Naftas industrijas milža Orlen grupas uzņēmums Baltic Power izvietojis peldošu LIDAR ierīci pie tās plānotā vēja ģeneratoru parka teritorijas Baltijas jūrā, lai izpētītu ietekmi uz vidi un vēja apstākļus nolūkā izvērtēt iecerētā 1200 megavatu jaudas projekta potenciālu. Ierīce ir novietota apmēram 30 kilometrus no Polijas krasta, un tā mērīs vēja ātrumu, virzienu, spēku un turbulenci, tāpat arī gaisa temperatūru un mitrumu, atmosfēras spiedienu, elektrovadītspēju un ūdens plūsmu virzienus. Oriģinālziņa

 Krievijas kosmosa aģentūra Roscosmos parakstījusi līgumu ar ASV kompāniju Space Adventures, lai 2021. gadā sāktu izplatījumā nosūtīt pirmos krievu kosmosa tūristus. Roscosmos vadītājs Dmitrijs Ragozins paziņojis, ka iespēja doties kosmosā tikšot dota izciliem Krievijas pilsoņiem, starp tiem būšot arī skolotāji un zinātnieki. Lidojums līdz starptautiskajai kosmosa stacijai aizņemšot mazāk laika nekā avioreiss Maskava-Brisele. Oriģinālziņa

 Francijas un Dienvidāfrikas nacionālās kosmosa aģentūras parakstījušas sadarbības līgumu par kosmosa izpēti, iekļaujot plašu spektru dažādu jomu - no Zemes novērojumiem līdz telekomunikācijām. Dienvidāfrikas teritorijā atrodas Francijai piederoša bāzes stacija, un arī pati DĀR pēdējā laikā attīstā kosmosa nozari, palaidusi orbītā trīs mikro un nano satelītus. Oriģinālziņa

 Ugunsgrēkā bojāto Parīzes Dievmātes katedrāli būs iespējams atjaunot precīzāk un ērtāk, izmantojot tās 3dimensiju lāzerskenējumus, kas tikai nesen tikuši pabeigti. Katedrāles skenēšanu veicis mākslas vēsturnieks Endrjū Telons ar mērķi izpētīt, kā tā tikusi būvēta gadsimtu gaitā. Viņš neizmantoja dronu, bet gan uz statīva uzmontētu lāzerskeneri, kas raidīja lāzerstarus, izmērot attālumu starp skeneri un teju ikvienu iespējamo punktu - kopā tika izmērīti vairāk nekā miljards punktu ar milimetra precizitāti. Interesanti, ka vēl viens Parīzes Dievmātes katedrāles 3D modelis ticis radīts, veidojot datorspēli Assassin’s Creed Unity. Oriģinālziņa

Salīdzinoši mazā Āfrikas valsts Benina beidzot tikusi pie atjaunotas visas valsts teritorijas kartes. Kontrakts par kartogrāfijas darbiem tika parakstīts 2014. gadā un izveidotā karte ir mērogā 1:50 000. Beninas kartēšanas projektu līdzfinansēja gan ANO, gan Eiropas Savienība un tā rezultāti tiks prezentēti 18. aprīlī. Kopumā gandrīz divu Latviju lielās Beninas teritorijas kartēšanas nolūkiem uzņemts ap 15 000 attēlu, pie viena ar karti izveidots arī reljefa digitālais modelis, kā arī ģeoportāls, kas visus šos labumus padara pieejamus tiešsaistē. Beninā valsts karte nebija tikusi aktualizēta kopš valsts kļuva neatkarīga. Oriģinālziņa

 Globāla pārklājuma satelītinterneta ideja iegūst arvien lielākus apgriezienus - nu jau trīs megakorporācijas plāno īstenot šādu projektu. Kā pēdējie par ieceri nosūtīt orbītā kopumā ap 3000 (!) satelītiem paziņojuši Amazon.com. "Project Kuiper" ietvaros satelīti tiks ievadīti zemā orbītā, lai nodrošinātu ātru platjoslas internetu arī visās tajās pasaules vietās, kur pagaidām tāds nav pieejams. Amazon.com projekta galvenie konkurenti ir Airbus atbalstītais OneWeb projekts un Īlona Maska SpaceX. Oriģinālziņa

Mernieks.lv redakcija portāla lasītājus sveic Starptautiskajā Mērnieku dienā!

Aicinām iesaistīties sabiedriskajos pasākumos un aktivitātēs, kā arī savstarpēji apsveikt kolēģus un nosvinēt šo dienu!

