Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

15.01.2016 VZD: Publicēta tematiskā karte “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums”

 Valsts zemes dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.kadastrs.lv e-pakalpojums “Tematiskās kartes” papildināts ar jaunu karti – “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums”. Jaunā karte noderēs lauku zemju īpašniekiem, lai uzzinātu savu zemes vienību novērtējumu, kā arī ikvienam interesentam sniegs pārskatu par lauku zemes kvalitāti reģionālā mērogā.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) kvalitatīvo novērtējumu izsaka ballēs. Zemes vienībā, kas atrodas kādas personas īpašumā, var atrasties dažādas kvalitātes zeme, tāpēc aprēķina zemes vienības vidējo novērtējumu ballēs (vidējais svērtais kvalitatīvais novērtējums) un nosaka zemes vienības atbilstību noteiktai kvalitātes grupai.
 
Tagad, lai noskaidrotu savas LIZ vidējo kvalitatīvo novērtējumu un kvalitātes grupu, iespējams izmantot jauno tematisko karti. To var bez maksas pārlūkot portāla www.kadastrs.lv sadaļā “Elektroniskie pakalpojumi” (“Apskatīt tematiskās kartes, atlasīt un lejupielādēt datus” – “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējais kvalitatīvais novērtējums”). Kartē kvalitatīvais novērtējums norādīts ballēs, bet piederība kvalitātes grupai identificēta ar krāsu.
 
Īpaši aktuāli tas ir šogad, jo 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā izmaiņas kadastrālo vērtību bāzē lauku nekustamo īpašumu grupā. Jaunās bāzes vērtības ir ņemtas vērā, aprēķinot šī gada kadastrālās vērtības lauku īpašumiem.
 
Jau iepriekš portālā kadastrs.lv bija pieejamas tematiskās kartes “Lauksaimniecībā izmantojamās zemes”, “Būves pēc nolietojuma” un “Dzīvokļu darījumu skaits”.  
 
“Tematiskās kartes” ir bezmaksas e-pakalpojums. Lai to izmantotu, portāla lietotājam jāapliecina sava identitāte, autentificējoties ar latvija.lv līdzekļiem – internetbankas rekvizītiem, e-parakstu vai e-ID karti. Klienti, kuriem noslēgts portāla abonēšanas līgums, autorizējas ar lietotājvārdu un paroli.

05.01.2016 Zināma 8. janvārī gaidāmās LLU konferences „Zemes pārvaldība un mērniecība” programma

 Kļuvusi zināma ikgadējās LLU konferences „Zemes pārvaldība un mērniecība” programma. Konference notiks šopiektdien, 8. janvārī, Jelgavā, Akadēmijas ielā 19, 902. un 901.auditorijā. Šoreiz tajā noritēs divas paralēlās sesijas, no kurām viena būs veltīta zemes ierīcības aktualitātēm, bet otrajā runās par moderno tehnoloģiju pielietojumu zemes pārvaldībā. Ar konferences programmu iespējams iepazīties šeit

30.12.2015 Indijā atvērts Nacionālais Ģeoinformātikas centrs

Indijā sācis darbu valsts izveidotais Nacionālais Ģeoinformātikas centrs. Centrs nodarbosies ar ĢIS datu apmaiņu, kas palīdzēs gan centrālajai valdībai, gan pašvaldībām plānošanā, elektronisko pakalpojumu attīstīšanā. Ģeoinformātikas centra izveidošana ir viens no soļiem Digitālās Indijas projekta īstenošanā. Oriģinālziņa

30.12.2015 Ķīna nogādā kosmosā satelītu Gaofen-4

Ķīna otrdien palaidusi kosmosā augstās orbītas (36 000 km augstumā) attālinātās zondēšanas satelītu Gaofen-4. Šis satelīts pārvietojas orbītā sinhroni ar Zemes griešanās ātrumu, tāpēc tas var precīzi sekot līdzi dabas katastrofām kādā konkrētā reģionā. Satelīts spēj pārraudzīt visu Pekinas un Tjandziņas apkārtni, un tā paredzamais kalpošanas ilgums ir 8 gadi. Oriģinālziņa

