Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

18.12.2017 LLU zemes pārvaldības un mērniecības konference notiks 5. janvārī

 LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra informē, ka 2018.gada 5.janvārī 10.00 tiek organizēta ikgadējā profesora Jāņa Biķa piemiņai veltītā zinātniski praktiskā konference „Zemes pārvaldība un mērniecība”.

 
Norises vieta: Jelgava, Akadēmijas iela 19, 902. auditorija.
 
Augstskolu mācībspēki un profesionāļi aicināti pieteikt dalību konferencē un iesūtīt ziņojumu tematus līdz 2017. gada 28. decembrim uz e-pastu vita.cintina@llu.lv

30.11.2017 ES: Būs jāreģistrē ikviens drons ar kinētisko enerģiju virs 80 džouliem

 Eiropas Savienības dalībvalstis panākušas vienošanos par pirmo ES mēroga regulējumu dronu lidojumiem. Tas paredz, ka ikviens drons, kura kinētiskā enerģija pārsniedz 80 džoulus, tiks uzskatīts par potenciāli bīstamu, kas var nodarīt kaitējumu gan cilvēku drošībai, gan privātumam un videi, līdz ar to šie droni būs obligāti jāreģistrē. "Dronu industrija zeļ un plaukst, tai ir pielietojums lauksaimniecībā, ēku uzturēšanā, piegādē, kartogrāfijā. Lai panāktu, ka šīs aktivitātes notiek droši, tiks pieņemts Eiropas mēroga normatīvais regulējums", sacījusi Eiropas Parlamenta transporta komitejas priekšsēdētāja Karima Delli. Oriģinālziņa

30.11.2017 Krievijai neizdodas sekmīgi palaist meteoroloģisko satelītu

 Krievijai nav izdevies nodibināt sakarus ar meteoroloģisko satelītu dažas stundas pēc tā palaišanas no Vostočnijas kosmodroma. Pirmā plānotā sazināšanās ar satelītu nav izdevusies, jo satelīts neesot nonācis tam paredzētajā orbītā, atklājusi Krievijas kosmosa aģentūra Roscosmos. Nesējraķete transportējusi vēl 18 ierīces no dažādu valstu - ASV, Norvēģijas, Japānas, Vācijas, Kanādas un Zviedrijas - institūcijām un kompānijām. Krievija pamazām cenšas mazināt savu atkarību no Kazahstānas teritorijā esošā Baikonūras kosmodroma, kuru tā izīrējusi līdz 2050. gadam. Pirmā palaišana no Vostočnijas kosmodroma, ko klātienē pārraudzīja arī Vladimirs Putins, notika 2016. gada aprīlī. Oriģinālziņa

29.11.2017 Beidou pievienojas globālajam meklēšanas un glābšanas datu tīklam

Ķīnas satelītu navigācijas sistēma Beidou kļuvusi par daļu no globāla tīkla, kas vāc un izplata datus meklēšanas un glābšanas operācijām. Cospas-Sarsat programma ir nevalstiska, bezpeļņas, humanitāra iniciatīva, kurā iesaistījušās kopumā 44 nācijas, to vidū ASV, Krievija, Ķīna un Kanāda. Tā uztver un pārraida datus no lidmašīnām un kuģiem, kurus piemeklējuši sarežģījumi. Ķīnas Transporta ministrijas pārstāvis sacījis, ka iesaistīšanās šādā programmā "apliecina Beidou globālo attīstību, promotē sistēmas starptautisko ietekmi un spēku satelītu navigācijas nozarē". Oriģinālziņa

29.11.2017 Krievijā jau miljons auto aprīkoti ar ERA-GLONASS

 Krievijā jau vairāk nekā miljons (1,2 miljoni) automašīnu aprīkotas ar ERA-GLONASS sistēmu, paziņojis projekta menedžeris Sergejs Oksenjuks. ERA-GLONASS ir ārkārtas situāciju ātrās palīdzības sistēma, kas autoavārijas gadījumā automātiski nosūta signālu dienestiem. No šāgada 1. janvāra visām Krievijas tirgū no jauna saražotajām automašīnām obligāti jābūt aprīkotām ar šo sistēmu, bet auto bez tās vēl varēs tirgot līdz 2019. gada beigām. Oriģinālziņa

28.11.2017 Zemes ierīcības specialitātei LLU - 70 gadu jubileja

 Lai atzīmētu zemes ierīcības specialitātes 70 gadu jubileju, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātē šī gada 1. decembrī notiks jubilejai veltīts svinīgs pasākums un absolventu salidojums.

