Google laidusi klajā vairākus atjauninājumus Android operētājsistēmām Google Maps un Street View aplikācijām, novēršot vairākas nepilnības, kā arī piedāvājot papildus funkcionalitāti. Viens no "apdeitiem" ļauj Street View lietotājam ne tikai pārvietoties pa pilsētu ielām, bet arī ieskatīties stadionos un arēnās (tas gan pagaidām attiecas pārsvarā uz ASV stadioniem). Savukārt Google Maps papildinātas ar "Explore Around You" funkciju. Oriģinālziņa 

 NASA atjaunojusi Starptautisko terestriālās references sistēmu (STRS) - vietzīmju sistēmu, kas atbild par Zemes virsmas izmaiņu fiksēšanu un nodrošina ar mērījumiem nepieciešamo navigācijas informāciju gan satelītus, gan instrumentus uz Zemes, gan mobilos telefonus. Šī kopš 1992. gada bijusi jau devītā reize, kad NASA atjauno šo sistēmu. Šajā reizē dati vākti no vairāk nekā 1000 novērojumu stacijām un citiem pētniecības institūtiem pasaulē. Oriģinālziņa

 Turpinās arvien ciešāka Krievijas un Irānas sadarbība kosmosa tehnoloģiju jomā. Ja viss noritēs, kā plānots, tad Krievija palīdzēs Irānai izveidot satelītu novērošanas sistēmu, kas palīdzēs monitorēt Zemes virsmu, okeānus un atmosfēru. Satelītu palaišanas līgumu plānots noslēgt šāgada aprīlī, un, ja tas notiks, tad 2018. gada beigās varētu notikt satelīta palaišana, paziņojis "Russian Space Monitoring Systems" vadītājs Leonīds Mačridenko. Oriģinālziņa

Latvijas Mērnieku biedrības ikgadējā biedu sapulce notiks 2016. gada 18. martā viesnīcā „Dzintars”, Edinburgas prospektā 15, Jūrmalā.

• Ziņojums par 2015.gada pārskatu un tā apstiprināšana

• LMB 2016.gada budžeta apstiprināšana

• Vēlēšanu komisijas ievēlēšana
• LMB 2 (divu) Valdes locekļu pārvēlēšana
• Revīzijas   komisijas locekļu pārvēlēšana
• LMB Revīzijas komisijas atskaite un apstiprināšana
• LMB Valdes locekļu vēlēšanu rezultātu paziņošana
• Dažādi (lūgums visus laicīgi pieteikties diskusijām)
• Kopsapulces biedru kopbilde (foto)

 Satelītu krāsainās okēanu fotogrāfijas varētu palīdzēt kuģu vraku meklēšanā, ar šādu secinājumu klajā nākuši pētnieki. Patlaban kuģu vrakus meklē ar sonāru, kā arī LIDAR palīdzību, taču šīs metodes nestrādā mākoņainā laikā (LIDAR) vai seklos ūdeņos (sonārs). Beļģijas Karaliskā dabaszinātņu institūta ģeologi nākuši pie slēdziena, ka šos trūkumus labi aizpilda satelītattēli, kuros viņi analizējuši četras jau zināmas kuģu nogrimšanas vietas pie Beļģijas krastiem. Pasaules ūdeņos kopumā varētu būt nogrimuši ap 3 miljonu kuģu vraku, un tikai 10% no tiem ir izdevies atklāt. Oriģinālziņa

 Marta sestdienās LLU sāksies nodarbības skolēniem divās skolās - "Jauno zemes ierīkotāju un mērnieku skola" un "Jauno būvdarbu vadītāju, būvuzraugu un projektētāju skola", uz kurām aicināti vidusskolēni, kas vēlas iepazīt universitāti un savu nākotnes profesiju. Pieteikšanās notiek līdz 29.februārim.

Abās skolās nodarbības organizēs LLU Lauku inženieru fakultātes (LIF) mācībspēki un studenti. Tiem jauniešiem, kas ir izlēmuši pēc vidusskolas absolvēšanas sākt studijas programmās "Zemes ierīcība un mērniecība" un "Būvniecība", šī ir lieliska iespēja brīvā un nepiespiestā gaisotnē iepazīt studiju vidi, mācībspēkus un sagatavoties studijām. Taču tie, kas vēl nav izlēmuši, ko vēlas studēt, skolu nodarbībās varēs pārliecināties par savu atbilstību šīm profesijām. Dalība skolas nodarbībās ikvienam vidusskolēnam ir bez maksas.

