Ziema_labais_l
Kreisais_ziema_l
Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

23.07.2018 Oktobrī Kioto GEOSS spriedīs par nākotnes plāniem

 Šoruden Japānas pilsētā Tokijā, no 24. līdz 26. oktobrim norisināsies vienpadsmitais GEOSS (Group on Earth Observations) Āzijas-Klusā okeāna reģiona forums. Tajā plānots spriest par reģionālās sadarbības stiprināšanu, Parīzes vienošanos, tāpat apzinātas jaun aktivitāšu iespējas. Nākotnes plāni tiks fiksēti Kioto simpozija deklarācijā. Oriģinālziņa

20.07.2018 LatPos reālā laika korekcijas saņemšanas kārtība

 Sākot ar 2018.gada 1.jūliju LatPos reālā laika korekcijas (RTK) pakalpojums tiek nodrošināts bez maksas.

 
Lai pakalpojums tiktu nodrošināts, nepieciešams aizpildīt Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras E-pieteikumu sistēmā pieteikumu LatPos reālā laika korekcijas saņemšanai!
 
Pēc pieteikuma apstiprinājuma saņemšanas, uz norādīto e-pasta adresi tiks nosūtīts paziņojums, ka nepieciešams izveidot LatPos lietotāja kontu iekš SBC (Spider Business Center) sistēmas.
 
Šeit pieejama pakalpojuma pieteikšanas kārtības instrukcija.

19.07.2018 Aicina pieteikties EK atbalsta programmai Copernicus Accelerator

 Eiropas Komisija izsludinājusi jaunu pieteikšanos biznesa atbalsta programmai Copernicus Accelerator. Tajā aicināti jauni uzņēmumi (vēlams jaunāki par trim gadiem), kuriem ir iespēja līdz 15. septembrim pieteikties adresē http://accelerator.copernicus.eu/. Jaunuzņēmumi saņems atbalstu no pieredzējušiem mentoriem, kas palīdzēs attīstīt inovatīvās idejas vairāku mēnešu garumā. Kopš 2016. gada Copernicus Accelerator sniedzis atbalstu jau 90 uzņēmumiem. Oriģinālziņa

17.07.2018 Publicētas Latvijas Mērnieku foruma prezentācijas

 Latvijas Mērnieku biedrība mājaslapā publicējusi Latvijas Mērnieku foruma prezentācijas:

LatPos bāzes staciju sistēma (LĢIA, Gatis Skrebelis)

Viņi dara tā (LMB, Una Krutova)

Mērniecības nozare – 2018 (LKĢA, Juris Vītols/Jānis Dragons)

Darba grupa:

Mērnieka tiesības un pienākumi

17.07.2018 Kā rīkoties tiem, kas pārmaksājuši par LatPos lietošanu pēc 1. jūlija?

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra aicina visus, kas samaksājuši par LatPos lietošanu pēc 1. jūlija, uzrakstīt iesniegumu, lai atgūtu pārmaksāto abonentmaksu (jo, kā zināms, no 1. jūlija LatPos lietošana ir bezmaksas). "Ir apmēram padsmit cilvēki, kas ir samaksājuši par LatPos lietošanu uz termiņu, kas ilgāks par 1. jūliju. Šī nauda noteikti tiks atgriezta, ja tiks uzrakstīts iesniegums," Latvijas Mērnieku forumā 11. jūlijā skaidroja LĢIA pārstāvis Gatis Skrebelis.

