Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Aktuālais jautājums
|
"Venta-1" orbītā jau 2 mēnešus - kā veicas Latvijas pirmajam satelītam?
<p>23. jūnijā kosmosā tika nogādāts pirmais Latvijas satelīts - Ventspils Augstskolas un Brēmenes Lietišķo zinātņu universitātes sadarbībā tapušais "Venta-1". Par "Venta-1" tapšanu Mernieks.lv rakstīja jau 2011. gadā, kad bija plānots pirmais satelīta palaišanas termiņš. "Venta-1" nogādāšana orbītā tomēr izvērtās par gadiem ilgu epopeju, satelīta starts tika neskaitāmas reizes pārcelts dažādu - gan finansiālu, gan organizatorisku, gan tehniska rakstura - iemeslu dēļ. Tagad, kad Latvijas pirmais satelīts jau divus mēnešus riņķo ap Zemi, Mernieks.lv sazinājās ar Ventspils Augstskolas vadošo pētnieku, galveno "Venta-1" projekta koordinatoru Aigaru Krauzi, lai noskaidrotu, kā satelīts "iedzīvojies" izplatījumā, vai jau tiek saņemti pirmie dati, vai satelītu nozare Latvijā joprojām tiek uzskatīta par perspektīvu un ir padomā tālāki attīstības plāni.</p>
Maina LĢIA cenrādi; no 1. augusta nedaudz samazināsies LatPos cenas (1)
<p> Valdība otrdienas, 25. jūlija sēdē nolēmusi jau ar 1. augustu mainīt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādi, kā arī veikt izmaiņas attiecībā uz LatPos pakalpojumiem un ģeotelpiskās informācijas pamatdatu formātiem. To paredz apstiprinātais <a href="http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40413250&mode=mk&date=2017-07-25">MK noteikumu projekts "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras maksas pakalpojumu cenrādis un tā piemērošanas kārtība"</a>.</p>
Baltijas valstu pirmie soļi jūras kadastra izveidē
<p>Jūnija vidū Klaipēdā norisinājās Baltijas Mērnieku forums, kurš šogad bija veltīts jūras kadastra tematikai. Viens no Latvijas pārstāvjiem forumā bija Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāna vietnieks Jānis Kaminskis. Viņš informēja par galvenajiem forumā pārrunātajiem jautājumiem, kas saistīti ar jūras kadastra attīstību Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā.</p>
Plāno būtiski mainīt mērnieku sertifikācijas noteikumus (23)
<p> Valsts sekretāru sanāksmē 15. jūnijā izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1011, kas regulē mērnieku sertificēšanas kārtību. Noteikumu projekts paredz vairākas būtiskas izmaiņas mērnieku sertifikācijā - piemēram, praktiskā eksāmena ieviešanu, civiltiesiskās apdrošināšanas limita samazināšanu, mērnieka tiesības brīvprātīgi apturēt sertifikāta darbību, valsts nodevas aizstāšanu ar sertificēšanas institūcijas cenrādī noteikto maksu par sertifikāta izsniegšanu un citus jauninājumus. Tomēr mērniecības sabiedriskās organizācijas iebilst pret noteikumu projektu šādā formā, jo tajā ignorēti virkne jautājumu, par kuriem iepriekš darba grupā panākta kopīga vienošanās.</p>
Seminārā apspriež gaidāmās izmaiņas inženierbūvju uzmērīšanā (2)
<p> Pagājušajā nedēļā Rīgā notika SIA "Mērniecības Datu centrs" organizēts seminārs par ģeotelpiskās informācijas izmantošanu pašvaldībās, viens no galvenajiem iztirzātajiem tematiem bija gaidāmās izmaiņas inženierbūvju uzmērīšanā un reģistrēšanā kadastrā.</p>
"Ģeodēzistu dienā" LĢIA atskaitās par paveikto
<p> Piektdien, 31. martā, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra rīkoja semināru "Ģeodēzistu diena 2017", informējot par aģentūras paveikto 2016. gadā ģeodēzijas jomā. Lielāko publikas interesi raisīja jautājumi, kas saistīti ar valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu, kā arī gan valsts, gan vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes attīstību un pieejamību sabiedrībai.</p>
Plānu nozīme robežu noteikšanā (18)
<p> <span style="text-align: justify;">Paralēli LU zinātniskajā konferencē VZD prezentētajai idejai par tālizpētes izmantošanu kadastra sakārtošanā, izlasīju rakstu, kurš ir publicēts 1937. gadā. Raksts ir tapis laikā, kad pirmreizējā robežu uzmērīšana Latvijā bija pabeigta, sākas pazudušo un iznīcināto robežu atjaunošana un mērnieku sabiedrībā diskutēja par risinājumiem, kā to korektāk izdarīt.</span></p>
