Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

19.03.2018 Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācija izziņo šīs vasaras sporta spēles (2)

Mērnieku spēles šogad organizēs Latvijas Kartogrāfu un Ģeodēzistu asociācija. Tās notiks 2018.gada 2.jūnijā, Nītaures estrādē, Amatas novadā. Spēļu formāts būs citādāks nekā parasti. Sīkāka informācija vēl sekos. Asociācija aicina mērniekus laicīgi rezervēt šo laiku kopīgajām aktivitātēm.


Mērnieku sporta spēles 2018

07.03.2018 9. martā notiks LMB kopsapulce un seminārs

Latvijas Mērnieku biedrība (turpmāk – LMB) 2018. gada 9. martā organizē ikgadējo atklāto semināru visiem semināru mērnieku nozares pārstāvjiem. Ar šo paziņojumu vēlamies uzrunāt visus nozares pārstāvjus, aicinām pieteikties, piedalīties un visus apmeklēt semināru. LMB mērķis ir sapulcināt nozarēs pārstāvjus un noorganizēt draudzīgu un radošu semināru, lai uzklausītu prezentācijas par aktualitātēm nozarē un viedokļus no sadarbības partneriem.

 
LMB seminārs notiks 2018. gada 9. martā Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Akadēmijas iela 10, Jelgavā.
 

05.03.2018 RTU uzsāk pētīt vērtībās balstītu teritorijas plānošanu

Rīgas Tehniskajā universitātē ir uzsākta ERAF līdzfinansēta pēcdoktorantūras pētnieciskā projekta “A values-led planning approach for sustainable land use and development” īstenošana. Projekta saturiskais vadītājs ir asociētais profesors Armands Auziņš, bet tā zinātnisko vadību nodrošina profesore Ineta Geipele. Šis 3 gadu pētnieciskais projekts tiek īstenots RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūtā, sadarbībojoties ar ārvalstu pētniekiem un telpiskās attīstības plānošanas nozares pārstāvjiem Latvijā.

Pētniecības mērķis ir izpētīt vērtībās balstītas teritorijas plānošanas teorētiskos un praktiskos aspektus, ieviešot šo pieeju zemes pārvaldības praksē, pamatojoties uz (1) mainīgo telpiskās plānošanas sistēmu salīdzinošo analīzi un (2) teritorijas ietekmes un zemes izmantošanas efektu novērtēšanai lietojamo paņēmiemu un instrumentu attīstību. Pētījums paredz izstrādāt metodoloģiskos risinājumus un ieteikumus inovatīvu novērtēšanas instrumentu izmantošanai labākai un efektīvākai zemes pārvaldībai, uzlabotai sadarbībai starp pilsētu un lauku pašvaldībām un veicinošai starpnozaru sadarbībai, kas kopumā sekmētu ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību. Vērtībās balstīta teritorijas plānošanas pieeja, galvenokārt, nosakot vērtības un identificējot iesaistīto preferences, atbalstīs ikvienu viedās specializācijas jomu un izaugsmes prioritāti, ievērojot to relatīvo nozīmīgumu un attīstības stratēģijas.

Pētījuma aktivitātes iekļauj: (1) analītisko izpēti, (2) pieredzes apkopojumu, (3) metodoloģijas izstrādi un (4) vērtībās balstītas plānošanas pieejas ieviešanu. Pētījuma laikā paredzēts izstrādāt: (1) analītiskos pārskatus, (2) Eiropas projektu pieteikumus, (3) aktivitāšu kopsavilkumus, iekļaujot darbību plānus, (4)  starptautiskas zinātniskās publikācijas, t.sk. zinātniskajā grāmatā, indeksētos žurnālos un konferenču rakstu krājumos, kā arī (5) metodoloģiju. Pētījuma laikā paredzēti ziņojumi starptautiskās zinātniskajās konferencēs, semināros un darba grupās.
 
Sīkāka informācija par projekta gaitu pieejama www.buni.rtu.lv vai sūtot ziņu  armands.auzins@rtu.lv 

26.02.2018 Krievija plāno ERA-GLONASS sistēmas lietotāju skaita pieaugumu

 Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins izteicies, ka šāgada laikā plānots ERA-GLONASS sistēmas lietojošo automašīnu skaita trīskāršs pieaugums - ja šobrīd šī sistēma instalēta ap pusotrā miljonā Krievijas automašīnu, tad gada beigās tiem vajadzētu būt jau ap 4 miljoniem. ERA-GLONASS ir ĢIS ārkārtas palīdzības sistēma, kas automašīnas avārijas gadījumā automātiski aktivizē ātrās palīdzības izsaukšanu, arī tad, ja avārija nav notikusi un zvanu veic cilvēks manuāli, sistēma uzreiz sniedz informāciju dienestiem, kur tieši atrodas konkrētā automašīna. Rogozins sacījis, ka Eiropas Savienība vēl tikai plānojot ieviest līdzīgu sistēmu - krievu speciālisti šobrīd neliedzot padomu eiropiešu kolēģiem. Oriģinālziņa 

