Люди чаще капитулируют, чем терпят крушение
Veciits_meklesana
Опрос
 
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления

LKĢA kopsapulcē analizē mērniecības nozares statistiku un meklē “ēnu ekonomikas” pazīmes 20.09.2022

Sviitra

Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija piektdien, 16. septembrī, organizēja asociācijas kopsapulci, kuras semināra daļā uzstājās gan Valsts zemes dienesta, gan Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji. Centrālā uzmanība tika veltīta mērniecības nozares 2021. gada statistikas datu analīzei, kas izgaismo aizvien aktuālās problēmas nodokļu nomaksas, godīgas konkurences, darbu reģistrācijas un citos aspektos.       

Būvju kadastrālā uzmērīšana privātajam sektoram - ne ātrāk kā pēc 3 gadiem 

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Vita Narnicka kopsapulces semināra daļā uzstājās ar prezentāciju par VZD attīstības plāniem, definējot arī iestādes galveno misiju, kas noformulēta kā “stratēģiskais partneris viedai Latvijas teritorijas pārvaldībai.” “Kāpēc stratēģiskais partneris? Tāpēc, ka mēs krājam datus, uz kuriem balstoties, var pieņemt lēmumus, veidot plānus,” skaidroja V. Narnicka, minot piemēru ar situāciju, kad Covid-19 pandēmijas laikā valdībai vajadzējis ātri noskaidrot, kur un cik lielas platības Latvijā aizņem lielveikali, un VZD spējis stundas laikā sagādāt šo informāciju. Tāpat VZD mērķis esot panākt to, lai pie dienesta ir vienkārši vērsties, lai tā veiktās procedūras ir izskaidrojamas, dati būtu vienkārši izprotami un sasniedzami (tas gan nenozīmējot, ka dati būs pieejami “divu klikšķu attālumā”).

Dienests izvirzījis četras turpmākās darbības prioritātes. Pirmkārt, ikvienam ērti un saprotami, uz sabiedrības interesēm vērsti pakalpojumi, kas iekļautu atvērtos datus, pakalpojumu vienkāršošanu un digitālā klientu centra attīstību. Otrkārt, plānots ieviest viedu datu un procesu pārvaldību, reformējot būvju un zemes kadastrālās uzmērīšanas procesus, modernizējot kadastru un padarot pieejamu, kā arī veidojot pilnvērtīgāku ATIS datu bāzi (vienlaikus gan sargājot datus, kas svarīgi no valsts drošības viedokļa). Treškārt, VZD vēlas būt “uz risinājumu vērsts sadarbības partneris”, ar to saprotot gan sadarbību ar profesionālajām organizācijām, gan izvēršot korporatīvo klientu centra darbību (klientiem ar specifiskākām prasībām), gan arī ar VZD datiem līdzdarbojoties partneru produktu radīšanā; tāpat jau sākts darbs ar LIDAR datu apstrādi ar mākslīgā intelekta risinājumiem, kas jau ļāvis izdarīt interesantus atklājumus nelegālās būvniecības jomā (pat it kā mazapdzīvotā Jēkabpils bijušā rajona teritorijā atklātas ļoti daudz jaunuzbūvētas, kadastrā nereģistrētas ēkas). Visbeidzot, ceturtā VZD prioritāte ir dienesta darbinieku kolektīva atjaunināšana, veidojot VZD par motivējošu darba vidi - vietu, kur pamazām izaugt par ekspertu. Tas iekļaus sistemātiskas darbinieku apmācības, darba slodzes kontroli.

V. Narnicka atsevišķi izcēla būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa pilnveidi. Lai samazinātu šobrīd aktuālās rindas, dienestā tiek pieņemti jauni darbinieki, plānota algu reforma. Kā iespējams risinājums nākotnē varētu būt arī vismaz daļēja būvju kadastra datu ieguves dotēšana no valsts budžeta, kam gan vēl būs jāpanāk politisks atbalsts. Tāpat ir cerības uz jauno BKU noteikumu pieņemšanu, kas paredzētu vienkāršotu uzmērīšanu apvidū (I grupas būvēm tikai ārpusi, inženierbūves apvidū neuzmēra), kā arī izmaiņas Kadastra likumā un MK noteikumos, kas atvieglotu VZD darbu. Ilgākā termiņā plānota arī BKU procesa atdošana privātajam sektoram, taču pirms tam process esot jāreformē, mazinot birokrātiju, jo pašreizējo, smagnējo sistēmu nodot privātajam sektoram nebūšot “ne labi, ne saprātīgi”, sacīja VZD ģenerāldirektore. Viņa prognozēja, ka labākajā gadījumā ar šo uzdevumu varētu tikt galā tuvāko trīs gadu laikā.     

