Смотри на дело, как на трудное, и оно в итоге не будет трудным
Veciits_meklesana
Опрос
 
Введение в отрасле
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
Закупки
Конкурсы
Результаты
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления
Sviitra

22.01.2018 Būvniecības informācijas modelēšana līdz 2024. gadam augs gandrīz seškārtīgi

 Būvniecības informācijas modelēšanas tirgum paredz ļoti strauju kāpumu - ja 2016. gadā tā globālais apgrozījums bija 3,6 miljardi dolāru, tad 2024. gadā tas būs izaudzis jau līdz 18,8 miljardiem dolāru. Galvenais, kas nodrošinās pieaugumu - pieprasījums Indijas un Ķīnas tirgos. Patlaban vadošā BIM industrijā ir Ziemeļamerika, kas aizņem apmēram trešdaļu no globālā apgrozījuma. Arī turpmākajos gados vadošo lomu šajā nozarē ieņems datorprogrammu izstrādāšana - ap 70%. Oriģinālziņa

22.01.2018 Lielbritānija un Francija ciešāk sadarbosies satelītizpētē

 Lielbritānija un Francija 18. janvārī parakstījušas vienošanos par ciešāku sadarbību kosmosa izpētes jomā. Galvenie sadarbības virzieni - klimata pārmaiņu vērošana, Marsa izpēte un Eiropas kosmosa programma. Tāpat Lielbritānija varēs piedalīties Francijas un NASA kopīgajā projektā okeānu satelītizpētes jomā. Tāpat abas valstis sadarbojas oglekļa gāzu izplūdes avotu kartēšanas projektā MicroCarb. Oriģinālziņa

19.01.2018 Aicina balsot par Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" pastmarku

 Latvijas Pasts sadarbībā ar ziņu portālu Delfi jau otro reizi aicina visus Latvijas iedzīvotājus ar savu balsojumu izvēlēties skaistāko aizvadītā gada pastmarku. Portālā delfi.lv. iespējams balsot arī par Latvijas pirmā satelīta "Venta-1 " pastmarku, kura tika izdota 2017. gada oktobrī.

 
2017.gadā Latvijas Pasts izdeva 26 pastmarkas un divus pastmarku blokus par visdažādākajām Latvijai svarīgām personībām un notikumiem, to kopējai tirāžai sasniedzot 6,5 miljonus eksemplāru. Balsot par katru pastmarku iespējams vienu reizi dienā līdz 29.janvāra plkst. 23:59. Balsot par pastmarkām iespējams portālā delfi.lv: http://www.delfi.lv/gada-pastmarka-2017/#gada-pastmarka-2017.
 
Latvijas Pasts pastmarku ar Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" attēlu izdeva Pasaules kosmosa nedēļas ietvaros - 2017. gada 6. oktobrī. Pastmarka tika izdota 100 000 eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir € 0,85. Līdz ar pastmarku tika izdota arī īpaša aploksne 1500 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autors - mākslinieks Ludis Danilāns.
 
Kā jau informēts iepriekš, Latvijas pirmais satelīts Venta-1 tika ievadīts orbītā 2017. gada 23.jūnijā no Indijas, un paredzams, ka ap Zemi tas riņķos vismaz gadu. Sakarus ar Venta-1 uztur Ventspils Augstskolas zemes stacija jeb radiostacija, kas izvietota uz Ventspils Augstskolas jumta.
 
Venta-1 projektēšana, izgatavošana un nogādāšana kosmosā notika sadarbības līguma ietvaros starp Ventspils Augstskolu, Brēmenes Lietišķo zinātņu universitāti un Ventspils Augsto tehnoloģiju parku. Turklāt projekta laikā Ventspils Augstskola ir izveidojusi radiostaciju, attīstījusi Satelīttehnoloģiju laboratoriju, tikušas organizētas vasaras skolas studentiem satelīttehnoloģiju jomā, ir pieaugusi studējošo interese par inženierzinātni. Šī projekta rezultātā izveidotā infrastruktūra un iegūtās zināšanas jau tiek un arī turpmāk tiks izmantota ne tikai Venta-1 projekta vajadzībām, bet daudz plašāk - visa inženierzinātņu studiju virziena atbalstam un attīstībai.
 
Balsot par Latvijas pirmā satelīta "Venta-1" pastmarku iespējams līdz š.g. 29. janvārim.

04.01.2018 Piektdien notiks LLU konference "Zemes pārvaldība un mērniecība"

Piektdien, 5. janvārī, plkst.10.00, Jelgavā, Akadēmijas ielā 19, 902.auditorijā (LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedrā) notiks Jāņa Biķa piemiņai veltītā zinātniski praktiskā konference „ZEMES PĀRVALDĪBA UN MĒRNIECĪBA”. 