30.06.2018 Lielbritānija veiks ekonomisko novērtējumu savas satelītu navigācijas sistēmas izveidei

 Lielbritānijas izteikumi par iespējamas savas satelītu navigācijas sistēmas izveidi tomēr varētu nebūt bijusi tikai Eiropas Savienības biedēšana nolūkā panākt neizslēgšanu no GALILEO, bet gan nopietns nolūks. Lielbritānijas valdība plāno uzsākt ekonomisko novērtējumu, lai saprastu savas satelītu navigācijas sistēmas izveides izmaksas un izdevīgumu, turklāt jau šoruden varētu tikt izsludināti pirmie publiskie iepirkumi - tai skaitā tiek apsvērtas iespējas iegādāties atompulksteņus, kas nepieciešami sinhronai satelītu signālu pārraidei. Pirmie aprēķinu uzmetumi liecina, ka savas GNSS sistēmas izveidošana britiem varētu izmaksāt vismaz 5 miljardus britu mārciņu. Netiek izslēgts, ka Lielbritānija varētu īstenot projektu kopīgiem spēkiem ar vēl kādu valsti - šajā sakarā tiek minēts Austrālijas vārds. Oriģinālziņa

30.06.2018 Krievija sniegs Alžīrijai militārās precizitātes GLONASS servisu

 Pagājušā gada rudenī starp Krieviju un Alžīriju noslēgts līgums, kas paredz, ka Krievija nodrošina Alžīrijai piekļuvi augstākas precizitātes GLONASS navigācijas signālam nākamo desmit gadu periodā. Krievija apņēmusies nodrošināt Alžīriju ar nepieciešamo, militāra tipa objektos instalējamo aprīkojumu šāda signāla uztveršanai, bet Alžīrija apņēmusies nepārdot to trešajām valstīm, kā arī neanalizēt pati, lai nākotnē nokopētu tehnoloģijas un izveidotu savu analogu. Oriģinālziņa

30.06.2018 EK aicina pieteikties uzņēmumus ar idejām, kā izmantot Copernicus datus

 Eiropas Komisija izsludinājusi pieteikšanos "Copernicus Accelerator" atbalsta programmai. Tās ietvaros tiek piedāvāts biznesa attīstības atbalsts jaunuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības institūtiem, kuriem ir padomā inovatīvas idejas, kā izmantot Zemes satelītnovērošanas datus, īpaši - Copernicus programmas datus. Jaunā pieteikšanās vērsta tieši uz jaunuzņēmumiem. Tiem līdz šāgada 15. septembrim jāiesūta savi pieteikumi mājaslapā accelerator.copernicus.euOriģinālziņa

30.06.2018 Kosmosā nogādās arvien vairāk satelītus

Pakalpojumi, kas saistīti ar satelītu nogādāšanu orbītā, 2024. gadā pasaulē varētu sasniegt 7 miljardu dolāru apgrozījumu, aprēķinājusi kompānija Global Market Insights. Tas notiks arvien pieaugoša pieprasījuma apstākļos. Jau pērn viena no vadošajām valstīm, kas sniedz satelītu nogādāšanas orbītā pakalpojumus, Indija, paziņoja, ka tuvāko desmit gadu laikā gaidāma 3000 satelītu palaišana, kas sniegs navigācijas datus dažādām aplikācijām. Satelīti tiek ražoti arvien vieglāki un mazāki, tos varēs palaist kosmosā arvien lielākā skaitā. Oriģinālziņa

29.06.2018 Aerofotografēšanas darbu gaita 2018. gadā

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informē, ka sadarbībā ar Čehijas uzņēmumu “Georeal” 2018. gada pavasarī turpināti 6.cikla aerofotografēšanas darbi. Atbilstoši noslēgtajam līgumam un darbu plānojumam  aerofotografēšanas darbi veikti Sēlijā, Ziemeļaustrumvidzemē un Latgalē (Jēkabpils, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Līvānu, Aglonas, Krāslavas, Rēzeknes un Ludzas novados).

Līdz 2018.gada maija beigām izpildīti 90 % no 2018. gadā plānotā apjoma. Aerofotografēšanas datu pieņemšanu un apstrādi plānots pabeigt līdz šī gada 31. oktobrim.