Nozares statistika un iespējamais “ēnu ekonomikas” īpatsvars

Jau otru gadu turpinājusies mērniecības sabiedrisko organizāciju sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ar mērķi mazināt ēnu ekonomiku nozarē. Kopsapulcē viesojās VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktore Inga Mukāne, kas prezentēja jaunākos dienesta secinājumus, kas gūti izanalizējot paša VID, kā arī VZD rīcībā esošos datus. Iespējams nodokļu nenomaksas risks konstatēts 89 uzņēmumiem, kas veido 41% no analizēto uzņēmumu kopskaita (215). Šāds skaits un īpatsvars ir krietni augstāks nekā iepriekšējā, pirms gada VID prezentētajā pētījumā, kad iespējamās nodokļu nemaksāšanas “radara zonā” bija nonākuši tikai 20 uzņēmumi no 245 (8%). Uz jautājumu, vai tas liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars mērniecības jomā strauji pieaug vai vienkārši mainījusies VID izmantotā atlases metodika, I. Mukāne atbildēja, ka ticamāks skaidrojums esot otrais. VID metodika, kas balstoties gan uz datiem, gan uz to interpretāciju, tiekot visu laiku pilnveidota, tai skaitā pēc komunikācijas ar uzņēmumiem, kas jau iepriekš tika atzīti par aizdomīgiem, un viņu skaidrojumu saņemšanas.

Minētajiem 89 uzņēmumiem tika konstatētas četras galvenās pazīmes, kas varētu liecināt par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas: sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, bet uzņēmumi nav reģistrējušies kā PVN maksātāji; deklarēta mazāka kopējā darījumu vērtība PVN deklarācijās un/vai neto apgrozījums uzņēmumu gada pārskatā; neatbilstošs darbinieku skaits sniegto pakalpojumu apjomam, kā arī aizdomīgi zemas darba algas.

I. Mukāne sacīja, ka minētajiem 89 uzņēmumiem nedraudot tūlītējas sankcijas, jo VID piemērošot "Konsultē vispirms” principu, aicinot uz iesniegto deklarāciju labošanu vai labprātīgu nodokļu nomaksu. Viņa gan nezināja teikt, kas pēc konsultēšanas principa piemērošanas noskaidrots un noticis ar pērn identificētajiem 20 aizdomīgajiem uzņēmumiem.

Nozares makroekonomiskie rādītāji liecina, ka līdz 2020. gadam (kopš 2018.) gan kopējais apgrozījums, gan peļņa samazinājusies (apgrozījums no 208 līdz 175 miljoniem, peļņa no 11,4 līdz 8,4 miljoniem eiro). Dati par 2021. gadu vēl nav apkopoti, taču provizorisks ieskats liecinot, ka nozarē varētu būt atsākusies izaugsme. To netieši apliecina arī nodokļu iekasējamības rādītājs, kas liecina, ka pērn nodokļu ieņēmumi nozarē palielinājušies līdz 16,8 miljoniem eiro (no 14,85 miljoniem eiro gadu iepriekš). Arī vidējais atalgojums nozarē aug - šogad jau līdz 36,6% (no 35,2% pērn un 33,4% aizpērn) palielinājies to mērniecības profesionāļu skaits, kas saņem vairāk nekā 1400 eiro mēnesī (bruto), vēl trešā daļa saņem no 780 līdz 1400 eiro mēnesī.  

