Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

12.03.2019 Latvijas Universitāte GGI 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros organizē sekciju 'Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi'

Šogad konference tiks rīkota vairākās dienās un risināsies no 20.03. - 22.03.2019. Latvijas Universitātes jaunuzceltajā Zinātņu mājā Jelgavas ielā 3, Rīgā. KARTE

Konference sastāvēs no sekojošām sekcijām:

1.       20.03.2019. Profesionāli tehniskā daļa;

2.       21.03.2019. Starptautiskā zinātniskā konference;

3.       22.03.2019. Latvijas augstāko izglītības iestāžu ieguldījums mērniecības izglītībā Latvijā

Sīkāka informācija par konferenci ŠEIT

Informācija par LMB biedru sapulci un semināru atrodama šeit.

 

01.03.2019 Orbitālo satelītu operatora SES ienākumi 2018. gadā 2 miljardi 10 miljoni EUR

 Pasaules vadošā orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A., kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2018. gadā bijuši 2 miljardi 10,3 miljoni EUR. Tas ir par 1.7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu. SES peļņa 2018. gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 292, 4 miljoni EUR.

 
Satelītu operatora SES segmenta SES Networks, kas nodrošina visplašākos, augstas drošības satelītu komunikācijas nodrošinājuma pakalpojumus, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 695,7 miljoni EUR, kas ir par 12,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt segmenta SES Video, kas nodrošina satelīta komunikāciju pakalpojumus raidsabiedrībām, satura un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 1 miljards 306,3 miljoni EUR, kas ir 3,7% mazāk nekā gadu iepriekš.
 
SES grupas prognozētie ieņēmumi 2019. gadam plānoti 1 miljarda 975 miljonu EUR līdz 2 miljardu 40 miljonu EUR apmērā. Savukārt 2020. gadam 2 miljardu 60 miljonu EUR līdz 2 miljardu 160 miljonu EUR robežās.

28.02.2019 Ar ĢIS palīdzību pēta risinājumus plūdu novēršanai Latvijas pilsētās

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki starptautiskā projektā izstrādās risinājumus notekūdeņu apsaimniekošanai pilsētās, lai nodrošinātu infrastruktūras noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu Baltijas jūras piesārņošanu.
 
Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūras reģionu arvien biežāk piemeklē intensīvas lietusgāzes un vētras. Taču pilsētu notekūdeņu infrastruktūra nav paredzēta palielināta lietus ūdens apjoma novadīšanai, tāpēc apdzīvotās vietas ir pakļautas plūdu riskam. Pilsētās, kur mājsaimniecību notekūdeņu sistēmas ir saistītas ar lietus ūdens novades sistēmām, plūdu laikā neattīrīts kanalizācijas notekūdens nokļūst dabā. Neattīrītu notekūdeņu nonākšana upēs un Baltijas jūrā ir bīstama cilvēkiem un videi, jo šādos ūdeņos ir paaugstināta barības vielu koncentrācija, piesārņojošas vielas un patogēni mikroorganismi.
 
Pilsētu applūšanu ir iespējams novērst, uzlabojot teritoriālo plānošanu un izbūvējot lietusgāzēm pielāgoties spējīgu ūdens novadīšanas infrastruktūru. Risinājumus šai problēmai meklēs starptautiska zinātnieku komanda, kas apvienojusies starptautiskajā projektā «NOAH», iesaistoties Baltijas jūras reģiona pilsētām, ūdensapgādes uzņēmumiem, kā arī akadēmiskajām un pētniecības iestādēm no Latvijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
 
RTU zinātnieki projektā nodrošinās modelēšanas, ģeotelpiskās informācijas un piesārņojuma monitorēšanas kompetences, kā arī projekta rezultātu pārbaudīšanu.

