Ministru kabineta noteikumi Nr.337 (http://likumi.lv/ta/id/275010)
Rīgā 2015.gada 30.jūnijā (prot. Nr.30 57.§)
Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5.panta pirmās daļas 3.punktu
1. Noteikumi apstiprina Latvijas būvnormatīvu LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana" (turpmāk - Latvijas būvnormatīvs LBN 405-15).
2. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.
3. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē tīmekļvietnē www.lvs.lv to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro Latvijas būvnormatīva LBN 405-15 izpildei.
4. Būves tehniskās apsekošanas atzinumi, kuri noteiktā kārtībā izstrādāti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai atbilstoši attiecīgajā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, nav jāpārstrādā atbilstoši Latvijas būvnormatīvā LBN 405-15 noteiktajām prasībām.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Ekonomikas ministra vietā -
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
Apstiprināts
ar Ministru kabineta
2015.gada 30.jūnija
noteikumiem Nr.337
Latvijas būvnormatīvs LBN 405-15 "Būvju tehniskā apsekošana"
1. Būvnormatīvs nosaka būvju tehniskās apsekošanas (turpmāk - apsekošana) darbu kārtību un saturu.
2. Apsekošanas mērķis ir noteikt būves atbilstību Būvniecības likuma 9.panta otrajā daļā minētajām būves būtiskajām prasībām.
3. Gadījumos, kad būves ekspluatācijas ietvaros jāveic periodiska būves apsekošana, apsekojumā jāvērtē būves mehāniskā stiprība un stabilitāte, būves lietošanas drošība, kā arī jau esošie ugunsdrošības risinājumi, lai nodrošinātu būves saglabāšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.
4. Būvi apseko:
4.1. periodiski būves ekspluatācijas laikā atbilstoši tās lietošanas veidam saskaņā ar būvju tehnisko uzturēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un standartiem;
4.2. pirms būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojekta izstrādes, arī pirms būvprojekta minimālā sastāvā sagatavošanas vai pirms dokumentu izstrādes vienkāršotai ēkas fasādes atjaunošanai, lai noteiktu būves bojājumu apjomu, kā arī atbilstību būves izmantošanas mērķim un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
4.3. pirms būvdarbu atsākšanas (pēc pārtraukuma);
4.4. citos gadījumos, ja jānosaka būves tehniskais stāvoklis.
5. Apsekojot būves, ievēro normatīvos aktus un piemērojamos standartus, kuru sarakstu interneta vietnē www.lvs.lv ir publicējusi nacionālā standartizācijas institūcija.
6. Būves apseko būvspeciālists atbilstoši būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības normatīvajā aktā noteiktai attiecīgās sfēras būvspeciālista kompetencei vai būvkomersantu reģistrā reģistrēta juridiskā persona, kura nodarbina attiecīgu būvspeciālistu (turpmāk - apsekotājs). Apsekotājam ir pienākums kvalitatīvi veikt apsekošanu.
7. Būves vizuālo apskati (turpmāk - apskate) var veikt būvinspektors, kontrolējot ekspluatācijā pieņemtas būves drošumu, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos bojājumus un sagatavo atzinumu par būves pārbaudi, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldītājs, veicot dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehniskā stāvokļa apsekošanu, kuru rezultātus fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā. Apskates rezultāti var būt pamats detalizētai būves, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehniskajai izpētei (turpmāk - izpēte).
8. Apsekošanas pamats ir būves apskate, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus. Apskates laikā veiktos fotofiksācijas materiālus pievieno tehniskās apsekošanas atzinumam (turpmāk - atzinums).
9. Ja nepieciešams precizēt apstākļus, papildus veic būves ģeotehnisko un hidroģeoloģisko apsekošanu.
10. Apsekošanas nosacījumus, pasūtītāja un apsekotāja tiesības un pienākumus pasūtītājs un apsekotājs nosaka savstarpējā līgumā. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir apsekošanas uzdevums.
11. Apsekošanas uzdevumu sastāda apsekotājs kopīgi ar pasūtītāju.
12. Apsekošanas uzdevumā norāda objektā veicamo apsekošanas darbu apjomu un, ja nepieciešams, to detalizācijas pakāpi, apsekošanas gaitā izstrādājamos teksta, grafiskos, fotofiksācijas un citus materiālus, kā arī, ja nepieciešams, norāda atzinumā sagatavot priekšlikumus par konstatēto nepilnību novēršanu.