 
Konferences programma:

1. Dr. Jāņa Biķa devums ģeodēzijas attīstībā Latvijā
 
Armands  Celms,  LLU  VBF  Zemes  pārvaldības  un
 
ģeodēzijas katedras asociētais profesors,
 
Ilona Reķe, LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras doktorante


2. LatPos  korekcijas  dati  mērniecībai  ar  centimetru
 
 
precizitāti
 
Jānis Zvirgzds, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra,
 
Gatis Skrebelis, Latvijas Ģeotelpiskas informācijas aģentūra
 
 

3. Kopīgas ģeo–informācijas izglītības izveidošana darba iespēju palielināšanai reģionā
Vivita   Puķīte,   LLU   VBF   Zemes   pārvaldības   un
 
ģeodēzijas katedras asociētā profesore,
Armands  Celms,  LLU  VBF  Zemes  pārvaldības  un
 
ģeodēzijas katedras asociētais profesors,
 
Vita Cintiņa, LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras lektore,
 
Aivars Ratkevičs, LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras lektors


4. Vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveide un tās izaicinājumi Jelgavas pilsētā
Valdis  Veinbergs,  LLU  VBF  Zemes  pārvaldības  un
ģeodēzijas katedras lektors

 
5. Speciālistu profesionālās ētikas apziņa ģeodēzijā
 
Aivars Ratkevičs, LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras lektors,
Armands  Celms,  LLU  VBF  Zemes  pārvaldības  un
 
ģeodēzijas katedras asociētais profesors,
Mārtiņš Reiniks, RTU BIF Ģeomātikas katedras docents
 
 
6. Degradēto apbūvēto teritoriju izmantošana zemes ilgtspējīgai attīstībai pārrobežu reģionos
Maija Bērziņa, LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras docente,
 
Velta Paršova, LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras profesore,
 
Anda Jankava, LLU VBF Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras profesore
 
 
 

 

29.12.2017 GPS un Beidou signāli būs savietojami

 ASV un Ķīna nākušas klajā ar kopīgu paziņojumu par sadarbību, kuras rezultātā iecerēts panākt, lai GPS un Beidou satelītu navigācijas sistēmas kļūtu savstarpēji savietojamas, interoperacionālas. Abas valstis jau kopš 2014. gada ved sarunas, lai abu GNSS sistēmu signāli būtu saderīgi - tas nozīmētu labāku servisu gan GPS, gan Beidou lietotājiem visā pasaulē. Paziņojums

28.12.2017 Copernicus sasniegumi 2017. gadā

 Eiropas Savienības Zemes satelītnovērošanas programma Copernicus 2017. gadā veikusi būtisku progresu vairākās satelītdatu pielietojuma jomās. Copernicus ietvaros ekspluatēta gan ārkārtas situāciju servisa sistēma, kuras karšu komponents pērn aktivizēts ap 70 reižu (mežu ugunsgrēku, vētru, plūdu un citos gadījumos), gan zemes un jūras monitoringa servisi, klimata pārmaiņu un atmosfēras monitoringa sistēmas. Pērn izveidota arī Copernicus Datu un informācijas pieejas sistēma, kas bāzēta uz informācijas glabāšanu datu mākonī, tāpat Copernicus ietvaros noslēgti sadarbības līgumi ar ASV un Austrāliju, bet ar vairākām citām pasaules valstīm (Argentīna, Brazīlija, Čīle, Indija un citas) pašlaik notiek sarunu process. Oriģinālziņa

28.12.2017 Nepāla atsakās no Indijas palīdzības Everesta pārmērīšanā

 Nepāla noraidījusi Indijas piedāvājumu veikt kopīgu Everesta augstuma pārmērīšanu, sakot, ka to darīs tikai pati saviem spēkiem. Everesta pārmērīšana kļuva aktuāla pēc spēcīgās 2015. gada zemestrīces Nepālā, kas zinātnieku sabiedrībā radīja spekulācijas, ka pasaules augstākā kalna augstums samazinās. Pēdējo reizi Everestu mērījusi Ķīna 2005. gadā, tomēr šāgada sākumā Indija paziņoja, ka grasās veikt virsotnes pārmērīšanu, jo par oficiālo Everesta augstumu joprojām tiekot pieņemts vēl 1855. gadā veiktais mērījums. Oriģinālziņa