30.12.2015 LIDAR tirgum prognozē gandrīz miljarda dolāru sasniegšanu pēc 7 gadiem

 Globālais aerolāzerskenēšanas (LIDAR) tirgus 2022. gadā sasniegšot 944 miljonu ASV dolāru apgrozījumu, secināts jaunā pētījumā. Galvenie pieprasījuma kāpuma faktori būs gan lielāka valdību interese LIDAR izmantošanā lielos infrastruktūras projektos, īpaši ceļu būvē, gan tehnoloģiskais progress automātiskajā attēlu apstrādē un citi. Oriģinālziņa 

28.12.2015 Google apvienojas ar Ford pašvadības automašīnu ražošanai

Google noslēgusi sadarbības vienošanos ar Ford, lai kopīgiem spēkiem būvētu pašbraucošās automašīnas. Google nodrošinās projektam nepieciešamo programmatūru, bet Ford būvēs testēšanai nepieciešamās automašīnās, tādējādi ļaujot Google ietaupīt miljardiem dolāru, ja tā gribētu būvēt pati savus testa eksemplārus (šāgada jūnijā Google jau bija izgatavojusi šādus prototipus un uzsākusi to izmēģināšanu uz Amerikas ceļiem). Gaidāms, ka par plānoto sadarbību plašāk tiks izziņots janvāra sākumā Lasvegasā, kur notiks Starptautiskais patērētāju elektronikas šovs. Oriģinālziņa

28.12.2015 Toyota attīsta karšu ģenerēšanas programmu automazitētajām automašīnām (1)

 Japānas autoražotājs Toyota sācis darbu pie augstas precizitātes karšu ģenerēšanas programmas automatizētajām automašīnām. Atšķirībā no pašreizējās metodes, kad karšu datus pašbraucošajām mašīnām vāc ar 3D lāzerskeneru palīdzību, jaunā sistēma izmantos GPS iekārtas un automašīnā uzstādītas foto kameras, kas apkopos informāciju par auto atrašanās vietu, savienojot to ar uzņemtajām ceļa bildēm. Iespējamās kļūdas, kas šādā sistēmā varētu būt lielākas nekā ar lāzerskeneru sniegtajiem datiem, tikšot labotas ar datu kvantitātes palīdzību, apvienojot informāciju no daudziem transportlīdzekļiem ar bilžu integrēšanas tehnoloģijām, tādējādi sistēmas maksimālā kļūda taisniem ceļiem būšot tikai 5 centimetri. Oriģinālziņa

23.12.2015 Valdība apstiprina jauno VZD cenrādi (3)

 Otrdien, 22. decembrī valdības sēdē apstiprināts jaunais Valsts zemes dienesta cenrādis, kas stāsies spēkā 2016. gada 11. janvārī. Cenrādī paredzētas vairākas izmaiņas, jaunu VZD pakalpojumu pozīcijas, cenu pieaugums atsevišķās pozīcijās.

Cenrāža anotācijā minēts: 

Vienotas sistēmas ieviešanas rezultātā klientiem būs pieejami vairāki jauni maksas e-pakalpojumi, kā arī jauni tehnoloģiskie risinājumi datu saņemšanai elektroniskā formā. Klienti varēs saņemt, reģistrēt, pārlūkot datus un dažādu datu kopskatus, kā arī iegūt datus attālināti, daudzos gadījumos pat neslēdzot sadarbības līgumu ar Dienestu. Piemēram, tiks piedāvāta iespēja pārlūkot tematiskās kartes un lejupielādēt atbilstošas datu kopas, iespēja attālināti pasūtīt un saņemt tipveida informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas.

