Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

27.12.2017 GEO Business 2018 izsludina pieteikšanos semināra referātu tematiem

 Lielbritānijas ģeotelpiskās industrijas lielākā foruma GEO Business organizatori izsludinājuši pieteikšanos ziņotāju referātu tematiem nākamā gada foruma semināru programmai (Geo Business 2018 notiks 22. un 23. maijā Londonā). Tiekot sagaidīti revolucionāri un diskusijas provocējoši ziņojumu pieteikumi, kas demonstrē ģeotelpisko tehnoloģiju ietekmi uz globālo vidi. Interesentiem iespēja pieteikt savas referātu idejas līdz 29. janvārim. Oriģinālziņa

27.12.2017 Ķīna palaiž trīs Zemes izpētes satelītus

 Ķīna 26. decembrī sekmīgi palaidusi kosmosā uzreiz trīs Zemes novērošanas satelītus, izmantojot Long March 2 tipa nesējraķeti. Ar to esot pabeigts šāgada plāns kosmosa apguvē. Arī vairākiem turpmākajiem gadiem Ķīna jau paziņojusi dažas no iecerēm - nākamgad plānots palaist kopīgu satelītu ar Franciju, lai pētītu okeānus, 2020. gadā tiks palaista Marsa zonde, bet 2021. gadā plānots nogādāt orbītā satelītu, kurš pētīs Visuma noslēpumus (kosmosa evolūciju un tumšo matēriju). Oriģinālziņa

21.12.2017 HERE izveidojis sūtījumu izsekošanas servisu

Digitālās navigācijas un karšu tehnoloģiju kompānija HERE izveidojusi jaunu servisu HERE Tracking, ar kura palīdzību iespējams izsekot gan preču un iekārtu, gan cilvēku atrašanās vietas gan iekštelpās, gan ārpus tām. Kompānija sola, ka tas palīdzēs servisa lietotājiem skaidri zināt, kur katrā konkrētajā brīdī atrodas tiem paredzētais sūtījums, kad tas sasniegs mērķi, pa kādu ceļu būs tajā nokļuvis. Serviss izveidots, apvienojot augstas kvalitātes kartes ar precīzām pozicionēšanas tehnoloģijām, izsekošanas, ģeoreferencēšanas un analītikas aplikācijas un vizualizēšanas rīkiem. Oriģinālziņa

21.12.2017 Krievija un Indija atvērs satelītu navigācijas bāzes stacijas viena otras teritorijā

 Arvien ciešākā Krievijas un Indijas sadarbība kosmosa tehnoloģiju jomā nonākusi līdz jau konkrētiem plāniem Bangalorā izveidot GLONASS Zemes staciju, kas uztvertu un koriģētu satelītu sistēmas sūtītos signālus. Savukārt Indijai būs iespējas atvērt Krievijas teritorijā (domāts, ka tā būs Novisibiriska) staciju savai, reģionālajai satelītu navigācijas sistēmai IRNSS. GLONASS orbītā patlaban ir 30 satelītu, savukārt IRNSS - 7. Oriģinālziņa

20.12.2017 Atskats uz FIG Working Week 2017

 Latvijas Mērnieku biedrības mājaslapā publicēts atskats uz šogad notikušo Starptautiskās Mērnieku federācijas (FIG) semināru nedēļu (FIG Working Week 2017), kas notika no 28.maija līdz 2.jūnijam Somijas galvaspilsētā Helsinkos un kur piedalījās gandrīz 1400 dalībnieki no 90 pasaules valstīm. No Latvijas piedalījās – Ilze Pauliņa (VZD Kadastra departamenta Kadastra pārraudzības daļas vadītāja) un Jolanta Butlere (Latvijas Mērnieku biedrība – LMB). Lasīt vairāk LMB mājaslapā

19.12.2017 Orbītā nogādāti vēl 4 "Galileo" satelīti, sistēma tiks pabeigta nākamgad

 Eiropas Kosmosa aģentūra nogādājusi orbītā vēl četrus "Galileo" sistēmas satelītus, pietuvinot sistēmu tās pabeigšanai. Tagad kosmosā ir jau 22 Galileo satelīti un vairs atlicis palaist vēl tikai divus, lai 24 satelītu konstelācija funkcionētu pilnvērtīgi. Pēdējie satelīti, kuru svars sasniedz 715 kilogramus, tika nogādāti orbītā ar "Ariane 5" nesējraķeti gandrīz 23 000 kilometru augstumā. Atlikušos satelītus, lai pabeigtu sistēmu, plānots palaist nākamā gada vidū. Oriģinālziņa

18.12.2017 LLU zemes pārvaldības un mērniecības konference notiks 5. janvārī

 LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra informē, ka 2018.gada 5.janvārī 10.00 tiek organizēta ikgadējā profesora Jāņa Biķa piemiņai veltītā zinātniski praktiskā konference „Zemes pārvaldība un mērniecība”.