 

29.06.2018 Jauns karšu slānis portālā kadastrs.lv

Portāla kadastrs.lv karšu pārlūkā bez maksas ir pieejams jauns kartes slānis “No BIS pirmsreģistrētās būves”. Tajā attēlotas būves, kas Kadastrā ir pirmsreģistrētas no Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

 
Kartes slānī “No BIS pirmsreģistrētās būves” tiek attēlotas tikai tās pirmsreģistrētās būves, kas nav iezīmētas Kadastra kartē. Plašāka informācija pieejama šeit.

29.06.2018 Asteroīdu diena 2018

No Luksemburgas līdz Tanzānijai, no Austrālijas līdz Ķīnai, cauri visai Latīņamerikai, Eiropā un ASV - vairāk kā 2000 pasākumu plānoti 28.-30.jūnijā, tai skaitā Latvijā - 30.jūnijā.
 
Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors viesosies pasākumā Luksemburgā
 
LUKSEMBURGA, SILĪCIJA IELEJA - Asteroīdu diena ir oficiāla Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemta ikgadēji atzīmējama diena, lai palielinātu mūsu izpratni un zināšanas par asteroīdiem, šogad ar daudziem pasākumiem visa pasaulē nedēļas garumā 25.-30. jūnijā. Starp tās dibinātājiem ir astrofiziķis un slavenais mūziķis Braians Mejs (Brian May), Apollo 9 astronauts Rastijs Šveickarts (Rusty Schweickart), filmu producents Grigorijs Rihters (Grigorij Richters) un nodibinājuma B612 prezidente Danika Remija (Danica Remy). Asteroīdu diena iesākās ar diviem galvenajiem pasākumiem 2015. gadā un daudziem atbalstošiem pašorganizētiem pasākumiem, tai skaitā Latvijā, un tagad ir izaugusi līdz vairāk kā 2000 organizētām aktivitātes vietām visa pasaulē.
 
Asteroīdu dienas pasākumi uzrunā kā zinātniekus, tā arī valstu un privātā sektora iniciatīvas, ar mērķi pievērst lielāku uzmanību asteroīdu izpētei, jo īpaši centieniem attīstīt labākas to atklāšanas, izsekošanas un novirzes iespēju metodes. Jaunākās ziņas, mēneša sākumā, 2. jūnijā, tika atklāts asteroīds 2018 LA, kas jau dažas stundas vēlāk sadurās ar Zemi un nokrita Botsvānā, pagājušajā oktobrī atklātais objekts Oumuaomua kļuva par pirmo zināmo starpzvaigžņu objektu Saules sistēmā, aktualizējot un izmainot pētniecības stratēģiju, piemēram tādām asteroīdu izpētes misijām kā AIM/Hera (EKA) un NASA’s NEOCam (NASA). Jaunākās socioloģiskās aptaujas (Pew Research Center) liecina, ka, piemēram, amerikāņi atbalsta finansējuma palielināšanu tieši planetāro zinātņu jomā.
 
‘Oumuamua starpzvaigžņu objekts (pa kreisi) un Benu asteroīds (pa labi), kuru tuvplānā pēta NASA OSIRIS-REx, veicot tā paraugu atgādāšanu uz Zemi. Attēlu autori: Oumuamua: ESO/M. Kornmesser; Bennu: NASA Goddard Space Flight Center Conceptual Image Lab
 
Asteroīdu dienas pasākumus neatkarīgi veido kosmosa aģentūras, universitātes, zinātnes centri, planetāriji, observatorijas, muzeji, skolas, teātri, bibliotēkas, pašvaldības un citas pilsoniskās organizācijas. Lielākā daļa pasākumu ir vērsti uz visu vecumu pilsoņiem un ir bez maksas vai samazinātu maksu; visus notikumus iespējams apskatīt vietnē AsteroidDay.org.
 
