Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

28.05.2018 Krievijā iecelts jauns Roscosmos vadītājs

Bijušais Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins piekritis Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumam kļūt par valsts kosmosa aģentūras Roskosmos vadītāju. "Darīšu visu iespējamo un nepieciešamo, lai attaisnotu jūsu cerības," Rogozins solījis Putinam. Roscosmos tika izveidota 2015. gadā tieši pēc Rogozina iniciatīvas. Aģentūra pārvalda visus trīs Krievijas izmantotos kosmodromus (Kazahstānas Baikonūru, Pļesecku un Vostočniju), kā arī kosmosa centru Koroļovā, netālu no Maskavas. Oriģinālziņa

25.05.2018 ES izšķiršanās - būt vai nebūt Lielbritānijai Galileo projektā

 Eiropas Komisijas nodoms izslēgt Lielbritāniju no turpmākas dalības Galileo projektā sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības, radījis šķelšanos ES dalībvalstu vidū. Vācija atbalsta Briseles amatpersonu pozīciju, ka pēc Brexita Lielbritānijai vairs nevajadzētu turpināt darboties Galileo projektā, jo tā būs kļuvusi par "trešo pusi". Savukārt Francija, Spānija, Zviedrija un Nīderlande atbalsta sadarbības turpināšanu. Pati Lielbritānijai jau piedraudējusi, ka izslēgšanas gadījumā pieprasīs atmaksāt vairāk nekā miljardu eiro, ko tā ieguldījusi Galileo projektā līdz šim (apmēram 12% no visa Galileo budžeta). Oriģinālziņa

25.05.2018 Sentinel-3B pirmajos attēlos redzama arī Latvijas teritorija

 Pēc nepilnām divām nedēļām kopš palaišanas, Copernicus Sentinel-3B satelīts nosūtījis uz Zemi pirmos uzņemtos attēlus. Starp tiem ir Ziemeļeiropas daļas attēls, kur redzama arī Latvija (Kurzemes, Zemgales reģioni). Attēli uzņemti, izmantojot satelīta zemes un okeānu krāsu instrumentu, kam ir 300 metru izšķirtspēja un 21 atšķirīga frekvence. Attēlus iespējams aplūkot un lejupielādēt lielā izmērā ESA mājaslapā.

25.05.2018 EK izsludina iepirkumu jaunu Galileo satelītu būvei

 Eiropas Komisija publicējusi iepirkuma paziņojumu jaunu, pārejas posma Galileo satelītu būvniecībai. EK vēlas, lai šie satelīti, kas tiktu izstrādāti ar uzlabotu specifikāciju, nodrošinātu Galileo sistēmas turpināmību 2025.-2026. gadā un iesāktu pāreju uz otrās paaudzes satelītu ieviešanu. Iepirkuma paziņojumā minēts, ka jāizstrādā vismaz četri šādi pārejas satelīti. Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz 20. jūnijam. Oriģinālziņa

24.05.2018 ASV droniem būs identifikācijas numuri

 Dronu lietotāju kontrole arvien pastiprinās - ASV pēdējās likumdošanas ieceres paredz, ka katram lidaparātam būs jābūt uzdrukātam identifikācijas numuram, kas, līdzīgi kā automašīnas numurs, ļaus noskaidrot konkrētā drona īpašnieku. ASV visi droni, kuru svars pārsniedz pusmārciņu, jāreģistrē Federālajā aviācijas aģentūrā, un identifikācijas numurs jau tiek izsniegts pie reģistrācijas. Ir plāni dronu reģistru veidot pat globālā mērogā - šāda ideja apspriesta pat ANO. Pastiprinātu dronu kontroli veicinājuši vairāki incidenti ar to iesaisti gaisa sadursmēs, kā arī bailes par to iespējamu izmantošanu terora aktos. Oriģinālziņa

