Septembrī divās dažādās pasaules malās gaidāmi divi nozīmīgi kartogrāfijas pasākumi. Jaunzēlandē no 5. līdz 7. septembrim notiks nacionālā kartogrāfijas konference GeoCart2018, kas fokusēsies uz kartogrāfijas tehnoloģiju izmaiņām no pagātnes caur šodienu līdz nākotnei. Savukārt Londonā no 2. līdz 7. septembrim norisināsies Lielbritānijas Kartogrāfijas festivāls gan ar dažādu privātkompāniju, gan valdības aģentūru, u.c profesionāļu piedalīšanos. Oriģinālziņa

 Saeima trešajā lasījumā 2018. gada 17. maijā pieņēma un 30. maijā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts likums “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Grozījumi paredz pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmas “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (turpmāk – LatPos sistēma) bezmaksas izmantošanu sākot ar 2018. gada 1. jūliju.

LatPos sistēmas korekcijas esošie lietotāji reālā laika datu korekcijas pakalpojuma turpmākai saņemšanai tiek aicināti laika periodā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 1. oktobrim pieteikties pakalpojumam Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (turpmāk – Aģentūra) e-pakalpojumu tīmekļa vietnē https://e-pieteikumi.lgia.gov.lv/, aizpildīt visus reģistrācijas laukus un pēc iepazīšanās ar LatPos sistēmas lietošanas noteikumiem” ar pogu “piekrītu” apliecināt, ka ir pilnībā iepazinušies un sapratuši minētos lietošanas noteikumus. Uz līgumu pamata izveidotie korekcijas pakalpojuma rekvizīti līdz 2018. gada 1. oktobrim paliks aktīvi, lietotājvārdi un paroles netiks mainītas, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojuma saņemšanu.

 Krievija 17. jūnijā palaidusi kosmosā kārtējo Glonass-M tipa satelītu. Satelīts palaists no Pļeseckas kosmodroma un sekmīgi ticis ievadīts paredzētajā orbītā. Ar šo satelītu esot uzlabota arī GLONASS signāla saskarnes kontrole, padarot radio signālus mazāk apdraudētus no traucējumiem. Oriģinālziņa

 Valsts zemes dienests izsūtījis sludinājumu, piedāvājot darbu vecākajam metodikas ekspertam zemes kadastrālajā uzmērīšanā. Galvenie darba pienākumi ir saistīti ar ZKU idejas attīstību un palīdzēšanu kā mērniekiem, tā arī kolēģiem zemes dienestā. Metodikas ekspertam būs precīzi jāpārzina normatīvie akti un jāspēj atrisināt problēmas, ar kurām ikdienā saskaras mērnieki un zemes dienesta kontrolieri, kā arī pacietīgi jāuzklausa un jāpalīdz zemes īpašniekiem, kuri bieži vien apmaldās nebūt ne tik vienkāršajā ZKU pasaulē. Darba vieta Rīgā, 11.novembra krastmalā 31. Alga šim amatam ir noteikta no 827€ līdz 1100€ atkarībā no piešķiramās kategorijas. Ir arī veselības apdrošināšana, papildu atvaļinājuma dienas un atvaļinājuma pabalsts atkarībā no darba novērtējuma. Lai iegūtu vairāk informācijas, jāsazinās ar VZD Kadastra departamenta Mērniecības daļu pa

tālruni 67038678.

 Apbrīnojami labi saglabājies viens no kartogrāfijas vēsturē ikoniskākajiem izdevumiem - slavenā holandiešu kartogrāfa Joan Blaeu 1662.-1665. gadā vienpadsmit eksemplāros izdotais pasaules atlants "Atlas Maior" nupat izsolē ticis pārdots par 600 000 eiro, gandrīz divreiz vairāk par ekspertu noteikto vērtību. To iegādājies kāds privātais kolekcionārs. Informācijas apjoma dēļ Atlas Maior dēvēts par sava laika "Google Maps" - tajā detalizēti aprakstītas it visas tā laika pasaules valstis, tas iekļauj 590 ar roku zīmētas un izkrāsotas kartes, kopumā ir 3000 lappušu biezs. Oriģinālziņa

 Tirgus izpētē secināts, ka lāzerskenēšanas jeb LIDAR tirgum ir ļoti straujas izaugsmes iespējas. Ja šogad tā globālais apgrozījums varētu sasniegt ap 819 miljoniem dolāru, tad tikai pēc pieciem gadiem - 2023. gadā šī biznesa apjoms sasniegšot jau 1,8 miljardus dolāru. Tas notikšot, pateicoties tam, ka LIDAR aizvien aktīvāk sāks izmantot arī valdību institūcijas, kā arī ģeoloģisko pētījumu radītā pieprasījuma dēļ. Oriģinālziņa