Tāpat kā iepriekšējos gados, Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) plaši atbalsta asteroīdu dienu pasākumus arī 2018. gadā. Piektdien, 29. jūnijā EKA galvenie vadītāji, tostarp ģenerāldirektors Jans Vorners (Jan Wörner), asteroīdu misiju eksperti un EKA astronauts Matiass Mauers (Matthias Maurer) piedalīsies Asteroīdu dienas TV ēterā no Luksemburgas. 30. jūnijā Eiropas Dienvidu observatorija (ESO) un EKA sadarbosies, lai pārraidītu ziņas no jaunā EKA Supernovas planetārija un izstāžu centra Gārčingā, netālu no Minhenes, Ekspertu intervijas, asteroīdu zinātnes jaunumi tiešsaistē tiks translēti no plkst. 14.00 pēc Latvijas laika, skatieties to www.esa.int/asteroidday.
 
ASTEROIDU DIENAS TV TIIEŠRAIDE NO LUKSEMBURGAS
 
29. jūnijs-1.jūlijs: 48 stundu globālā apraide
 
Uzdodiet savus jautājumus Twitter tīklā, dzīvajā raidījuma laikā: #AsteroidDayLIVE
 
Uzziniet vairāk par raidījumu un dalībniekiem vietnē https://asteroidday.org//live/.
 
2017. gadā Asteroīdu Nodibinājums debitēja pirmās 24 stundu dzīvās sarunas par asteroīdiem, kas tika pārraidīta no RTL Eiropas (Broadcasting Centre Europe) studijas Luksemburgā. Tagad “Asteroid Day LIVE” atgriežas 2018. gadā ar 48 stundu saturu un komentāriem no ekspertiem visā pasaulē, kuru vadīs Britu fiziķis, autors un BBC komentētājs prof. Braiens Kokss (Brian Cox). Profesors Koks uzņems studijā un sazināsies tiešsaistē ar astronautiem, zinātniekiem, fiziķiem, daudzu valstu valdības ierēdņiem un īpašiem viesiem, kuri kalpo kā Asteroīdu dienas vēstnieki un asteroīdu eksperti. Pārraides laikā paredzēts arī teletilts ar Latviju.
 
“Asteroid Day LIVE” no Luksemburgas tiks pārraidīts, izmantojot īpašu satelītu, kas pieejams vietējos kanālos, kuri abonē SES satelītu tīklu, kā izmantojot AsteroidDay.org tīmekļa vietni. Plašsaziņas līdzekļi var lejupielādēt saturu tieši no satelīta, izmantojot CDN (norādījumi šeit), vai pieprasīt informāciju, sazinoties ar PR@AsteroidDay.org.
 
Ekspertu preses konference Luksemburgā: Asteroīdu misiju jaunumi
 
28. jūnijs: 17:00 pēc Latvijas laika.
 
Asteroīdu dienas ietvaros 28. jūnijā notiks preses konference ar asteroīdu ekspertu piedalīšanos, tiešraide tiks translēta internetā visa pasaulē.
 
2018. GADA ASTEROĪDU DIENAS PASĀKUMI
 
Pilns saraksts ar pasākumiem pasaulē pieejams internetā: http://www.AsteroidDay.org
 
ANO Asteroīdu dienas pasākumi Latvijā tiks organizēti Rīgā Mazajā Meteorītu muzejā (Nīcgales ielā 3a) 30.jūnijā no pl. 12:00-22:00. Programmā populārzinātniskas lekcijas un diskusijas par asteroīdiem, to draudiem Zemei un meteorītiku.
 
Šogad īpašu uzmanību pievērsīsim arī lielākajam asteroīdam Vesta, kas patlaban atrodas opozīcijā un labos novērošanas apstākļos saskatāms pat ar neapbruņotu aci, katram būs iespējams tuvplānā apskatīt meteorītus no Vestas grupas asteroīdiem.
 
Pasākuma apmeklētāji varēs aplūkot mākslinieka Jāņa Strupuļa izgatavoto bronzas medaļu asteroīdam, kas nosaukts V.Visocka vārdā. Muzejā pastāvīgi apskatāma cita viņa izgatavotā medaļa dabaspētniekam Teodoram Grothusam, kurš savulaik veica pirmos Latvijā nokritušā Līksnas meteorīta pētījumus.
 