 17. februārī no Krievijas orbītā palaists trešais Eiropas Kosmosa aģentūras Copernicus programmas ietvaros uzbūvētais satelīts Sentinel-3A. Satelīta svars ir 1150 kilogramu un tas aprīkots ar dažādiem Zemes novērošanas instrumentiem. Pirmajās dienās zinātnieki pārbaudīs, vai visi instrumenti darbojas, kā nākas. Dati, ko piegādā Sentinel satelīti, tiek izmantoti visā pasaulē, turklāt tie ir bez maksas. Oriģinālziņa

 Eiropas Komisija laikā līdz 2019. gadam plāno izstrādāt pati savu kartēšanas servisu, kas palīdzētu integrēt kartēs ģeotelpisko informāciju par platjoslas interneta servisu pieejamību un attīstību Eiropas Savienības teritorijā. Tas palīdzēšot izsekot gan Servisa kvalitātes rādītājam, kas balstīsies uz pašu telekomunikāciju operatoru sniegto informāciju, gan Pieredzes kvalitātes rādītājam, kura vērtējums veidosies no lietotāju sniegtajām atsauksmēm. Jaunā ĢIS platforma un platjoslas interneta trendu analīze lieti noderēšot Eiropas Savienības Vienotā Digitālā tirgus izveidē. Oriģinālziņa

 Londonas tiesa lēmusi par labu Google lietā, ko pret to saistībā ar negodīgu konkurenci bija iesniedzis Lielbritānijas uzņēmums Streetmap EU, kas piedāvā online kartēšanas servisu. Streetmap EU uzskata, ka Google lēmums meklēšanas rezultātu augšmalā izvietot attēlu ar pašas Google Maps fragmentu, lietotājam meklējot kādu adresi, ir negatīvi ietekmējis konkurenci un dramatiski samazinājis Streetmap apmeklētāju skaitu, tomēr tiesnesis lēmis citādi. Streetmap gan sola tik viegli nesamierināties un iesniegt apelācijas sūdzību. Oriģinālziņa

 2016. gada 11. februārī pulksten 13:00, Raiņa bulvārī 19, Rīgā, 415. telpā notiks Latvijas Universitātes 74. zinātniskās konferences Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas sekcijas sēde, kurā kopumā paredzēti 14 ziņojumi:

1. G.Silabriedis

Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta stratēģiskās attīstības plāni 2016 - 2020

2. A. Zariņš, A Rubans, D.Haritonova, G.Silabriedis, J.Zvirgzds

Daudzfunkcionālās optiskās sekošanas iekārtas projekta rezultāti.

3. K.Morozova, G.Silabriedis, J.Balodis, I.Baltmane, K.Balodis, M.Kaļinka,I.Jumare, D.Haritonova, I.Mitrofanovs

Viena cm precizitātes ģeoida modelis.

4. A.Rubans, A.Zariņš, D.Haritonova

Digitālās zenīta kameras projekts – progresa ziņojums.

5. K.Salmiņš, J. Del Pino

SLR stacija 1884 Rīga 2015.gadā.

6. J.Kaminskis, K.Morozova

Interferometriskie precīzo līmeņu novērojumi Eiropā.

7. E.Apsīte, I.Latkovska

Latvijas upju hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas.

8. K.Čabs, M.Cekule

Cilvēku uzvedības interpretācija un modelēšana izmantojot STATBOX koncepciju.

9. D.Haritonova

Latvijas GNSS staciju novērojumu apstrāde un rezultātu apkopojums līdz 2015.gadam.

10. D.Dobelis, J.Zvirgzds

Eiropas Kosmosa aģentūras NAPEOS programmpaketes pielietojums GNSS datu apstrādē.

11. A.Celms, A.Ratkevičs, J.Balodis, G.Silabriedis, J.Rusiņš

Valsts ģeodēziskā tīkla pētījumi, pielietojot GNSS metodes.

12. J.Balodis, D.Haritonova, M.Normand

Garantētas viena cm precizitātes augstuma mērījumi GNSS statisko mērījumu režīmā.

13. P.Jeļinskis, J.Zvirgzds

GNSS RTK augstuma noteikšanas metodes aviācijā.

14. I.Mitrofanovs, J.Klūga, A.Klūga, A.Bricis

GNSS RTK mērījumi ātrgaitas kustībā.