27.12.2017 Aerofoto tirgus pārsniegšot 3 miljardu dolāru apgrozījumu

 Globālais aero fotogrāfiju tirgus 2023. gadā sasniegs 3,2 miljardu dolāru vērtību, ik gadu pieaugot par apmēram 13 procentiem, prognozē analītiķi no tirgus pētījumu firmas Research and Markets. Interesanti, ka vēl straujākai tirgus izaugsmei traucēs satelītattēlu industrijas attīstība, kas vairākos gadījumos jau var sekmīgi aizstāt aero attēlus, kas uzņemti no parastajiem lidaparātiem. Savukārt ĢIS, LIDAR sistēmu un 360 grādu panorāmisko kameru tehnoloģiju attīstība būs galvenie tirgus izaugsmes dzinējspēki. Oriģinālziņa

27.12.2017 GEO Business 2018 izsludina pieteikšanos semināra referātu tematiem

 Lielbritānijas ģeotelpiskās industrijas lielākā foruma GEO Business organizatori izsludinājuši pieteikšanos ziņotāju referātu tematiem nākamā gada foruma semināru programmai (Geo Business 2018 notiks 22. un 23. maijā Londonā). Tiekot sagaidīti revolucionāri un diskusijas provocējoši ziņojumu pieteikumi, kas demonstrē ģeotelpisko tehnoloģiju ietekmi uz globālo vidi. Interesentiem iespēja pieteikt savas referātu idejas līdz 29. janvārim. Oriģinālziņa

27.12.2017 Ķīna palaiž trīs Zemes izpētes satelītus

 Ķīna 26. decembrī sekmīgi palaidusi kosmosā uzreiz trīs Zemes novērošanas satelītus, izmantojot Long March 2 tipa nesējraķeti. Ar to esot pabeigts šāgada plāns kosmosa apguvē. Arī vairākiem turpmākajiem gadiem Ķīna jau paziņojusi dažas no iecerēm - nākamgad plānots palaist kopīgu satelītu ar Franciju, lai pētītu okeānus, 2020. gadā tiks palaista Marsa zonde, bet 2021. gadā plānots nogādāt orbītā satelītu, kurš pētīs Visuma noslēpumus (kosmosa evolūciju un tumšo matēriju). Oriģinālziņa

21.12.2017 HERE izveidojis sūtījumu izsekošanas servisu

Digitālās navigācijas un karšu tehnoloģiju kompānija HERE izveidojusi jaunu servisu HERE Tracking, ar kura palīdzību iespējams izsekot gan preču un iekārtu, gan cilvēku atrašanās vietas gan iekštelpās, gan ārpus tām. Kompānija sola, ka tas palīdzēs servisa lietotājiem skaidri zināt, kur katrā konkrētajā brīdī atrodas tiem paredzētais sūtījums, kad tas sasniegs mērķi, pa kādu ceļu būs tajā nokļuvis. Serviss izveidots, apvienojot augstas kvalitātes kartes ar precīzām pozicionēšanas tehnoloģijām, izsekošanas, ģeoreferencēšanas un analītikas aplikācijas un vizualizēšanas rīkiem. Oriģinālziņa

21.12.2017 Krievija un Indija atvērs satelītu navigācijas bāzes stacijas viena otras teritorijā

 Arvien ciešākā Krievijas un Indijas sadarbība kosmosa tehnoloģiju jomā nonākusi līdz jau konkrētiem plāniem Bangalorā izveidot GLONASS Zemes staciju, kas uztvertu un koriģētu satelītu sistēmas sūtītos signālus. Savukārt Indijai būs iespējas atvērt Krievijas teritorijā (domāts, ka tā būs Novisibiriska) staciju savai, reģionālajai satelītu navigācijas sistēmai IRNSS. GLONASS orbītā patlaban ir 30 satelītu, savukārt IRNSS - 7. Oriģinālziņa

20.12.2017 Atskats uz FIG Working Week 2017

 Latvijas Mērnieku biedrības mājaslapā publicēts atskats uz šogad notikušo Starptautiskās Mērnieku federācijas (FIG) semināru nedēļu (FIG Working Week 2017), kas notika no 28.maija līdz 2.jūnijam Somijas galvaspilsētā Helsinkos un kur piedalījās gandrīz 1400 dalībnieki no 90 pasaules valstīm. No Latvijas piedalījās – Ilze Pauliņa (VZD Kadastra departamenta Kadastra pārraudzības daļas vadītāja) un Jolanta Butlere (Latvijas Mērnieku biedrība – LMB). Lasīt vairāk LMB mājaslapā