 Igaunijas Ģeodēzistu asociācija, atzīmējot Globālo Mērnieku dienu 21. martā, rosina interesantu iniciatīvu, kam aicina pievienoties arī Latvijas kolēģus. Ideja ir ikvienam mērniekam, kurš šajā dienā veic lauka darbus, uzņemt fotogrāfijas no šīs vietas un augšupielādēt tās īpaši šim nolūkam izveidotā kartē, pievienojot arī nelielus komentārus. Tieši tāpat pievienot fotogrāfijas aicināti arī tie, kas strādā birojos. Vietne, kur iespējams atzīmēties kartē un augšuplādēt fotogrāfijas: http://ag.maps.arcgis.com/apps/MapSeries/index.html?appid=fc2611131072420192ecb304ef60e525

LU 77. zinātniskā konference
Sekcija „Ģeomātika”
2019. gada 22. marts 9:00-12:00, LU Dabas māja,
Jelgavas iela 1, 106. auditorijā Magnum (1. stāvs)

Programma PDF formātā

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informē, ka 2019. gada martā ir uzsākti lauka apsekošanas darbi kartogrāfijas vajadzībām un tie turpināsies līdz gada beigām.

Latvijas Mērnieku biedrības (turpmāk – LMB) izsludina un aicina piedalīties ikgadējā biedru sapulcē (kopsapulcē) un seminārā, kas notiks 2018. gada 22. martā Latvijas Universitātes šogad atklātajā “Zinātņu mājā”, Rīgā, Jelgavas ielā 3.

LMB biedru sapulces (kopsapulces) un semināra provizoriskā darba kārtība:*

8:30 Ierašanās

9:00-11:30 Semināra 1. daļa (sadarbībā ar LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu)

Aktualitātes mērniecības izglītībā Latvijā (ziņo LU, RTU, LLU)

LMB un VZD studentu konkursu laureātu apbalvošana un priekšlasījumi

11:30-13:00 Kafijas pauze, “Zinātņu mājas” apskate un plānota instrumentu izstāde

12:30 Reģistrācija LMB kopsapulcei

13.00 -15:00 

 2018.gada pārskats un tā apstiprināšana

LMB Revīzijas komisijas atskaite un apstiprināšana

Apsveikumi

Vēlēšanu komisijas ievēlēšana un LMB 2 (divu) Valdes locekļu pārvēlēšana

LMB Valdes locekļu ziņojumi

LMB 2019.gada budžeta apstiprināšana (LMB 100, sporta spēles)

LMB Valdes locekļu vēlēšanu rezultātu paziņošana

Dažādi (lūgums visus laicīgi pieteikties diskusijām)

Kopsapulces biedru kopbilde (foto)

15:00-15.30 Kafijas pauze

15:30-17:00 Semināra 2. daļa

Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā (VZD)

Aktualitātes par sertifikācijas sistēmu (TM)

Pārskats par LMB starptautisko sadarbību (Jānis Klīve)

Moderna un integrēta lietusūdens pārvaldība (iWater projekta vieslektors) (Jurijs Kondratenko)

Par “Zinātņu mājas” būvniecību (Jekaterina Kotello)

17:00 MDC Gada mērnieka balvu pasniegšana

17:30 LMB Goda zīmju un Atzinības zīmju pasniegšana (K.Kojalovičs, A.Ansbergs, A.Jankava, A.Pienkauss)

18:00 Glāze šampanieša un neformālas sarunas

* Aktuālo biedru sapulces un semināra darba kārtību publicēsim www.lmb.lv.

Reģistrējoties un apmeklējot pasākumu, apmeklētājs piekrīt, ka var tikt fotografēts un filmēts, ka viņa attēls var tikt izmantots fotogrāfijās un audiovizuālajos ierakstos, lai informētu sabiedrību par pasākuma norisi un visas tiesības uz šādu materiālu un tā izmantošanu pieder pasākuma organizatoriem.

 Atgādinām, ka LMB biedru kvorums ir svarīgs, lai pieņemtu lēmumus un ievēlētu jaunos valdes locekļus, bet ja nav iespējas ierasties, tad lūgums pilnvarojiet kādu biedru, kurš varētu pārstāvēt Jūsu intereses biedru sapulcē! Pilnvarojuma paraugs ir pielikumā.

LMB biedru sapulcei un semināram lūdzam reģistrēties šeit līdz 17. martam. LMB biedru sapulce notiek sadarbībā ar LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu un LU 77. zinātnisko konferenci, tāpēc reģistrācija notiek, izmatojot kopējo reģistrācijas formu. Reģistrējoties norādiet savu piederību LMB. Dalības maksa par semināru ir EUR 10.00, ko jāpārskaita uz LMB kontu ar norādi “par semināru”. Ja semināra dalības maksu vēlaties maksāt no uzņēmuma, tad savus rekvizītus un informāciju sūtiet uz e-pastu lmb@lmb.lv .

Pēc 18:00 izturīgākie LMB biedri ir aicināti uz neformālām sarunām LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta telpās, kur pārrunāt aktualitātes pie uzkodām un līdz paņemtiem atspirdzinošiem dzērieniem. Dalības maksa par uzkodām EUR 7.00, ko jāpārskaita uz LMB kontu ar norādi “par uzkodām”.

Jautājumu gadījumā zvanīt Sigitai 26459631 vai rakstiet uz e-pastu lmb@lmb.lv .

