Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

28.04.2019 Kaļiņingrada veidos interaktīvu karti ar satiksmes negadījumu vietām

 Kaļiņingradas reģionā šovasar plānots publiskot interaktīvu karti, kurā atzīmētas satiksmei bīstamākās vietas, kurās reģistrēta lielākā negadījumu koncentrācija. Ģeodati jau esot ielādēti un pašlaik notiekot pēdējie testi. Šāda karte attēlos gan negadījumu skaitu, gan to raksturu un palīdzēšot pieņemt lēmumus, kā negadījumu skaitu samazināt. Oriģinālziņa

27.04.2019 Kā ĢIS tehnoloģijas varētu palīdzēt Venecuēlas zelta ieguvē

 Ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju izmantošana varētu palīdzēt Venecuēlai cīņā ar tās smago ekonomisko krīzi, raksta "Geospatial World". Runa ir par zelta ieguvi un zelta atradņu kartēšanu, ko precīzi spētu paveikt tieši ģeotelpiskās tehnoloģijas (ĢIS, GPS). Precīza raktuvju kartēšana varētu ne tikai palīdzēt uzlabot ekonomiskos rezultātus zelta ieguvē, bet samazināt procesā rodošos atkritumu daudzumu un padarīt zelta ieguvi drošāku. Oriģinālziņa

26.04.2019 Ķīna palaiž pirmo no šogad plānotajiem Beidou satelītiem

 Ķīna nogādājusi kosmosā pirmo no šogad palaišanai paredzētajiem (kopā septiņiem līdz deviņiem) jaunajiem Beidou sistēmas satelītiem. Līdz ar to sistēmā kopumā šobrīd darbojas jau 20 satelīti. Palaistais satelīts ir viens no trim, kas atradīsies slīpā ģeosinhronajā orbītā. Vēl Beidou sistēmas ietvaros būs pieci satelīti ģeostacionārajā orbītā un 27 satelīti vidējā Zemes orbītā. Sistēmu paredzēts pabeigt jau nākamajā gadā. Oriģinālziņa

26.04.2019 Ķīna veicina Beidou pakalpojumu lietošanu arābu valstīs

 Ķīna un Tunisija, kā arī vairākas citas arābu valstis padziļina sadarbību globālās pozicionēšanas jomā, Ķīnai cenšoties šajā reģionā nostiprināt Beidou navigācijas sistēmas pakalpojumu lietošanu. Nesen norisinājies Ķīnas un arābu valstu Beidou sadarbības forums, kurā nākts klajā ar skaļiem, tēlainiem apzīmējumiem par "Kosmosa Zīda ceļa" veidošanu uz Beidou servisu bāzes. Reāli soļi līdz šim bijis pērn atvērtais Ķīnas - Arābu valstu Beidou GNSS centrs Tunisijas galvaspilsētā Tunisā, notiekot sadarbība starp universitātēm un uzņēmumiem. Oriģinālziņa

25.04.2019 Lielbritānijas ģeotelpiskajiem datiem var piekļūt ar vienu bezmaksas licenci

 Lielbritānijas Ģeotelpiskās informācijas komisija izveidojusi vienotu Datu Izpētes licenci, kas lietotājam sniedz iespēju par brīvu tikt pie faktiski visiem svarīgākajiem Lielbritānijas iestāžu rīcībā esošajiem ģeotelpiskajiem datiem - sākot no Zemes reģistra un Kartogrāfijas aģentūras (Ordnance Survey), beidzot ar ģeoloģijas, hidrogrāfijas un citu atbildīgo jomu iestāžu datiem. Datu pieejamība Lielbirtānijā tiek uzlūkota kā laba iespēja datu ekonomiskās vērtības palielināšanai. Oriģinālziņa

25.04.2019 Ar LIDAR mērīs apstākļus plānotā vēja ģeneratoru parka vietā Baltijas jūrā

 Naftas industrijas milža Orlen grupas uzņēmums Baltic Power izvietojis peldošu LIDAR ierīci pie tās plānotā vēja ģeneratoru parka teritorijas Baltijas jūrā, lai izpētītu ietekmi uz vidi un vēja apstākļus nolūkā izvērtēt iecerētā 1200 megavatu jaudas projekta potenciālu. Ierīce ir novietota apmēram 30 kilometrus no Polijas krasta, un tā mērīs vēja ātrumu, virzienu, spēku un turbulenci, tāpat arī gaisa temperatūru un mitrumu, atmosfēras spiedienu, elektrovadītspēju un ūdens plūsmu virzienus. Oriģinālziņa