Pēc VID prezentācijas uzstājās SIA Ģeodēzists valdes priekšsēdētājs Aigars Ansbergs, kurš bija sagatavojis apkopojumu no pieejamajiem VZD datiem par mērnieku izpildītajiem darbiem, VID datiem no komersantu iesniegtajiem gada pārskatiem un Firmas.lv pieejamās finanšu informācijas. Dati liecina, ka pērn 158 zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu iesniedzēji (komersanti un pašnodarbinātie) veikuši 10 241 pasūtījumu (17 046 zemes vienības un 1563 kamerālās zemes kadastrālās uzmērīšanas lietas). Starp zemes kadastrālās uzmērīšanas veicējiem līderpozīcijās atrodas SIA Latvijasmernieks.lv ar 1032 izpildītiem pasūtījumiem, sekojot SIA Metrum ar 1018, SIA Ametrs ar 381. ADTI jomā 2021. gadā 341 sertificēta persona izpildījusi gandrīz 40 000 darbus. Interesanti, ka pēdējo 6 gadu laikā strauji pieaudzis topogrāfisko plānu skaits - ja 2015. gadā to bija 11 331, tad pērn jau nedaudz virs 19 000. Izpildmērījumu plānu skaits audzis gandrīz divkārt - no 11 679 2015. gadā līdz 20 357 pērn (turklāt platību jomā pieaugums ir vairāk nekā seškārtīgs, sasniedzot 12 423 hektārus 2021. gadā). “Tas liecina, ka būvniecības process tiek sakārtots. Normatīvais regulējums būvniecības procesā, kur prasa topogrāfijas un izpildmērījumus, strādā. Mūsu jomā ir vairāk darba,” secina A. Ansbergs.

Kopumā mērniecības nozare raksturojama kā ļoti sadrumstalota, jo 20 vadošie mērniecības uzņēmumi izpilda tikai 36,1% mērniecības darbu. “Vairums mērniecības pasūtījumu ir maza apjoma, kurus var paveikt visi tirgus dalībnieki. Valda asa konkurence, ko var novērot arī pašvaldību iepirkumos, kur parasti piesakās pieci, seši un pat vairāk pretendenti,” konstatē A. Ansbergs.

Kopējā mērniecības darbu skaita ziņā (ZKU+ADTI) starp vadošajiem uzņēmumiem pērn bijis SIA Metrum (1989 darbi), SIA Latvijasmernieks.lv (1814 darbi) un SIA Vidzemes Mērnieks (1483 darbi). Ir bijuši daži darbinieki, kuru paraksts atrodams zem gandrīz tikpat liela darbu skaita kā vadošajiem uzņēmumiem. Visražīgākais bijis Igors Gavrilovs no LKS GEO - 1040 darbi jeb apmēram pieci darbi katrā darba dienā, Raitis Piļka no SIA Vinoko - 722 darbi, Juris Freimanis no SIA Galilejs - 675 darbi, u.c.

Interesanta ir arī statistika par zemākajām reģistrēto mērniecības darbu cenām. Četriem uzņēmumiem vidējā darba cena bijusi zem 150 eiro, vēl 16 - robežās no 151 līdz 200 eiro.  

LKĢA valdes priekšsēdētāja amatu saglabā Mārtiņš Rutkovskis

LKĢA kopsapulcē tika arī parakstīta sadarbības vienošanās starp LKĢA un Latvijas Mērnieku biedrību, ievērojot, ka LKĢA pārstāv mērniecības nozarē strādājošos komersantus, savukārt LMB pārstāv mērniecības nozares speciālistus, sertificētās personas un nozarē strādājošos darbiniekus un paredzot, ka abu pušu kopīgais mērķis ir mērniecības nozares attīstība, ilgtspējība, godīgums un profesionalitāte. Tas sevī ietver:

1) Veidot atklātu sadarbību starp abām organizācijām, paaugstinot to līdzdalības efektivitāti nozares politikas plānošanas un realizācijas procesā;

2) Kopīgi sekmēt mērniecības profesiju prestiža paaugstināšanu;

3) Paust kopīgu un saskaņotu viedokli publiskajā telpā tiktāl, kamēr LKĢA aktivitātes un viedoklis nav pretrunā ar LMB pārstāvēto biedru interesēm un LMB aktivitātes un viedoklis nav pretrunā ar LKĢA pārstāvēto uzņēmumu interesēm;

4) Veicināt, lai visas sertificētās personas kļūtu par LMB biedriem un mērniecības uzņēmumi kļūtu par LKĢA biedriem;

5) Līdzdarboties nozares izglītības un profesionālās pilnveides procesā.  

Tāpat sapulcē notika LKĢA valdes vēlēšanas, kuru rezultātā tika ievēlēta jauna LKĢA valde: Mārtiņš Rutkovskis, Juris Vītols, Aigars Ansbergs, Una Krutova, Māris Ruģelis, Jānis Mažrims un Armands Celms. Par LKĢA valdes priekšsēdētāju atkārtoti un vienbalsīgi tika ievēlēts Mārtiņš Rutkovskis.    

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Комментарии:
 
Jānis Viedais
21.09.2022
19:18
Jāņa evaņģēlijs: Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu! ...bet met, nu fui! Ej un negrēko vairs!
 