 NASA pētnieki radījuši metodi, kā operatīvi kartēt zemestrīču vissmagāk skartos rajonus, lai šajos apgabalos dzīvojošajiem būtu iespējams nodrošināt ātrāku palīdzību. Metode balstās uz satelītattēliem, kas uzņemti no Zemes orbītas un darbojas arī tad, ja tie uzņemto naktī vai laikā, kad debesis apmākušās. Tas iespējams tāpēc, ka šie attēli tiek nevis fotografēti, bet gan radīti ar radara (sintētiskās diafragmas radars) palīdzību, nosūtot līdz Zemes virsmai mikroviļņus, kas tiek atstaroti atpakaļ, tādējādi piegādājot datus attēliem. Oriģinālziņa

 Sākusies reģistrācija vienai no svarīgākajām starptautiskajām ģeotelpiskās informācijas industrijas konferencēm - GeoBusiness 2016. GeoBusiness šogad norisināsies no 24. līdz 25. maijam Londonā un organizatori lēš, ka to varētu apmeklēt ap 3000 interesentu no dažādām valstīm. Konferences ietvaros notiks izstāde, kurā plāno piedalīties līdz 200 uzņēmumu, kā arī dažādi semināri. Oriģinālziņa

 Krievija 12. martā palaidīs kosmosā trešo Zemes novērojumu satelītu Resurs-P, kas spēj ierakstīt hiperspektrālos un stereo spektrālos attēlus ar 10-15 metru precizitāti. Satelīts ticis būvēts jau kopš 2012. gada, pagājušā gada decembrī tas ticis nogādāts Baikonūras kosmodromā. Šogad plānots palaist vēl četrus novērojumu satelītus, kas darbosies vienotā sistēmā. Oriģinālziņa

Roskosmos institūta vadītājs Oļegs Gorškovs nesen Maskavā notikušajā kosmonautikai veltītajā zinātniskajā konferencē paziņojis, ka 2030. gadā Krievijas GLONASS sistēmā būs vislielākais satelītu skaits, kvantitātes ziņā pārspējot gan ASV, gan ES, gan Ķīnas satelītu navigācijas sistēmas. Proti, GPS sistēmā 2030. gadā būs 40 satelīti, Ķīnas BEIDOU - tikpat, Eiropas GALILEO - 30 satelītu, savukārt Krievijas GLONASS būs pārspļāvis visus ar 41 satelītu. Oriģinālziņa

 Krievijas parlaments pirmajā lasījumā noraidījis likumprojektu, kas paredzēja mākslīgi optimizēt mērniecības darbu izmaksas Krievijas iedzīvotājiem. Iesniegtie grozījumi likumā, kas regulē dārzkopības un vasarnīcu bezpeļņas kooperatīvus paredzēja, ka līgumdarbu izmaksām, ieskaitot mērniecības darbus, jāatbilst tirgus cenā un kopējās darbu izmaksas (ieskaitot PVN) nedrīkst pārsniegt Krievijas likumos noteiktās maksimālās robežas. Tāpat ierosinājums paredzēja, ka šo darbu maksimālās izmaksas varēs pārskatīt ne agrāk kā trīs gadus pēc to pieņemšanas. Oriģinālziņa

 No 10. līdz 12. februārim Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā norisināsies GIM International starptautiskais samits. Viens no šāgada samita galvenajiem uzdevumiem būšot pārliecināt likumdevējus, ka ģeomātikas industrija paver milzu iespējas tautsaimniecības attīstībai, dažādu problēmu risināšanai. Samita ietvaros notiks dažādi semināri, kas veltīti klimata pārmaiņām, īpašumtiesībām, pilsētplānošanai un līdzīgiem tematiem. Oriģinālziņa 

 Kamēr Krievija, Ķīna un Eiropas Savienība aktīvi attīsta savas satelītu navigācijas sistēmas, arī tehnoloģijas veterāni - amerikāņu GPS - neguļ uz lauriem. 3. februārī ASV Gaisa spēki plāno palaist divpadsmito un pēdējo jauno GPS satelītu Block IIF sērijā. Visiem 12 jaunajiem sistēmas satelītiem ir uzlaboti pulksteņi, kas nodrošina precīzākus gan civilos. gan militāros signālus. Satelīta palaišana notiks no Kanaveralas bāzes Floridā. Oriģinālziņa

 No 2016. gada 12. janvāra līdz 13. janvārim Tonsbergā, Norvēģijā, norisinājās Eiropas ģeotelpisko datu pētniecības organizācijas - EuroSDR un Norvēģijas kartogrāfijas aģentūras - Kartverket, organizēts seminārs par valstiska mēroga augstuma modeļu ģenerēšanu, kurā piedalījās 35 dalībnieki no 14 Eiropas valstīm, informē Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, kuru seminārā pārstāvēja 2 Fotogrammetrijas daļas darbinieki.

 2016. gada 5. februārī no plkst. 9:00-14:00, LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā Rīgā, Jelgavas ielā 1, 226. auditorijā norisināsies LU 74. zinātniskās konferences Referātu sesija „Ģeomātika”. Ar sesija programmu iespējams iepazīties pievienotajā dokumentā.