24.04.2019 Krievija plāno sūtīt kosmosā tūristus no 2021. gada

 Krievijas kosmosa aģentūra Roscosmos parakstījusi līgumu ar ASV kompāniju Space Adventures, lai 2021. gadā sāktu izplatījumā nosūtīt pirmos krievu kosmosa tūristus. Roscosmos vadītājs Dmitrijs Ragozins paziņojis, ka iespēja doties kosmosā tikšot dota izciliem Krievijas pilsoņiem, starp tiem būšot arī skolotāji un zinātnieki. Lidojums līdz starptautiskajai kosmosa stacijai aizņemšot mazāk laika nekā avioreiss Maskava-Brisele. Oriģinālziņa

24.04.2019 Francija un DĀR vienojas par turpmāku sadarbību kosmosa jomā

 Francijas un Dienvidāfrikas nacionālās kosmosa aģentūras parakstījušas sadarbības līgumu par kosmosa izpēti, iekļaujot plašu spektru dažādu jomu - no Zemes novērojumiem līdz telekomunikācijām. Dienvidāfrikas teritorijā atrodas Francijai piederoša bāzes stacija, un arī pati DĀR pēdējā laikā attīstā kosmosa nozari, palaidusi orbītā trīs mikro un nano satelītus. Oriģinālziņa

18.04.2019 Parīzes Dievmātes katedrāli palīdzēs atjaunot 3D lāzerskenējumi (2)

 Ugunsgrēkā bojāto Parīzes Dievmātes katedrāli būs iespējams atjaunot precīzāk un ērtāk, izmantojot tās 3dimensiju lāzerskenējumus, kas tikai nesen tikuši pabeigti. Katedrāles skenēšanu veicis mākslas vēsturnieks Endrjū Telons ar mērķi izpētīt, kā tā tikusi būvēta gadsimtu gaitā. Viņš neizmantoja dronu, bet gan uz statīva uzmontētu lāzerskeneri, kas raidīja lāzerstarus, izmērot attālumu starp skeneri un teju ikvienu iespējamo punktu - kopā tika izmērīti vairāk nekā miljards punktu ar milimetra precizitāti. Interesanti, ka vēl viens Parīzes Dievmātes katedrāles 3D modelis ticis radīts, veidojot datorspēli Assassin’s Creed Unity. Oriģinālziņa

15.04.2019 Beninā veikta visas valsts teritorijas kartēšana

Salīdzinoši mazā Āfrikas valsts Benina beidzot tikusi pie atjaunotas visas valsts teritorijas kartes. Kontrakts par kartogrāfijas darbiem tika parakstīts 2014. gadā un izveidotā karte ir mērogā 1:50 000. Beninas kartēšanas projektu līdzfinansēja gan ANO, gan Eiropas Savienība un tā rezultāti tiks prezentēti 18. aprīlī. Kopumā gandrīz divu Latviju lielās Beninas teritorijas kartēšanas nolūkiem uzņemts ap 15 000 attēlu, pie viena ar karti izveidots arī reljefa digitālais modelis, kā arī ģeoportāls, kas visus šos labumus padara pieejamus tiešsaistē. Beninā valsts karte nebija tikusi aktualizēta kopš valsts kļuva neatkarīga. Oriģinālziņa

08.04.2019 Arī Amazon.com plāno izveidot globālu satelītinternetu

 Globāla pārklājuma satelītinterneta ideja iegūst arvien lielākus apgriezienus - nu jau trīs megakorporācijas plāno īstenot šādu projektu. Kā pēdējie par ieceri nosūtīt orbītā kopumā ap 3000 (!) satelītiem paziņojuši Amazon.com. "Project Kuiper" ietvaros satelīti tiks ievadīti zemā orbītā, lai nodrošinātu ātru platjoslas internetu arī visās tajās pasaules vietās, kur pagaidām tāds nav pieejams. Amazon.com projekta galvenie konkurenti ir Airbus atbalstītais OneWeb projekts un Īlona Maska SpaceX. Oriģinālziņa

21.03.2019 mernieks.lv redakcija portāla lasītājus sveic Starptautiskajā Mērnieku dienā

Mernieks.lv redakcija portāla lasītājus sveic Starptautiskajā Mērnieku dienā!