111
21.09.2022
23:11
Ilgākā termiņā plānota arī BKU procesa atdošana privātajam sektoram, taču pirms tam process esot jāreformē, mazinot birokrātiju, jo pašreizējo, smagnējo sistēmu nodot privātajam sektoram nebūšot “ne labi, ne saprātīgi”, sacīja VZD ģenerāldirektore. Viņa prognozēja, ka labākajā gadījumā ar šo uzdevumu varētu tikt galā tuvāko trīs gadu laikā.
V. Narnicka atsevišķi izcēla būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa pilnveidi. Lai samazinātu šobrīd aktuālās rindas, dienestā tiek pieņemti jauni darbinieki, plānota algu reforma.
- Šis ir labs!!! Visiem skaidrs vēstījums – mērnieciņi, jūs ir pa stulbu šim darbam! Tā kā stāviet pie ratiem! Kas ir radījis šo “smagnējo sistēmu”? 3, 5 varbūt 10 gadi vai nekad?
Tas nekas, ka rindas uz inventarizāciju ir 6 – 7 mēneši!

Iespējams nodokļu nenomaksas risks konstatēts 89 uzņēmumiem, kas veido 41% no analizēto uzņēmumu kopskaita (215). - Bija Covids, ierēdņi un citiem budžetniekiem parādījās lieka nauda... un viņi visi kā pionieri prasa rēķinu par pakalpojumiem.

mērniecības profesionāļu skaits, kas saņem vairāk nekā 1400 eiro mēnesī (bruto), vēl trešā daļa saņem no 780 līdz 1400 eiro mēnesī.
LKĢA, LMB un nozarē strādājošie! Jums šis ir pieņemami? Painteresējaties, kādas algas ir skandināvijas mērniekiem? Tur tikai izbraukums uz objektu ir 400 + pvn! Vismaz 1/2 sasniedzam no viņu cipariem.

Ansbergs? SIA Metrum datos ir ieskaitīti visi meitasuzņēmumi arī?
Var būt var tā kā Šurikā? Ielieciet pilnu sarakstu ar visiem uzņēmumiem, darbiem un vidējām cenām?

Mažrims varētu paskaidrot kādēļ ir gan LKĢA, gan LMB valdēs?

Valda asa konkurence – Vajag sākt cienīt savu darbu un prasīt adekvātu ciparu par to!
Kad pazvani uz lēto topogrāfu pilsētu un prasi kādēļ tādi cipari, otrā pusē ir klusums...
Arhitekts par paskaidrojuma rakstu privātajam ņem no 400+pvn, industriālām būvēm no 1500 + pvn. Viņam pat no kabineta nav jābrauc ārā.. Būvinženieris par vienkāršu atzinumu, kur nesošajā sienā jāuztaisa iebrauktuve paņem 800+pvn... Advokāts no 90 eiro/h..
Zobārsts...u.t.t.
Ar to atbildību, kas ir ZKU vispār nav saprotamas tirgus cenas? Vai jūs cerat, ka 10 gados nepieķers?
Rutkovski! Vid nebūs visam panaceja! Sākam ar sūdabrāļiem un izmetam no tirgus ārā! Kādēļ ar viņiem auklējās? Kam tas ir izdevīgi?
jauna LKĢA valde: Mārtiņš Rutkovskis, Juris Vītols, Aigars Ansbergs, Una Krutova, Māris Ruģelis, Jānis Mažrims un Armands Celms. - man testa jautājums tiem pašiem tikai citā kulītē: Kādēļ skaņojot ADTI Gaso prasa norādīt gāzesvada garumu? Ja MK 281 72. punkts nosaka: Inženierkomunikāciju turētājs saskaņo inženierkomunikācijas raksturojošo informāciju un esību topogrāfiskajā plānā, parakstot papīra izdruku vai saskaņojot elektroniski.
LKĢA, LMB un nozarē strādājošie Jums jāsaprot, ka sertificētā persona ir galvenā!
Ja sertificētā persona prasa, tad komunkāciju turētājiem, datu izsniedzējiem un reģistrētājiem ir pienākums izpildīt (atbilstoši MK)!
Par LKĢA valdes priekšsēdētāju atkārtoti un vienbalsīgi tika ievēlēts Mārtiņš Rutkovskis - tad jau labi pastrādāts. Kā vērtē savu līdzšinējo darbību?
Kā nozari, kas 30 gadus ir dzīta purvā, labosim? Te nederēs vispārīgi saukļi!
 