Pl. 20:00 notiks dokumentālās realitātes stilā G.Rihtera uzņemtās mākslas filmas “51 Degrees North” (“51 grāds uz ziemeļiem”) demonstrācija angļu valodā (vietu skaits filmas skatīšanai ierobežots).
 
Asteroīdu dienas pasākumā Rīgā Mazajā meteorītu muzejā piedalīsies Latvijas astronomi un zinātnes popularizētāji - Dr. Ilgonis Vilks, Dr. Mārtiņš Gills, Kārlis Bērziņš u.c., paredzēti arī skolēnu referāti. Papildus informācija interneta vietnē Meteoriti.LV.
 
Asteroīdu dienas ietvaros paredzēta Asteroīdu Dienas TV tiešsaistes pieslēgšanās Latvijai no Luksemburgas.
 
Par Asteroīdu dienu
 
Asteroīdu dienu 2014. gadā tika dibināta pateicoties astrofizikas un slavenās rokgrupas Queen ģitāristam doktoram Braienam Mejam, nodibinājuma B1612 prezidentei Danikai Remijai, Apollo astronautam Rastijam Šveickartam un režisoram Grigorijam Rihteram. Asteroīdu diena notiek katru gadu 30. jūnijā, lai atzīmētu lielāko Zemes kosmisko sadursmi jaunāko laiku vēsturē, proti, 1908, gadā Sibīrijas Tunguskas katastrofā tika izpostīts vairāk nekā 2000 km2 mežu. 2016. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija deklarēja, ka Asteroīdu diena ir globāla izglītības diena, lai palielinātu izpratni par asteroīdiem. Galvenie globālie asteroīdu dienu sponsori ir Luksemburgas valdība, fonds B612, Eiropas raidorganizācija (BCE), SES un Tomorrow Street, kopuzņēmums Vodafone un Technoport. Asteroīdu diena ir Luksemburgas bezpeļņas organizācijas "Asteroid Foundation" programma. Latvijā Asteroīdu dienu jau sākot no 2015. gada organizē projekts Meteoriti.LV sadarbībā ar Latvijas Astronomijas biedrību.

29.06.2018 Kopenhāgena ar Google Street View palīdzību mērīs gaisa kvalitāti

 Kopenhāgenas vadība noslēgusi vienošanos ar Google, kas paredz, ka Google Street view automašīnas, kartējot pilsētas ielas, pie viena pilsētas vajadzībām veiks arī gaisa piesārņojuma mērīšanu. Uz Google automašīnām tiks uzmontētas gaisa kvalitātes mērierīces, tādējādi Kopenhāgena iegūs datus par piesārņojuma līmeni ikvienā pilsētas vietā (līdz šim tas tiek mērīts tikai trīs vietās). Līdzīga sadarbība Google jau bijusi arī ASV pilsētās, bet Eiropā šāds projekts tiks veikts pirmoreiz. Oriģinālziņa

28.06.2018 Japāna nosprauž mērķi jau 2020. gadā ieviest pašbraucošo auto servisu

 Tehnoloģisko inovāciju citadele Tokija plāno aizsteigties visiem priekšā un kļūt par pirmo pilsētu pasaulē, kurā tiks ieviests autonomo (pašbraucošo) automašīnu serviss. Japānas valdība jūnijā publicējusi stratēģisku dokumentu, kurā plānots šādu sistēmu ieviest jau 2020. gadā, kad Tokijā notiks vasaras olimpiskās spēles. Bezšofera automašīnu testa braucieni uz publiskās lietošanas ceļiem sākšoties jau šogad. Pašbraucošo automašīnu testi pēdējos gados jau tiek veikti ASV, Ķīnā un Eiropā. Oriģinālziņa