23.05.2018 Izsludināts Eiropas mēroga mērniecības studentu darbu konkurss

 Eiropas Ģeodēzistu padome sadarbībā ar Eiropas GNSS aģentūru izsludinājusi savu ikgadējo, jau septīto konkursu jaunajiem mērniekiem. Konkursā iespējams piedalīties ģeotelpiskās informācijas nozares bakalaura vai maģistra programmu studentiem no visām Eiropas valstīm, iesniedzot darbus piecās tēmās: 1) Ģeodēzija un topogrāfija 2) Galileo, EGNOS, Copernicus 3) ĢIS un kartogrāfija 4) Kadastrālā un īpašumu mērniecība 5) Studentu un jauniešu iesaiste. Uzvarētājs katrā no tematiem saņems 1000 eiro. Vairāk (angliski)

23.05.2018 Pilnveidots Rīgas vietējais ģeodēziskais tīkls Centrā un Grīziņkalnā (1)

 Rīgas pilsētas teritorijās  -  Centrs un Grīziņkalns (Elizabetes, Valmieras, Pērnavas un Krišjāņa Valdemāra ielu apkārtnē) ir pilnveidoti 248 Rīgas vietējā ģeodēziskā tīkla (turpmāk  - VT) punkti. 

 
Minētajās teritorijās, veicot augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas uzmērīšanas darbus vai kontrolmērījumus pilnveidoto VT punktu tiešā tuvumā (līdz 200 m), pilnveidoto punktu izmantošana ir obligāta.
 
Informācija par pilnveidoto VT punktu izvietojumu, nosaukumu u.c. datiem pieejama pielikumā esošajā Bentley MicrosStation *.dgn datnē Tikli_kopaa.dgn,  PILN_GEOD līmeņu grupā.
 
PILN_GEOD līmeņu grupas dalījums:
 
1.   līmenis PILN_GEOD_ELEM_####_# - VT punktu simboli (cell);
 
2.   līmenis PILN_GEOD_ELEM_TKST_#  - VT punktu nosaukumi;
 
3.   līmenis PILN_GEOD_PAAU_TKST_# - VT punktu augstums Latvijas normālo augstumu sistēmā LAS-2000,5;
 
4.   līmenis PILN_GEOD_PUNK_LINJ_#  - VT savstarpējās redzamības (vai redzamība uz sienas zīmi) līnija.
 
 
Bentley MicrosStation *.dgn datne Tikli_kopaa.dgn ir pieejama lejupielādei arī RD Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā sadaļā Ģeotelpiskā informācija/Vietējais ģeodēziskais tīkls.
 
 
Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Juri Vucenu.
 
E-pasts: juris.vucens@riga.lv
 
Tālrunis +371 67012932
 
Mobil.tālr. +371 29185907

23.05.2018 Kritizē Trampa ideju pārtraukt finansēt SKS

 ASV Kongress skeptiski uzņēmis prezidenta Donalda Trampa plānus atņemt finansējumu Starptautiskajai kosmosa stacijai (SKS) un nodot to privatizācijai. Tramps februārī paziņoja, ka naudu, kas tiek lietota SKS uzturēšanai, labāk vēlētos veltīt citu mērķu sasniegšanai - atkal veikt lidojumus uz Mēnesi un pat nogādāt cilvēkus uz Marsu. Taču šāds plāns saskāries ar kritiku pat daļā republikāņu partijas. Patlaban NASA SKS vajadzībām izlieto 3-4 miljardus dolāru gadā, ieskaitot samaksu Krievijai par tās astronautu nogādāšanu stacijā, jo kopš Space Shuttle programmas slēgšanas 2011. gadā ASV nav pašai savu līdzekļu, kā nogādāt astronautus kosmosā. Oriģinālziņa

21.05.2018 Ķīna palaiž jaunu Zemes novērošanas satelītu

 Ķīna maija sākumā nogādājusi orbītā Zemes novērošanas satelītu Gaofen-5, kas ir pirmais Ķīnas satelīts, kas spēj novērot gaisa piesārņojumu. Gaofen-5 monitorēs piesārņojumu virs Ķīnas teritorijas, iegūstot informāciju no ultravioletās līdz infrasarkanās radiācijas spektram. Tas esot pasaulē pirmais hiperspektrālais pilna spektra satelīts zemes un atomsfēras novērošanai. Oriģinālziņa

