Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Ģeotelpiskās informācijas tehnoloģijas strauji attīstās, bet izglītības sistēma netiek līdzi 20.04.2022

Sviitra

Mērniecības žurnāls “GIM International” veikuši aptauju, lai noskaidrotu, kādi faktori šobrīd spēlē galveno lomu ģeomātikas industrijas attīstībā. Tā parāda, ka mērniecības tirgus perspektīvas šobrīd daudziem izskatās pozitīvas, taču vienlaikus nozarei stāv priekšā arī aizvien neatliekamāki izaicinājumi, kas pamatā saistīti ar speciālistu trūkumu.

Pašreizējais noskaņojums ģeotelpiskās informācijas nozares sabiedrībā esot labs, atklāj aptauja. Gandrīz puse jeb 48,8% no aptaujātajiem norādījuši, ka mērniecībā un kartogrāfijā šāgada tirgus perspektīva esot “labāka” par iepriekšējos gados novēroto, bet 26,3% pauž vēl optimistiskāku uzskatu - perspektīva esot pat “daudz labāka”. Kopumā izaugsmi savam uzņēmumam nākamo trīs gadu periodā paredz vairāk nekā 75% respondentu. Vairāk nekā piektdaļa uzskata, ka apgrozījums augs par vairāk nekā 10%, , 17% - ka tas būs robežās no 5 līdz 10%, bet vēl piektdaļa domā, ka tas augs 2 līdz 5 % robežās.

Kā pamatojums šādai nostājai nereti tiek piesaukts tas, ka “ģeotelpiskie dati kļuvuši par izšķirošu faktoru lēmumu pieņemšanas procesos dažādās inženiertehniskās un ar vidi saistītās pakalpojumu nozarēs”. Tai skaitā arī tādi sarežģīti izaicinājumi kā Covid-19 un klimata pārmaiņas ir sekmējuši ģeomātikas lomas lielāku apzināšanos pasaulē. Daudzi kartogrāfijas un mērniecības profesionāļi uzskata, ka palielināts pieprasījums pēc ģeotelpiskās informācijas būs noturīga tendence, īpaši valdību pasūtījumu līmenī.

Tiesa gan, optimistisko noskaņojumu joprojām nedaudz aizēno Covid-19 radītie sarežģījumi. Par vislielāko vīrusa radīto problēmu nozares attīstībā aptaujas dalībnieki nosaukuši ceļošanas ierobežojumus (43,1%), kam seko nacionālie “lokdauni” (22,8%) un saslimstība pašu nozares profesionāļu vidū (12,6%). Tiesa gan, šobrīd absolūti lielākā daļa aptaujāto jau pauž pārliecību, ka Covid-19 ierobežojumi drīz beigsies un tas automātiski uzlabos arī biznesa perspektīvas. Turklāt Covid-19 nav bijušas tikai negatīvas, bet arī pozitīvas sekas ģeotelpiskās informācijas nozares attīstībā - tas palīdzējis gan valsts iestādēm, gan citām organizācijām apzināties ģeomātikas svarīgo lomu inteliģentai pētniecībai. Tas palīdzēs ģeotelpisko datu izmantošanai arvien pieaugt un attiecīgi sekmēs nozares izaugsmi, radot vairāk darba vietas un atverot jaunus tirgus segmentus.

Interesantu ainu atklāj arī atbildes uz jautājumu par to, kur ģeomātikas nozares uzņēmumi šogad plāno veikt lielākās investīcijas - tieši kāda veida instrumentus un programmatūru tie visvairāk plāno iegādāties? Līderpozīcijās šajā ziņā izvirzījušies bezpilota lidaparāti - šajā jomā 2022. gadā lielākus ieguldījumus nekā pērn plāno 56% aptaujāto. Nedaudz atpaliek GNSS uztvērēji (51%) un portatīvās (51%), kā arī mobilās kartogrāfijas sistēmas (48%), aerolāzerskeneri (42%). Savukārt no programmatūras risinājumiem visiekārojamākie šobrīd ir punktu mākoņu apstrādes programmatūra (54%), mākslīgā intelekta pēcapstrādes programmas (49%), būvniecības informācijas modelēšanas programmatūra (47%), fotogrammetrijas attēlu apstrādes programmas (47%) un ĢIS programmatūra (46%).