Zemes ierīcības speciālisti visos laikos ir rūpējušies par racionālu zemes sadalīšanu un izmantošanu, tikai gadu gaitā, mainoties uzdevumiem tautsaimniecībā un zemes politikā, mainījušies arī studiju kursi un to saturs. Padomju varas noteiktā slepenības režīma dēļ lielas grūtības sagādāja objektīvas informācijas, kā arī plānu kartogrāfisko materiālu izmantošana studentu apmācībā un darbā. Līdz ar neatkarības atjaunošanu zemes ierīcības specialitātes absolventi, kā arī studenti iesaistījās jauno zemnieku saimniecību robežu nospraušanā, uzmērīšanā un citos zemes reformas darbos, studiju procesā būtiski palielinājies tiesisko kursu īpatsvars. Tāpat būtiski mainījies studiju tehniskais aprīkojums - pamazām vecos mērniecības instrumentus nomainījuši elektroniskie un visi projektēšanas darbi tiek veikti ar datortehnikas un programmatūras palīdzību. Plaši attīstījusies arī starptautiskā sadarbība.

 
Vides un būvzinātņu fakultātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras vadītāja Velta Paršova stāsta: "Gadu gaitā zemes ierīcības specialitāti ir ieguvuši 1500 absolventu. Jubileja ir nozīmīgs iemesls, lai palūkotos vēsturē, izceltu nozīmīgākos sasniegumus un pieminētu visus tos, kas ar savu ieguldījumu veicinājuši specialitātes attīstību. Jubilejas reize ir iespēja satikties bijušajiem un esošajiem studentiem un darbiniekiem, tāpēc aicinām visus interesentus reģistrēties jubilejas salidojumam."
Vairāk informācijas par zemes ierīcības specialitātes 70-gades svinību pasākumiem un reģistrēšanos skatīt http://ejuz.lv/parjubilejaspasakumiem.
 
Pirmo reizi zemes ierīcības studijas toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (šobrīd LLU) topošie inženieri-zemes ierīkotāji sāka 1947. gadā. Savukārt Zemes ierīcības fakultāte dibināta, apvienojoties ar 1948. gadā nodibināto Hidromeliorācijas fakultāti. 1984. gadā fakultāte ieguva jaunu nosaukumu - Lauku celtniecības fakultāte, bet 1992. gadā tā kļuva par Lauku inženieru fakultāti un kopš 2016. gada tās nosaukums ir Vides un būvzinātņu fakultāte.
 
Pirmos divus gadus (1947-1949) Zemes ierīcības fakultāte atradās Rīgā, Ausekļa ielā. Tās pirmais dekāns bija Ģeodēzijas katedras vadītājs profesors J.Biķis, kuram šogad atzīmējam 120 gadu jubileju. Apaļa jubileja šogad būtu arī LLU rektoram, Zemes ierīcības katedras profesoram V.Timofejevam (90), Ģeodēzijas katedras lektoram I.Plecim (100), pagājušajā gadā 110 gadu apritēja Ģeodēzijas katedras profesoram V.Freijam. Laika gaitā par pasniedzējiem kļuva fakultātes absolventi. Vairākiem no viņiem šogad atzīmējam apaļu jubileju: Zemes ierīcības katedras profesoram M.Locmeram, docentiem H.Kanaviņam un T.Gāteram - 90 gadu. Diemžēl viņu vairs nav mūsu vidū. Savukārt fakultātes pirmā izlaiduma absolvents, ilggadējais Ģeodēzijas katedras pasniedzējs E.Indriksons, specialitātes jubileju sagaida līdz ar savu 90 gadu dzimšanas dienu.