13. Atkarībā no apsekošanas darbu apjoma un to detalizācijas pakāpes apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta specifikas izpētei lieto atbilstošas metodes:
13.1. veic ar apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta fiziskajām īpašībām saistītās darbības - veido atsegumus, skatrakumus vai urbumus, veic zondāžas, uzmērīšanu un fotofiksāciju, kā arī citas nepieciešamās darbības;
13.2. konstrukciju nestspējas noteikšanai izmanto kontroles mērinstrumentus, lieto speciālas materiālu nesagraujošās metodes un pārbauda materiālu stiprību laboratorijā;
13.3. konstrukciju ārdošo sēnīšu bioloģiskos bojājumus mūra un koka daļās nosaka, veicot paraugu mikoloģisko pārbaudi laboratorijā;
13.4. deformāciju novērtēšanai būves konstrukcijās veic plaisu attīstības dinamikas instrumentālos novērojumus (monitoringu);
13.5. konstrukciju detalizētai izpētei apseko segto konstrukciju defektus un bojājumus;
13.6. atsevišķas pārseguma zonas vai elementus pārbauda ar kontrolslogošanu. Pārbaudes rezultātus apkopo pārskatā;
13.7. apkures ierīcēm (krāsnīm, kamīniem, sildmūriem, virtuves pavardiem un to sastāvdaļām) nosaka tehnisko nolietojumu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām;
13.8. konstrukciju un materiālu ugunsizturības efektivitātes noteikšanai izmanto mērinstrumentus vai pārbauda materiālu paraugus laboratorijā;
13.9. ņem vērā ekspluatācijas organizāciju informāciju un izpildshēmas, kā arī inženiertīklu hidraulisko un siltumtehnisko pārbaužu materiālus.
14. Šī būvnormatīva 13.punktā norādītās metodes un to apjomu apsekotājs izvēlās patstāvīgi.
15. Gāzes apgādes sistēmu, elektroapgādes sistēmu, ugunsdzēsības sistēmu, gaisa virsspiediena un dūmu izvades sistēmu, iezemējuma un zibensaizsardzības ietaišu, vājstrāvas ietaišu un liftu tehnisko izpēti veic specializētie dienesti atbilstoši savai kompetencei.
16. Lai veiktu detalizētu izpēti valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos, atsegumu, zondāžas, skatrakumu vai urbumu izdarīšanai nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauja. Ja būves apsekošanas gaitā atklājas arhitektūras detaļas ar māksliniecisku vērtību, apsekotāja un pasūtītāja pienākums ir ziņot par to Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.
17. Apsekošanas rezultātus apsekotājs apkopo atzinumā, kura saturs noteikts šī būvnormatīva pielikumā.
18. Ņemot vērā apsekošanas uzdevumā noteikto apsekošanas objekta vai apsekošanas priekšmeta specifiku un veikto izpēti, aizpilda tikai atbilstošās atzinuma sadaļas vai papildina esošās sadaļas. Atbilstoši apsekošanas uzdevumam atzinumam pievieno šādus apsekošanas gaitā izstrādātos materiālus:
18.1. konstrukciju apsekošanas kartogrammas (novietne, stāvu plāni, griezumi, fasādes);
18.2. uzmērījumu skices, atsevišķu būves daļu, būvizstrādājumu vai elementu (grunts, būvkonstrukcijas, inženierkomunikācijas, apdare) detalizētus apsekošanas zīmējumus;
18.3. fotoattēlus ar aprakstiem un komentāriem (būve, tās fragmenti, detaļas un raksturīgākie bojājumi, atsegumu detaļas);
18.4. specializēto dienestu sastādītos aktus un citus dokumentus (monitoringa rezultātus, laboratorijas analīzes, ekspertu atzinumus).
19. Atzinumu noformē atbilstoši šī būvnormatīva 12.punktā minētajam apsekošanas uzdevumam.
Ekonomikas ministra vietā -
veselības ministrs Guntis Belēvičs
Ekonomikas ministrijas iesniegtajā redakcijā
