Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Iespaidi no FIG kongresa Varšavā 02.11.2022

Sviitra

Septembrī Polijas galvaspilsētā Varšavā norisinājās Starptautiskās Mērnieku federācijas (FIG) kongress, kuru apmeklēja arī vairāki dalībnieki no Latvijas. Mernieks.lv sazinājās ar diviem mūsu valsts pārstāvjiem, lai gūtu ieskatu kongresā notikušajā.  

Beidzoties Covid-19 pandēmijai, FIG kongresam šogad atkal kļuvis iespējams atgriezties klātienes pasākuma formātā. Aizpērn tas tika atcelts pavisam, pērn notika tikai tiešsaistes režīmā, bet šogad - jauktajā (klātienes+tiešsaistes) formātā. Tiešsaistē gan pārraidīta tikai neliela daļa no visas plašās kongresa programmas, kas bijusi tik vērienīga, ka nemitīgi nācies izdarīt grūtas izvēles, uz kurām sesijām, diskusijām, ekskursijām, izstādēm un cita veida pasākumiem doties, un kurus atsijāt. “Salīdzinot ar, piemēram, Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālo asambleju, FIG kongress ir vismaz sešas, bet varbūt pat desmit reizes lielāks pasākums, arī, ja vērtējam pēc dalībnieku skaita,” iespaidos dalās Eiropas Mērnieku biedrības (CLGE) viceprezidents un Latvijas Mērnieku biedrības pārstāvis Jānis Klīve. FIG mājaslapā publicētā informācija vēsta, ka kongresu apmeklējuši 815 (klātienē), bet, ieskaitot tiešsaistes skatītājus - 1049 dalībnieki no 82 valstīm.   

Šogad FIG kongresā centrālais notikums bija prezidenta un divu viceprezidentu pārvēlēšana. Šis process ticis organizēts tiešām nopietni - amatu kandidāti pat bija publicējuši un izplatījuši dalībnieku vidū savus pašreklāmas bukletus un citus promocijas suvenīrus (piemēram, šokolādītes ar savu attēlu). Tāpat kongresa laikā viņi uzstājušies ar prezentācijām, tiesa gan, vairāk iepazīstinot ar sevi, savu dzīves gājumu un profesionālo pieredzi, ne tik daudz ar stratēģisko redzējumu par to, kur FIG būtu jāvirzās, kādi jautājumi jāaktualizē un jārisina. Kongresa ietvaros gan organizēta arī apaļā galda diskusija, kur visi trīs kandidāti atbildējuši uz uzdotajiem jautājumiem par dažādiem tematiem. Tāpat programmas ietvaros bija paredzēti arī noteikti laiki, kad vēlētāji varēja tikties ar prezidenta amata kandidātiem, lai uzdotu sev interesējošos jautājumus.   

Uz prezidenta amatu šogad pretendējuši trīs kandidāti - Diane Dumashie no Lielbritānijas, Orhan Ercan no Turcijas un Abbas Rajabifard no Austrālijas. Uzvarēja un par jauno FIG prezidentu kļuva Lielbritānijas pārstāve, savukārt par viceprezidentiem tika ievēlēti Daniel Steudler no Šveices un Winnie Shiu no ASV.

Kongresa tehnisko sesiju sadaļa bija veltīta daudz dažādiem praktiskiem tematiem (par programmas saturu bija atbildīgas desmit dažādās FIG komisijas, katra no tām kūrē kādas noteiktas jomas jautājumus, ik pa laikam izdodot arī tiem veltītas publikācijas), aplūkojot gan būvniecības informācijas modelēšanu jeb BIM, gan lāzerskenēšanu un fotogrammetriju, gan inovācijas kadastra datu ieguvē un apstrādē, pilsētplānošanu, hidrogrāfiju, zemes pārvaldību, atvērtos datus un daudzus citus nozarei būtiskus tematus. J.Klīve iesaka pirms došanās uz FIG forumu jau iepriekš rūpīgi izpētīt programmu, lai saprastu, kuri temati interesē un kuriem veltītās sesijas apmeklēt - nav vērts pārslogot sevi ar maz saistošu informāciju, ja ir tik daudz, no kā izvēlēties.

No kongresā gūtās praktiskās informācijas interesants bijis kāda uzņēmuma prezentētais produkts - programmatūra, kas ļauj periodiski (piemēram, reizi nedēļā vai divās nedēļās) noskenēt būvlaukumu, uzglabāt veiktos skenējumus un tādējādi precīzi konstatēt, ērti salīdzināt visas būvlaukumā notiekošās izmaiņas. “Tā var sekot līdzi dažādām apjomu izmaiņām. Piemēram, no būvlaukuma aizvesta daļa smilšu kaudzes vai izrakta jauna bedre - ātri un vienkārši aprēķināt, tieši cik daudz smilšu aizvests, cik liela tilpuma bedre izrakta,” stāsta J. Klīve.

Kongresa ietvaros notikusi arī mērniecības instrumentu izstāde, kurai bija atvēlēta atsevišķa telpa. Tajā bija pārstāvēti lielie industrijas flagmaņi (“Esri”, “Leica”, “Trimble”, “Riegl”), kā arī daudzas vietējās (Polijas) firmas. “Šīs izstādes mērogs, protams, nav salīdzināms ar InterGeo - tas ir apmēram desmitreiz mazāks. Tomēr kādi 20-30 uzņēmumi izstādē bija pārstāvēti,” informē J. Klīve.   

