LLU konferencē aizdiskutējas par mērnieku kļūdām 03.12.2011

 Kā katru gadu, decembra pirmajā piektdienā, 2. decembrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedrā norisinājās zinātniski praktiskā konference „Zemes pārvaldība un mērniecība”.Tā noritēja pēc ierastās kārtības – pēc katras prezentācijas bija dots brīdis klausītāju jautājumiem, savukārt pēc pēdējās prezentācijas bija atvēlēts laiks diskusijām par prezentāciju daļā aizsāktajiem diskutablajiem tematiem. Konferenci vadīja LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras asociētā profesore Velta Paršova.

Pirmajā prezentācijā Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores vietniece Maija Bērziņa iesākumā iepazīstināja ar datiem par LLU bijušajiem studentiem – tagadējiem VZD darbiniekiem dienestā dažādos amatos (kopā tādu ir 192), taču par viņas prezentācijas „sāli” izrādījās mūžsenās tēmas par mērnieku kļūdām aizskaršana, kas vēlāk izvērtās arī par diskusiju avotu. „Darbu kvalitāte ir viennozīmīgi saistīta ar studenta iegūtās izglītības kvalitāti”, secināja M. Bērziņa. Viņa prezentēja vairākus statistiskos datus, kas parāda mērnieku darba kvalitāti – sūdzību, robežstrīdu, tiesvedību skaitu. Satraucoša ir tendence, ka tiek saņemts arvien vairāk sūdzību par mērniekiem (kopā tādas ir jau 358). Bērziņa stāstīja, ka datu kvalitātes problēma īpaši izpaužas ar tiem datiem, ko mērnieki iesnieguši, kopš sāka izmantot GPS mērītājus – GPS mērījumi „neiet kopā” ar senāk uzmērītajām koordinātēm. Iespējams, VZD nākamā gada sākumā rīkos īpašu semināru, lai spriestu, kā radušos situāciju ar datu kvalitātes problēmu risināt. „Mērnieku sabiedrībai jāizprot šī problēma”, uzsvēra Bērziņa. Pēc prezentācijas auditorijas jautājumiem atvēlētajā laikā Atis Vallis izteica secinājumu, ka gan daudzi mērnieki, gan arī VZD strādājošie nesaprot, kā pareizi mērīt, un būtu nepieciešama zinātniska diskusija par to. Jānis Zvirgzds uzdeva jautājumu – cik daudz dažādus mērnieku sniegtos datus VZD pārbauda? Kadastrs nepārbaudot pieļaujamās nesaistes un citas tehniskās lietas, kas ir mērnieka pārziņā, tikai reģistrē atbilstību esošajiem datiem, atbildēja Bērziņa. Viņa arī informēja, ka topošie MK noteikumi paredzēs, ka neatbilstību gadījumos mērniekam būs jāuzraksta skaidrojums, kāpēc kļūda radusies, tad VZD vērtēs, kuri konkrētās zemes vienības dati ir kļūdainie – no jauna uzmērītie vai iepriekšējie. Arī vēl pēc prezentācijām, diskusijas daļā, turpinājās debates par šo tematu – Maigonis Kronbergs argumentēja, ka ne jau mērnieki savulaik ievietojuši datus kadastra plānā, tāpēc ne vienmēr kadastra kartēs vērojamās datu neprecizitātēs ir vainojami viņi. Lai nerastos šādi pārpratumi, vajagot dot mērniekiem pašiem iespēju reģistrēt datus kadastrā, kam M. Bērziņa ne vien piekrita, bet arī informēja, ka tieši tas nākotnē arī esot paredzēts.

LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras vadītāja Anda Jankava iepazīstināja ar katedras studentu aptaujas rezultātiem. Studentu novērtējums par mācībām katedrā kopumā esot atzīstams kā labs, tomēr Jankava neslēpa arī dažus kritiskākus studentu vērtējumus – piemēram, atbildēs parādās, ka, lai arī lielākā daļa, tomēr ne visi atzīst iegūtās zināšanas par pietiekamām, lai strādātu praktiski. Iespējams, negatīvākais vērtējums no studentiem saņemts, atbildot uz jautājumu „Ja varētu atgriezt gadus atpakaļ un sākt studijas no jauna, Jūs nāktu atpakaļ uz mūsu fakultāti?”, uz kuru 2/3 no 4. kursa studentiem atbildējuši noliedzoši. Kopumā atbildēs kritiskāki bijuši tieši vecāko (3. un 4.) kursu studenti. Tiesa gan, kā diskusijas sadaļā izteicās arī studentu pārstāve, iespējams, daļa no negatīvajām atbildēm skaidrojama ar anketēšanas laiku – aptauja notikusi sesijas laikā, kad studentiem esot nelāgāks noskaņojums pret fakultāti.