28.02.2019 Galileo darbojošos satelītu skaits sasniedzis 22

 Februārī sākuši pilnvērtīgi darboties pagājušā gada jūlijā no Franču Gviānas palaistie četri jaunākie Galileo satelīti. Līdz ar to sistēmas kopējais funkcionālo satelītu skaits sasniedzis 22. Četru satelītu pieslēgšana kopējam tīklam esot krietni palielinājusi Galileo kapacitāti būt par vienīgo lietotāja izmantoto satelītu pozicionēšanas sistēmu, sacījis Galileo servisu programmu menedžeris Rodrigo Da Kosta. Lai gan kopš Galileo pirmo servisu iedarbināšanas pagājuši tikai divi gadi, šobrīd sistēmas pakalpojumus izmantojot jau 600 miljonu ierīču visā pasaulē. Oriģinālziņa

28.02.2019 Jūlijā gaidāms ISPRS kongress

 No 14. līdz 20. jūnijam Francijas pilsētā Nicā norisināsies Starptautiskās Fotogrammetrijas un attālinātās izpētes asociācijas kongress. Šogad tajā tiks pievērsta uzmanība sešiem uz zinātni orientētiem tematiem - sensoru sistēmas, fotogrammetrija, attālinātā izpēte, telpiskās informācijas zinātne un informēšana. Kongresa ietvaros norisināsies arī trīs dienu ilga izstāde, kurā piedalīsies gan privātās, gan valsts kompānijas. Izstādē demonstrēs jaunākās ģeotelpiskās tehnoloģijas un risinājumus tādās jomās kā satelītu sistēmas, LIDAR sistēmas, multispektrālās attēlu sistēmas, mobilās kartēšanas, u.c. Oriģinālziņa

28.02.2019 Palaisti pirmie 6 satelīti globāla satelītinterneta OneWeb izveidei

 Cilvēce spērusi pirmo plato soli pretim vienotam vispasaules bezvadu satelītinternetam - kompānija OneWeb 27. februārī palaidusi kosmosā un ievadījusi ap 1000 km augstā orbītā pirmos sešus sistēmas satelītus. Palaišana notikusi no Franču Gviānas kosmosa centra, sadarbojoties gan Krievijas (Glavkosmos u.c.), gan Eiropas (Arianespace) kompānijām. Tas gan ir tikai pirmais no gaidāmajiem vēl daudziem satelītu startiem - kopumā interneta tīkla izveidei nepieciešams kosmosā nosūtīt 648 satelītus (18 plaknēs, 36 katrā). Taču tad internets būšot pieejams ikvienā Zemes vietā, izņemot tikai Antarktīdu. Jau 2020. gadā OneWeb plāno palaist pirmo datu servisu, bet gadu vēlāk jau tikšot piedāvāts globāla pārklājuma 5G tīkls. Lasīt vairāk

27.02.2019 Drīz stāsies spēkā Krievijas un Ķīnas līgums par GLONASS un BEIDOU sistēmu sadarbību

 Pagājušā gada novembrī parakstītais Krievijas un Ķīnas līgums par satelītu navigācijas sistēmu GLONASS un BEIDOU sadarbību civiliem mērķiem tuvojas ratifikācijai. Dokuments paredz radīt institucionālu ietvaru abu sistēmu praktiskai savietošanai, pieredzes apmaiņu civilās satelītu navigācijas aplikāciju izstrādē, navigācijas tehnoloģiju attīstību. Praktiski sadarbības ieguvumi būs abu sistēmu lietotājiem - navigācijas dati tiem būs bezmaksas, GLONASS lietotāji varēs saņemt šī servisa pakalpojumus, arī atrodoties Ķīnas teritorijā, savukārt BEIDOU lietotāji - atrodoties Krievijas teritorijā. Oriģinālziņa

27.02.2019 Aptauja: Krievijā ĢIS nozares attīstību visvairāk kavē speciālistu trūkums

 Kvalificētu speciālistu trūkums ir lielākā problēma ģeotelpiskās informācijas industrijas attīstībā - tā nesenā aptaujā atzinuši industrijas vadošie uzņēmēji Krievijā. Kopumā 55% aptaujāto atzinuši, ka pašreizējie speciālisti nav pietiekami kvalificēti jaunajām ĢIS tehnoloģijām, 52% - ka kvalificēta personāla atrašana ir lielākais nozares izaicinājums, un 16% - ka liela problēma ir arī esošo speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana. Turklāt 49% respondentu uzskata, ka izglītības iestādes nespēj pietiekamā daudzumā izskolot labus ĢIS speciālistus. Oriģinālziņa