Dienesta jaunie pakalpojumi:

• zemes zem ēkām un pagalmiem noteikšana un norādīšana apbūves plānā;

• lineāras inženierbūves telpas kadastrālā uzmērīšana, bet ne mazāk kā 5,00 euro un ne vairāk kā 252,90 euro par telpu;

• punktveida inženierbūves telpas kadastrālā uzmērīšana, bet ne mazāk kā 5,00 euro un ne vairāk kā 252,90 euro par telpu;

• kadastra objekta atrašanās vietas (X,Y koordinātas) noteikšanas tīmekļa pakalpe gala lietotājam un pakalpojumu sniedzējam;

• apgrūtināto teritoriju, apgrūtināto objektu un to robežu informācija gala lietotājam un pakalpojumu sniedzējam par Latvijas Republikas teritoriju (WMS);

• apgrūtināto teritoriju, apgrūtināto objektu un to robežu tematiskās kartes pārlūkošana;

• vēsturiskās kadastrālās vērtības pārlūkošana;

• kadastra datu atlases rīka izmantošana;

• kadastra datu lejupielāde, izmantojot datu atlases rīku gala lietotājam un pakalpojumu sniedzējam;

• nekustamā īpašuma tirgus datu lejupielāde tiešsaistes režīmā gala lietotājam vai pakalpojuma sniedzējam;

• kadastra teksta un ģeotelpiskie dati zemes kadastrālajai uzmērīšanai standartizētā formā par uzmērāmo objektu un arhīva dokumenti standartizētā formā par uzmērāmo objektu;

• elektroniskā pakalpojuma pasūtīšana vai saņemšana klātienē;

• arhīva dokumenta kopijas sagatavošana un izsniegšana;

• zemes robežu vai apvienotā zemes robežu, situācijas un apgrūtinājuma plāna sagatavošana no arhīva dokumentiem;

• datu elektroniskā apstrāde un sagatavošana digitālā formā.

21.12.2015 NASA publicējusi satelītdatu attēlus ar slāpekļa dioksīda piesārņojuma līmeni pasaulē

 NASA satelītu iegūtie dati liecina, ka Ķīna kļuvusi par vienu no visvairāk piesārņotajām valstīm pasaulē. Piesārņojums tur īpaši pieaudzis pēdējo desmit gadu laikā, sevišķi izceļoties slāpekļa dioksīdam, kura daudzums atmosfērā pieaudzis par 20-50%. Slāpekļa dioksīdu Pasaules veselības organizācija uzskata par draudu cilvēka elpošanas sistēmai un Ķīnas lielpilsētās nav retums, kad cilvēki, lai pasargātu plaušas, nēsā maskas ar gaisa filtriem. Pēdējo desmit gadu laikā slāpekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā pieaugusi arī Indijā un Irānā, savukārt Rietumeiropā un īpaši ASV austrumu piekrastē tā plašās teritorijās ievērojami samazinējusies. Oriģinālziņa

21.12.2015 Krievija un Ķīna apvienosies jaunas navigācijas sistēmas izveidē

 Krievija un Ķīna gatavojas apvienot spēkus, lai no Glonass, BeiDou jeb Compass un vēl citu sabiedroto pasaules valstu satelītiem veidotu vienotu globālo satelītu navigācijas sistēmu. Kopīgajā projektā varētu iesaistīties arī Brazīlija, Indija, Dienvidāfrika, Pakistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna un Uzbekistāna. Vienošanos par sadarbību starp Glonass un BeiDou sistēmām Krievija un Ķīna parakstīja jau šāgada 8. maijā. Oriģinālziņa 

18.12.2015 Pieejamas 2013.-2015.gada infrasarkanās ortofotokartes

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) informē, ka pabeigti darbi pie Latvijas teritorijas aerofotografēšanas 5.cikla (2013-2015) infrasarkano aeroainu apstrādes un lietotājiem pieejamas infrasarkanās (CIR) ortofotokartes TIFF formātā atbilstoši TKS-93 karšu lapu mērogā 1:5000 dalījumam, kā arī WMS servisu veidā un tuvākajās dienās būs skatāmas LĢIA Karšu Pārlūkā.

 
Datu ērtākai lietošanai arī infrasarkanās ortofotokartes tiek sagatavotas kompresētā SID formātā, apvienojot datnēs atbilstoši mēroga 1:50 000 karšu lapu dalījumam.
 