LMB seminārā pārrunā mērniecības aktualitātes, normatīvu izmaiņas un problēmu risinājumus (9)
<p>Piektdien, 10. martā, Rīgā tika aizvadīta gadskārtējā Latvijas Mērnieku biedrības kopsapulce un seminārs. Šoreiz galvenās mērnieku diskusijas izvērtās par datu neatbilstības problēmām, kas tiek konstatētas pēc vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanas (tika analizēts Jūrmalas piemērs), atsevišķiem mērnieku sertifikācijas jautājumiem, kā arī gaidāmajām izmaiņām inženierbūvju izpildmērījumos. Kā ierasts, notika arī mērniecības goda apbalvojumu pasniegšana, ko šogad saņēma trīs nozares izcilnieki.</p>
Mērniecības nozares problēmas risina arī ar akadēmisku pētījumu palīdzību (58)
<p> Pagājušajā nedēļā Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences ietvaros notika vēl viena sesija ("Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi"), kurā tika apskatīti vairāki mērniecības nozarē "karsti" temati. Tika aktualizētas gan sen neatrisinātas problēmas, kā, piemēram, godīgas konkurences nepieļaušana starp GNSS korekciju servisiem vai Valsts zemes dienesta kadastra datu neatbilstība reālajai situācijai dabā, gan relatīvi jaunākas likstas kā Rīgas pašvaldības nespēja tikt galā ar vietējā ģeodēziskā tīkla atjaunošanu vai Latvijas valsts pārvaldes sektora nīgrums attiecībā uz atvērto datu ieviešanu ģeotelpiskās informācijas jomā.</p>
LU konferencē apspriež mērniecības nākotnes tendences (3)
<p>Latvijas Universitātes 75. zinātniskajā konferencē viena no prezentāciju sekcijām, kā allaž, arī šogad bija veltīta ģeomātikas nozarei. Piektdien, 3. februārī, LU Dabaszinātņu fakultātē tika skarti arī mērniekiem interesanti temati. Lielākais uzsvars šogad tika likts uz bezpilota lidaparātu un attālinātās izpētes tehnoloģiju izmantošanu, tai skaitā mērniecības vajadzībām.</p>
Kas ir kas Latvijas mērniecībā? 2015. gada statistikas pārskats (atjaunots) (18)
<p> Valsts ieņēmumu dienesta (VID) statistika, kas parāda datus par Latvijas uzņēmumu apgrozījumu, peļņu, darbinieku skaitu, un Valsts zemes dienesta (VZD) statistika par mērniecības uzņēmumu izpildītajiem darbiem, ir kā atvērtas grāmatas, kurās ieskatoties un saliekot tās kopā, iespējams gūt dažādas interesantas atziņas par nozares kopējo situāciju, kolēģiem un konkurentiem... Vienlaikus gan jāatceras, ka statistika mēdz būt arī maldinoša (īpaši, ja nevar iegūt un izanalizēt pilnīgi visus iespējamos datus par katru uzņēmumu) un ne velti pastāv teiciens: "Ir mazi meli, lieli meli un statistika". Lai nu kā, Mernieks.lv piedāvā mērniecības tirgus 2015. gada statistikas pārskatu, kas tapis no VZD un VID datu bāzēs atrodamās informācijas, kā arī Firmas.lv datiem.</p>
LLU konferencē pēta zemes degradācijas jautājumus (1)
<p> Piektdien, 6. janvārī, LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedrā notika ikgadējā zemes pārvaldības un mērniecības konference. Šogad tajā gandrīz visas prezentācijas bija tematiski vienotas - veltītas zemes (un augsnes) degradācijas jautājumiem.</p>
Svarīgākās nodokļu izmaiņas no 2017. gada
<p>Bēdīgi slavenās minimālās obligātās sociālās iemaksas tomēr spēkā nestāsies - šī ziņa gada nogalē lika atviegloti nopūsties daļai darba devēju, pašnodarbināto un mikrouzņēmēju, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Tomēr tas nenozīmē, ka jaunais gads neatnesīs dažādas citas izmaiņas nodokļu jomā. Par būtiskākajām - šajā rakstā.</p>
Atzīmē ģeodēziskā tīkla sākumpunkta atjaunošanas 15 gadu jubileju (+FOTO)
<p> Dienu pirms valsts svētkiem divas apaļas jubilejas atzīmēja arī Latvijas ģeodēzijas nozare. 17. novembrī apritēja 15 gadi, kopš Rīgas Svētā Pētera baznīcā – Rīgas ģeodēziskā tīkla sākumpunktā – tika atjaunota vēsturiskā Latvijas ģeodēziskā grīdas piemiņas zīme un uzstādīta sienas plāksne ar sākumpunkta koordinātām, savukārt 25 gadu atjaunošanas jubileju svin Rīgas Tehniskās universitātes Ģeomātikas katedra. Abiem notikumiem par godu Pēterbaznīcā noritēja svinīgs pasākums, kurā piedalījās un ar runām uzstājās gan akadēmisko aprindu, gan valsts institūciju pārstāvji. </p>