 Stingrāk dronu pilotus plāno regulēt arī Singapūrā. Iecerētās likumu izmaiņas paredz, ka ikvienam, kurš vada dronu ar svaru virs 1,5 kilogramiem, būs jāiziet tiešsaistes apmācību programma un jāiegūst pilota licence - šādi cerēts panākt, ka dronu pilotiem ir vismaz minimāla kompetence. Savukārt vēl papildus prasības tiks ieviestas tiem, kuru dronu svars pārsniedz 25 kilogramus. Oriģinālziņa

 Atbildot uz Eiropas Savienības šaubām par to, vai Lielbritāniju atstāt Galileo projektā, Apvienotā karaliste paziņojusi, ka apsver plānus par pati savas satelītu pozicionēšanas sistēmas izveidi. Nekas konkrētāks paziņojumam gan nav sekojis, drīzāk tas vērtējams kā sabiedrisko attiecību solis. Tāpat Lielbritānija piedraudējusi, ka izslēgšanas gadījumā liegs Galileo vajadzībām izmantot divas savās aizjūras teritorijās uzceltās sistēmas zemes stacijas - Folklendu salās un Debesbraukšanas salā. Oriģinālziņa

Bijušais Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins piekritis Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumam kļūt par valsts kosmosa aģentūras Roskosmos vadītāju. "Darīšu visu iespējamo un nepieciešamo, lai attaisnotu jūsu cerības," Rogozins solījis Putinam. Roscosmos tika izveidota 2015. gadā tieši pēc Rogozina iniciatīvas. Aģentūra pārvalda visus trīs Krievijas izmantotos kosmodromus (Kazahstānas Baikonūru, Pļesecku un Vostočniju), kā arī kosmosa centru Koroļovā, netālu no Maskavas. Oriģinālziņa

 Eiropas Komisijas nodoms izslēgt Lielbritāniju no turpmākas dalības Galileo projektā sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, radījis šķelšanos ES dalībvalstu vidū. Vācija atbalsta Briseles amatpersonu pozīciju, ka pēc Brexita Lielbritānijai vairs nevajadzētu turpināt darboties Galileo projektā, jo tā būs kļuvusi par "trešo pusi". Savukārt Francija, Spānija, Zviedrija un Nīderlande atbalsta sadarbības turpināšanu. Pati Lielbritānijai jau piedraudējusi, ka izslēgšanas gadījumā pieprasīs atmaksāt vairāk nekā miljardu eiro, ko tā ieguldījusi Galileo projektā līdz šim (apmēram 12% no visa Galileo budžeta). Oriģinālziņa

 Pēc nepilnām divām nedēļām kopš palaišanas, Copernicus Sentinel-3B satelīts nosūtījis uz Zemi pirmos uzņemtos attēlus. Starp tiem ir Ziemeļeiropas daļas attēls, kur redzama arī Latvija (Kurzemes, Zemgales reģioni). Attēli uzņemti, izmantojot satelīta zemes un okeānu krāsu instrumentu, kam ir 300 metru izšķirtspēja un 21 atšķirīga frekvence. Attēlus iespējams aplūkot un lejupielādēt lielā izmērā ESA mājaslapā.

 Eiropas Komisija publicējusi iepirkuma paziņojumu jaunu, pārejas posma Galileo satelītu būvniecībai. EK vēlas, lai šie satelīti, kas tiktu izstrādāti ar uzlabotu specifikāciju, nodrošinātu Galileo sistēmas turpināmību 2025.-2026. gadā un iesāktu pāreju uz otrās paaudzes satelītu ieviešanu. Iepirkuma paziņojumā minēts, ka jāizstrādā vismaz četri šādi pārejas satelīti. Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz 20. jūnijam. Oriģinālziņa

 Dronu lietotāju kontrole arvien pastiprinās - ASV pēdējās likumdošanas ieceres paredz, ka katram lidaparātam būs jābūt uzdrukātam identifikācijas numuram, kas, līdzīgi kā automašīnas numurs, ļaus noskaidrot konkrētā drona īpašnieku. ASV visi droni, kuru svars pārsniedz pusmārciņu, jāreģistrē Federālajā aviācijas aģentūrā, un identifikācijas numurs jau tiek izsniegts pie reģistrācijas. Ir plāni dronu reģistru veidot pat globālā mērogā - šāda ideja apspriesta pat ANO. Pastiprinātu dronu kontroli veicinājuši vairāki incidenti ar to iesaisti gaisa sadursmēs, kā arī bailes par to iespējamu izmantošanu terora aktos. Oriģinālziņa