Aicinām iesaistīties sabiedriskajos pasākumos un aktivitātēs, kā arī savstarpēji apsveikt kolēģus un nosvinēt šo dienu!

18.03.2019 Igaunijas mērnieki aicina latviešu kolēģus pievienoties Mērnieku dienas iniciatīvai (2)

 Igaunijas Ģeodēzistu asociācija, atzīmējot Globālo Mērnieku dienu 21. martā, rosina interesantu iniciatīvu, kam aicina pievienoties arī Latvijas kolēģus. Ideja ir ikvienam mērniekam, kurš šajā dienā veic lauka darbus, uzņemt fotogrāfijas no šīs vietas un augšupielādēt tās īpaši šim nolūkam izveidotā kartē, pievienojot arī nelielus komentārus. Tieši tāpat pievienot fotogrāfijas aicināti arī tie, kas strādā birojos. Vietne, kur iespējams atzīmēties kartē un augšuplādēt fotogrāfijas: http://ag.maps.arcgis.com/apps/MapSeries/index.html?appid=fc2611131072420192ecb304ef60e525

15.03.2019 LU 77. zinātniskās konferences sekcija 'Ģeomātika' 22.03.2019 pārcelta uz Dabas māju

LU 77. zinātniskā konference
Sekcija „Ģeomātika”
2019. gada 22. marts 9:00-12:00, LU Dabas māja,
Jelgavas iela 1, 106. auditorijā Magnum (1. stāvs)


Programma PDF formātā

12.03.2019 LĢIA uzsākusi LĢIA lauka apsekošanas darbus kartogrāfijas vajadzībām

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informē, ka 2019. gada martā ir uzsākti lauka apsekošanas darbi kartogrāfijas vajadzībām un tie turpināsies līdz gada beigām.

 
Šogad lauka darbi kartogrāfijas vajadzībām aptvers 42 Latvijas pašvaldības, kuras atrodas Latgalē, Sēlijā un Vidzemē (skat. 1. attēls). Nelielā apjomā lauka darbi notiks arī Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Ventspils un Kuldīgas novadā.
 
Kartogrāfijas vajadzībām lauka darbi notiek apsekojot dabā dažādus objektus, vācot to raksturlielumus un precizējot citu informāciju, kas nepieciešama topogrāfiskā plāna mērogā 1:2000 un topogrāfisko karšu mērogā 1:10000 – 1:50000 ražošanas vajadzībām.
 
Kartogrāfiskās informācijas atjaunināšanas ietvaros lauka apsekošanu veic kartogrāfu grupa divu darbinieku sastāvā, kuri izpilda šādus  uzdevumus:
 
1.  Pārbauda kartes lapas satura pilnību un precizitāti atbilstoši karšu sagatavošanas noteikumiem un situācijai apvidū (skat. 2. attēls).
 
2.  Iegūst objektu raksturlielumus, kas nav skaidri saredzami ortofotokartē, vai parādījušies dabā pēc aerofotografēšanas tos vizuāli apskatot vai uzmērot.  Objektu un to raksturlielumu mērīšana var tikt veikta ar mērlenti, tālmēru vai citiem ģeodēziskiem instrumentiem (skat. 3. attēls).
 
3. Precizē situāciju apvidū par neskaidrajām vietām un objektiem (skat. 4.attēls).
 
4. Nepieciešamības gadījumā veic apvidus objektu fotografēšanu (var tikt izmantots bezpilota gaisa kuģis - drons) (skat. 5. attēls).
 
Saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 9.panta pirmo daļu, nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs neierobežo ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā.
 
Aģentūras darbiniekiem ir darba apliecības, kuras nepieciešamības gadījumā var uzrādīt. Pārvietošanās notiek tikai ar Nacionālo bruņoto spēku automašīnām, kuras var atpazīt pēc valsts reģistrācijas numura zīmēm, kas sākas ar burtiem LA.
 
Informācija par Aģentūru atrodama interneta vietnēs www.lgia.gov.lv un  http://map.lgia.gov.lv

12.03.2019 LMB kopsapulce - 22. martā

Latvijas Mērnieku biedrības (turpmāk – LMB) izsludina un aicina piedalīties ikgadējā biedru sapulcē (kopsapulcē) un seminārā, kas notiks 2018. gada 22. martā Latvijas Universitātes šogad atklātajā “Zinātņu mājā”, Rīgā, Jelgavas ielā 3.