26.02.2019 Kadastra inženieri Krievijā soda par nepareizu datu ievadīšanu

 Krievijā, Karēlijas reģionā sodīts kāds kadastra inženieris, kurš laika posmā no pagājušā gada oktobra līdz decembrim ievadījis vairākos kadastra sistēmas robežplānos nepareizu informāciju. Belomorskijas apgabala prokurors piemērojis sodu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu - 30 000 Krievijas rubļu, kas ir ap 400 eiro. Oriģinālziņa

25.02.2019 LĢIA sniegs pārskatu par 2018. gadā padarīto ģeodēzijas jomā

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārskati par padarīto iepriekšējā gadā jeb “Ģeodēzistu diena” kļūst par regulāru pasākumu. Šoreiz pārskats par aģentūras padarīto ģeodēzijas jomā 2018. gadā tiks sniegts Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta organizētās sekcijas “Ģeodinamikas un ģeokosmiskie pētījumi” ietvaros. Šim pārskatam ir veltīta vesela konferences sesija, kurā būs 7 ziņojumi. Pasākums notiks 2019. gada 20. martā Latvijas universitātes Zinātņu mājā, Rīgā, Jelgavas ielā 3, konferenču zālē “Alfa”.

 
Aicinām interesentus uz elektronisko pastu geodezistudiena2019@lgia.gov.lv sūtīt jautājumus par ģeodēzijas sabiedrību interesējošām tēmām un aktualitātēm, kas saistītas ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbību ģeodēzijas jomā. Aģentūras kompetences un iespēju robežās atbildes tiks iekļautas “Ģeodēzistu dienas 2019” ziņojumos.
 
Reģistrēšanās un papildus informācija par Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju “Ģeodinamikas un ģeokosmiskie pētījumi” pieejama https://www.lu.lv/ggi/konferences/lu-ggi-rikotas-konferences/lu-77-starptautiska-zinatniska-konference/.

25.02.2019 Ģeotelpiskajā nedēļā pievērsīsies bezpilota lidaparātiem

 No 10. līdz 14. jūnijam Nīderlandes pilsētā Enšēdē notiks ISPRS Geospatial Week 2019. Šoreiz forumā uzsvars būs likts uz jaunākajiem sasniegumiem bezpilota lidaparātu pielietojumā ģeomātikas jomā, īpaši par multispektrālās zondēšanas funkcionalitāti, kā arī mākslīgā intelekta pielietojumu iegūto datu apstrādē. Tāpat daļa būs veltīta atmosfēras un klimata pētniecības atklājumiem, skarot globālās sasilšanas tematu. Kopumā paredzēti 13 semināri, skarot visdažādākos jautājumus. Oriģinālziņa

21.02.2019 DJI ievieš dronu ģeo-ierobežošanas sistēmu ap lidostām arī Latvijā

 Dronu ražotājs DJI izstrādājis jaunu ģeo-ierobežošanas (geofencing) sistēmu Eiropas lidostu drošības uzlabošanai, lai labāk pasargātu aviosatiksmi no riska sadurties ar DJI droniem. Geospatial Environment Online 2.0 iekļauj ne tikai iepriekšējās sistēmas noklātās 13 valstis, bet arī 19 jaunas valstis, kurām iepriekš ģeo-ierobežošanas sistēmas nebija, to vidū arī Latvija. Ģeodrošības sistēma ap lidostām izstrādāta trīs dažādās pakāpes - zema, vidēja un augsta riska lidostām, attiecīgi atšķiras arī distances, kurās sistēma darbojas. DJI dronu lietotājiem sistēma sāks darboties pēc programmatūras atjaunināšanas. Oriģinālziņa

