Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Kā labāk sagatavoties pārejai uz jauno koordinātu sistēmu LKS-20? 31.08.2022

Sviitra

 Viens no potenciāli būtiskākajiem tuvāko gadu procesiem ģeotelpiskās informācijas jomā ir Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) iecerētā koordinātu sistēmas transformācija, pārejot no līdz šim izmantotās LKS-92 uz jauno, precizēto LKS-20. Šim tematam augusta beigās bija veltīts Latvijas ĢIS biedrības organizēts vebinārs, kurā nozares lietpratēji apmainījās ar informāciju un viedokļiem par to, kā pāreja būtu veicama iespējami sekmīgāk.   

Vebināra ievadā LĢIA direktora vietnieks ģeoinformācijas jautājumos Valdis Bērziņš informēja par jaunās augstumu sistēmas ieviešanas nepieciešamību un līdzšinējo rīcību.

Latvijā šobrīd spēkā esošā augstumu sistēma LKS-92 ir spēkā jau 30 gadus, tās četru izejas punktu koordinātu precizitāte vairs neesot pietiekama mūsdienu prasībām (turklāt tās izveidošanas laikā pastāvēja tikai viens globālās navigācijas satelītu serviss - GPS NAVSTAR).

LĢIA paralēli LatPos servisam izveidojusi un nodevusi ekspluatācijā arī ģeodēzisko staciju tīklu LATREF, kurā iekļautas piecas bāzes stacijas un kas nodrošina ģeodēzisko raksturlielumu pastāvīgu iegūšanu un Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas starptautisku sasaisti.

Latvijas ģeodēzisko koordinātu modernizācijai izveidotajā ekspertu darba grupā pieņemts lēmums modernizāciju veikt pēc divu tīklu principa ar dinamiskām LATREF un LatPos koordinātām, vienlaicīgi visam valsts ģeodēziskajam tīklam uzturēt arī statiskas koordinātas. Tāpat tika noteikti arī pārrēķinu lielumi starp LKS-92 un jauno augstumu sistēmu LKS-20 (starpība svārstās no 8,6 līdz 11,5 cm).  

LĢIA aptaujājusi vairākus datu turētājus (valsts iestādes - Valsts zemes dienestu un vairākas ministrijas), lai skaidrotu jaunās augstumu sistēmas ietekmi uz to rīcībā esošajām ģeotelpisko datu kopām. Secināts, ka izmaiņu ietekme būs (īpaši attiecībā uz augstas detalizācijas topogrāfisko informāciju, kadastra datiem un ar ģeodēziskām metodēm iegūtiem augstas precizitātes datiem), taču līdz galam nav radies priekšstats, tieši kāda būs šo izmaiņu ietekme uz datu precizitāti un patiesumu. Kopumā datu turētāji neesot iebilduši pārejai uz jauno koordinātu sistēmu, protams, norādot, ka tā jāveic, pienācīgi sagatavojoties (izstrādājot un rūpīgi pārbaudot nepieciešamo programmatūru un konvertācijas moduļus) un pakāpeniski (ar pārejas periodu).

Tuvākajā laikā LĢIA plāno pārrēķināt parametrus uz jauno koordinātu sistēmu starptautiskajās datubāzēs (EPSG un Proj), kuri tie varētu tikt apstiprināti līdz šāgada beigām. Pēc tam par jauno augstumu sistēmu tiktu informēti lielākie ĢIS programmatūras ražotāju pārstāvji Latvijā, aicinot pēc iespējas ātrāk jaunos parametrus iekļaut programmatūras atjauninājumos.   

Nākamā gada aprīlī plānots LĢIA mājaslapā publicēt koordinātu pārrēķina kalkulatoru, vienlaikus arī īpašu, lejuplādējamu “pārrēķinu virsmu”. “Vissarežģītākais būs ADTI datu pārrēķins, tur vajadzēs piesaistīt ārpakalpojumu sniedzēju, līdz ar to pašlaik grūti precīzi prognozēt, kad varētu tapt programmatūra ADTI pārrēķinam, bet cerams, ka arī tas notiks 2023. gada laikā,” informēja V. Bērziņš.  

Tā kā maksimālā atšķirība starp abām koordinātu sistēmām būs 11,5 cm, lietotājiem, kuru datiem precizitāte ir pusmetrs, metrs vai divi metri, vispār nevajadzētu satraukties par konvertāciju, norādīja V. Bērziņš. “Masveida konvertēšana nebūs nepieciešama, jākonvertē būs tikai precīzās datu kopas,” sacīja eksperts.