26.02.2018 Dienvidkoreja plāno būvēt savu satelītu navigācijas sistēmu

 Dienvidkoreja paziņojusi par plāniem izveidot pati savu satelītu navigācijas sistēmu. Tā varētu sastāvēt no septiņiem satelītiem, no kuriem trīs būšot ģeostacionārajā orbītā. 2021. gadā plānots uzbūvēt izmēģinājumu staciju uz zemes un līdz 2022. gadam izveidot satelītu navigācijas tehnoloģijas bāzi. Savukārt pati sistēma varētu būt gatava un darboties spējīga ne ātrāk par 2034. gadu. Oriģinālziņa

21.02.2018 SIA "Mikrokods" aicina uz semināru mērniekiem

 "SIA Mikrokods" uzaicina mērniekus, pašvaldību pārstāvjus un visus interesentus uz semināru š.g. 2.martā par Bentley Systems un Hexagon Geospatial jaunumiem un risinājumiem mūsdienīgā mērniecībā. 

Semināra programma un reģistrācijas iespēja pielikumā.

31.01.2018 Apple plāno radīt tādu pašbraucošo auto, kam nebūs jāizmanto kartes

 Kompānija Apple plāno krasi palielināt tās rīcībā esošo autonomās vadīšanas automašīnu skaitu - no pašreizējām trim līdz 27. Tas nepieciešams, lai aktīvāk testētu pašvadīšanas tehnoloģijas, ko Apple izstrādā pērn uzsāktajā projektā "Project Titan". Tāpat kā līdz šim, Apple pašbraucošās auto būs Lexus apvidnieki. Testa auto ir aprīkoti ar LIDAR sensoriem, kā arī tos atbalstošiem radaru sensoriem un datoru, kas palīdz automašīnai vizuāli uztvert apkārtni. Interesanti, ka šāda Apple tehnoloģija atšķiras no pārējiem šobrīd pasaulē aktīvajiem pašbraucošo auto projektiem, ar to, ka plāno radīt pilnībā autonomu sistēmu, kurai nebūs nepieciešams izmantot kartes vai citus ārēju avotu datus - visu braukšanai nepieciešamo informāciju ģenerēs pati automašīna, no savu sensoru datiem nepārtraukti radot jaunu apkārtējās vides virtuālo atveidojumu. Oriģinālziņa 

31.01.2018 ES kosmosa industrija spriež par tālāku Galileo attīstību

 Lai gan šogad plānots pabeigt Galileo sistēmas izveidi, palaižot pēdējos tās satelītus, Eiropas kosmosa industrijas pārstāvji jau tikušies, lai pārrunātu tālāku Galileo nākotni un tās nodrošināšanai nepieciešamo jaunu satelītu būvi. Jau pērnā gada jūnijā tika pasūtīti vēl 12 Galileo satelīti, kas varēs laicīgi nomainīt vecākos orbītā palaistos, kuru darbības termiņš būs beidzies. Turklāt jau pēc 2020. gada plānots sākt Galileo esošo satelītu nomaiņu uz jaunākas paaudzes satelītiem ar uzlabotu darbību un papildus iespējām. Oriģinālziņa

30.01.2018 Kazahstāna veidos ĢIS karti dubļu lavīnu risku zonām

 Kazahstāna izmantos ģeoinformācijas tehnoloģiju iespējas, lai izveidotu digitālu karti, kas atainos dubļu lavīnu riskus bijušās valsts galvaspilsētas Alma-atas reģionam. Digitālais risku monitorings palīdzēs labāk izvērtēt, kādi risinājumi nepieciešami risku novēršanai - kur iezīmējamas neapbūvējamās teritorijas, utml. Dubļu lavīnas līdzās zemestrīcēm ir būtiskākie dabas radītie apdraudējumi Alma-atai. Oriģinālziņa

30.01.2018 Krievija līdz 2025. gadam plāno 150 kosmiskos startus

 Krievijas kosmosa aģentūra Roskosmos paziņojusi par plāniem ievērojami paplašināt orbītā esošo valsts satelītu floti. Līdz 2025. gadam Krievija veikšot vismaz 150 nesējraķešu startus, paziņojis Roscosmos vadītājs Igors Komarovs. Komarovs arī sacījis, ka gūti pierādījumi tam, cik būtisks ir GLONASS pienesums globālās drošības un ekonomiskās attīstības nodrošināšanā. "Drīzumā mēs veiksim situācijas analīzi un noteiksim sasniedzamos uzdevumus GLONASS satelītiem", paudis Komarovs. Oriģinālziņa

29.01.2018 Notiks LU 76. starptautiskā zinātniskā konference “Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi”

 Latvijas Mērnieku biedrība informē, ka 2018.gada 8. februārī LU Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas institūts, LU 76. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros, rīko ikgadējo zinātniski praktisko konferenci “Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi”, kurā jau šobrīd dalību apstiprinājuši vairāki ārvalstu viesi.

