Mērnieku algas citur pasaulē II: Tuvās ārzemes un Latvija 09.12.2011

 Mērnieku algu apskats dažādās pasaules valstīs izraisīja diezgan lielu interesi Mernieks.lv lasītājos un ieteikumus apskatīt arī tuvāko ārzemju un pašas Latvijas statistiku. Jāsaka, ka par šīm valstīm ir dažāda informācijas pieejamība – Zviedrijas interneta lapās iespējams atrast jau gatavus apkopotus datus, par Poliju plašu informāciju sniedz mērnieku forumi, Lietuvas un Krievijas algu statistiku iespējams izsecināt no pietiekama apjoma internetā publicēto darba piedāvājumu mērniekiem, grūtāk ir ar datiem par algām Igaunijā, diezgan grūti atrodama informācija arī par Latvijas mērnieku algām. Nekāda informācija nav pieejama arī par mūsu reģiona visbagātāko valsti Norvēģiju, jo tur darba sludinājumos algas ailītē allaž norāda: „pēc vienošanās”. Raksta nobeigumā pieejams papildināts mērnieku pirktspējas salīdzinājums (pret Big Mac indeksu), kā arī salīdzinājums starp mērnieku algām un vidējām algām valstī.

Krievija

Krievijā mērnieku algas pēdējos 5 gados ir piedzīvojušas ievērojamu kāpumu, pieaugot vismaz 2 reizes. Šobrīd sludinājumos piedāvātās mēnešalgas svārstās no 20 000 rubļiem jeb 330 latiem mēnesī (tās ir pašas zemākās, kas visbiežāk tiek piedāvātas jau mērnieku palīgiem) līdz pat 70 000 rubļiem jeb apmēram 1200 latiem mēnesī. Vidējais cipars svārstās ap 600 latiem mēnesī. Sabiedriskajā sektorā (Krievijas Federālajā Ģeodēzijas un Kartogrāfijas aģentūrā) algas ir zemākas, privātajās firmās tās ir augstākas, bet vislabākā darba samaksa Krievijā ir tiem mērniekiem, kas strādā uzņēmumos, kas darbojas būvniecības projektos (Krievijā mēdz būt arī tādi būvniecības objekti, kuros mērnieks ir vienīgā kvalificētā persona), kā arī apjomīgu topogrāfisko karšu un trīsdimensionālo zemes virsmas modeļu (izmantojot lāzerskenēšanu) projektos.

Lietuva

Lietuvā mērniekiem algas tiek piedāvātas diezgan plašā amplitūdā – no 1000 litiem (ap 200 latiem) mēnesī līdz 5000 litiem (jeb 1000 latiem) mēnesī. Tiesa gan, vairumā darba piedāvājumu gan dominē summas, kas tuvākas zemākajai robežai – 1500, 1600, 2000, atsevišķos gadījumos 2500 vai 3000 litu mēnesī, līdz ar to varētu pieņemt, ka mērnieka vidējais atalgojums Lietuvā ir no 300-400 latiem mēnesī.

Latvija

Par to, cik Latvijā saņem mērnieki, droši vien vislabāk zinās paši raksta lasītāji. Saskaņā ar Mernieks.lv rīcībā esošo informāciju, šobrīd pilnu darba laiku strādājoša mērnieka atalgojuma sākuma slieksnis ir ap 250-300 latiem, bet vislabāk pelnošie mērnieki Latvijā saņem pat virs 1000 latiem. Līdzīgu ainu rāda arī VID publiskotais nozares vidējais atalgojums - mērniecībai atbilstošajam NACE2 kodam tas ir 494 lati mēnesī, tomēr jāatceras, ka NACE2 72. kods gan ietilpina daudz plašāku pakalpojumu grupu nekā tikai mērniecība („arhitektūra un inženiertehniskie pakalpojumi”). Mērnieka atalgojums Latvijā esot atkarīgs no uzņēmuma veida, mērnieka kvalifikācijas un darba pieredzes, kā arī no objekta sarežģītības pakāpes.

Igaunija

No mērnieku sarunām igauņu forumos noprotams, ka arī veiksmīgākajā Baltijas valstī mērniekiem šobrīd tomēr vairs neklājas īpaši spoži – „zelta laiki” esot aiz muguras un mērnieku algas esot zem vidējās algas (kas ir 600 lati) valstī. Sākuma atalgojums, pamatā pārbaudes laikā, esot ap 300 latu mēnesī, vislabāk atalgotie mērnieki sasniedz atalgojumu līdz 1300 latu mēnesī, bet vidēji mērnieki saņemot ap 500-600 eiro jeb 350-420 latu mēnesī. Svarīgākie algas lielumu izšķirošie faktori Igaunijā ir kompānijas lielums, mērnieka padarītā darba apjoms un kvalitāte.

Zviedrija

Zviedrijā mērnieku algas sākas no 18 000 kronām jeb apmēram 1400 latiem mēnesī, bet augstākās sasniedz 52 000 kronu jeb 4000 latus mēnesī. Par šādiem cipariem (gan zemākajiem, gan augstākajiem) gan strādā tikai pa 2 % mērnieku. Absolūtais vairākums (gandrīz 80% no visiem mērniekiem) pelna algas robežās no 24 000 kronu jeb 1800 latiem līdz 36 000 kronu jeb 2800 latiem mēnesī.

Polija

Polijā mērnieku algas ir mazliet virs Latvijas un Lietuvas līmeņa. Tur algas lielums palielinās līdz ar pieredzi. Mērnieks, kurš tikko uzsācis savu karjeru, pelna ap 2000 zlotiem jeb 325 latiem mēnesī, uzkrājot darba pieredzi un stāžu, alga var pieaugt līdz 5000, 6000 zlotiem (apmēram 800-1000 latiem) mēnesī un pat vairāk. Interesanti, ka, atšķirībā no Lielbritānijas, kur izdevīgāk strādāt lielā uzņēmumā nekā dibināt pašnodarbinātā firmu, Polijā mērnieks varot sasniegt finansiālos griestus tieši ar savu individuālo uzņēmumu. Ja izveidojas stabils klientu loks, šādi varot iekasēt no 10 000 zlotiem līdz pat 20 000 zlotiem (1600-3200 latiem) mēnesī, tad gan esot jāstrādā 18 stundas diennaktī, un no šiem ienākumiem jāatrēķina izdevumi. Vēl viens svarīgs faktors Polijā ir ģeogrāfiskais – labākās algas ir Varšavas un tās reģiona mērniekiem, bet provincēs cipari jau ir krietni zemāki. Piemēram, individuālajam mērniekam Lodzā, strādājot 12 stundas dienā sešas dienas nedēļā esot iespējas nopelnīt (pēc izdevumu atņemšanas, izņemot nodokļus) ap 4000 zlotiem (650 latiem) mēnesī, savukārt Varšavā neesot iespējams nopelnīt mazāk par šo summu, ja vien mērnieks savu darbu prot.