Šogad konference tiks rīkota vairākās dienās un risināsies no 20.03. - 22.03.2019. Latvijas Universitātes jaunuzceltajā Zinātņu mājā Jelgavas ielā 3, Rīgā. KARTE

Konference sastāvēs no sekojošām sekcijām:

1.       20.03.2019. Profesionāli tehniskā daļa;

2.       21.03.2019. Starptautiskā zinātniskā konference;

3.       22.03.2019. Latvijas augstāko izglītības iestāžu ieguldījums mērniecības izglītībā Latvijā

Sīkāka informācija par konferenci ŠEIT

Informācija par LMB biedru sapulci un semināru atrodama šeit.

 Pasaules vadošā orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A., kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2018. gadā bijuši 2 miljardi 10,3 miljoni EUR. Tas ir par 1.7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu. SES peļņa 2018. gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 292, 4 miljoni EUR.

 Februārī sākuši pilnvērtīgi darboties pagājušā gada jūlijā no Franču Gviānas palaistie četri jaunākie Galileo satelīti. Līdz ar to sistēmas kopējais funkcionālo satelītu skaits sasniedzis 22. Četru satelītu pieslēgšana kopējam tīklam esot krietni palielinājusi Galileo kapacitāti būt par vienīgo lietotāja izmantoto satelītu pozicionēšanas sistēmu, sacījis Galileo servisu programmu menedžeris Rodrigo Da Kosta. Lai gan kopš Galileo pirmo servisu iedarbināšanas pagājuši tikai divi gadi, šobrīd sistēmas pakalpojumus izmantojot jau 600 miljonu ierīču visā pasaulē. Oriģinālziņa

 No 14. līdz 20. jūnijam Francijas pilsētā Nicā norisināsies Starptautiskās Fotogrammetrijas un attālinātās izpētes asociācijas kongress. Šogad tajā tiks pievērsta uzmanība sešiem uz zinātni orientētiem tematiem - sensoru sistēmas, fotogrammetrija, attālinātā izpēte, telpiskās informācijas zinātne un informēšana. Kongresa ietvaros norisināsies arī trīs dienu ilga izstāde, kurā piedalīsies gan privātās, gan valsts kompānijas. Izstādē demonstrēs jaunākās ģeotelpiskās tehnoloģijas un risinājumus tādās jomās kā satelītu sistēmas, LIDAR sistēmas, multispektrālās attēlu sistēmas, mobilās kartēšanas, u.c. Oriģinālziņa

 Cilvēce spērusi pirmo plato soli pretim vienotam vispasaules bezvadu satelītinternetam - kompānija OneWeb 27. februārī palaidusi kosmosā un ievadījusi ap 1000 km augstā orbītā pirmos sešus sistēmas satelītus. Palaišana notikusi no Franču Gviānas kosmosa centra, sadarbojoties gan Krievijas (Glavkosmos u.c.), gan Eiropas (Arianespace) kompānijām. Tas gan ir tikai pirmais no gaidāmajiem vēl daudziem satelītu startiem - kopumā interneta tīkla izveidei nepieciešams kosmosā nosūtīt 648 satelītus (18 plaknēs, 36 katrā). Taču tad internets būšot pieejams ikvienā Zemes vietā, izņemot tikai Antarktīdu. Jau 2020. gadā OneWeb plāno palaist pirmo datu servisu, bet gadu vēlāk jau tikšot piedāvāts globāla pārklājuma 5G tīkls. Lasīt vairāk

 Pagājušā gada novembrī parakstītais Krievijas un Ķīnas līgums par satelītu navigācijas sistēmu GLONASS un BEIDOU sadarbību civiliem mērķiem tuvojas ratifikācijai. Dokuments paredz radīt institucionālu ietvaru abu sistēmu praktiskai savietošanai, pieredzes apmaiņu civilās satelītu navigācijas aplikāciju izstrādē, navigācijas tehnoloģiju attīstību. Praktiski sadarbības ieguvumi būs abu sistēmu lietotājiem - navigācijas dati tiem būs bezmaksas, GLONASS lietotāji varēs saņemt šī servisa pakalpojumus, arī atrodoties Ķīnas teritorijā, savukārt BEIDOU lietotāji - atrodoties Krievijas teritorijā. Oriģinālziņa

 Kvalificētu speciālistu trūkums ir lielākā problēma ģeotelpiskās informācijas industrijas attīstībā - tā nesenā aptaujā atzinuši industrijas vadošie uzņēmēji Krievijā. Kopumā 55% aptaujāto atzinuši, ka pašreizējie speciālisti nav pietiekami kvalificēti jaunajām ĢIS tehnoloģijām, 52% - ka kvalificēta personāla atrašana ir lielākais nozares izaicinājums, un 16% - ka liela problēma ir arī esošo speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana. Turklāt 49% respondentu uzskata, ka izglītības iestādes nespēj pietiekamā daudzumā izskolot labus ĢIS speciālistus. Oriģinālziņa

 Krievijā, Karēlijas reģionā sodīts kāds kadastra inženieris, kurš laika posmā no pagājušā gada oktobra līdz decembrim ievadījis vairākos kadastra sistēmas robežplānos nepareizu informāciju. Belomorskijas apgabala prokurors piemērojis sodu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu - 30 000 Krievijas rubļu, kas ir ap 400 eiro. Oriģinālziņa