Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Liberālā profesija mērnieks 16.09.2022

Sviitra

Mērnieks ir profesija, kam darbs būs vienmēr. To apliecina arī fakts, ka, ienākot jaunām tehnoloģijām, nozare attīstās arvien straujāk.

Mūsdienu mērniecība piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, kas saistīti ar augstas precizitātes un ticamības datu iegūšanu, apstrādi un pārvaldīšanu. Mērniecība ietver ģeodēziju, topogrāfiju, kartogrāfiju, kadastrālo uzmērīšanu un lāzerskenēšanu. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai datu ieguve kļūst ne tikai precīzāka, bet arī daudzveidīgāka un ātrāka.

Daudzi mērniecības sniegto pakalpojumu rezultātā iegūtie dati papildina nozīmīgus valsts reģistrus, piemēram uzmērītās robežas nonāk  Valsts Zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Savukārt topogrāfiskie un izpildmērījumu plāni ir augstas detalizācijas topogrāfiskās informācija (ADTI), kur datu bāzes turētāji ir pašvaldības, kas vai nu pašas uztur datus vai deleģē uzturēšanas funkciju kādam privātam datu uzturētājam, kas specializējas augstas detalizācijas informācijas izveidošanā, uzturēšanā un aktualizēšanā. “Mērnieks savus iegūtos datus iesniedz datu centram, kur tiek veikta datu pārbaude un tālāk dati nonāk VZD un valsts pārvaldē. Datus pēc tam izmanto atbilstoši vajadzībai gan fiziskas, gan juridiskas personas,” struktūru raksturo Mārtiņš Rutkovskis, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas vadītājs, SIA Geodevelopment valdes priekšsēdētājs.

Mērniecība iedalāma divās lielās jomās: viss, kas saistīts ar būvniecību – topogrāfija, dažādi izpildmērījumi un citi pakalpojumi. Uz šo jomu attiecināmas arī tehnoloģiju iespējas, piemēram, precīza datu ieguve ar lāzeriem, skanēšana (vēsturisko būvju saglabāšana, digitālā “dvīņa” izveide), datu ievākšana ar droniem. Otra joma – “klasiskā” mērniecība, kas saistīta ar īpašumu robežām, kad nepieciešams pārbaudīt robežas, sadalīt vai apvienot īpašumus.

Profesionalitāti garantē sertifikāts

Jebkurā gadījumā mērniecības speciālista profesionalitāti un darba rezultātu garantē sertifikāts. “Mērniekam ar savu sertifikātu ir jāgarantē, ka viņa paveiktais darbs izdarīts ar atbilstošu tehnoloģiju, ar atbilstošu metodiku atbilstošā precizitātes klasē un atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam ietvaram,” uzsver Aigars Ansbergs, Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes loceklis un SIA Ģeodēzists vadītājs.

Latvijā mērnieku sertifikācijas institūcijas ir Latvijas Mērnieku biedrība un vēl viens privāts sertifikācijas centrs. Tiesa, bijusī Latvijas Mērnieku biedrības vadītāja, tagad Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas valdes locekle un SIA Mērniecības datu centrs vadītāja Una Krutova atzīst, ka perspektīvā tomēr nepieciešama viena atbildīgā sertificēšanas organizācija, vieni noteikumi un vienota sapratne par sertifikācijas procesu.

“Mērnieks ir tāds vispārināts jēdziens, kas ietver vairāku mērniecības darbu apakšveidus – kadastrālo uzmērīšanu, ģeodēziju un topogrāfiju. No juridiskā viedokļa tiek izsniegts kadastrālās uzmērīšanas sertifikāts, zemes ierīkošanas sertifikāts un ģeodēzisko darbu sertifikāts,” skaidro U.Krutova. Ar ģeodēzisko darbu sertifikātu var veikt topogrāfiskās uzmērīšanas darbus, var veikt izpildmērījumus, veikt ģeodēziskā atbalsttīkla mērījumus, ģeodēziskos darbus būvniecībā – nospraust būves, mērīt būvju deformācijas – tas viss ietilpst zem viena sertifikāta, lai arī veikto funkciju nosaukumi atšķiras. Topogrāfs ne tikai iegūst augstas detalizācijas datu informāciju, bet sertifikāts apliecina, ka viņam ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija arī citiem pienākumiem, piemēram, lāzerskenēšanai. “Īsāk sakot, atkarībā no darba uzdevuma sertificētais speciālists izvēlas atbilstošos instrumentus – dronu vai lāzerskaneri vai parasto GPS vai ko citu un pilda noteikto uzdevumu,” piebilst A.Ansbergs.