LMB biedru sapulces (kopsapulces) un semināra provizoriskā darba kārtība:*

8:30 Ierašanās

9:00-11:30 Semināra 1. daļa (sadarbībā ar LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu)

Aktualitātes mērniecības izglītībā Latvijā (ziņo LU, RTU, LLU)

LMB un VZD studentu konkursu laureātu apbalvošana un priekšlasījumi

11:30-13:00 Kafijas pauze, “Zinātņu mājas” apskate un plānota instrumentu izstāde

12:30 Reģistrācija LMB kopsapulcei

13.00 -15:00 

 2018.gada pārskats un tā apstiprināšana

LMB Revīzijas komisijas atskaite un apstiprināšana

Apsveikumi

Vēlēšanu komisijas ievēlēšana un LMB 2 (divu) Valdes locekļu pārvēlēšana

LMB Valdes locekļu ziņojumi

LMB 2019.gada budžeta apstiprināšana (LMB 100, sporta spēles)

LMB Valdes locekļu vēlēšanu rezultātu paziņošana

Dažādi (lūgums visus laicīgi pieteikties diskusijām)

Kopsapulces biedru kopbilde (foto)

15:00-15.30 Kafijas pauze

15:30-17:00 Semināra 2. daļa

Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā (VZD)

Aktualitātes par sertifikācijas sistēmu (TM)

Pārskats par LMB starptautisko sadarbību (Jānis Klīve)

Moderna un integrēta lietusūdens pārvaldība (iWater projekta vieslektors) (Jurijs Kondratenko)

Par “Zinātņu mājas” būvniecību (Jekaterina Kotello)

17:00 MDC Gada mērnieka balvu pasniegšana

17:30 LMB Goda zīmju un Atzinības zīmju pasniegšana (K.Kojalovičs, A.Ansbergs, A.Jankava, A.Pienkauss)

18:00 Glāze šampanieša un neformālas sarunas

* Aktuālo biedru sapulces un semināra darba kārtību publicēsim www.lmb.lv.

Reģistrējoties un apmeklējot pasākumu, apmeklētājs piekrīt, ka var tikt fotografēts un filmēts, ka viņa attēls var tikt izmantots fotogrāfijās un audiovizuālajos ierakstos, lai informētu sabiedrību par pasākuma norisi un visas tiesības uz šādu materiālu un tā izmantošanu pieder pasākuma organizatoriem.

 Atgādinām, ka LMB biedru kvorums ir svarīgs, lai pieņemtu lēmumus un ievēlētu jaunos valdes locekļus, bet ja nav iespējas ierasties, tad lūgums pilnvarojiet kādu biedru, kurš varētu pārstāvēt Jūsu intereses biedru sapulcē! Pilnvarojuma paraugs ir pielikumā.

LMB biedru sapulcei un semināram lūdzam reģistrēties šeit līdz 17. martam. LMB biedru sapulce notiek sadarbībā ar LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu un LU 77. zinātnisko konferenci, tāpēc reģistrācija notiek, izmatojot kopējo reģistrācijas formu. Reģistrējoties norādiet savu piederību LMB. Dalības maksa par semināru ir EUR 10.00, ko jāpārskaita uz LMB kontu ar norādi “par semināru”. Ja semināra dalības maksu vēlaties maksāt no uzņēmuma, tad savus rekvizītus un informāciju sūtiet uz e-pastu lmb@lmb.lv .

Pēc 18:00 izturīgākie LMB biedri ir aicināti uz neformālām sarunām LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta telpās, kur pārrunāt aktualitātes pie uzkodām un līdz paņemtiem atspirdzinošiem dzērieniem. Dalības maksa par uzkodām EUR 7.00, ko jāpārskaita uz LMB kontu ar norādi “par uzkodām”.

Jautājumu gadījumā zvanīt Sigitai 26459631 vai rakstiet uz e-pastu lmb@lmb.lv .