21.02.2019 Ķīna veikusi dziļjūras datu pārraidi caur Beidou satelītiem

 Ķīnai izdevies panākt reālā laika datu pārraidi no jūras dzīlēm 6000 metru dziļumā, izmantojot Beidou satelītu sistēmu. Datus par ūdens temperatūru, sāļumu, ūdens straumju ātrumu un virzieniem vispirms savākušas iegremdējamās bojas, uz kurām uzinstalēti Beidou satelītu komunikācijas moduļi. Tālāk tie nosūta datus satelītiem, kuri tos savukārt nosūta laboratorijām uz zemes. Oriģinālziņa

21.02.2019 Sentinel-1 dati pieejami AWS servisā

 Satelīta Sentinel-1 dati padarīti pieejami Amazon Web Services atvērto datu portālā, kas tiek uzturēts uz Frankfurtē esošiem serveriem. Pieejamā informācija satur datus no 2017. gada 1. maija un tie tiek regulāri sinhronizēti ar jaunākajiem datiem. Sentinel Hub pakalpojumi piedāvā arī Sentinel-1 GRD (Ground Radar Detected) datus, kas ir ļoti grūti attēlojami reālajā laikā, jo katrs attēla pikselis ir jākonvertē un jāģeopozicionē individuāli. Oriģinālziņa

18.02.2019 19.02.2019 noslēdzošā kopējā Mērniecības koncepcijas sanāksme (4)

Rīt, 19.02.2019. notiks noslēdzošā kopējā tikšanās par ziņojumu "‘’Priekšlikumi mērniecības nozares koncepcijas izstrādē’’"

Tikšanās vieta un laiks nemainās: Vaiņodes iela 1, LVM telpas, plkst.10.00

15.02.2019 ASV astronauti izmantos Soyuz raķetes līdz nākamā gada aprīlim

 ASV turpinās izmantot Krievijas Soyuz raķetes savu astronautu nogādāšanai uz Starptautisko kosmosa staciju līdz 2020. gada aprīlim (sākotnēji bija paredzēts, ka tas notiks līdz šā gada beigām). Turpmāk starptautiskajā kosmosa stacijā divi NASA astronauti uzturēsies ilgāk - deviņus mēnešis līdzšinējo sešu vietā. Oriģinālziņa

15.02.2019 HERE Maps izveido institūtu ģeolokācijas datu pētīšanai ar mākslīgo intelektu

 Viens no pasaules lielākajiem karšu ražotājiem HERE Technologies paziņojis par mākslīgā intelekta izpētes institūta izveidošanu Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Tas būs pirmais globāla mēroga mākslīgā intelekta institūts, kas datora apmācības procesā izmantos lielus ģeolokāciju datu apjomus. Mākslīgā intelekta algoritmi spēj apstrādāt lielus datu masīvus un vienlaikus mācīties - veikt korekcijas, apgūt paternus. Ģeolokācijas datu jomā tas palīdzēs uzlabot iespējas izveidot autonomo satiksmes organizāciju, pašbraucošo auto servisus, cer HERE. Oriģinālziņa

05.02.2019 Eiropas Komisijas projekts ikvienam piedāvā iespēju piedalīties Eiropas kosmosa nozares attīstīšanā

 Kosmoss ir to nozaru skaitā, kas pēdējos gados strauji attīstās. Tieši šī nozare plāno sniegt daudz inovāciju, jaunas darbavietas un piedāvāt jaunu tirgus potenciālu. Lai Eiropa neatpaliktu no straujajiem sasniegumiem kosmosa nozarē pasaulē, aprīlī tiks publicēts interneta portāls www.spacehatch.eu, kas pašlaik aicina ikvienu kosmosa nozares profesionāli, entuziastu, uzņēmumus, projektus un studentus iesaistīties interesanta satura veidošanā portālam.