Jāatzīmē, ka pēc augstskolas diploma iegūšanas sertifikātu var iegūt vien pēc diviem gadiem, kas pavadīti strādājot sertificēta mērnieka uzraudzībā un pilnveidojot pieredzi.

Rūpēties par nozares caurspīdīgumu

Latvijā darbojas divas ar mērniecību saistītas profesionālās organizācijas – Latvijas Mērnieku biedrība (LMB) un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija (LKĢA). LMB apvieno gandrīz 200 personas, kas savā profesionālajā darbībā ir saistītas ar ģeodēziskiem, zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības un kartogrāfiskiem darbiem. LMB galvenie darbības virzieni ir nozares attīstība un popularizēšana, tās tehniskās un zinātniskās attīstības veicināšana, ģeodēzistu un mērnieku profesionālo interešu aizstāvība, speciālistu sertificēšana un izglītības veicināšana.

LKĢA ir mērniecības nozarē strādājošo uzņēmumu apvienība, kuras darbības mērķis ir veicināt mērniecības darba vides sakārtošanu un attīstīt nozari, nodrošinot mērniecības profesionāļu, valsts un pašvaldības iestāžu un klientu veiksmīgu un efektīvu sadarbību. Viena no pašreizējām LKĢA aktualitātēm ir veicināt mērniecības nozares caurspīdīgumu saistībā ar nodokļu aspektu, tāpēc pērn noslēgts sadarbības memorands ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). “Mēs vēlamies padarīt mērniecību par godprātīgu un uzticamu nozari. Aptuveni 75 – 85% no visiem mērniecības darbiem tiek reģistrēti VZD un iekļaujas valsts reģistros. Sadarbībā ar VID mēs varam noskaidrot, vai nozarē nedarbojas kādi pelēkie uzņēmumi, vai datu apjoms, kas tiek nodots VZD ir korekts un vai tam pretī ir nodokļu nomaksa atbilstoši iesaistīto darbinieku resursam. Mērķis ir vienādi noteikumi visiem un vienlīdzīga konkurence tirgū,” uzsver M. Rutkovskis.

Jāveicina profesijas prestižs

Otrs abu organizāciju kopīgais mērķis ir mērnieka profesija prestiža vairošana. Pārstāvji atzīst, ka mūsdienu mērnieks ir “kaut kas pa vidu starp labu IT speciālistu un augstas kvalifikācijas ģeodēzistu”. Aptuveni 70% no visiem mērnieka pienākumiem ir darbs pie datora – datu apstrāde, pārbaude, izveidošana noteiktos formātos, kas prasa daudzpusīgas zināšanas. Līdz šim LKĢA un LMB ir izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), kur Vides un būvzinātņu fakultātē apgūstama programma Zemes ierīcība un mērniecība, nesen akreditēta programma Ģeoinformātika un tālizpēte un Rīgas Tehnisko Universitāti (RTU), kur mērnieka specialitāti var apgūt Ģeomātikas studiju programmās.

M.Rutkovskis stāsta, ka abas mērniekus pārstāvošās organizācijas aktīvi nodarbojas ar profesiju standartu atjaunošanu un jaunu izstrādi, lai mērnieka profesijas griesti nebūtu būvinženieris, kā tas ir pēc šobrīd spēkā esošā profesiju klasifikatora. “Tas būtu  ģeotelpiskās informācijas inženieris, mērniecības inženieris, ģeomātikas inženieris vai tamlīdzīgi. Mēs nodarbojamies ar pasūtījumu veikšanu augstskolām, lai saprastu, kādus speciālistus vēlamies nākotnē, jo uzņēmēju vēlmes ir augstas,” viņš spriež.