 
Konference tiek organizēta kā zinātniski praktiskā, kas nozīmē, ka tajā tiks sniegti gan akadēmisko pētījumu, gan arī praktisko un tehnisko darbu un problēmu pārskata ziņojumi.
 
Konferences norises vieta: Jelgavas iela 1, LU Dabaszinātņu Akadēmiskais Centrs, konferenču zāle “MAGNUM” (106. auditorija).
 
Pagaidu dienas kārtība šeit!

29.01.2018 Ķīna strauji palielinās "Jilin-1" satelītu skaitu

 Ķīna laikposmā līdz 2020. gadam plāno nogādāt kosmosā vēl 60 "Jilin-1" sērijas satelītus. Šie satelīti ir Zemes attālinātās izpētes satelīti, tos izgatavojusi kompānija Chang Guang Satellite Technology Co. komerciālai lietošanai. Līdz šim kosmosā nogādāti jau 10 "Jilin-1" satelīti. Oriģinālziņa

26.01.2018 Joprojām nav skaidrs, kas notika ar slepeno ASV satelītu "Zuma"

 Kompānijas "SpaceX" janvārī palaistais slepenais ASV izlūkošanas satelīts "Zuma" neesot sekmīgi ievadīts orbītā, taču spekulācijas par tā avārijas iemesliem aizvien ir dažādas. Pēc vienas versijas, vainīga esot bijusi tieši nesējraķete "Falcon 9", taču to atspēko viedoklis, ka kļūme notikusi kravas adapterī, kam īstajā brīdī jāliek satelītam atdalīties no nesējraķetes. Šajā gadījumā adapteris neesot bijis "SpaceX" ražots, bet gan satelīta izstrādātāju - "Northrop Grumman" ražojums. "Zuma" bija īpaši slepens satelīts, par kuru oficiālās informācijas nav gandrīz nemaz - ne par to, cik izmaksāja tā būve, ne par tā uzdevumiem. Tas jau radījis arī tādus pieņēmumus, ka "Zuma" patiesībā esot sekmīgi nonācis orbītā, bet izskanējušās ziņas par tā avāriju ir ar nolūku radīts "dūmu aizsegs". Oriģinālziņa

26.01.2018 "Brexit" dēļ Galileo datu drošības centru pārceļ no Lielbritānijas uz Spāniju

 Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu pārcelt Galileo satelītu navigācijas sistēmas monitoringa centru no Lielbritānijas uz Spāniju - Madridi. Lēmums pieņemts Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ - visai "Galileo" infrastruktūrai jāpaliek ES teritorijā, paudusi EK. Galileo datu drošības centrs Svanvikā būtu sācis darboties jau šogad - tā mērķis būtu dublēt primāro Galileo drošības sistēmu Francijā. Sistēmas uzdevums būtu pamanīt nejaušus vai tīšus notikumus, kuru dēļ Galileo serviss varētu tikt traucēts vai pat izslēgts. Oriģinālziņa

25.01.2018 Ķīna uzsākusi jaunā gada satelītu palaišanas maratonu

 Ķīna 19. janvārī nosūtījusi orbītā divus jaunus augstas izšķirtspējas optiskos attālinātās izpētes satelītus. Jilin-1 sērijas satelīti (pirmie šīs sērijas satelīti tika nogādāti kosmosā 2015. gada oktobrī) piegādās datus gan valdības iestādēm, gan komerckompānijām. Ar to pašu nesējraķeti (Long March-11) 19. janvārī tika palaisti arī četri mazāka izmēra satelīti, no kuriem viens pieder Kanādai. Oriģinālziņa

24.01.2018 Valdība pieņem likumprojektu, kas paredz, ka LatPos būs bez maksas

 Valdība 23. janvārī atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz turpmāk bez maksas izmantot patstāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (LatPos), ziņo LETA.

 
Ņemot vērā, ka LatPos izmantošana turpmāk tiks nodrošināta bez maksas, AM tika sagatavojusi grozījumus, svītrojot nosacījumus par aģentūras tiesībām slēgt maksas līgumus par Latpos pakalpojuma izmantošanu.
 
Minētie grozījumi stāsies spēkā šogad 1. jūlijā.