28.11.2017 Krievija piedāvā GLONASS pakalpojumus AAE un Venecuēlai

 Krievija prezentēs Venecuēlai GLONASS sniegtās iespējas kravas satiksmes kontrolē, lauksaimniecības attīstībā un bezpilota transporta risinājumu ieviešanā, pēc tikšanās ar Venecuēlas delegāciju 24. novembrī Sočos paziņojis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Sarunas par GLONASS navigācijas servisa izmantošanu Krievija nesen veikusi arī ar Apvienoto Arābu emirātu kroņprinci. Tāpat tiekot apsvērtas iespējas izvietot AAE teritorijā GLONASS korekciju bāzes stacijas. Oriģinālziņa

28.11.2017 Tallinā apbalvoti Copernicus satelītu ideju konkursa uzvarētāji

 Eiropas zinātnes satelītu Copernicus programmas ikgadējā ideju konkursā Copernicus Masters Competition šogad uzvarējusi ideja par mazo satelītu konstelāciju, kas piegādātu datus par zemeslodes ledus un augsnes mitruma līmeni. Apbalvoto ideju iesniegusi Barselonas politehniskā universitāte, un tā paredz divu CubeSat (katrs apmēram kurpju kastes izmērā) satelītu konstelāciju, kas iegūtu datus ar multispektrālās optikas un mikroviļņu palīdzību. Uzvarētāji saņēma gan naudas balvu 10 000 eiro, gan arī grantu par vienu miljonu eiro, lai 12 mēnešu laikā pabeigtu satelītu būvniecību. Apbalvošanas ceremonija notika 12. novembrī, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Oriģinālziņa

27.11.2017 Dronu tirgus industrijā lielāko daļu veido militārais resors

 Globālais dronu tirgus no pašreizējiem 18 miljardiem ASV dolāru izaugšot līdz gandrīz 50 miljardiem 2023. gadā, katru gadu palielinoties par 18 procentiem, prognozē tirgus pētījumu kompānija "Markets and markets". Lielāko daļu no dronu tirgus šobrīd sastāda militārais resors, kur droni tiek izmantoti robežu apsardzībā, kaujas misijās, spiegošanā. Galvenais dronu nozares izaugsmes faktors tuvākajos gados būšot tieši dažādu sensoru (ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko, lāzera u.c.) attīstība, kas ļauj pielietot dronus mērķu iezīmēšanā, raķešu vadībā, pretraķešu aizsardzībā, u.c. Oriģinālziņa

24.11.2017 ANO sadarbosies ar Itāliju kosmosa izpētē

 Apvienoto Nāciju organizācijas Kosmosa lietu birojs parakstījis vienošanos par sadarbību ar Itālijas valdību un Itālijas kosmosa aģentūru. Vienošanās paredz sadarboties kosmosa izpētē miermīlīgiem mērķiem, kā primārās nozares izvirzot satelītu navigāciju, komunikāciju, Zemes novērošanu, katastrofu menedžēšanu. Tāpat plānots organizēt kopīgas konferences un seminārus par šiem tematiem. Oriģinālziņa

23.11.2017 Atklāta izstāde "Sapņu kartogrāfija"

 Valmieras muzeja Izstāžu namā 17.novembrī atklāta Mihaila Ignata fotogrāfiju izstāde "Sapņu kartogrāfija".

Izstādē apskatāmas 20 fotogrāfijas. Tās atlasītas no vairāk nekā deviņdesmit lidojumos uzņemta aerofotogrāfiju materiāla. Sešu gadu laikaposmā lidojumi notikuši dažādās vietās Latvijā. Autora uzmanības centrā ir telpa kā dabas un cilvēku veidota ģeometrija.

Latviešu prozaiķis Gundars Ignats par šo foto sēriju raksta: "Izstādes vadošais motīvs ir konceptuāli un stilistiski izturētais paņēmiens - vertikālisms. Skatiena nogrieznis ar plakni veido leņķi, kas maksimāli tuvs deviņdesmit grādiem. Attēlotie elementi - ceļš, upe, tīrumi, automašīnu iebrauktās līnijas - kļūst par daļu no ģeometrijas un krāsu spēles, parādot, ka aerofotogrāfija nav tikai paņēmiens citādam skatupunktam uz pazīstamām vietām, apvidiem, pilsdrupām utt. Aerofotogrāfijā (un tikai aerofotogrāfijā!) iespējamais vertikālisma paņēmiens padara šo izlasi par nozīmīgu un vērā ņemamu konceptuālās fotogrāfijas piemēru. No lielā fotogrāfiju klāsta veikta izlase, kas parāda šī šķietami vienkāršā (taču grūti izpildāmā) formālā paņēmiena daudzpusīgumu. Starp izvēlētajām fotogrāfijām atrodama gan krāsu, gan laukumu, gan regulāru un neregulāru formu saspēle."
 