 
Norises vieta: Jelgava, Akadēmijas iela 19, 902. auditorija.
 
Augstskolu mācībspēki un profesionāļi aicināti pieteikt dalību konferencē un iesūtīt ziņojumu tematus līdz 2017. gada 28. decembrim uz e-pastu vita.cintina@llu.lv

30.11.2017 ES: Būs jāreģistrē ikviens drons ar kinētisko enerģiju virs 80 džouliem

 Eiropas Savienības dalībvalstis panākušas vienošanos par pirmo ES mēroga regulējumu dronu lidojumiem. Tas paredz, ka ikviens drons, kura kinētiskā enerģija pārsniedz 80 džoulus, tiks uzskatīts par potenciāli bīstamu, kas var nodarīt kaitējumu gan cilvēku drošībai, gan privātumam un videi, līdz ar to šie droni būs obligāti jāreģistrē. "Dronu industrija zeļ un plaukst, tai ir pielietojums lauksaimniecībā, ēku uzturēšanā, piegādē, kartogrāfijā. Lai panāktu, ka šīs aktivitātes notiek droši, tiks pieņemts Eiropas mēroga normatīvais regulējums", sacījusi Eiropas Parlamenta transporta komitejas priekšsēdētāja Karima Delli. Oriģinālziņa

30.11.2017 Krievijai neizdodas sekmīgi palaist meteoroloģisko satelītu

 Krievijai nav izdevies nodibināt sakarus ar meteoroloģisko satelītu dažas stundas pēc tā palaišanas no Vostočnijas kosmodroma. Pirmā plānotā sazināšanās ar satelītu nav izdevusies, jo satelīts neesot nonācis tam paredzētajā orbītā, atklājusi Krievijas kosmosa aģentūra Roscosmos. Nesējraķete transportējusi vēl 18 ierīces no dažādu valstu - ASV, Norvēģijas, Japānas, Vācijas, Kanādas un Zviedrijas - institūcijām un kompānijām. Krievija pamazām cenšas mazināt savu atkarību no Kazahstānas teritorijā esošā Baikonūras kosmodroma, kuru tā izīrējusi līdz 2050. gadam. Pirmā palaišana no Vostočnijas kosmodroma, ko klātienē pārraudzīja arī Vladimirs Putins, notika 2016. gada aprīlī. Oriģinālziņa

29.11.2017 Beidou pievienojas globālajam meklēšanas un glābšanas datu tīklam

Ķīnas satelītu navigācijas sistēma Beidou kļuvusi par daļu no globāla tīkla, kas vāc un izplata datus meklēšanas un glābšanas operācijām. Cospas-Sarsat programma ir nevalstiska, bezpeļņas, humanitāra iniciatīva, kurā iesaistījušās kopumā 44 nācijas, to vidū ASV, Krievija, Ķīna un Kanāda. Tā uztver un pārraida datus no lidmašīnām un kuģiem, kurus piemeklējuši sarežģījumi. Ķīnas Transporta ministrijas pārstāvis sacījis, ka iesaistīšanās šādā programmā "apliecina Beidou globālo attīstību, promotē sistēmas starptautisko ietekmi un spēku satelītu navigācijas nozarē". Oriģinālziņa

29.11.2017 Krievijā jau miljons auto aprīkoti ar ERA-GLONASS

 Krievijā jau vairāk nekā miljons (1,2 miljoni) automašīnu aprīkotas ar ERA-GLONASS sistēmu, paziņojis projekta menedžeris Sergejs Oksenjuks. ERA-GLONASS ir ārkārtas situāciju ātrās palīdzības sistēma, kas autoavārijas gadījumā automātiski nosūta signālu dienestiem. No šāgada 1. janvāra visām Krievijas tirgū no jauna saražotajām automašīnām obligāti jābūt aprīkotām ar šo sistēmu, bet auto bez tās vēl varēs tirgot līdz 2019. gada beigām. Oriģinālziņa

28.11.2017 Zemes ierīcības specialitātei LLU - 70 gadu jubileja

 Lai atzīmētu zemes ierīcības specialitātes 70 gadu jubileju, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātē šī gada 1. decembrī notiks jubilejai veltīts svinīgs pasākums un absolventu salidojums.