30.04.2018 GLONASS pārtraukts Krievijas finansējums - sistēma sākusi sevi atpelnīt

 Krievijas valdība pārtraukusi dotēt satelītu navigācijas sistēmu GLONASS, jo tā esot kļuvusi "finansiāli pašpietiekami", spējot pati atpelnīt ekspluatācijas izdevumus, paziņojis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. 2017. gadā GLONASS pakalpojumu tirgus esot sasniedzis 244 miljonus ASV dolāru, kamēr 2015. gadā tas vēl bijis tikai 39 miljonu dolāru apmērā. Rogozins arī paziņojis, ka tagad GLONASS esot tikpat precīza kā ASV satelītu navigācijas sistēma GPS. Oriģinālziņa

30.04.2018 Dienvidkorejā spriež par Eirāzijas digitālās kartogrāfijas projekta virzību

 Dienvidkorejā pagājušajā nedēļā notikusi konference, kurā septiņu valstu eksperti apmainījušies ar pieredzi telpisko datu infrastruktūras radīšanā. Foruma galvenais temats bijis Eirāzijas ģeotelpisko datu infrastruktūras izveide - projekts, kas aizsākts 2014. gadā un kurā bez pašas Dienvidkorejas iesaistītas Mongolija, Baltkrievija un Centrālāzijas valstis - Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna. Eksperti dalījušies ar informāciju par kartogrāfijas attīstību savās valstīs un guvuši atziņas no Dienvidkorejas, kuras kartogrāfijas nozare sasniegusi augstāku attīstības līmeni. Oriģinālziņa

29.04.2018 Izveidota pasaules CO2 izmešu karte

 Izmanojot ķīniešu satelīta TanSat datus, izveidota pasaules CO2 emisiju karte. TanSat ir palaists orbītā 2016. gada decembrī un ir viens no trim satelītiem, kas monitorē oglekļa dioksīda izmešus, turklāt tas ir spējīgs noteikt ne vien CO2 koncentrāciju atmosfērā, bet arī tās vietas uz Zemes, no kurienes siltumnīcas gāzes izdalījušās, kā arī tās vietas, kur tās tiek absorbētas. Visvairāk CO2 izdalās no Austrumķīnas, ASV austrumu krasta, Eiropas, visvairāk tiek absorbēts - Dienvidamerikā, Āfrikas centrālajā un dienvidu daļā un Austrālijā. Esot vērojamas arī interesantas sezonālas svārstības - piemēram, ziemeļu puslodē vasarā krietni samazinās izdalītā CO2 daudzums, jo zaļās veģetācija nodrošina daudz aktīvāku fotozintēzes procesu nekā ziemā. Oriģinālziņa

28.04.2018 Saeima otrajā lasījumā apstiprina LatPos maksas atcelšanu

 Saeima 26. aprīlī otrajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā, kas nosaka, ka LatPos izmantošana no šāgada 1. jūlija būs bez maksas. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl būs jāapstiprina trešajā, galīgajā lasījumā. Tā datums pagaidām nav zināms (3. maija Saeimas sēdē tas vēl nenotiks), taču, ņemot vērā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir jau 2. maijs, tam jābūt drīzumā. 

28.04.2018 Plāno radīt reāllaika satelītvideo pārraidi ikvienai Zemes vietai

 Ambiciozu projektu sākusi attīstīt ASV kompānija EarthNow. Uzņēmums plāno izveidot tiešsaistes režīma satelītu video pārraidi, kas ļautu ikvienam redzēt, kas konkrētajā mirklī notiek gandrīz jebkurā vietā uz Zemes. Video detalizācija plānota tik augsta, ka ar video varētu ne vien pamanīt vulkāna izvirduma vai meža ugunsgrēka sākšanos kādā vietā, bet arī novērot pasaules konfliktu zonās notiekošo vai pat pieķert maluzvejniekus (!). Projekta finansēšanā jau iesaistījušies tādi milži kā Airbus, Bils Geitss, Soft Bank Group un citi. Oriģinālziņa

27.04.2018 Krievija cenšas mazināt importa detaļu īpatsvaru GLONASS satelītos

 Rietumvalstu sankciju piespiesta, Krievija cenšas kļūt pašpietiekama satelīttehnoloģiju komponentu ražošanā. Tā paziņojusi, ka importa aizvietošanas programmas rezultātā līdz 2022. gadam plānots panākt, ka tiek importēti tikai desmit procenti no satelītu navigācijas sistēmas GLONASS satelītu detaļām - 90% tikšot saražoti pašā Krievijā, savukārt atkarību no importa pilnībā plānots izskaust līdz 2025. gadam. Patlaban Krievijā uz vietas saražoto komponenšu īpatsvars GLONASS satelītos esot ap 60%. Oriģinālziņa