28.06.2018 Krievijas kosmosa nozarei samazinās finansējumu par vairāk nekā diviem miljardiem dolāru

 Kamēr Eiropas Komisija ziņo par plāniem piešķirt dāsnu finansējumu kosmosa nozarei arī turpmāk, Krievijā kosmosa programmu budžetu gaida ievērojams samazinājums. Finansējums valsts uzņēmumam Roskosmos nākamajos trijos gados saruks par 2,4 miljardiem dolāru. Jau šobrīd naudas nepietiekamības dēļ esot palēninājusies virzība darbā pie Vostočnijas kosmodroma izbūves, jaunu raķešu un citu kosmosa tehnoloģiju izstrādes. Oriģinālziņa

28.06.2018 ES plāno finansēt kosmosa nozari ar ap 2 miljardiem eiro gadā

 Eiropas Komisija nākamajam Eiropas Savienības budžeta periodam (2021. līdz 2027. gadam) kosmosa jomai ieplānojusi atvēlēt 16 miljardus eiro. EK viceprezidents Marošs Šefčovičs sacījis, ka kosmosa nozare kopumā palīdzējusi saražot vairāk nekā desmito daļu no visu ES dalībvalstu iekšzemes kopprodukta. Par svarīgākajiem nākotnes virzieniem, kur izmantot satelītu sniegtos datus, viņš minējis lietu internetu, pašvadītās automašīnas un labāku siltumnīcas gāzu monitoringu. Oriģinālziņa 

27.06.2018 Lielbritānijas oficiālā digitālā karte būs pieejama bez maksas

 Kārtējais datu atvēršanas solis nupat sperts Lielbritānijā - valdība paziņojusi, ka turpmāk galvenie dati no nacionālās kartogrāfijas aģentūras Ordnance Survey karšu projekta MasterMap būs pieejami sabiedrībai par brīvu, tos varēs izmantot uzņēmēji savos komercprojektos. Aprēķināts, ka tas ienesīs britu ekonomikā papildus 130 miljonus mārciņu ik gadu. Dati pārsvarā noderēšot inovatīvām kompānijām un jaunuzņēmumiem. 2001. gadā uzsāktā OS MasterMap ir vērienīga digitālā karte, kurā fiksēts ikviens objekts Lielbritānijā, kas lielāks par dažiem metriem. Oriģinālziņa

27.06.2018 ASV aviolīnijas izmantos vēl precīzāku GPS signālu

 ASV Federālā Civilās aviācijas aģentūra tikusi pie uzlabotas GPS signāla korekciju sistēmas WAAS (Wide Area Augmentation System) versijas. Jaunā programmatūra ļauj koriģēt jonosfēras radītos signāla traucējumus, laika un orbītas nobīdes, sniedzot lietotājiem plašāku pārklājumu, uzlabotu precizitāti un uzticamību. WAAS tīkls darbojas jau kopš 2003. gada un tas pastiprina GPS signāla precizitāti no desmit metriem līdz vienam metram, lai tas derētu aviopārvadājumu navigācijas stingrajām prasībām. Oriģinālziņa

26.06.2018 Eiropas parlaments vienojas par vienota ES mēroga dronu regulējuma ieviešanu (2)

Eiropas Parlamenta deputāti pagājušajā nedēļā nobalsojuši par jauniem dronu izmantošanas noteikumiem, kas harmonizētu regulējumu visā ES gaisa telpā. Paredzēts, ka tiks noteikts visā ES vienots maksimālais dronu lidojuma augstums, jaunas reģistrācijas prasības, jauni aizliegumi lidot teritorijās, piemēram, atomelektrostaciju, kā arī vēstniecību tuvumā.

Detalizētāka informācija no EP preses relīzes:

EP deputāti atbalstīja jaunus ES mēroga noteikumus, kas padarīs drošāku bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošanu, kā arī modernizēs aviācijas drošības prasības.