12.03.2019 Latvijas Universitāte GGI 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros organizē sekciju 'Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi'

Šogad konference tiks rīkota vairākās dienās un risināsies no 20.03. - 22.03.2019. Latvijas Universitātes jaunuzceltajā Zinātņu mājā Jelgavas ielā 3, Rīgā. KARTE

Konference sastāvēs no sekojošām sekcijām:

1.       20.03.2019. Profesionāli tehniskā daļa;

2.       21.03.2019. Starptautiskā zinātniskā konference;

3.       22.03.2019. Latvijas augstāko izglītības iestāžu ieguldījums mērniecības izglītībā Latvijā

Sīkāka informācija par konferenci ŠEIT

Informācija par LMB biedru sapulci un semināru atrodama šeit.

 

01.03.2019 Orbitālo satelītu operatora SES ienākumi 2018. gadā 2 miljardi 10 miljoni EUR

 Pasaules vadošā orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A., kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2018. gadā bijuši 2 miljardi 10,3 miljoni EUR. Tas ir par 1.7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu. SES peļņa 2018. gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 292, 4 miljoni EUR.

 
Satelītu operatora SES segmenta SES Networks, kas nodrošina visplašākos, augstas drošības satelītu komunikācijas nodrošinājuma pakalpojumus, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 695,7 miljoni EUR, kas ir par 12,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt segmenta SES Video, kas nodrošina satelīta komunikāciju pakalpojumus raidsabiedrībām, satura un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 1 miljards 306,3 miljoni EUR, kas ir 3,7% mazāk nekā gadu iepriekš.
 
SES grupas prognozētie ieņēmumi 2019. gadam plānoti 1 miljarda 975 miljonu EUR līdz 2 miljardu 40 miljonu EUR apmērā. Savukārt 2020. gadam 2 miljardu 60 miljonu EUR līdz 2 miljardu 160 miljonu EUR robežās.

28.02.2019 Ar ĢIS palīdzību pēta risinājumus plūdu novēršanai Latvijas pilsētās

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki starptautiskā projektā izstrādās risinājumus notekūdeņu apsaimniekošanai pilsētās, lai nodrošinātu infrastruktūras noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu Baltijas jūras piesārņošanu.
 
Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūras reģionu arvien biežāk piemeklē intensīvas lietusgāzes un vētras. Taču pilsētu notekūdeņu infrastruktūra nav paredzēta palielināta lietus ūdens apjoma novadīšanai, tāpēc apdzīvotās vietas ir pakļautas plūdu riskam. Pilsētās, kur mājsaimniecību notekūdeņu sistēmas ir saistītas ar lietus ūdens novades sistēmām, plūdu laikā neattīrīts kanalizācijas notekūdens nokļūst dabā. Neattīrītu notekūdeņu nonākšana upēs un Baltijas jūrā ir bīstama cilvēkiem un videi, jo šādos ūdeņos ir paaugstināta barības vielu koncentrācija, piesārņojošas vielas un patogēni mikroorganismi.
 
Pilsētu applūšanu ir iespējams novērst, uzlabojot teritoriālo plānošanu un izbūvējot lietusgāzēm pielāgoties spējīgu ūdens novadīšanas infrastruktūru. Risinājumus šai problēmai meklēs starptautiska zinātnieku komanda, kas apvienojusies starptautiskajā projektā «NOAH», iesaistoties Baltijas jūras reģiona pilsētām, ūdensapgādes uzņēmumiem, kā arī akadēmiskajām un pētniecības iestādēm no Latvijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
 
RTU zinātnieki projektā nodrošinās modelēšanas, ģeotelpiskās informācijas un piesārņojuma monitorēšanas kompetences, kā arī projekta rezultātu pārbaudīšanu.

28.02.2019 Galileo darbojošos satelītu skaits sasniedzis 22

 Februārī sākuši pilnvērtīgi darboties pagājušā gada jūlijā no Franču Gviānas palaistie četri jaunākie Galileo satelīti. Līdz ar to sistēmas kopējais funkcionālo satelītu skaits sasniedzis 22. Četru satelītu pieslēgšana kopējam tīklam esot krietni palielinājusi Galileo kapacitāti būt par vienīgo lietotāja izmantoto satelītu pozicionēšanas sistēmu, sacījis Galileo servisu programmu menedžeris Rodrigo Da Kosta. Lai gan kopš Galileo pirmo servisu iedarbināšanas pagājuši tikai divi gadi, šobrīd sistēmas pakalpojumus izmantojot jau 600 miljonu ierīču visā pasaulē. Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2019. gada decembris Arrow_right
P O T C P S S
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Šodiena 2019. gada 7. decembris

Vārda diena:

Dzirkstīte, Anta, Antonija
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.