Zemes ierīcības speciālisti visos laikos ir rūpējušies par racionālu zemes sadalīšanu un izmantošanu, tikai gadu gaitā, mainoties uzdevumiem tautsaimniecībā un zemes politikā, mainījušies arī studiju kursi un to saturs. Padomju varas noteiktā slepenības režīma dēļ lielas grūtības sagādāja objektīvas informācijas, kā arī plānu kartogrāfisko materiālu izmantošana studentu apmācībā un darbā. Līdz ar neatkarības atjaunošanu zemes ierīcības specialitātes absolventi, kā arī studenti iesaistījās jauno zemnieku saimniecību robežu nospraušanā, uzmērīšanā un citos zemes reformas darbos, studiju procesā būtiski palielinājies tiesisko kursu īpatsvars. Tāpat būtiski mainījies studiju tehniskais aprīkojums - pamazām vecos mērniecības instrumentus nomainījuši elektroniskie un visi projektēšanas darbi tiek veikti ar datortehnikas un programmatūras palīdzību. Plaši attīstījusies arī starptautiskā sadarbība.

 
Vides un būvzinātņu fakultātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras vadītāja Velta Paršova stāsta: "Gadu gaitā zemes ierīcības specialitāti ir ieguvuši 1500 absolventu. Jubileja ir nozīmīgs iemesls, lai palūkotos vēsturē, izceltu nozīmīgākos sasniegumus un pieminētu visus tos, kas ar savu ieguldījumu veicinājuši specialitātes attīstību. Jubilejas reize ir iespēja satikties bijušajiem un esošajiem studentiem un darbiniekiem, tāpēc aicinām visus interesentus reģistrēties jubilejas salidojumam."
Vairāk informācijas par zemes ierīcības specialitātes 70-gades svinību pasākumiem un reģistrēšanos skatīt http://ejuz.lv/parjubilejaspasakumiem.
 
Pirmo reizi zemes ierīcības studijas toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (šobrīd LLU) topošie inženieri-zemes ierīkotāji sāka 1947. gadā. Savukārt Zemes ierīcības fakultāte dibināta, apvienojoties ar 1948. gadā nodibināto Hidromeliorācijas fakultāti. 1984. gadā fakultāte ieguva jaunu nosaukumu - Lauku celtniecības fakultāte, bet 1992. gadā tā kļuva par Lauku inženieru fakultāti un kopš 2016. gada tās nosaukums ir Vides un būvzinātņu fakultāte.
 
Pirmos divus gadus (1947-1949) Zemes ierīcības fakultāte atradās Rīgā, Ausekļa ielā. Tās pirmais dekāns bija Ģeodēzijas katedras vadītājs profesors J.Biķis, kuram šogad atzīmējam 120 gadu jubileju. Apaļa jubileja šogad būtu arī LLU rektoram, Zemes ierīcības katedras profesoram V.Timofejevam (90), Ģeodēzijas katedras lektoram I.Plecim (100), pagājušajā gadā 110 gadu apritēja Ģeodēzijas katedras profesoram V.Freijam. Laika gaitā par pasniedzējiem kļuva fakultātes absolventi. Vairākiem no viņiem šogad atzīmējam apaļu jubileju: Zemes ierīcības katedras profesoram M.Locmeram, docentiem H.Kanaviņam un T.Gāteram - 90 gadu. Diemžēl viņu vairs nav mūsu vidū. Savukārt fakultātes pirmā izlaiduma absolvents, ilggadējais Ģeodēzijas katedras pasniedzējs E.Indriksons, specialitātes jubileju sagaida līdz ar savu 90 gadu dzimšanas dienu.