Parlaments ar 558 balsīm par,  71 pret, 48 deputātiem atturoties, apstiprināja pērn novembrī panākto vienošanos ar dalībvalstu ministriem, kas nosaka ES līmeņa dronu lietošanas pamatprincipus. To mērķis ir panākt vienotu drošības līmeni un atvieglot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem droni būtu veidojami tā, lai neapdraudētu cilvēkus. Atkarībā no drona svara vai lietošanas vietas radītā riska tie būtu jāaprīko ar papildu drošības sistēmām - piemēram, automātiskas piezemēšanās mehānismu, zūdot sakariem ar lietotāju, vai sadursmju novēršanas sistēmu.

Dronu lietotājiem jāpārzina noteikumi un jālieto lidaparāts tā, lai tas neapdraudētu cilvēkus vai citus gaisa telpas lietotājus. Tas nozīmē, ka atsevišķu dronu lietotājiem būs nepieciešama apmācība.

Lai atvieglotu lietotāja noteikšanu incidenta gadījumā, dronu lietotāji būs jāiekļauj dalībvalstu reģistros, un droni attiecīgi marķējami. Šī prasība neattieksies uz mazākajiem droniem.

Balstoties uz šiem pamatprincipiem, Eiropas Komisijai būs jāizstrādā detalizētāki ES mēroga noteikumi. Tie noteiks dronu reģistrācijas kritērijus, kā arī nosacījumus dronu aprīkošanai ar dažādām drošības tehnoloģijām vai lietotāju apmācībai.

 Aviācijas drošības noteikumu modernizācija

Izmaiņas arī atjaunina ES aviācijas drošības noteikumus, lai saglabātu augstus drošības standartus, vienlaikus ņemot vērā paredzamo gaisa satiksmes intensifikāciju nākamajās desmitgadēs.

Izmaiņas paredz ciešāku sadarbību starp ES Aviācijas drošības aģentūru un dalībvalstu iestādēm, izvērtējot riskus, ko rada lidojumi pār konflikta zonām. Tās arī pilnvaro Eiropas Komisiju izstrādāt standartus, kā ārkārtas situācijās būtu lejuplādējāma informācija no lidaparātu “melnajām kastēm”, lai nodrošinātu ārkārtas reaģēšanu.

Nākamie soļi: Noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina dalībvalstu ministriem.

Pamatinformācija: Patlaban droniem, kuru svars nepārsniedz 150 kilogramu, tiek piemēroti valstu noteikumi. Tas nozīmē, ka ražotājiem un lietotājiem jāņem vērā atšķirīgas drošības prasības.

Nākamo 10 gadu laikā civilo dronu daļa ES aviācijas tirgū varētu pieaug līdz apmēram 10% (t.i., apmēram 15 miljardiem eiro gadā). Saskaņā ar Komisijas aplēsēm dronu nozare līdz 2050. gadam varētu radīt apmēram 150 000 darbavietu.

Oriģinālziņa

25.06.2018 InterGeo runās par ģeodatu svarīgumu digitalizētā pasaulē

 InterGeo 2018 organizatori ziņo, ka 16.līdz 18. oktobrī Frankfurtē gaidāmajā konferencē viens no tematiskajiem akcentiem būs likts uz digitālo revolūciju, viedajām pilsētām, tehnoloģijas attīstību mākslīgā intelekta, virtuālās un paplašinātās realitātes virzienā. "Digitalizētai pasaulei ir nepieciešami ģeodati. Tie ir būtiski arī viedajām pilsētām, jo, kombinējot tos ar digitālo ģeotelpisko informāciju, var nonākt pie jauniem atklājumiem, prognozēm, nodrošināt pakalpojumus, piemēram, satiksmes plānošanā, vides aizsardzībā. Tikai ar ģeodatu palīdzību mēs varam nākotnes pilsētu aplikācijas pārvērst viedos risinājumos," sacījis InterGeo organizatoru DVW prezidents, profesors Hansjorgs Kuterers. Oriģinālziņa 

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2018. gada decembris Arrow_right
P O T C P S S
262728293012
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
Šodiena 2018. gada 18. decembris

Vārda diena:

Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.