RTU docents Armands Auziņš prezentēja pētījumu par zemes izmantošanas mērķu ietekmi uz pašvaldību darbību un tautsaimniecību. Starp pētījuma galvenajiem secinājumiem ir atziņa, ka zemes izmantošanas mērķu noteikšana un tautsaimniecības attīstība darbojas kā abpusēji ietekmējoši faktori – nosakot zemes izmantošanas mērķus, var regulēt ekonomikas attīstību, savukārt ekonomikas attīstība aktivizē zemes izmantošanas mērķu noteikšanu. Turklāt zemes vērtība ir cieši saistīta ar uz tās uzbūvēto ēku (telpu) vērtību – jo augstāka telpu vērtība, jo augstāka zemes vērtība.

LĢIA GPS tīkla laboratorijas vadītājs Jānis Zvirgzds iepazīstināja ar jaunāko informāciju par LATPOS sistēmas darbību. Tās pilnīgam pārklājumam Latvijā vajadzētu uzstādīt vēl dažas stacijas, jo vēl ir daži „baltie plankumi”. Divas no esošajām stacijām - Bauska un Palsmane - vēl neuztver GLONASS signālu, šo staciju pielāgošana GLONASS uztveršanai paredzēta nākamgad. Savukārt šogad veikti signāla uztveres mērījumi un konstatēts, ka signālu vislabāk uztver Lodē esošā stacija, bet visvājāk – Liepājas stacija, jo tā uzstādīta nepiemērotā pilsētvides vietā. Pēc Zvirgzda prezentācijas aizsākās viņa un Trimble pārstāvja Ata Vaļļa duelis, kas nenorima līdz pat konferences diskusiju daļas pēdējām minūtēm. Tika piesaukti dažādi argumenti un beigās nonākts pat līdz filozofijai par to, kā ikvienam iedzīvotājam būtu jāizprot jēdziens „valsts” – taču pamatā šis duelis raksturojams ar, no vienas puses, A. Vaļļa centieniem pierādīt, ka LATPOS tīklam būtu jāpārtrauc sniegt valsts atbalsts un tas jālaiž brīvās konkurences cīņā ar Trimble tīklu, no otras puses, J. Zvirgzda mēģinājumiem pārliecināt, ka stratēģiski svarīgās nozarēs tomēr jāsaglabā „nežēlīga valsts kontrole”, jo privātais bizness ir orientēts tikai uz peļņu. Klausītājus abu kungu duelēšanās uz beigām jau sāka manāmi uzjautrināt.

LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras asistente, doktorante Dace Platonova ar savu prezentāciju aizsāka vēl vienu tematu, kas izvērsās par vienu no lielajiem diskusiju blokiem –zemes sadrumstalotības problēma Latvijā  un kā to risināt. D. Platonovas prezentācijā bija teorētisko terminu definīciju apkopojums, bet šo pašu tematu jau praktiskākā plāksnē turpināja arī VARAM Zemes politikas nodaļas vadītājs Edvīns Kāpostiņš. Gan Platonova, gan Kāpostiņš kā iespējamo risinājumu zemes sadrumstalotībai (piemēram, Latvijā esot 8 zemes īpašumi, kuros katrā no tiem zemes vienību skaits pārsniedz 100!)nosauca „zemes konsolidāciju”, kas nozīmētu apvienot izkaisītos viena zemes īpašnieka zemes gabalus tā saucamos „viengabalos”. Tiesa gan, ar to saistās daudz neskaidrību, jo, kā atzīmēja VZD pārstāve M. Bērziņa, zemes īpašumi tomēr ir juridiska kategorija, kas saistīta ar tiesībām – respektīvi, tā vienkārši piespiest zemes īpašniekus piekrist mainīt savu zemes gabalu atrašanās vietas, lai sapludinātu tos vienā vietā, nevar. Vienīgi, ja zemes īpašniekiem pašiem šāda iespēja varētu likties pievilcīga kaut vai no resursu taupīšanas un ražošanas vēriena viedokļa.

LĢIA Vecākais eksperts ģeodēzijas jautājumos Ivars Aleksejenko pastāstīja par virzību uz jaunu augstumu sistēmu Latvijā – kas būtu Eiropas augstumu sistēma, kuras atskaites punkts ir Amsterdamas pālis. Interesantu un izklaidējoša rakstura prezentāciju sniedza LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektore Inese Bīmane, iepazīstinot ar vēsturiskiem faktiem un seniem attēliem par to, kā mērniecība tika veikta 15., 16., 17. gadsimtos. Attēls ar sešpadsmit muižniekiem, kas vienu pie otras pielikuši savu kreiso kāju pēdas, tādējādi veidojot etalonu mērvienībai „vietējā pēda”, vien bija ko vērts. :) Savukārt uz nopietno, zinātniski praktisko pusi atkal „pavilka” LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedras lektors Armands Celms, kurš pastāstīja par Salaspils kodolpētniecības centra būvju vertikālo deformāciju mērījumiem.

Ikars Kubliņš