 Eiropas Ģeodēzistu padome sadarbībā ar Eiropas GNSS aģentūru izsludinājusi savu ikgadējo, jau septīto konkursu jaunajiem mērniekiem. Konkursā iespējams piedalīties ģeotelpiskās informācijas nozares bakalaura vai maģistra programmu studentiem no visām Eiropas valstīm, iesniedzot darbus piecās tēmās: 1) Ģeodēzija un topogrāfija 2) Galileo, EGNOS, Copernicus 3) ĢIS un kartogrāfija 4) Kadastrālā un īpašumu mērniecība 5) Studentu un jauniešu iesaiste. Uzvarētājs katrā no tematiem saņems 1000 eiro. Vairāk (angliski)

 Rīgas pilsētas teritorijās  -  Centrs un Grīziņkalns (Elizabetes, Valmieras, Pērnavas un Krišjāņa Valdemāra ielu apkārtnē) ir pilnveidoti 248 Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla (turpmāk  - VT) punkti. 

 ASV Kongress skeptiski uzņēmis prezidenta Donalda Trampa plānus atņemt finansējumu Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS) un nodot to privatizācijai. Tramps februārī paziņoja, ka naudu, kas tiek lietota SKS uzturēšanai, labāk vēlētos veltīt citu mērķu sasniegšanai - atkal veikt lidojumus uz Mēnesi un pat nogādāt cilvēkus uz Marsu. Taču šāds plāns saskāries ar kritiku pat daļā republikāņu partijas. Patlaban NASA SKS vajadzībām izlieto 3-4 miljardus dolāru gadā, ieskaitot samaksu Krievijai par tās astronautu nogādāšanu stacijā, jo kopš Space Shuttle programmas slēgšanas 2011. gadā ASV nav pašai savu līdzekļu, kā nogādāt astronautus kosmosā. Oriģinālziņa

 Ķīna maija sākumā nogādājusi orbītā Zemes novērošanas satelītu Gaofen-5, kas ir pirmais Ķīnas satelīts, kas spēj novērot gaisa piesārņojumu. Gaofen-5 monitorēs piesārņojumu virs Ķīnas teritorijas, iegūstot informāciju no ultravioletās līdz infrasarkanās radiācijas spektram. Tas esot pasaulē pirmais hiperspektrālais pilna spektra satelīts zemes un atomsfēras novērošanai. Oriģinālziņa

 Krievijas valdība pārtraukusi dotēt satelītu navigācijas sistēmu GLONASS, jo tā esot kļuvusi "finansiāli pašpietiekami", spējot pati atpelnīt ekspluatācijas izdevumus, paziņojis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. 2017. gadā GLONASS pakalpojumu tirgus esot sasniedzis 244 miljonus ASV dolāru, kamēr 2015. gadā tas vēl bijis tikai 39 miljonu dolāru apmērā. Rogozins arī paziņojis, ka tagad GLONASS esot tikpat precīza kā ASV satelītu navigācijas sistēma GPS. Oriģinālziņa

 Dienvidkorejā pagājušajā nedēļā notikusi konference, kurā septiņu valstu eksperti apmainījušies ar pieredzi telpisko datu infrastruktūras radīšanā. Foruma galvenais temats bijis Eirāzijas ģeotelpisko datu infrastruktūras izveide - projekts, kas aizsākts 2014. gadā un kurā bez pašas Dienvidkorejas iesaistītas Mongolija, Baltkrievija un Centrālāzijas valstis - Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna. Eksperti dalījušies ar informāciju par kartogrāfijas attīstību savās valstīs un guvuši atziņas no Dienvidkorejas, kuras kartogrāfijas nozare sasniegusi augstāku attīstības līmeni. Oriģinālziņa

 Izmanojot ķīniešu satelīta TanSat datus, izveidota pasaules CO2 emisiju karte. TanSat ir palaists orbītā 2016. gada decembrī un ir viens no trim satelītiem, kas monitorē oglekļa dioksīda izmešus, turklāt tas ir spējīgs noteikt ne vien CO2 koncentrāciju atmosfērā, bet arī tās vietas uz Zemes, no kurienes siltumnīcas gāzes izdalījušās, kā arī tās vietas, kur tās tiek absorbētas. Visvairāk CO2 izdalās no Austrumķīnas, ASV austrumu krasta, Eiropas, visvairāk tiek absorbēts - Dienvidamerikā, Āfrikas centrālajā un dienvidu daļā un Austrālijā. Esot vērojamas arī interesantas sezonālas svārstības - piemēram, ziemeļu puslodē vasarā krietni samazinās izdalītā CO2 daudzums, jo zaļās veģetācija nodrošina daudz aktīvāku fotozintēzes procesu nekā ziemā. Oriģinālziņa