Arī Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centra vadītājs Mārtiņš Reiniks norādīja, ka ir vairāki iemesli veikt sistēmas modernizāciju. EUREF piesaiste Baltijas valstīm ir ar zemu precizitāti (līdz 5 cm jeb C klase), turklāt šobrīd neviena no Baltijas valstīm vairs neizmanto sākotnēji noteiktās EUREF-BAL-92 koordinātas. No 2012. gada LatPos sistēmā lieto koriģētas jeb modificētas LKS-92 koordinātas (korekcija iekļaujas sākotnējās noteikšanas precizitātes robežās - 5 cm).

Vienlaikus, protams, jāapzinās, ka pārejai uz jauno koordinātu sistēmu ir savi riski - grūtības sagādās precīzāko ģeotelpisko datu savietošana un analīze, kādu laiku paredzams sajukums, neskaidrības un pretrunas, ko veicinās arī tas, ka izmaiņas ir nelielas, kas daļā datu kopu variē ar to nenoteiktību.

Modernizācija jau sniegusi vairākus ieguvumus - LATREF un GNSS sistēmu modernizāciju, kombinēta valsts ģeodēziskā tīkla koncepcijas virzību, uzsvēra M. Reiniks. Paredzams, ka jaunās sistēmas ieviešana veicinās arī homogēna ģeodēziskā tīkla attīstību, augstāku starptautiskās piesaistes noteiktību, jauna un modernizēta kvaziģeoīda modeļa izstrādi, kā arī mazākām koordinātu izmaiņām nākotnē.        

Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas Mārtiņš Rutkovskis apliecināja, ka LKĢA pilnībā atbalsta jaunu koordinātu sistēmas ieviešanu Latvijā. Viņš arī vērsa uzmanību uz vairākām potenciālajām problēmām, ko tā varētu radīt. Viena no tādām ir kadastrā uzkrātās informācijas konvertācija, kas varētu nebūt vienkāršs process. Pilsētvidē arī 10 cm nobīde ir ļoti būtiska, un šis risks ir jāņem vērā, norādīja M. Rutkovskis. Saistīts risks ir esošo projektu realizācija un salīdzināšana. “Ikdienā mērnieks, veicot uzmērījumu uzbūvētām ēkām, salīdzina to pret projektu - kā tas atbilst novietojumā un augstumos. Šeit skaidri jāpasaka mērniekiem, ka būs jāierēķina arī jaunās un vecās koordinātu sistēmas atšķirība,” brīdināja LKĢA vadītājs. Tāpat izaicinājumi sagaida arī būvniecības informācijas modelēšanas sistēmas, kur visi dati būs jāsamaina uz datiem jaunajā koordinātu sistēmā, kā arī dažādas pašvaldību un citu iestāžu ĢIS un citas sistēmas. Atslēgas pasākums šajā gadījumā ir laicīgi visus iesaistītos informēt, lai tie zinātu gan par pāreju, gan tai paredzētajiem konvertācijas rīkiem.

Visvairāk risku pārejai uz jauno koordinātu sistēmu saskata programmatūras izstrādātāji. Rolands Rihters, Latvijas Valsts mežu (LVM) GEO izstrādes vadītājs vebinārā sniedza analīzi par koordinātu sistēmas modernizācijas ietekmi uz ĢIS programmatūru izstrādi. Viņš norādīja, ka no IT sistēmu viedokļa nav pilnīgi nekādas nozīmes tam, cik liela ir paredzamā nobīde datos, jo kodam tāpat jāmainās. “IT sistēmai ir pilnīgi vienalga, vai ir 9 centimetru vai 2 kilometru nobīde. IT sistēma zina tikai to, ka tā ir cita koordinātu sistēma un cits kods,” skaidroja R. Rihters. Lielai daļai sistēmu pārkonvertēt koordinātes eksistējošam slānim, tabulai, datu kopai nemaz neesot iespējams - tā vietā esošā datu kopa ir jālikvidē un jāveido cita, atbilstoša jaunajai koordinātu sistēmai. Ja tā ir tikai tabula vai datu bāze bez jebkādas funkcionalitātes, tas būtu samērā viegli paveicams, taču pretējā gadījumā arī visa funkcionalitāte jāprogrammē no jauna. Jāņem arī vērā, ka nereti nenotiek apmaiņa ar pašiem datiem, bet gan dažādiem to apstrādes servisiem, kur atkal būtiski, kādai koordinātu sistēmai katrs serviss uzprogrammēts. Vektordatu servisos datu transformēšana ikreiz uz citu sistēmu varētu radīt ievērojamu veiktspējas kritumu, paredz R. Rihters. Paredzamas problēmas saistībā arī ar datu kešatmiņu (kas arī samazinās ātrdarbību), tāpat arī dažādi publiski e-pakalpojumi un starpsistēmu API balstās uz koordinātu sistēmām, kas tātad arī būs jāmodificē gan sistēmās, kas datus iesūta, gan valsts sistēmās, kas nodrošina e-pakalpojumus. Atsevišķs jautājums ir par rastra datiem, kas ir īpaši liela apjoma dati (rastru datu bāzes mērāmas terabaitos) un prasīs lielākus resursus pārkonvertācijai, kā arī radīs dažādus citus specifiskus izaicinājumus. Tāpat ne visos tehnoloģiskajos risinājumos klienta (lietotnes) pusē iespējams nomainīt koordinātu sistēmu trešās puses servisam. “Tas nozīmē, ka virkne sistēmu varēs migrēt uz jauno koordinātu sistēmu tikai tad, kad šo koordinātu sistēmu atbalstīs visi ārējie servisi, kas nepieciešami darbam - tas attiecas gan uz valsts institūcijām, gan komerciālajiem turētājiem,” informēja R. Rihters.