28.11.2017 Krievija piedāvā GLONASS pakalpojumus AAE un Venecuēlai

 Krievija prezentēs Venecuēlai GLONASS sniegtās iespējas kravas satiksmes kontrolē, lauksaimniecības attīstībā un bezpilota transporta risinājumu ieviešanā, pēc tikšanās ar Venecuēlas delegāciju 24. novembrī Sočos paziņojis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. Sarunas par GLONASS navigācijas servisa izmantošanu Krievija nesen veikusi arī ar Apvienoto Arābu emirātu kroņprinci. Tāpat tiekot apsvērtas iespējas izvietot AAE teritorijā GLONASS korekciju bāzes stacijas. Oriģinālziņa

28.11.2017 Tallinā apbalvoti Copernicus satelītu ideju konkursa uzvarētāji

 Eiropas zinātnes satelītu Copernicus programmas ikgadējā ideju konkursā Copernicus Masters Competition šogad uzvarējusi ideja par mazo satelītu konstelāciju, kas piegādātu datus par zemeslodes ledus un augsnes mitruma līmeni. Apbalvoto ideju iesniegusi Barselonas politehniskā universitāte, un tā paredz divu CubeSat (katrs apmēram kurpju kastes izmērā) satelītu konstelāciju, kas iegūtu datus ar multispektrālās optikas un mikroviļņu palīdzību. Uzvarētāji saņēma gan naudas balvu 10 000 eiro, gan arī grantu par vienu miljonu eiro, lai 12 mēnešu laikā pabeigtu satelītu būvniecību. Apbalvošanas ceremonija notika 12. novembrī, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Oriģinālziņa

27.11.2017 Dronu tirgus industrijā lielāko daļu veido militārais resors

 Globālais dronu tirgus no pašreizējiem 18 miljardiem ASV dolāru izaugšot līdz gandrīz 50 miljardiem 2023. gadā, katru gadu palielinoties par 18 procentiem, prognozē tirgus pētījumu kompānija "Markets and markets". Lielāko daļu no dronu tirgus šobrīd sastāda militārais resors, kur droni tiek izmantoti robežu apsardzībā, kaujas misijās, spiegošanā. Galvenais dronu nozares izaugsmes faktors tuvākajos gados būšot tieši dažādu sensoru (ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko, lāzera u.c.) attīstība, kas ļauj pielietot dronus mērķu iezīmēšanā, raķešu vadībā, pretraķešu aizsardzībā, u.c. Oriģinālziņa

24.11.2017 ANO sadarbosies ar Itāliju kosmosa izpētē

 Apvienoto Nāciju organizācijas Kosmosa lietu birojs parakstījis vienošanos par sadarbību ar Itālijas valdību un Itālijas kosmosa aģentūru. Vienošanās paredz sadarboties kosmosa izpētē miermīlīgiem mērķiem, kā primārās nozares izvirzot satelītu navigāciju, komunikāciju, Zemes novērošanu, katastrofu menedžēšanu. Tāpat plānots organizēt kopīgas konferences un seminārus par šiem tematiem. Oriģinālziņa

23.11.2017 Atklāta izstāde "Sapņu kartogrāfija"

 Valmieras muzeja Izstāžu namā 17.novembrī atklāta Mihaila Ignata fotogrāfiju izstāde "Sapņu kartogrāfija".

Izstādē apskatāmas 20 fotogrāfijas. Tās atlasītas no vairāk nekā deviņdesmit lidojumos uzņemta aerofotogrāfiju materiāla. Sešu gadu laikaposmā lidojumi notikuši dažādās vietās Latvijā. Autora uzmanības centrā ir telpa kā dabas un cilvēku veidota ģeometrija.

Latviešu prozaiķis Gundars Ignats par šo foto sēriju raksta: "Izstādes vadošais motīvs ir konceptuāli un stilistiski izturētais paņēmiens - vertikālisms. Skatiena nogrieznis ar plakni veido leņķi, kas maksimāli tuvs deviņdesmit grādiem. Attēlotie elementi - ceļš, upe, tīrumi, automašīnu iebrauktās līnijas - kļūst par daļu no ģeometrijas un krāsu spēles, parādot, ka aerofotogrāfija nav tikai paņēmiens citādam skatupunktam uz pazīstamām vietām, apvidiem, pilsdrupām utt. Aerofotogrāfijā (un tikai aerofotogrāfijā!) iespējamais vertikālisma paņēmiens padara šo izlasi par nozīmīgu un vērā ņemamu konceptuālās fotogrāfijas piemēru. No lielā fotogrāfiju klāsta veikta izlase, kas parāda šī šķietami vienkāršā (taču grūti izpildāmā) formālā paņēmiena daudzpusīgumu. Starp izvēlētajām fotogrāfijām atrodama gan krāsu, gan laukumu, gan regulāru un neregulāru formu saspēle."
 