Ar 2016.gadu plānots uzsākt  aerofotografēšanas 6.ciklu, veicot visas Latvijas teritorijas aerofotografēšanu trīs gados no 2016. līdz 2018.gadam. Jaunajā ciklā visai valsts teritorijai aerofotografēšana plānota ar 0.25m izšķirtspēju, kas atšķirsies no 2013.- 2015.gada aerofotografēšanas, kad tikai valsts centrālajā daļā darbi tika veikti ar 0.25 m izšķirtspēju, bet lielākajā daļā – ar 0.40 m izšķirtspēju.
 
6.cikla aerofotografēšanas darbu veikšanai 2015.gada jūlijā tika izsludināts  konkurss un 16.decembrī Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicēts lēmums par konkursa rezultātiem. Par konkursa uzvarētāju atzīta Čehijas kompānija Georeal spol.s.r.o.
Vairāk par aerofotografēšanu un 6.cikla darbu plānojumu lasiet LĢIA produktu un pakalpojumu mājas lapā.

18.12.2015 Kosmosā nogādāti jau 12 Galileo satelīti

 17. decembrī ar Soyuz nesējraķeti no Franču Gviānas palaisti Eiropas Savienības satelītu navigācijas sistēmas Galileo jaunākie, pēc skaita vienpadsmitais un divpadsmitais, satelīti. Līdz ar šo satelītu veiksmīgo nogādāšanu orbītā vairāk nekā 22 000 kilometru augstumā, Galileo satelītu navigācijas serviss tagad pieejams globālā pārklājumā. Šomēnes ES arī svin desmit gadu jubileju, kopš kosmosā tika palaists pirmais tās satelīts. Oriģinālziņa 

17.12.2015 Ķīna pieņem jaunu regulējumu tiešsaistes karšu pakalpojumiem

 Ķīnas valdība pieņēmusi jaunu regulējumu tiešsaistes kartogrāfijas jomā. Jaunajos noteikumos, kas stāsies spēkā no 1. janvāra, un aizvietos iepriekšējo, vēl 1995. gadā pieņemto regulējumu, iekļautas jaunas prasības gan datu drošības, gan privātuma un citos aspektos. Piemēram, ģeogrāfiskos datus būs jāglabā uz serveriem, kas atrodas Ķīnas teritorijā un jāgādā par to drošību, datu ražotājiem būs jāprasa lietotāju atļauja, pirms apstrādāt viņu personīgo informāciju, u.c. Oriģinālziņa

09.12.2015 Vēl dažas dienas būs apskatāma izstāde "Zeme satelītu attēlos"

 Vēl līdz 12. decembrim Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, kas atrodas Jelgavas ielā 1, Rīgā, apskatāma interaktīva izstāde "Zeme satelītu attēlos". Izstāde pedagoģisku spēļu veidā stāsta par satelītu lomu zinātnes attīstībā un meklē atbildes uz daudziem jautājumiem, tostarp: "Kur atrodas satelītu orbīta? Kā iepazīt Zemi? Kā prognozēt klimatu?". Interaktīvā izstāde ar satelīta attēlu palīdzību ļauj paskatīties no augstuma un ar saprotamu paskaidrojumu un vienkāršu eksperimentu palīdzību ieraudzīt šo attēlu detaļas. Oriģinālziņa

09.12.2015 Latvijas pirmo satelītu plāno palaist 2016. gada pirmajā pusē

Beidzot ir panākta vienošanās ar Brēmenes pilsētas Lietišķo zinātņu universitāti par Latvijas nano satelīta Venta-1 palaišanu orbītā, ziņo Ventspils Augstskola.

Satelīta Venta-1 ievadīšana orbītā plānota 2016. gada otrajā ceturksnī ar indiešu nesējraķeti PSLV. Precīzs nesējraķetes starta datums vēl nav apstiprināts, jo tas ir atkarīgs no raķetes galvenās kravas gatavības.