Tomēr interesanti, ka, vērtējot kopumā, jaunu instrumentu un programmatūras iegāde nebūt nav ĢIS nozares komersantu galvenā prioritāte brīvo līdzekļu izlietošanai - par svarīgāku tiek uzskatīta esošo darbinieku tālākizglītošana un jaunu darbinieku pieņemšana, kas apliecina, ka prasmīgs darbinieks arvien tiek vērtēts augstāk par labu instrumentu.

Tieši kvalificēta darbaspēka trūkums aptaujā uzsvērts kā galvenais faktors, kas neļauj kāpināt uzņēmuma apgrozījumu - pieprasījums esot daudz lielāks nekā ar esošo personālu iespējams izpildīt. Spējīgu mērnieku trūkums esot vērojams jau vairākus gadus, taču šobrīd esot sasniegts punkts, kad pieejamais darbaspēks nespēj nosegt tirgus pieprasījumu. “Tas rada draudus ģeotelpiskās informācijas industrijai, ierobežojot tās kapacitāti inovācijām un izaugsmei,” secina GIM International.

Situāciju vēl vairāk saasina tas, ka mērnieku skaits jau tuvākajā nākotnē saruks vēl vairāk, jo vidējais aptaujas respondentu vecums norāda, ka daudziem industrijas profesionāļiem drīzumā pienāks pensijas laiks. Tas vēl vairāk pasvītro nepieciešamību atrast veidu, kā nozarei piesaistīt vairāk jauno speciālistu, kas spētu apkalpot lāzerskenerus, totālās stacijas, GNSS uztvērējus, bezpilotu lidaparātus u.c. aparatūru.

Kā viens no risinājumiem jaunu talantu piesaistei profesijā tiek minēts - radīt entuziasmu par mērniecības jomu jau mazotnē. Vienlaikus mērnieka profesijas mūsdienu digitālās ievirzes pārmaiņas veicina lielāku tai piemērotu cilvēku pieejamību, jo tie, kas labi orientējas digitālo tehnoloģiju pasaulē, kļūst aizvien labāk sagatavoti arī nākotnes mērniecības profesijas apguvei. Tiesa gan, par sliktu savukārt runā tendence, ka aizvien mazāk jauniešu ir labi sagatavoti eksaktajās zinātnēs, kur vaina vispirms jāuzņemas vidusskolām, kas tos nesagatavo pietiekami augstā līmenī, lai tie spētu veiksmīgi studēt augstskolās. Tiesa, šī situācija gan var atšķirties dažādās valstīs, tomēr kopējā tendence esot visai universāla, atzīmē “GIM International”.

Aptauja atklāj, ka ģeomātikas profesionāļu vērtējumā galvenais tehnoloģiskās attīstības virzītājspēks tuvākajos gados nozarē būs mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās algoritmi. To norādījuši 40% aptaujāto, bet sekojošajām bezpilota sistēmām ticis 20% respondentu balsu, kamēr viedajiem sensoriem un lietu internetam - 13,2%.

“Mākslīgais intelekts ir datu analītikas centrālais rīks, un, tā kā ģeomātika strādā ar telpiskajiem datiem, mākslīgajam intelektam jābūt integrētam nozarē. Patlaban augsta līmeņa ģeotelpiskās tehnoloģijas, attēli un mākslīgais intelekts jau apvienojas un saplūst vienotā ĢeoMI (Ģeo-Mākslīgajā intelektā)”, norādījis kāds no aptaujas dalībniekiem. Tiesa gan, bremzējošais jau atkal ir cilvēka faktors, jo, ja eksakto zinātņu speciālistu mūsdienās kļūst mazāk, tad vēl jo vairāk trūkst to, kas specializējušies tik specifiskā nišā kā mākslīgā intelekta pielietojums ģeomātikā.     

    

Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2022. gada jūlijs Arrow_right
P O T C P S S
27282930123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031
Šodiena 2022. gada 5. jūlijs

Vārda diena:

Edīte, Esmeralda, Andžejs, Andžs
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.