Papildus visām kongresa galvenajā norises vietā notiekošajām aktivitātēm, ik dienu tikušas organizētas arī lietišķās ekskursijas (par atsevišķu samaksu), piedāvājot apmeklēt dažādas iestādes, kas saistītas ar ģeotelpiskās informācijas nozari (Varšavas tehnoloģiju universitāti, Ģeodēzijas un kartogrāfijas aģentūru, planetāriju, mērniecības muzeju, u.c.).   

Savukārt kafijas pauzēs starp pasākumiem aktīvi noritējusi neformālā komunikācija, “tīklošanās”, kur kongresa apmeklētāji pārrunājuši iespaidus par dzirdēto prezentācijās, interesantākajiem atklājumiem instrumentu izstādē, utml. “Kā jau šādos pasākumos, kas tiek organizēti vienas nozares ietvaros, visi ir ļoti draudzīgi, atvērti. Cilvēki no dažādām pasaules malām ātri atrod kopīgu valodu,” novērojis J. Klīve. Kā FIG mājaslapā secinājuši paši pasākuma organizatori, tieši “tīklošanās” esot galvenais iemesls, kas motivē apmeklētājus ierasties uz kongresu klātienē.  

No Latvijas FIG kongresā piedalījās vēl vairāki dalībnieki, viens no viņiem bija arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ģeomātikas katedras vadītājs Jānis Kaminskis. RTU piedaloties FIG darbībā kā akadēmiskais biedrs - balsstiesības universitātei ir par izglītības jomas jautājumiem. Viens no šādiem izskatāmajiem jautājumiem šogad FIG kongresā bijis priekšlikums rosināt katras dalībvalsts normatīvajā regulējumā iekļaut nosacījumu par maģistra grādu (un divu gadu praktiskā darba pieredzi) kā priekšnoteikumu sertifikāta iegūšanai ar mērniecību saistītās specialitātēs. Latvijā šobrīd pietiek ar bakalaura izglītību, taču tā ir iegūstama četrarpus gadu garumā, līdz ar to kvalifikācijas ziņā praktiski pielīdzināma dažu citu valstu krietni īsākajai bakalaura un tai sekojošajai maģistra izglītībai. Atšķirīga situācija gan esot, piemēram, Lietuvā, kur sertifikāta iegūšanas procesam var kvalificēties jau ar tehnikuma izglītību, informē J. Kaminskis.

Kongress sniedzis arī labu iespēju satikt sen neredzētus kolēģus - pat no tik eksotiskām valstīm kā Trinidada un Tobago, pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar studiju programmu akreditāciju, stāsta J. Kaminskis.        

Šogad FIG kongresā nepiedalījās Krievijas delegācija, jo, kā atklāšanas uzrunā atklājis iepriekšējais FIG prezidents Rudolf Staiger, Krievijas mērnieku asociācijai jau iepriekš ticis paziņots, ka tās pārstāvju dalība šajā pasākumā nav vēlama (pret Krievijas ierašanos stingri iebildusi arī kongresa rīkotājvalsts Polija). Neparasti, ka, neraugoties uz tiešo tuvumu kongresa norises vietai, nebija ieradies arī neviens oficiāls pārstāvis no Lietuvas (vismaz viens lietuvietis kongresā gan bija ieradies, taču kā Vācijas uzņēmuma pārstāvis), atzīmē J. Kaminskis.

Dalība FIG kongresā nav lēts prieks - piedalīšanās piecu dienu galveno pasākumu programmā, ieskaitot pusdienas, šogad izmaksāja 550 eiro. Nākamgad FIG semināru “Darba nedēļa” norisināsies ASV pilsētā Orlando, no 28. maija līdz 1. jūnijam.   

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Komentāri:
 
111
04.11.2022
18:53
Kāds ir sausais atlikums no šī kongresa? Kādas kompetences tiks ieviestas vai būtu ieviešamas, pārņemamas Latvijā?
Dalība FIG kongresā nav lēts prieks - piedalīšanās piecu dienu galveno pasākumu programmā, ieskaitot pusdienas, šogad izmaksāja 550 eiro – Puse no algas? Tā ir sava veida programmēšana, ka tiek pasniegts, ka tas mērniekam ir dārgi?
Citus promocijas suvenīrus (piemēram, šokolādītes ar savu attēlu) – tas šokolādītes varbūt vajag pataupīt? Kad apbalvos kādu onkuli vai tanti par mūža ieguldījumu mērnieku – strādnieku profesijā, būs ko pie šampja piekost...
 
200 eiro pie algas
07.11.2022
16:15
200 eiro pie algas ziemas mēnešos: banku darbiniekiem sedz dzīves dārdzības pieaugumu - https://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/200-eiro-pie-algas-ziemas-menesos-banku-darbiniekiem-sedz-dzives-dardzibas-pieaugumu.d?id=54911650
 
200 eiro pie algas
07.11.2022
16:17
Mitro un citu lielo kantoru mērniekiem: Saimnieki ir pielikuši 200 eiras pie algas?
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2022. gada decembris Arrow_right
P O T C P S S
2829301234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930311
Šodiena 2022. gada 6. decembris

Vārda diena:

Niklāvs, Niks, Nikolajs
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.