InterGeo 2016: aculiecinieku iespaidi
<p>Katru gadu oktobrī Vācijā notiek viens no vērienīgākajiem ģeotelpiskās industrijas forumiem/gadatirgiem mūsu kontinentā - "InterGeo". Un ar katru gadu arvien kuplākā skaitā to apmeklē arī pārstāvji no Latvijas. Mernieks.lv sazinājās ar dažiem no viņiem, lai uzzinātu, kas, viņuprāt, bija būtiskākais un interesantākais "InterGeo" šāgada piedāvājumā.</p>
Latviete uzvarējusi starptautiskā ģeomātikas zinātnisko darbu konkursā (+FOTO) (4)
<p>Otrdien, 12. oktobrī, Hamburgā notiekošā mērniecības foruma "InterGeo 2016" ietvaros tika apbalvoti Eiropas Mērnieku padomes studentu zinātnisko darbu konkursa laureāti, un starp trim uzvarētājiem ir arī latviete, šogad Rīgas tehniskās universitātes maģistrantūru pabeigusī Linda Toča. Viņas maģistra darbs "Piekrastes zonas kartēšana, izmantojot tālizpētes datus (Sentinel-2A satelītattēlus)" uzvarēja kategorijā "ĢIS, kartēšana un kadastrs". Portāls Mernieks.lv piedāvā ekspresinterviju ar L. Toču:</p>
Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālajā asamblejā pieņem "Rīgas deklarāciju" (1)
<p> Pagājušajā nedēļā, no 23. līdz 24. septembrim, Rīgā norisinājās Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālā asambleja. Asamblejas ietvaros tika pieņemta "Rīgas deklarācija", kuru parakstīja Eiropas Mērnieku padomes prezidents Moriss Barbjēri un Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele.</p>
Kā mērniekus sertificē Eiropā? (42)
<p> Ceturtdien, 22. septembrī, notika Eiropas Mērnieku padomes, Latvijas Mērnieku biedrības un Valsts Zemes dienesta kopīgi rīkots seminārs "Publiskā un privātā sektora sadarbība zemes pārvaldībā", kurā pārstāvji no tik dažādām valstīm kā Latvija, Dānija, Krievija, Slovākija, Vācija, Igaunija, Šveice, Somija, Nīderlande dalījās pieredzē, kā viņu zemēs tiek nodrošināti mērnieka darba kvalitātes standarti un kas par to atbild. Būtiski aspekti ir ne vien mērnieku sertificēšanas nosacījumi vai profesionālie kritēriji, bet arī mērniecības uzņēmumu īpašumtiesību piederība, mērniecības pakalpojumu cenas, mērnieku līdzdalība sabiedriskajās organizācijās un citi.</p>
Latvijas dalība Eiropas mērnieku padomē
<p> Jau pēc nedēļas (23. un 24. septembrī) Rīgā notiks viens no vērienīgākajiem mērniecības nozares pasākumiem atjaunotās brīvvalsts vēsturē - Eiropas Mērnieku padomes Ģenerālā asambleja. Dzirdējis par Eiropas Mērnieku padomi droši vien būs gandrīz katrs, taču - ar ko īsti šī padome nodarbojas, kāpēc tas ir svarīgi un kā tas var attiekties uz ikviena mērnieka profesionālo ikdienu?</p>
Galvenais mērķis - efektīva mērniecības datu apmaiņas sistēma
<p>Jūnijā desmit gadu jubileju svinēja SIA "Mērniecības Datu centrs" - uzņēmums, kas ieņem līderpozīciju Latvijas augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas uzturēšanas pakalpojumu tirgū. "Mērniecības Datu centrs" ne tikai uztur ADTI, bet arī ievieš mūsdienīgus digitālos risinājumus, publicējot datus īpaši izveidotajā karšu pārlūkā Topografija.lv, par to gūstot uzņēmēju organizāciju atzinību (Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas Gada balva Privātajā sektorā „Izcilākais atvērto tehnoloģiju risinājums biznesā” un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras speciālbalva pasākumā "Platīna Pele 2015"). Par to, kā uzņēmums veidojies, kā ieguvis vadošo lomu savā nozarē, kur tiek smeltas idejas inovācijām, kā biznesā palīdz vai traucē Latvijas normatīvais regulējums un citiem jautājumiem - saruna ar "Mērniecības Datu centra" līdzīpašnieku Kasparu Kojaloviču.</p>
Jaunākais citās sadaļās
|
Mērnieku laika ziņas
    Jaunākie komentāri
|
||||||||||||||||||
|
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.
|
||||||||||||||||||||