Mihails Ignats radošai fotogrāfijai pievērsās 1982.gadā, darbojoties fotoklubā "Cēsis" un Gunāra Bindes fotomeistarības studijā. Kopš 2007.gada autors pievērsies aerofotogrāfijai.
 
Latvijas profesionālā dizaina konkursā "Gada balva dizainā 2012" kategorijā "Fotodizains" saņēmis galveno balvu par fotogrāfiju sēriju "Vertikāles mobilizācija". 2014.gadā viens no autora fotodarbiem tika nominēts "SONY pasaules fotogrāfijas balvai" (Sony World Photography Awards) kategorijā "Ceļojums", bet otrs ieguva žūrijas atzinību. Piedaloties vairāk nekā 80 starptautiskos fotomākslas konkursos, autors ieguvis 25 godalgas. 2014.gadā fotogrāfam piešķirts AFIAP (Artist of FIAP) jeb FIAP mākslinieka goda tituls, bet 2015. gadā - EFIAP (Excellence of FIAP) jeb fotogrāfijas izcilības goda tituls. Autora darbi ir publicēti vairākos fotoalbumos un poligrāfiskos izdevumos Latvijā un pasaulē.
 
Izstāde apskatāma līdz 2018.gada 6.janvārim. Tā tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA "Aerolatvija" finansiālu atbalstu. Pateicamies Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājai Mairai Dudarevai par ekspozīcijas idejas ierosinājumu.

23.11.2017 Lielbritānijā dibina komisiju, kas rūpēsies par ģeotelpisko datu pieejamību biznesam

 Lielbritānijas valdība izveidojusi jaunu Ģeotelpisko lietu komisiju, kuras mērķis būs rūpēties par to, lai visi Lielbritānijas rīcībā esošie ģeotelpiskie lokācijas dati nestu maksimālu labumu ekonomikai, veicinātu tās izaugsmi un radītu jaunas darbavietas. Pirmais komisijas uzdevums būs sadarboties ar kompāniju Ordnance Survey un valdības iestādēm, lai atvērtu, padarītu brīvi pieejamus MasterMap programmas datus Lielbritānijā bāzētiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajam biznesam. Plānots, ka komisijas darba rezultātā ik gadu britu ekonomikā būtu jāieplūst papildus 11 miljardiem sterliņu mārciņu. Oriģinālziņa

23.11.2017 Eiropas Kosmosa aģentūra piedāvā prakses iespējas jaunajiem maģistra grāda ieguvējiem

 Eiropas Kosmosa aģentūra piedāvā prakses vietas studentiem, kas tikko pabeiguši vai tūdaļ pabeigs maģistra studiju programmu. Kopumā jaunajiem studiju absolventiem tiek piedāvātas 120 dažādas amata vietas sistēmu inženieriem, GNSS analītiķiem, programētājiem, mehānismu vadītājiem, astrofiziķiem, utt. Līgums tiek slēgts uz gadu un tiek piedāvāta alga, sākot no 2300 eiro mēnesī, divarpus apmaksātas prombūtnes dienas mēnesī, veselības apdrošināšana. Atbildes kandidātiem tiks sniegtas e-pastā un sazināšanās ar tiem, kas tiks izvēlēti pārrunām, notiks līdz 2018. gada februāra beigām. Sīkāk par iespēju var lasīt EKA mājaslapā.

23.11.2017 Indija būvēs nesējraķeti mazajiem satelītiem

 Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO) paziņojusi par nodomu radīt īpaši mazajiem satelītiem paredzētu nesējraķeti. Šādas nesējraķete izmaksas varētu būt tikai desmitā daļa no parastas nesējraķetes izmaksām, un tā spētu nogādāt orbītā līdz 700 kilogramus smagu kravu. Turklāt mazajiem satelītiem paredzēto nesējraķeti varētu uzbūvēt tikai trīs dienās, kamēr parastās būvniecībai nepieciešamas 40 dienas. Indija ir viena no vadošajām kosmosa industrijām satelītu palaišanas sektorā, šāgada februārī tā uzstādīja pasaules rekordu, ar vienu piegājienu nogādājot kosmosā 103 satelītus. Oriģinālziņa