27.04.2018 LĢIA Ģeodēzistu dienas prezentācijas

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 2018. gada 28. martā Kara muzejā Ģeodēzistu dienas ietvaros sniedza atskatu par padarīto ģeodēzijas jomā 2017. gadā un tuvākās nākotnes plāniem nozares pārstāvjiem. Aģentūras mājaslapā pieejamas prezentācijas no Ģeodēzistu dienas ziņojumiem: http://map.lgia.gov.lv/index.php?lang=0&cPath=2&txt_id=139&0&ap=140

27.04.2018 Palaists septītais Copernicus satelīts

 25. aprīlī orbītā nogādāts jau septītais Copernicus sistēmas satelīts - Sentinel 3B. Palaišanas un orbītā ievadīšanas process šoreiz bija īpaši komplicēts, jo Sentinel-3B pirmo 4 mēnešu periodā jāatrodas tieši 220 kilometru (30 sekunžu) attālumā no dvīņu satelīta Sentinel-3A. Sentinel-3A nogādājis uz Zemi jau vairāk nekā 500 terabaitus datu par Zemes okeāniem, sauszemes platībām, ledus pārklājumu un atmosfēru. Oriģinālziņa

27.04.2018 BIM industrija aug strauji, vairākās valstīs ievieš kā obligātu

 Būvju informācijas modelēšanas (BIM) tirgus ir vēl viena no straujāk augošajām ģeotelpiskās informācijas industrijām pasaulē - tirgus izpētes kompānija Zion Market Research publicējusi prognozi, ka no pašreizējā BIM globālā apgrozījuma, kas ir vērtējams ap 4 miljardiem ASV dolāru gadā, jau līdz 2022. gadam tas pieaugs līdz vairāk nekā desmit miljardiem ASV dolāru. Interesanti, ka dažās valstīs, piemēram, Spānijā, BIM kopš šāgada marta publiskā sektora projektos jau padarīts par obligātu, līdzīgi procesi notiek arī Francijā un Vācijā. Oriģinālziņa

26.04.2018 Āfrikas Kosmosa aģentūra atradīsies Ganā

 Āfrikas Kosmosa aģentūras galvenā mītnes vieta atradīsies Ganā, jo no piecām valstīm, kas uz to pretendēja (vēl Namībija, Etiopija, Kenija un Ēģipte), tieši Gana ir vispiemērotākā, atrodoties kontinenta centrālajā daļā, uz ekvatora. Jau šogad Ganā tikšot izveidots superskaitļošanas datorcentrs, un ar kosmosa izpēti saistītās aktivitātes palīdzēšot valstij no "Ādama un Ievas saimniecības" pamazām pārtapt par progresīvu, attīstītu ekonomiku. Oriģinālziņa

25.04.2018 Izveidota darba grupa, kas testēs GNSS mērījumus mobilajos telefonos

 Eiropas GNSS aģentūra izveidojusi darba grupu, kas pētīs GNSS mērījumu efektivitāti un pielietojuma iespējas mobilajos telefonos. Ikviens viedtelefons, kurā instalēta Android 7.0 vai jaunāka operētājsistēma, dod aplikāciju izstrādātājiem piekļuvi GNSS mērījumu izejas datiem, kas ļauj izstrādāt alternatīvas pozicionēšanas stratēģijas, paverot durvis advancētām GNSS datu apstrādes metodēm mobilajos telefonos, kas līdz šim bija iespējamas vienīgi profesionālās klases GNSS uztvērējos. 30. maijā Prāgā darba grupa sanāks uz kopīgu semināru, kurā dalīsies ar pirmajos testos gūtajām atziņām. Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2020. gada jūlijs Arrow_right
P O T C P S S
293012345
6789101112
13141516171819
20212223242526
272829303112
Šodiena 2020. gada 11. jūlijs

Vārda diena:

Svens, Leonora

Šajā dienā publicēti:

Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.