 
Jau iepriekš tika minēts, ka HATCH ir Horizon 2020 projekts, kura izstrādi finansē Eiropas Komisija, lai izveidotu vienotu resursu visai kosmosa nozarei Eiropā, kur aktuālu informāciju varēs iegūt gan kosmosa nozares entuziasti, gan profesionāļi. Projektu īsteno pieci uzņēmumi no Apvienotās Karalistes, Polijas, Spānijas un Portugāles, kā arī digitālās komunikācijas uzņēmums "WIT Berry" no Latvijas.
 
"WIT Berry" vadītāja Linda Kimeiša: "Šis projekts ir neparasts tāpēc, ka portālu varēs lietot gan amatieri, gan profesionāļi. Aizraujošā veidā iesācēji varēs apgūt dažādus faktus par kosmosu, kā arī pakāpeniski sākt izprast nozares specifiku un, kas zina, varbūt saskatīt tajā jaunas uzņēmējdarbības potenciālu. Kā zināms, kosmosa nozare vairs neaprobežojas ar raķešu un satelītu laišanu gaisā. Tieši faktu sadaļai mēs aicinām ikvienu pieteikt paša veidoto saturu. Arī šāda sadarbība ir neparasta un līdz šim Eiropas kosmosa nozarē nav tik plaši īstenota."
 
Sadaļu, kuras izveidē ir iespējams piedalīties, sauc "Quick Knowledge". Tie ir īsi, ar kosmosu saistīti fakti, kuru teksta apjoms nepārsniedz 255 rakstzīmes. Tematu loks ir neierobežots: satelīti, melnie caurumi, teleskopi, pētījumu rezultāti, planētas, ko ēd kosmonauti u. c. Savu saturu līdz 10. martam var iesniegt projekta mājaslapā www.spacehatch.eu. Viens no satura konkursa dalībniekiem laimēs izcilu teleskopu no Sky Hunters vairāk nekā 600 eiro vērtībā. Plašāka informācija par konkursu, kā arī dažādi piemēri ir publicēti projekta mājaslapā www.spacehatch.eu.
 
Par projektu HATCH
 
Projekta HATCH uzdevums ir izveidot un publicēt tīmekļa portālu, kur būs apkopota iespējami plaša informācija par kosmosa nozari Eiropā: projekti, uzņēmumi, notikumi, projektu rezultāti, konkursi, jaunumi, kā arī izglītojoša informācija kosmosa entuziastiem. Projekta HATCH mērķis ir kļūt par galveno izziņas avotu nozarē. Vairāk informācijas par projektu HATCH skatiet www.spacehatch.eu.

31.01.2019 Britu kartogrāfijas aģentūra publicējusi digitālo karšu veidošanas programmu

 Lielbritānijas Kartogrāfijas aģentūra (Ordnance Survey) publiskojusi digitālo karšu veidošanas instrumentu OS Open Zoomstack, kas dod iespēju ātri un ērti veidot gan divu, gan trīs dimensiju kartes lietošanai aplikācijās un mājaslapās. OS Open Zoomstack satur aktuālus un oficiālus datus par katru ēku, katru ceļu un arī zaļo zonu Lielbritānijā, tas dod iespēju veidot kartes četros režīmos (nakts, dienas, ceļu, ārtelpu). Jaunā rīka izstrādē bijuši iesaistīti 1200 programmētāju un tā testēšana noritējusi trīs mēnešus. Oriģinālziņa

29.01.2019 Indija palaidusi pasaulē vieglāko satelītu

 Indijas kosmosa izpētes organizācija sekmīgi palaidusi orbītā pasaulē vieglāko satelītu. 1,2 kilogramus smago, 10 centimetru kuba formas Kalamsat-V2 radījuši indiešu studenti, darbs pie tā ildzis pēdējos sešus gadus. Reizē ar Kalamsat-V2 palaists arī krietni lielāks "zvērs" - 740 kilogramus smagais MicroSAT-R, kas 274 kilometru augstumā kalpos Indijas militārajām vajadzībām. Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada aprīlis Arrow_right
P O T C P S S
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Šodiena 2020. gada 7. aprīlis

Vārda diena:

Helmuts, Zina, Zinaīda
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.