Līguma parakstīšana ir noslēguma fāze nopietnam darba posmam, kas ietvēra pārrunas ar sadarbības partneriem, lai vienotos par satelīta Venta-1 palaišanas nosacījumiem, kā arī frekvenču saskaņošanu.
 
Pagājušajā mēnesī Ventspils Augstskola saņēma Valsts akciju sabiedrības "Elektroniskie sakari" apstiprinājumu, ka Venta-1 nepieciešamās radiofrekvences ir iekļautas starptautiskās radiofrekvenču koordinējošās organizācijas ITU Radiosakaru biroja Galvenajā frekvenču reģistrā MFIR un Venta-1 sakaru sistēma ieguvusi starptautisku juridisku aizsardzību. Nokļūšana MIFR reģistrā būtībā ir atļauja satelīta radioiekārtu darbināšanai noteiktajā orbītā. Tuvākajā laikā Ventspils Augstskola saņems arī formālu VAS “Elektroniskie Sakari" izdotu satelīta radioiekārtu lietošanas atļauju.
 
"Venta-1" riņķos ap Zemi aptuveni 600 km augstumā pa polāru orbītu - t.i. orbītu, kas šķērso Latviju un līdz ar to no satelīta būs iespējams saņemt informāciju, kā arī nosūtīt tam vadības komandas laika sprīdī, kamēr satelīts atrodas virs mums. Sakarus ar satelītu uzturēs no zemes stacijas Ventspils Augstskolā, kas kopš 2013. gada darbojas Augstskolas ēkā Inženieru ielā 101 un šobrīd ir vienīgā kolektīvā radiostacija Latvijas augstskolās.
 
Iepriekš ticis ziņots, ka "Venta-1", kuru sākotnēji bija plānots palaist jau 2011. gadā, būs izmantojams kuģu navigācijā – uz tā paredzēts uzstādīt divus automātiskās identifikācijas sistēmas uztvērējus, kas uztvers kuģu raidītos radiosignālus jūrās un okeānos un noteiks kuģu identitāti, atrašanās vietu, kustības virzienu un ātrumu. Tāpat „Venta-1” ar divām digitālajām fotokamerām uzņems arī Zemes virsmas foto attēlus. Mērniekiem, ģeodēzistiem vai kartogrāfiem uz praktisku labumu no Latvijas satelītiem gan vēl jāpaciešas. Kosmosa tehnoloģiju pielietošana ģeodēzijas jomā gan varot būt viens no tiem pētījumu virzieniem, kas nākotnē varētu Latvijā attīstīties.  Tiek minēti daži interesanti ģeodēziski izaicinājumi, kuru risināšanā kosmosa tehnoloģijas varētu palīdzēt – piemēram, pētot Zemes virsmas plātņu svārstības Latvijā (īpaši ap Rīgu) – vai Zemes virsma te ceļas vai grimst; tāpat tās būtu izmantojamas koordināšu, navigācijas un GPS tīklu atbalsta sistēmu uzturēšanā.

08.12.2015 Satelītu nozare ir centrālā globālo savienojumu tālākajā attīstībā, nolemj Pasaules radiokomunikācijas konference 2015

 Novembra beigās Ženēvā notikušajā Starptautiskās Telekomunikāciju Apvienības (ITU) Pasaules Radiokomunikācijas Konferencē (WRC-15) pasaules valdības apstiprināja skaidru redzējumu tam, ka satelītu nozare šodien nodrošina daudzu ļoti svarīgu un neaizstājamu pakalpojumu pieejamību. Atbalsts satelītu nozarei izteikts, vienlaikus piekrītot aizsargāt un veidot papildu vērtību fiksēto un mobilo risinājumu nozarei, kas atbalsta video, televīzijas un datu pakalpojumu daudzveidību, paplašina interneta pieejamību, tādējādi mazinot digitālo plaisu miljoniem cilvēku pasaulē.

