, ja noskatās kas kaut ko saprot no mērniecības, tad ir kauns visai nozarei .... Vajadzētu iesniegt vēstuli ar parakstiem, par darbinieces atlaišanu, ņemot vērā sižētā dzirdēto, lai nedara kaunu nozarei. Kas par ATLAIŠANU vai darba nolīgšanu VZD arhīvā, tur trūkst darbinieku?
 
no mierkalnes citāti:
20.12.2022
17:16
1. ... aprakums vienmēr ir ņemams vērā...;
2. ... aprakums pareizajā vietā, aprakums citā vietā ...;
3. ... aprakuma vietu var noteikt ....;
4. ... tautā saucam Mērnieks ....;
5. ... noteicošais ir zemes robežu plāns ...;
6. ... robežu plānā ir uzrādīti APRAKUMI ....;
7. ... platība var manīties ... precizitāte;
... utt. ak šausmas!
Sabiedrība, zemes īpašnieki, smejas par darbiniekiem, kuri neprasmīgi raksta ATTEIKUMUS, bet te ir atbilde, tāda ir VZD darbinieku kompetence kopumā!
 
Vēlreiz skatam:
20.12.2022
17:24
https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/ikdienai/velocelina-izbuve-cesu-puse-atklaj-ka-ipasnieka-zeme-tagad-pieder-pasvaldibai.a484793/
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2023. gada februāris Arrow_right
P O T C P S S
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272812345
Šodiena 2023. gada 8. februāris

Vārda diena:

Aldona
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.