Mihails Ignats radošai fotogrāfijai pievērsās 1982.gadā, darbojoties fotoklubā "Cēsis" un Gunāra Bindes fotomeistarības studijā. Kopš 2007.gada autors pievērsies aerofotogrāfijai.
 
Latvijas profesionālā dizaina konkursā "Gada balva dizainā 2012" kategorijā "Fotodizains" saņēmis galveno balvu par fotogrāfiju sēriju "Vertikāles mobilizācija". 2014.gadā viens no autora fotodarbiem tika nominēts "SONY pasaules fotogrāfijas balvai" (Sony World Photography Awards) kategorijā "Ceļojums", bet otrs ieguva žūrijas atzinību. Piedaloties vairāk nekā 80 starptautiskos fotomākslas konkursos, autors ieguvis 25 godalgas. 2014.gadā fotogrāfam piešķirts AFIAP (Artist of FIAP) jeb FIAP mākslinieka goda tituls, bet 2015. gadā - EFIAP (Excellence of FIAP) jeb fotogrāfijas izcilības goda tituls. Autora darbi ir publicēti vairākos fotoalbumos un poligrāfiskos izdevumos Latvijā un pasaulē.
 
Izstāde apskatāma līdz 2018.gada 6.janvārim. Tā tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un SIA "Aerolatvija" finansiālu atbalstu. Pateicamies Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītājai Mairai Dudarevai par ekspozīcijas idejas ierosinājumu.

23.11.2017 Lielbritānijā dibina komisiju, kas rūpēsies par ģeotelpisko datu pieejamību biznesam

 Lielbritānijas valdība izveidojusi jaunu Ģeotelpisko lietu komisiju, kuras mērķis būs rūpēties par to, lai visi Lielbritānijas rīcībā esošie ģeotelpiskie lokācijas dati nestu maksimālu labumu ekonomikai, veicinātu tās izaugsmi un radītu jaunas darbavietas. Pirmais komisijas uzdevums būs sadarboties ar kompāniju Ordnance Survey un valdības iestādēm, lai atvērtu, padarītu brīvi pieejamus MasterMap programmas datus Lielbritānijā bāzētiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajam biznesam. Plānots, ka komisijas darba rezultātā ik gadu britu ekonomikā būtu jāieplūst papildus 11 miljardiem sterliņu mārciņu. Oriģinālziņa

23.11.2017 Eiropas Kosmosa aģentūra piedāvā prakses iespējas jaunajiem maģistra grāda ieguvējiem

 Eiropas Kosmosa aģentūra piedāvā prakses vietas studentiem, kas tikko pabeiguši vai tūdaļ pabeigs maģistra studiju programmu. Kopumā jaunajiem studiju absolventiem tiek piedāvātas 120 dažādas amata vietas sistēmu inženieriem, GNSS analītiķiem, programētājiem, mehānismu vadītājiem, astrofiziķiem, utt. Līgums tiek slēgts uz gadu un tiek piedāvāta alga, sākot no 2300 eiro mēnesī, divarpus apmaksātas prombūtnes dienas mēnesī, veselības apdrošināšana. Atbildes kandidātiem tiks sniegtas e-pastā un sazināšanās ar tiem, kas tiks izvēlēti pārrunām, notiks līdz 2018. gada februāra beigām. Sīkāk par iespēju var lasīt EKA mājaslapā.

23.11.2017 Indija būvēs nesējraķeti mazajiem satelītiem

 Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO) paziņojusi par nodomu radīt īpaši mazajiem satelītiem paredzētu nesējraķeti. Šādas nesējraķete izmaksas varētu būt tikai desmitā daļa no parastas nesējraķetes izmaksām, un tā spētu nogādāt orbītā līdz 700 kilogramus smagu kravu. Turklāt mazajiem satelītiem paredzēto nesējraķeti varētu uzbūvēt tikai trīs dienās, kamēr parastās būvniecībai nepieciešamas 40 dienas. Indija ir viena no vadošajām kosmosa industrijām satelītu palaišanas sektorā, šāgada februārī tā uzstādīja pasaules rekordu, ar vienu piegājienu nogādājot kosmosā 103 satelītus. Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2018. gada aprīlis Arrow_right
P O T C P S S
2627282930311
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30123456
Šodiena 2018. gada 27. aprīlis

Vārda diena:

Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.