Andrejs Ve
22.09.2022
08:32
111 man Jums/Tev ir piedāvājums, taisām interviju? :)
 
111
22.09.2022
10:07
Es gan būtu par plašāku diskusiju ar LKĢA, LMB vadību, bet sākumā rakstisku interviju var būt varētu. Vēl vajadzētu aptauju starp mērniecībā strādājošiem, kā vērtē nozari?
 
Andrejs Ve
22.09.2022
16:32
Jautājums ir skaidrs. Sāksim ar aptauju starp mērniecības nozares pārstāvjiem. ;)
 
22.09.2022
20:31
Labs vakars!
Par interviju - viennozīmīgi esu par to. Es pat rosinu (Andrejs arī augstāk minēja) to kā vairāku interviju ķēdi.
Par visiem skaitļiem - LKGA vel strādā pie datu apkopošanas, jo tas ir ekselis ar 20000 ierakstiem. Bet viens ir skaidrs - musu nozarei ir jāaug un jāsakārtojās.
Lūdzam iesaistīties un piedalīties šai procesā caur LKGA vai LMB, un nekādā gadijumā negribu redzēt atrunas ka tam nav laika. Tas ir brīvprātīgs pasākums un atņem sasodīti daudz laika. Savukārt visu nozari vilkt pāris cilvēkiem nav saprātīgi un nav ilgspējīgi. Iesaistieties!!
p.s.
Savu darbu novērtēju 10 baļļu skalā ar 6.5. Paldies biedriem par vienbalsīgu un augstāku vērtējumu. Bet varam vairāk un ar mūsu biedru un iesaisti to arī panāksim.
Iesūtiet jautājumus (ne vispārinātus bet tiešus) uz lkga@lkga.lv un būs intervija kolīdz būs pietiekams skaits saprātīgu jautājumu.
 
24.09.2022
16:04
Kādēļ šāda sanāksme ar uzaicinātajiem viesiem (kuri skar visu nozari!!), tika rīkota savā nodabā LKGA ietvaros?? LKGA satāvā ir gandrīz tikai lielie uzņēmumi. Pēc fakta organizācijas darbības virzienu nosaka šo uzņēmumu vadība (t.i. viens cilvēks no organizācijas). Kur ir ziņas par šo pasākumu LMB informācijas telpā? Kur palicis LMB un LKGA sadarbības memorands(?)?
 
Hahaha
26.09.2022
16:40
Igors Gavrilovs no LKS GEO - 1040 darbi jeb apmēram pieci darbi katrā darba dienā, Raitis Piļka no SIA Vinoko - 722 darbi, Juris Freimanis no SIA Galilejs - 675 darbi.

Pasakiet, kā šo var dabūt gatavu?
 
Igaroks
26.09.2022
17:49
Veči, tas ir labi organizēts komandas darbs.
 
DD:)
28.09.2022
17:33
4) Veicināt, lai visas sertificētās personas kļūtu par LMB biedriem un mērniecības uzņēmumi kļūtu par LKĢA biedriem;

Šis labs! Legāls veidz kā paaugstinat sertificēšanās kursu cenu un vēl dabūt klāt biedra naudu. Ar pamatojumu, ....LMB biedriem 50% atlaide.
 
taka
28.09.2022
19:06
tak nestājies tai biedrībā, izroc pļavā bedri un tur dzīvo un kad rūc vēders kautko ātri pamēri ss.lv klientiem un vel ar lapsām un zaķiem taisi savus kursus - par brīvu!!! nepārdodies tiem tur, nepārdodies..
 
Par info no VZD!
29.09.2022
14:54
VZD portālā izsniedz: "Kadastra informācija zemes kadastrālajai
uzmērīšanai." Jautājums: Kuros MK noteikumos ir noteikts, ka VZD šāds (tieši ar šādu nosaukumu un saturu) DOKUMENTS jāizsniedz? Vai to var uzskatīt par DOKUMENTU. Paldies.
 
MEKLĒJU STRĀDNIEKU VIENKĀRŠIEM DARBIEM. TEL. 28870001
29.09.2022
15:30
https://www.youtube.com/watch?v=FpjafgeADdc
 
111
30.09.2022
08:27
Igarok! Tā ir darba un mērnieka ētikas neievērošana un sava darba necienīšana! Ja gribās būt par strdnieku, augstāk ir tel!
Новый комментарий:
Имя: 
Погода
Arrow_left 2022. год октябрь Arrow_right
262728293012
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
Today 2022. год 1. октябрь
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.