Savukārt, runājot par profesijas prestižu, U.Krutova aicina paraudzīties uz Rietumeiropu: “Daudzviet Eiropā mērniecība pieder pie tā dēvētajām liberālajām profesijām – kā notārs, ārsts, advokāts, kas ir sava aroda augsta līmeņa speciālisti. Sertificēts mērnieks Rietumeiropā ir nopietna, cienījama, dažkārt paaudžu paaudzēs mantojama profesija. Mērnieks nereti ir vienīgā persona, kam ir tiesības noteikt nekustamo īpašumu tādā līmenī, lai tas kļūtu par tiesiski saistošu. Mēs arī vēlētos vairot un popularizēt šo cienījamo, uz tradīcijām balstīto profesiju, kas saistīta ar smalku inženieriju, precīzu datu apstrādi, ģeotelpiskiem risinājumiem. Un no otras puses – tā ir dinamika, tehnoloģijas, ātru lēmumu pieņemšana, kas nāk kopā ar digitālo laikmetu. Tā ir augsta profesionalitāte kopā ar uzticamību un pieredzi,” uzskata U.Krutova.

LKĢA arī strādā pie tā, lai mērniecības pakalpojumus sniegtu mērniecības uzņēmumi. M.Rutkovskis skaidro, ka pašreizējā likumdošana ļauj jebkuras darbības jomas uzņēmumam pieņemt darbā sertificētu mērnieku un līdz ar to sniegt mērniecības pakalpojumus. “Ar šo specifisko pakalpojumu sniegšanu jānodarbojas specifiskam šāda tipa uzņēmumam, jo kvalitātes un atbildības kritēriji ir ļoti augsti. Piemēram, Rietumeiropā arī uzņēmuma īpašniekiem vai valdes locekļiem jābūt sertificētiem mērniekiem,” strikts ir LKĢA vadītājs.

Klātesoši visos būvniecības procesos

Būvniecība ir joma, kur mērniecības speciālistu klātbūtne nepieciešama visos projekta norises posmos. “Mēs sevi redzam kā palīgus jebkurā būvniecības procesā, kur būvnieks prasa mērniecības komponenti. Mēs esam klāt sākot no vietas izpētes, no topogrāfijas, uz kuras pamata tiek veikts būvprojekts. Topogrāfija šajā etapā atkarībā no pasūtījuma var būt gan kā klasiska mērniecība, gan ar ļoti smalku inženierizpēti, kur dati iegūti, piemēram, ar zemes ģeoradariem vai tālizpētes metodēm, kas ir efektīvas, lai iegūtu datus lieliem objektiem. Būvlaukumā mērnieks precīzi sprauž asis, nosaka koordinātas, veic izpildmērījumus, monitorē deformācijas un veic citus darbus, kur nepieciešama garantēta, augsta precizitāte. Tagad būvlaukumā bieži pietiek ar vienu mērnieku divu vietā, jo talkā nāk jaunāko tehnoloģiju roboti. Plus būvniecības gaitā var būt specifiski uzdevumi saistībā ar BIM, kad BIM modelis tiek pārbaudīts pret izbūvēto. Arī pie nodošanas ekspluatācijā notiek visa uzbūvētā uzmērīšana un ar to viss nebeidzas, arī pie apsaimniekošanas, iespējams, nepieciešams dokumentēt kādas izmaiņas.” uzskaita A.Ansbergs.

Arī datu apkopošanas ziņā notiek attālināšanās no papīra izdrukām un pdf formāta. Rezultāti tiek veidoti 3D modeļu vai punktu mākoņa veidā, jau parādās arī 4D formāts. Tiesa, valsts reģistros vēl ir plakanais divdimensiju formāts, mērniecības pārstāvji cer, ka ar laiku arī tas mainīsies, jo jauno tehnoloģiju izmantojums kļūst arvien plašāks.

“Mērniecība ir nozare, kur tiek radīti precīzi dati. Mēs varam iedot datus virs zemes, zem zemes, zem ūdens. Mums vajag IT speciālistus ar sapratni par ģeotelpisko piesaisti un nākamie gadi būs izaicinājums sameklēt šādus cilvēkus,” vienisprātis ar kolēģiem ir M.Rutkovskis. 

Antra Veļķere, Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācija

 

Komentāri:
 
Andrejs Ve
16.09.2022
08:39
Paldies par rakstu! Mērniecības nozare bija un būs arī nākotnē!
 
111
16.09.2022
09:22
Tas raksts ir pamatskolas referātā līmenī, kam nav nekāda sakara ar realitāti.
 