"WRC-15 konference bija pagrieziena punkts, kur tika atzīta globālā satelīta pakalpojumu vērtība nākotnē. Mēs uzslavējam pasaules valdības un WRC priekšsēdētāju Festus Daudu par viņu pievēršanos savienojamības risinājumiem" teikts satelītindustriju pārstāvošo asociāciju koalīcijas kopējā paziņojumā. "Šie lēmumi nodrošina stabilitāti, kas nepieciešama visai satelītu industrijai, lai tā pilnībā varētu izmantot savus spēkus WRC pārstāvju izteiktās vīzijas atbalstīšanai."

WRC laikā tika pieņemti sekojoši galvenie lēmumi:
 
L-josla: WRC-15 izvairījās no L-joslas spektra identifikācijas. Šo joslas spektru izmanto mobilo satelītpakalpojumu operatori visā pasaulē, starptautiskajām mobilajām telekomunikācijām. SMT vajadzībām konferencē tika noteikta 1427-1518 MHz josla, pieprasot, ka ITU-R jānosaka tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu savienojamību ar mobilajiem satelītpakalpojumiem blakus joslā (1518-1559 MHz).
 
C-josla: WRC-15 no jauna apstiprināja nepieciešamību aizsargāt svarīgos fiksētos satelītu sakarus (FSS) visā pasaulē šajā unikālajā joslā. Zemākās C-joslas 200 MHz lejupsaites frekvences (3400-3600 MHz) tika noteiktas SMT ITU 1. un 2. reģionā; 3. reģions noteica šos 200 MHz tikai pāris valstīm, izmantojot zemteksta piezīmes frekvenču sadales tabulai. 3600-4200 MHz joslā tika pieņemta pozīcija "Bez izmaiņām" un tikai 2. reģionā bija zemteksta piezīme, kas noteica SMT dažām valstīm 3600-3700 MHz joslā. Lēmums "Bez izmaiņām" nozīmē, ka valdības ir atzinušas, kas satelītu sakariem šīs frekvenču joslas ir svarīgas un tiek plaši izmantotas. Visur, kur tiks izvietots SMT, tam būs jāievēro stingras aizsardzības prasības ar blakus esošām valstīm. Turklāt konferencē tika noraidīta priekšlikuma izskatīšana SMT sistēmām C joslas augšupsaites frekvencēm (5925-6425 MHz).
 
Ku-josla: Lai atrisinātu nelīdzsvarotību Ku-joslas spektrā, WRC-15 noteica papildus spektru FSS sistēmām no 10-17 GHz. Konferencē tika apstiprināta lejupsaites piešķiršana 13.4-13.65 GHz joslā 1. reģionā (EMEA). Turklāt vairākās pasaules valstīs tika apstiprināta piešķiršana 14.5-14.8 GHz frekvencē.
 
Nākotnes joslas 5G vajadzībām: Konferencē tika nolemts, ka jaunās WRC-19 dienaskārtībā netiks iekļauts jautājums par globāli saskaņotām joslām fiksētiem satelītu sakariem, mobilajiem satelītu sakariem un apraides satelītu pakalpojumiem C, Ku vai Ka joslās, kuru mērķis ir noteikt jaunas frekvenču joslas tālākai SMT / 5G izmantošanai. Pārrunās vairākas valdības katrā pasaules reģionā izrādīja lielu pretestību Ka joslas izpētīšanu SMT/5G nolūkiem, vēlreiz apstiprinot konferencē izteikto pārliecību, ka satelīts ir galvenais spēlētājs nākotnes digitālajā ekosistēmā.
ESIM: Konferencē pieņēma jaunus noteikumus, lai sekmētu "Earth Stations in Motion" (ESIM) darbību daļā no Ka-joslas satelīta spektra (19.7-20.2 GHz un 29.5-30 GHz). Šajā joslā darbojošās ESIM nodrošina satelītu platjoslas savienojumu ar mobilajiem termināļiem, piemēram, uz kuģiem un lidmašīnās. WRC-15 pieņemtie jaunie noteikumi sekmēs šādu termināļu globālo viesabonēšanu, tai pat laikā aizsargājot citus pakalpojumus un lietojumprogrammas no traucējumiem.
 