22.11.2017 Mobilās kartēšanas nozarei paredz 14% izaugsmi ik gadu

Globālais mobilās kartēšanas (ģeotelpisko datu vākšana no mobilas platformas, kā, piemēram, lāzerskeneri) pakalpojumu tirgus šogad sasniegšot 12,9 miljardu ASV dolāru apgrozījumu, bet tuvāko piecu gadu laikā tā izaugsme prognozējama 13,7% apmērā katru gadu, 2022. gadā kopējam apgrozījumam sasniedzot jau 24,4 miljardus ASV dolāru. Galvenie tirgus izaugsmes dzinējspēki pēdējā laikā bijis mobilās kartēšanas aplikāciju lietojums, ko ļāvusi straujā satelītu pozicionēšanas tehnoloģiju attīstība, tuvākajos gados varētu pieaugt kartēšanas aplikāciju izmantošana viedtelefonos. Oriģinālziņa

21.11.2017 Fundamentālā repera ierīkošana Jēkabpilī (1)

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, pilnveidojot un atjaunojot nivelēšanas tīkla 1. klases mezgla punktus, uzsākusi fundamentālo reperu ierīkošanu un plānveida iekļaušanu tīklā. Pirmais fundamentālais repers, kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, 2017. gada 8. novembrī ierīkots Jēkabpils pilsētā trīs nivelēšanas līniju 48., 49. un 47. krustpunktā.

Fundamentālā repera zīme ir 2 m augsta un sastāv no pilona ar marku un pēdas (enkura). Tā augšdaļa (marka) atrodas vismaz 1 metru zem zemes virsmas. Fundamentālais repers nav paredzēts ikdienas ģeodēziskiem darbiem, bet tas kalpos kā valsts augstuma sistēmas vērtību glabātājs.
 
Ierīkošanas darbus organizēja un pārraudzīja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas nodaļas darbinieki.
 
2018. gadā plānots iekļaut ierīkoto fundamentālo reperi nivelēšanas tīkla 1. klasē kā mezglu punktu, palielinot augstumu sistēmas ilgtspējību.
 
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izsaka pateicību Jēkabpils pilsētas domei par sadarbību augstumu sistēmas pilnveidošanā.

16.11.2017 Noslēdzies Valsts zemes dienesta izsludinātais konkurss „Augstākās izglītības iestāžu studiju noslēguma labākie darbi”

 Kopumā konkursam tika iesniegti 25 studiju noslēguma darbi no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas universitātes un Rēzeknes augstskolas, no kuriem 7 diplomdarbi, 9 bakalaura darbi un 9 maģistra darbi.

Balstoties uz Konkursa komisijas atzinumu un VZD ģenerāldirektores lēmumu, tiek apbalvoti sekojoši darbi:
 
Atzinības rakstu un apbalvojumu kategorijā „Labākais maģistra darbs” saņem Latvijas universitātes studentes Leldes Līces darbs „ Dalītā īpašuma un zemes konsolidācijas risinājumi lielmēroga dzīvojamos rajonos Rīgā: Ķengaraga piemērs” – Par pilsētattīstības un iedzīvotāju vēlmju sabalansēšanu daudzdzīvokļu mājām noteiktās funkcionāli nepieciešamās zemes platības un konfigurācijas maiņai.
 
Atzinības rakstu un apbalvojumu kategorijā „Labākais maģistra darbs” saņem Rīgas Tehniskās universitātes studentes Zanes Atstājas darbs „Sentinel satelītu datu izmantošana zemes lietojuma noteikšanai” – Par analītisku tālizpētes datu  izmantošanas iespēju izvērtējumu zemes lietošanas veidu noteikšanai.
Atzinības rakstu un apbalvojumu kategorijā „Labākais diplomdarbs” saņem Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenta Harija Paveļčuka diplomdarbs „Bezpilota lidaparātu pielietojums ģeodēziskā tīkla rekonstrukcijai autoceļa P128 posmā”– Par inovatīvu risinājumu bezpilota lidaparātu pielietojumam ģeodēziskā atbalsta tīkla pilnveidošanai.
 
Atzinību rakstu un apbalvojumu kategorijā „Labākais diplomdarbs” saņem Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentes Ineses Upītes diplomdarbs „Zemes atsavināšana Jelgavas novada pašvaldības ceļa vajadzībām”- Par darbā veikto analīzi, inovatīvo risinājumu un praktisko pielietojamību infrastruktūras piederības jautājumu sakārtošanai pašvaldībā.
 