16.09.2022
15:16
Es gribētu, lai kāds paskaidro, kā šī atgriešanās 20gadus senā pagātnē ar licencētiem uzņēmumiem uzlabos mērniecības datu kvalitāti(vai varbūt ierobežos konkurenci?),citāts:"LKĢA arī strādā pie tā, lai mērniecības pakalpojumus sniegtu mērniecības uzņēmumi". Ir pareiza kārtība, kad kvalitāti un atbildību uzņemas sertificētā persona, nevis uzņēmums, kurā varbūt problēmas brīdī vairs tas sertificētais nestrādā. Tad ko, aprošināšanu sertificētajiem atceļam, un par sadarīto atbild valdes locekļi ar savu īpašumu?
 
streiks
16.09.2022
16:30
skolotāji streiko, bet tajā pašā laikā bērniem neiemāca, ka nakotnē būs godīgi jānomaksā nodokļi un jābūt precīzam visās jomās.
Kad mērnieku streiks briest?
 
16.09.2022
19:08
Lauri, tu esi ko pārpratis. LKGA vienmēr ir bijis par sertificētu jomu. Papildus LKGA ir par Mērniecības jomā strādājošo uzņēmumu regulējumu, it īpaši caurspīdiguma un godīgas komercdarbības jomā!
 
111
18.09.2022
22:59
Mērnieks Latvijā ir studentu un vecu onkuļu profesija. 2006. - 2008. gada krīzē darba nebija! Daudzi nomainīja profesiju vai amatu.
Mūsdienu mērniecība piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, kas saistīti ar augstas precizitātes un ticamības datu iegūšanu – bet nav obligāta? Datiem jābūt precīziem un pārbaudāmiem pēc noklusējuma.
Valsts Zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. - Šeit būtu jāskaidro par “precīzo” kadastra karti sabiedrībai! Kurai ir tikai informatīvs raksturs.
“Mērnieks savus iegūtos datus iesniedz datu centram, kur tiek veikta datu pārbaude – Nepatiess apgalvojums, tiek pārbaudīti tikai komati un tiek reģistrēti arī acīmredzami nekorekti dati. Sertificētu personu pārbauda nesertificēta?
Kādēļ būvju kadastrālā uzmērīšana nav mērnieka dienas kārtībā?
“Mērniekam ar savu sertifikātu ir jāgarantē, ka viņa paveiktais darbs izdarīts ar atbilstošu tehnoloģiju, ar atbilstošu metodiku atbilstošā precizitātes klasē un atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam ietvaram,” - Kas tā par vēlējuma formu? Tad garantē vai nē?
Latvijā mērnieku sertifikācijas institūcijas ir Latvijas Mērnieku biedrība un vēl viens privāts sertifikācijas centrs – Kādēļ nav atreferēts šis privātais centrs?
Una Krutova atzīst, ka perspektīvā tomēr nepieciešama viena atbildīgā sertificēšanas organizācija, vieni noteikumi un vienota sapratne par sertifikācijas procesu. - Pamatojums?
Ja viens, tad nesaistīts ar LMB. Savādāk visi vēži vienā kulē. LMB ir iespēja atteikties no sertificēšanas un jautājums sakārtots.
No juridiskā viedokļa tiek izsniegts kadastrālās uzmērīšanas sertifikāts, zemes ierīkošanas sertifikāts un ģeodēzisko darbu sertifikāts,” - šī ir problēma! Kaut vai ar “mērnieka maizi” - nelegāli izspraužot robežpunktus, neņemot vērā vietējā tīkla nobīdi.
LMB galvenie darbības virzieni ir nozares attīstība un popularizēšana, tās tehniskās un zinātniskās attīstības veicināšana, ģeodēzistu un mērnieku profesionālo interešu aizstāvība, speciālistu sertificēšana un izglītības veicināšana. - Kas 30 gadu laikā ir izdarīts?
LKĢA ir mērniecības nozarē strādājošo uzņēmumu apvienība, kuras darbības mērķis ir veicināt mērniecības darba vides sakārtošanu un attīstīt nozari, nodrošinot mērniecības profesionāļu, valsts un pašvaldības iestāžu un klientu veiksmīgu un efektīvu sadarbību. - Tas pats jautājums?
Aptuveni 75 – 85% no visiem mērniecības darbiem tiek reģistrēti VZD – Tā ir korekta aptuvena statistika? Vai lielākā darbu daļa netiek reģistrēta datu centros?
Mērķis ir vienādi noteikumi visiem un vienlīdzīga konkurence tirgū,” uzsver M. Rutkovskis.
- tas ir kā Ģeodēzists (LKĢA biedrs), Metrum un droši vien citi reģistrē mazkapitāla sia, kuri nav pvn maksātāji. Tā ir vienlīdzīga konkurence tirgū?
30 gadi pagājuši un tagad sāksim veicināt profesijas prestižu? Ko Jūs - abas organizācijas, visādi Ceo, ģenerāļi un uzņēmumi, kas ir tirgū no 90tajiem - līdz šim esat darījuši lietas labā? Tas, ka mērniecība ir iestigusi purvā, ir tieša jūsu atbildība!
Pārstāvji atzīst, ka mūsdienu mērnieks ir “kaut kas pa vidu starp labu IT speciālistu un augstas kvalifikācijas ģeodēzistu” - Es teiktu lāpstas operātora līmenī. Visu nosaka atalgojuma līmenis (tagad zemāks nozarē kā vidējais) un cieņa sabiedrībā.
LLU vai LBTU? Jūs jau neesat aktuāli.
Kādēļ ir aizmirsta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte - LKĢA biedrs?
“Daudzviet Eiropā mērniecība pieder pie tā dēvētajām liberālajām profesijām – kā notārs, ārsts, advokāts, kas ir sava aroda augsta līmeņa speciālisti – Tikai tā un nekā savādāk!
Mēs arī vēlētos vairot un popularizēt šo cienījamo, uz tradīcijām balstīto profesiju – Kas traucē to darīt?
LKĢA arī strādā pie tā, lai mērniecības pakalpojumus sniegtu mērniecības uzņēmumi.-
Tad instrumentu un programmu tirgotājiem būtu jāļauj savus produktus pārdot tikai sertificētām personām!
Būtu interesanti redzēt, kā dažs labs valdes loceklis ietu mērīt, ja to nav darījuši gadus 20 un, iespējams, tikai paraksta nesertificēto darbinieku (vai viņš pats) darbus.
Ar būvniekiem paliek labāk, ir lielāka izpratne par mērnieka varēšanu. Jautājums – mums visos būvobjektos atbalsttīkls sastāv no markām vai ir sākts likt arī prizmas? Un tas ir saistībā ar robotiem, kuri tirgū jau ir +-10 gadus.
Ar punktu mākoņiem viss ir skaisti, bet šeit liela problēma ir cilvēciskais faktors.
Ja nepiekrītat un uzskatāt, ka esošie spēles noteikumi ir optimāli – gaidu darba piedāvājumu ar min 3000 neto (9-18)! Tas atbilst ārsta- rezidenta, IT programmētāja - iesācēja u.t.t. atalgojumam.
 