23.01.2018 Balstoties uz satelītu datiem, izveidots globāls ūdeņu kvalitātes portāls

 EOMAP izveidojusi pasaulē pirmo globālo ūdens kvalitātes portālu, kas izmanto satelītu sniegtos datus. Attālinātā izpēte esot efektīvs un taupīgs veids, kā iegūt ziņas par ūdens ekosistēmu bioloģiskiem un fizikāliem parametriem gan mazās, gan lielās teritorijās. Informācija par ūdens kvalitāti portālā ir pieejama par brīvu: http://worldwaterquality.org/

22.01.2018 Būvniecības informācijas modelēšana līdz 2024. gadam augs gandrīz seškārtīgi

 Būvniecības informācijas modelēšanas tirgum paredz ļoti strauju kāpumu - ja 2016. gadā tā globālais apgrozījums bija 3,6 miljardi dolāru, tad 2024. gadā tas būs izaudzis jau līdz 18,8 miljardiem dolāru. Galvenais, kas nodrošinās pieaugumu - pieprasījums Indijas un Ķīnas tirgos. Patlaban vadošā BIM industrijā ir Ziemeļamerika, kas aizņem apmēram trešdaļu no globālā apgrozījuma. Arī turpmākajos gados vadošo lomu šajā nozarē ieņems datorprogrammu izstrādāšana - ap 70%. Oriģinālziņa

22.01.2018 Lielbritānija un Francija ciešāk sadarbosies satelītizpētē

 Lielbritānija un Francija 18. janvārī parakstījušas vienošanos par ciešāku sadarbību kosmosa izpētes jomā. Galvenie sadarbības virzieni - klimata pārmaiņu vērošana, Marsa izpēte un Eiropas kosmosa programma. Tāpat Lielbritānija varēs piedalīties Francijas un NASA kopīgajā projektā okeānu satelītizpētes jomā. Tāpat abas valstis sadarbojas oglekļa gāzu izplūdes avotu kartēšanas projektā MicroCarb. Oriģinālziņa

19.01.2018 Aicina balsot par Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" pastmarku

 Latvijas Pasts sadarbībā ar ziņu portālu Delfi jau otro reizi aicina visus Latvijas iedzīvotājus ar savu balsojumu izvēlēties skaistāko aizvadītā gada pastmarku. Portālā delfi.lv. iespējams balsot arī par Latvijas pirmā satelīta "Venta-1 " pastmarku, kura tika izdota 2017. gada oktobrī.

 
2017.gadā Latvijas Pasts izdeva 26 pastmarkas un divus pastmarku blokus par visdažādākajām Latvijai svarīgām personībām un notikumiem, to kopējai tirāžai sasniedzot 6,5 miljonus eksemplāru. Balsot par katru pastmarku iespējams vienu reizi dienā līdz 29.janvāra plkst. 23:59. Balsot par pastmarkām iespējams portālā delfi.lv: http://www.delfi.lv/gada-pastmarka-2017/#gada-pastmarka-2017.
 
Latvijas Pasts pastmarku ar Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" attēlu izdeva Pasaules kosmosa nedēļas ietvaros - 2017. gada 6. oktobrī. Pastmarka tika izdota 100 000 eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir € 0,85. Līdz ar pastmarku tika izdota arī īpaša aploksne 1500 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors - mākslinieks Ludis Danilāns.
 
Kā jau informēts iepriekš, Latvijas pirmais satelīts Venta-1 tika ievadīts orbītā 2017. gada 23.jūnijā no Indijas, un paredzams, ka ap Zemi tas riņķos vismaz gadu. Sakarus ar Venta-1 uztur Ventspils Augstskolas zemes stacija jeb radiostacija, kas izvietota uz Ventspils Augstskolas jumta.
 
Venta-1 projektēšana, izgatavošana un nogādāšana kosmosā notika sadarbības līguma ietvaros starp Ventspils Augstskolu, Brēmenes Lietišķo zinātņu universitāti un Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. Turklāt projekta laikā Ventspils Augstskola ir izveidojusi radiostaciju, attīstījusi Satelīttehnoloģiju laboratoriju, tikušas organizētas vasaras skolas studentiem satelīttehnoloģiju jomā, ir pieaugusi studējošo interese par inženierzinātni. Šī projekta rezultātā izveidotā infrastruktūra un iegūtās zināšanas jau tiek un arī turpmāk tiks izmantota ne tikai Venta-1 projekta vajadzībām, bet daudz plašāk - visa inženierzinātņu studiju virziena atbalstam un attīstībai.
 
Balsot par Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" pastmarku iespējams līdz š.g. 29. janvārim.
Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2018. gada augusts Arrow_right
P O T C P S S
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272829303112
Šodiena 2018. gada 18. augusts

Vārda diena:

Liene, Helēna, Elena, Ellena, Liena
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.