VZD izsaka lielu pateicību par dalību konkursā:
 
1.    Lailai Kampānei
2.    Felicitai Kārkluvalkai
3.    Dagmārai Arkliņai
4.    Dārtai Konošonokai
5.    Sintijai Pastarei
6.    Jurijam Ješkinam
7.    Haraldam Punculim
8.    Līgai Ignātei
9.    Viktorijai Mališevai
10.    Dmitrijam Orehovam
11.    Elīnai Loputevai
12.    Arnitai Čekšai
13.    Ilzei Dālei
14.    Mārim Gudelim
15.    Aināram Brālītim
16.    Ērikam Kūliņam
17.    Maijai Pavlovskai
18.    Irēnai Kukulei
19.    Anetei Gediševai
20.    Antai Freibergai
21.    Santai Beļkus
 
Apbalvošanas foto iespējams aplūkot šeit.

14.11.2017 Eiropas Kosmosa aģentūra un Airbus sadarbosies tehnoloģiju izmēģinājumos

 Eiropas Kosmosa aģentūra noslēgusi līgumu ar Airbus, kas ļaus reālos apstākļos, orbītā izmēģināt dažādas jaunās kosmosa tehnoloģijas.Tas palīdzēšot gan attīstīt svarīgākos kosmosa infrastruktūras elementus, gan satelītu palaišanā un sistēmas validācijā, izmēģinot dažādus misiju scenārijus. Gan Airbus, gan EKA pārstāvji uzsver, ka savas tehnoloģijas ar šī projekta palīdzību varēšot izmēģināt ne vien lielie, jau nostabilizējušies ražotāji, bet arī jaunie uzņēmumi. Oriģinālziņa

13.11.2017 Eiropas satelītdatu integrācijas - EuroGEOSS projekts piedzīvojis atklāšanu

 Oktobra beigās atzīmētajā Ģeo nedēļā viens no svarīgākajiem notikumiem bijusi EuroGEOSS atklāšana. EuroGEOSS projektā ir apkopoti visi Zemes satelītnovērošanas resursi, kas ir Eiropas valstu rīcībā, un programma vērsta uz datu piekļuves nodrošināšanu, lai sniegtu labumu iedzīvotājiem, biznesam, pētniekiem un valdībām. Galvenais EuroGEOSS elements ir "Copernicus" programma, taču tajā tiks integrētas arī citas, līdz šim sadrumstalotās Eiropas iniciatīvas kosmosa izpētē - "Horizon 2020", Eiropas Kosmosa aģentūras u.c. programmas. Oriģinālziņa

13.11.2017 Eiropas kosmosa zinātnei top jauns portāls, un uzņēmums no Latvijas piedalās projekta īstenošanā

 Uzņēmums no Latvijas kopā ar trim citiem SME uzņēmumiem un vienu no lielākajiem privātajiem tehnoloģiju izpētes centriem Eiropā piedalīsies Eiropas kosmosa zinātnes nozarei nozīmīga projekta izstrādē. 20 mēnešu laikā ir plānots izstrādāt un publicēt tīmekļa portālu Hatch, kur būs apkopota lielākā daļa projektu, kas izstrādāti Eiropas kosmosa nozarē kopš 2002. gada un ko finansējusi Eiropas Komisija.

 
Portālā būs pieejami projekti, ko varēs atlasīt pēc dažādiem kritērijiem, taču tas piedāvās arī citas funkcijas, piemēram, iespēju atrast partnerus jaunu projektu uzsākšanai, iegūt informāciju par aktuāliem notikumiem u. c. Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt lietotājiem pievilcīgu, vienkārši lietojamu un funkcionālu platformu.
 
Projekta konsorciju veido dalībnieki no piecām Eiropas valstīm: Catena Space no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, kas apvienoja dalībniekus, Blue Dot Solutions no Polijas, kas būs projekta koordinators, Waterdog Mobile no Portugāles, kas būs atbildīgs par izstrādi, Eurecat no Spānijas, kas būs atbildīgs par uzņēmējdarbības modeļa izstrādi un testēšanu, kā arī WIT Berry no Latvijas, kas būs atbildīgs par komunikāciju.
Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2019. gada janvāris Arrow_right
P O T C P S S
31123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031123
Šodiena 2019. gada 16. janvāris

Vārda diena:

Lida, Lidija
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.