ttt
19.09.2022
15:11
111 tu esi idiots
 
111
19.09.2022
15:24
to ttt - pafiltrē ko runā!
 
to 111
19.09.2022
15:41
Nāc un dari !!
Ko ņaudi
 
111
19.09.2022
15:58
Es daru - strādāju, bet neesmu apmierināts er esošo situāciju. Man ir tiesības izteikt viedokli politikas veidotājiem. Viņi ir izvēlējušies šo platformu komunikācijai ar mērnieku sabiedrību. Labprāt dzirdētu kādus argumentus.
 
"viss ir labi...."
20.09.2022
08:58
Liberālā profesija mērnieks.
M.Rutkovskis piekrīt ka: “Mērniecība ir nozare, kur tiek radīti precīzi dati. Mēs varam iedot datus virs zemes, zem zemes, zem ūdens. Mums vajag IT speciālistus ar sapratni par ģeotelpisko piesaisti un nākamie gadi būs izaicinājums sameklēt šādus cilvēkus”.
 
viss mainīsies, lūdzu:
20.09.2022
09:01
Ir parakstīts sadarbības memorands starp LMB un LKĢA, kas paredz veidot atklātu sadarbību starp abām organizācijām, sasniedzot izvirzītos mērķus.
 
ar Memorandu
20.09.2022
09:07
tiks sasniegti - izvirzītie mērķi. Iepriekš, izvirzītie mērķi, tika sasniegti "sliktāk" tagad, būs citādi.
Starp citu, vakar, satiku citu mērnieku Rīgas centrāltirgus zivju paviljonā reņģu rindā, un Mēs "dabūjām" pa labu cenu, iesaku ierasties pēc 16.00, ir atlaides.
 