R. Rihters pauda, ka ĢIS izstrādāju ieskatā pārejai uz jauno koordinātu sistēmu būtu jāsākas ar to, ka tai būtu jābūt iestrādātai visās iespējamajās komponentēs un rīkos (ieskaitot dažādas specializētās, kā punktu mākoņu aprēķiniem, dronu datu apstrādei, utml.). Tiek uzsākta datu ieguve LKS20 koordinātu sistēmā, vienlaikus paredzot gadu ilgu pārejas posmu, kurā cilvēki strādā pie servisu, e-pakalpojumu pārstrādāšanas, lai nodrošinātu jauno koordinātu sistēmu. Ja tik lielas investīcijas tik īsā laikā nav reālistiskas, tad apsverama alternatīva būtu LKS20 ieviešana daudz pakāpeniskāk, ilgākā laika periodā, ar divu paralēlu sistēmu - vecās LKS92 un jaunās LKS20 - līdzāspastāvēšanu, nodrošinot iespēju gadiem ilgi strādāt gan vienā, gan otrā. “Ir pietiekami daudz piemēru gan Eiropā, gan pasaulē, kur šādas paralēlās sistēmas darbojas un nerada problēmas,” uzsvēra R. Rihters.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Komentāri:
 
01.09.2022
20:50
Man šeit prasītos sīkāks tehnisks skaidrojums, kādēļ tieši ir nepieciešama pāreja, kādas ir plānotas izmaiņas, kā tās ietekmēs mērījumus no vietējiem ģeodēziskajiem tīkliem, GNSS sistēmām Latpos un Eupos. Ja par augstumu sistēmas ieviešanu daudz maz bija skaidra nepieciešamība, tad par koordinātām pagaidām nav saprotams. Vai ieguvums būs integrācija Eiropas līmenī, vai arī lokāli ir kādas neprecizitātes, ko esošie parametri nespēj definēt.
 
111
02.09.2022
08:35
Jūs no sākum sakārtojat kadastru, vietējo tīklu, lai nav līdz 0.8 nesaiste, uzmēriet ierādītās robežas un tad vēlreiz mēģiniet Skaidrot šo te :pārrēķinu lielumi starp LKS-92 un jauno augstumu sistēmu LKS-20 (starpība svārstās no 8,6 līdz 11,5 cm).
 
111
05.09.2022
11:37
Nepieciešams sakārtot esošās sistēmas un procesus! Datu uzturētājiem gan topo gan kadastra svarīgi lai iesniegtie dati atbilstu specifikācijai, pareizi komati un failu nosaukumi, nevis lai plāni atbilstu situācijai dabā. Zemes vienību robežas ir attēlotas atbilstoši zemes kadastrālās uzmērīšanas un vietējā ģeodēziskā tīkla precizitātei un var nesakrist ar situāciju plānā - ši ir fatastiska piezīme... Vai šo puktu, ko min kā argumentu izpildmērijumu datu ģeneralizēšanā - 24.2. neskaidri nosakāmiem objektiem un situāciju kontūrām 30 centimetrus koordinātām un 20 centimetrus augstumiem.
 
cii
08.09.2022
18:04
un protmas mēroga koeficients...
 
čort
08.09.2022
21:11
cik zinu mēroga koeficients nemainīsies
 
Oto
27.09.2022
16:01
Neko no raksta nesapratu, runa ir par horizontālo vai vertikālo koordinātu atskaites sistēmu?

“Ir pietiekami daudz piemēru gan Eiropā, gan pasaulē, kur šādas paralēlās sistēmas darbojas un nerada problēmas...”

Tas nebūs mūsu gadījums. Ja atstās abas sistēmas ar līdzīgu koordinātu pierakstu, tad problēmas garantētas.
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2022. gada septembris Arrow_right
P O T C P S S
2930311234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293012
Šodiena 2022. gada 27. septembris

Vārda diena:

Ilgonis, Ādolfs
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.