Citi: WRC-15 pieņēma vairākus dienaskārtības jautājumus nākamajām konferencēm, kas sekmēs pieaugumu satelītu industrijā. Uz WRV-19 tika apstiprināti pētījumi par papildus spektru 51.4-52.4 GHz frekvencē. Turklāt konferencē tika pieņemts WRC-23 dienaskārtības jautājums par papildus satelītu spektru 37.5-39.5 GHz frekvencē. Dedzīgās diskusijās konferencē tika pieņemts lēmums, kas nosaka ceļu, lai ļautu izmantot FSS saites bezpilota aviācijas sistēmām (UAS).
 
Šo preses relīzi sagatavoja Klusā okeāna Āzijas valstu satelītkomunikāciju padome (APSCC), Āzijas kabeļu un satelīta apraides asociācija (CASBAA), EMEA satelītoperatoru asociācija (ESOA), globālais VSAT Forums (GVF), Traucējumu samazināšanas grupa (IRG), Satelītindustrijas asociācija (SIA), starptautiskā satelītu ekspertu biedrība (SSPI), Pasaules Teleporta asociācija (WTA) un citas starptautiskās satelītindustrijas asociācijas.

03.12.2015 LLU konference pārcelta uz janvāra sākumu

 LLU Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedra informē, ka ikgadējā zinātniski praktiskā konference „Zemes pārvaldība un mērniecība” notiks 2016. gada 8. janvārī. Konference notiks Jelgavā, Akadēmijas ielā 19, 902.auditorijā. Konferencē tiks diskutēta tēma “Zemes ierīcība vakar, šodien, rīt”. Interesenti tiek aicināti sniegt referātus un piedalīties diskusijā par šo tematu.

30.11.2015 Ķīnas Beidou varēs izmantot arī jūras navigācijā

 Ķīnas satelītu navigācijas sistēma COMPASS jeb Beiodu ar katru nākamo soli nostiprina savu lomu kā pasaules trešajai globālajai satelītu navigācijas sistēmai. Viens no šādiem soļiem būs Beidou izmantošana jūras navigācijā, kur patlaban tiek izmantotas tikai GPS vai GLONASS. Šim nolūkam Ķīnas pilsētā Tjandziņā tiks uzbūvēts īpašs jūras satelītnovērošanas centrs, nesen paziņojusi Ķīnas Satiksmes ministrija. Oriģinālziņa

30.11.2015 Aicina pieteikties ziņotājus kartogrāfijas sesijai ISPRS kongresam

 Nākamgad, Čehijas galvaspilsētā Prāgā norisināsies ISPRS (International Society For Photogrammetry and Remote Sensing) kongress, tas ilgs veselu nedēļu vasaras vidū no 12. līdz 19. jūlijam. Jau tagad izsludināta iespēja pieteikties atsevišķu sesiju referentiem. Piemēram, sesijā kas veltīta kartogrāfijas tematikai ("LBS and Ubiquitous Cartography") ziņojumu pieteikumu gala termiņš ir jau 13. decembris. Oriģinālziņa

30.11.2015 Facebook izsekos lietotāju datus un nosūtīs uzņēmumiem

 Facebook datus par savu lietotāju apmeklētajām vietām turpmāk sūtīs biznesa kompānijām, lai tās varētu precīzāk piemērot reklāmas konkrētām mērķauditorijām. Tiesa, Facebook sola, ka katrs sociālā tīkla lietotājs identificējams nebūšot, sūtīta tikšot tikai vispārēji apkopota informācija, kas parāda tendences. Turklāt tiem, kas nevēlas piedalīties šādā datu vākšanā, atliekot tikai izslēgt izsekošanas funkciju, kas atrodama Location iestatījumos. Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2018. gada aprīlis Arrow_right
P O T C P S S
2627282930311
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
30123456
Šodiena 2018. gada 25. aprīlis

Vārda diena:

Līksma, Bārbala

Dzimšanas diena:

Šajā dienā publicēti:

Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.