2222
20.09.2022
09:21
Lmb un lkga ir tik liberālas, ka var darīt ko grib.... Tikai cik ilgi? Un ko tad šīs liberālās organizācijas tik labu pēdējo 10 gadu laikā šajā liberālajā profesijā nozīmīgu ir attīstījušas, neskaitot savu biznesu un neskaitāmu memorandu parakstīšanu?
Sāk jau izskatīties visai nelāgi...
 
Par aizklātu sadarbību!
20.09.2022
09:30
Es, kā biedrs, balsoju par AIZKLĀTU SADARBĪBU, gribēju saglabāt "veco" sistēmu, tagad, laikam, ir abi jauni PREZIDENTI un abi "aizklātu sadarbību" neatbalsta, slikti ..... !!!
 
VZD viss ir citādi ...!
20.09.2022
09:43
VZD ir labāk, tur visu laiku maina PREZIDENTU, bet darbu reģistrācijas/aktualizācijas process nemainās, DATI ir APTUVENI, INFORMATĪVI, kā arī visi VZD izsniegtie dokumenti mērniekiem "APTUVENI", "INFORMATĪVI", "NE DOKUMENTI" un vēl nav izdomāts, kā dokumentu var parakstīt, jo neparakstīts izskatās labāks "dokuments" - bez atbildības ...., VZD vispār nav darbinieku, viss notiek bez UZVĀRDA vai VĀRDA, līdz ar to, nevar atrast, kas kaut ko dara vai atbild .... VZD pat nezina, par ko būtu JĀATBILD, jo Valts pārvaldē "tas nav moderni par kaut ko atbildēt" un kā var atbildēt, ja NEGRIBAS. Parezi Mārtiņš saka, jāatbild ne tikai MĒRNIEKAM, bet arī JURIDISKAI personai. Tātad, lai VZD zina, ka viss ir ar GARANTIJU. Tā teikt, VZD "kā grib un laiž pa aptuveno", bet Mēs visi ar "DUBULTO GARANTIJU"!!! Kādu laiku varam turpināt "stulbināt" sabiedrību .....!
 
Cik ilgi "stulbināt"!!!
20.09.2022
10:02
"Stulbināt" - tik cik atļauj "biedri! Memorands, DUBULTĀ GARANTIJA, "citi paziņojumi" - tās ir veco VADOŅU "stulbināšanas" metodes, jo viņi atsēdējuši nezina, ko vēl darīt, jārada kaut kas...., kurā 100% piedalās Lmb un lkga biedri, Pasīvi piedalāmies visi Mēs - mērnieku cunftes "brāļi"! Traģiski, citi klusē, citi nesaprot, citi negriba šos "sūdus" jaukt, "111" mēģina domāt un saprast vai ir viens pats, Sanita arī, bet viņai "apgrieza spārnus", nolaida uz zemes, ar pārrunām sakārtoja galvu...., ... skumji! Žēl, ka VADOŅI nav mūžīgi, citādi LAIMĪGI būtu arī mūsu bērni .... !!!
 
cipars ripo
20.09.2022
11:16
viens kronis visam ir ADTI datu uzturētāji ar visām tām apakšhēmām
 
Kroņa kronis
20.09.2022
13:02
Vēlviens kronis uz kroņa ir apbalvojumu piešķirša pašiem sev! Vai nav forši..
 
beidziet tak
20.09.2022
13:02
tak beidziet cepties bezjēdzīgi - tas ir - bļaustaties cik vien tīk jēgas tam nebūs nekad (tāda tā mūsu valstiņa )
 
Ah,
20.09.2022
13:23
Ah, kādam jau nepatīk..
 
mermernieks
20.09.2022
15:43
Kurš gan cits, ja ne paši nozari savedīsim kārtībā. Tas darāms tikai caur sabiedrīskajām organizācijām un tikai ieguldot lielu darbu. respektēsim tos kas dara un iesaistīsimies paši. Nevis murmulēsim zem deguna.
 
Smiekls
20.09.2022
16:37
Vai tad sabiedr.org. grib kaut ko sakārtot? Izskatās pretēji! Ja jau tiešām kaut ko gribētu, tad nečīkstētu kā tādi nespējnieki... nāciet citi un kārtojiet! Vai nav smieklīgi no org.puses? Aptuveni, mēs neko nedarīsim, nāciet citi un dariet!
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2022. gada septembris Arrow_right
P O T C P S S
2930311234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293012
Šodiena 2022. gada 27. septembris

Vārda diena:

Ilgonis, Ādolfs
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.