19.12.2017 Orbītā nogādāti vēl 4 "Galileo" satelīti, sistēma tiks pabeigta nākamgad

 Eiropas Kosmosa aģentūra nogādājusi orbītā vēl četrus "Galileo" sistēmas satelītus, pietuvinot sistēmu tās pabeigšanai. Tagad kosmosā ir jau 22 Galileo satelīti un vairs atlicis palaist vēl tikai divus, lai 24 satelītu konstelācija funkcionētu pilnvērtīgi. Pēdējie satelīti, kuru svars sasniedz 715 kilogramus, tika nogādāti orbītā ar "Ariane 5" nesējraķeti gandrīz 23 000 kilometru augstumā. Atlikušos satelītus, lai pabeigtu sistēmu, plānots palaist nākamā gada vidū. Oriģinālziņa

18.12.2017 LLU zemes pārvaldības un mērniecības konference notiks 5. janvārī

 LLU Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra informē, ka 2018.gada 5.janvārī 10.00 tiek organizēta ikgadējā profesora Jāņa Biķa piemiņai veltītā zinātniski praktiskā konference „Zemes pārvaldība un mērniecība”.

 
Norises vieta: Jelgava, Akadēmijas iela 19, 902. auditorija.
 
Augstskolu mācībspēki un profesionāļi aicināti pieteikt dalību konferencē un iesūtīt ziņojumu tematus līdz 2017. gada 28. decembrim uz e-pastu vita.cintina@llu.lv

30.11.2017 ES: Būs jāreģistrē ikviens drons ar kinētisko enerģiju virs 80 džouliem

 Eiropas Savienības dalībvalstis panākušas vienošanos par pirmo ES mēroga regulējumu dronu lidojumiem. Tas paredz, ka ikviens drons, kura kinētiskā enerģija pārsniedz 80 džoulus, tiks uzskatīts par potenciāli bīstamu, kas var nodarīt kaitējumu gan cilvēku drošībai, gan privātumam un videi, līdz ar to šie droni būs obligāti jāreģistrē. "Dronu industrija zeļ un plaukst, tai ir pielietojums lauksaimniecībā, ēku uzturēšanā, piegādē, kartogrāfijā. Lai panāktu, ka šīs aktivitātes notiek droši, tiks pieņemts Eiropas mēroga normatīvais regulējums", sacījusi Eiropas Parlamenta transporta komitejas priekšsēdētāja Karima Delli. Oriģinālziņa

30.11.2017 Krievijai neizdodas sekmīgi palaist meteoroloģisko satelītu

 Krievijai nav izdevies nodibināt sakarus ar meteoroloģisko satelītu dažas stundas pēc tā palaišanas no Vostočnijas kosmodroma. Pirmā plānotā sazināšanās ar satelītu nav izdevusies, jo satelīts neesot nonācis tam paredzētajā orbītā, atklājusi Krievijas kosmosa aģentūra Roscosmos. Nesējraķete transportējusi vēl 18 ierīces no dažādu valstu - ASV, Norvēģijas, Japānas, Vācijas, Kanādas un Zviedrijas - institūcijām un kompānijām. Krievija pamazām cenšas mazināt savu atkarību no Kazahstānas teritorijā esošā Baikonūras kosmodroma, kuru tā izīrējusi līdz 2050. gadam. Pirmā palaišana no Vostočnijas kosmodroma, ko klātienē pārraudzīja arī Vladimirs Putins, notika 2016. gada aprīlī. Oriģinālziņa

29.11.2017 Beidou pievienojas globālajam meklēšanas un glābšanas datu tīklam

Ķīnas satelītu navigācijas sistēma Beidou kļuvusi par daļu no globāla tīkla, kas vāc un izplata datus meklēšanas un glābšanas operācijām. Cospas-Sarsat programma ir nevalstiska, bezpeļņas, humanitāra iniciatīva, kurā iesaistījušās kopumā 44 nācijas, to vidū ASV, Krievija, Ķīna un Kanāda. Tā uztver un pārraida datus no lidmašīnām un kuģiem, kurus piemeklējuši sarežģījumi. Ķīnas Transporta ministrijas pārstāvis sacījis, ka iesaistīšanās šādā programmā "apliecina Beidou globālo attīstību, promotē sistēmas starptautisko ietekmi un spēku satelītu navigācijas nozarē". Oriģinālziņa

29.11.2017 Krievijā jau miljons auto aprīkoti ar ERA-GLONASS

 Krievijā jau vairāk nekā miljons (1,2 miljoni) automašīnu aprīkotas ar ERA-GLONASS sistēmu, paziņojis projekta menedžeris Sergejs Oksenjuks. ERA-GLONASS ir ārkārtas situāciju ātrās palīdzības sistēma, kas autoavārijas gadījumā automātiski nosūta signālu dienestiem. No šāgada 1. janvāra visām Krievijas tirgū no jauna saražotajām automašīnām obligāti jābūt aprīkotām ar šo sistēmu, bet auto bez tās vēl varēs tirgot līdz 2019. gada beigām. Oriģinālziņa

28.11.2017 Zemes ierīcības specialitātei LLU - 70 gadu jubileja

 Lai atzīmētu zemes ierīcības specialitātes 70 gadu jubileju, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātē šī gada 1. decembrī notiks jubilejai veltīts svinīgs pasākums un absolventu salidojums.

Zemes ierīcības speciālisti visos laikos ir rūpējušies par racionālu zemes sadalīšanu un izmantošanu, tikai gadu gaitā, mainoties uzdevumiem tautsaimniecībā un zemes politikā, mainījušies arī studiju kursi un to saturs. Padomju varas noteiktā slepenības režīma dēļ lielas grūtības sagādāja objektīvas informācijas, kā arī plānu kartogrāfisko materiālu izmantošana studentu apmācībā un darbā. Līdz ar neatkarības atjaunošanu zemes ierīcības specialitātes absolventi, kā arī studenti iesaistījās jauno zemnieku saimniecību robežu nospraušanā, uzmērīšanā un citos zemes reformas darbos, studiju procesā būtiski palielinājies tiesisko kursu īpatsvars. Tāpat būtiski mainījies studiju tehniskais aprīkojums - pamazām vecos mērniecības instrumentus nomainījuši elektroniskie un visi projektēšanas darbi tiek veikti ar datortehnikas un programmatūras palīdzību. Plaši attīstījusies arī starptautiskā sadarbība.

 
Vides un būvzinātņu fakultātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedras vadītāja Velta Paršova stāsta: "Gadu gaitā zemes ierīcības specialitāti ir ieguvuši 1500 absolventu. Jubileja ir nozīmīgs iemesls, lai palūkotos vēsturē, izceltu nozīmīgākos sasniegumus un pieminētu visus tos, kas ar savu ieguldījumu veicinājuši specialitātes attīstību. Jubilejas reize ir iespēja satikties bijušajiem un esošajiem studentiem un darbiniekiem, tāpēc aicinām visus interesentus reģistrēties jubilejas salidojumam."
Vairāk informācijas par zemes ierīcības specialitātes 70-gades svinību pasākumiem un reģistrēšanos skatīt http://ejuz.lv/parjubilejaspasakumiem.
 
Pirmo reizi zemes ierīcības studijas toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (šobrīd LLU) topošie inženieri-zemes ierīkotāji sāka 1947. gadā. Savukārt Zemes ierīcības fakultāte dibināta, apvienojoties ar 1948. gadā nodibināto Hidromeliorācijas fakultāti. 1984. gadā fakultāte ieguva jaunu nosaukumu - Lauku celtniecības fakultāte, bet 1992. gadā tā kļuva par Lauku inženieru fakultāti un kopš 2016. gada tās nosaukums ir Vides un būvzinātņu fakultāte.
 
Pirmos divus gadus (1947-1949) Zemes ierīcības fakultāte atradās Rīgā, Ausekļa ielā. Tās pirmais dekāns bija Ģeodēzijas katedras vadītājs profesors J.Biķis, kuram šogad atzīmējam 120 gadu jubileju. Apaļa jubileja šogad būtu arī LLU rektoram, Zemes ierīcības katedras profesoram V.Timofejevam (90), Ģeodēzijas katedras lektoram I.Plecim (100), pagājušajā gadā 110 gadu apritēja Ģeodēzijas katedras profesoram V.Freijam. Laika gaitā par pasniedzējiem kļuva fakultātes absolventi. Vairākiem no viņiem šogad atzīmējam apaļu jubileju: Zemes ierīcības katedras profesoram M.Locmeram, docentiem H.Kanaviņam un T.Gāteram - 90 gadu. Diemžēl viņu vairs nav mūsu vidū. Savukārt fakultātes pirmā izlaiduma absolvents, ilggadējais Ģeodēzijas katedras pasniedzējs E.Indriksons, specialitātes jubileju sagaida līdz ar savu 90 gadu dzimšanas dienu.
Sviitra
Новое в других разделах
Sviitra
Погода
Sviitra_b
Today 2018. год 23. январь
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.