Из всех вещей время менее всего принадлежит нам, и более всего нам его недостает
Veciits_meklesana
Опрос
 
Введение в отрасле
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
Закупки
Конкурсы
Результаты
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления
Sviitra

30.06.2018 Lielbritānija veiks ekonomisko novērtējumu savas satelītu navigācijas sistēmas izveidei

 Lielbritānijas izteikumi par iespējamas savas satelītu navigācijas sistēmas izveidi tomēr varētu nebūt bijusi tikai Eiropas Savienības biedēšana nolūkā panākt neizslēgšanu no GALILEO, bet gan nopietns nolūks. Lielbritānijas valdība plāno uzsākt ekonomisko novērtējumu, lai saprastu savas satelītu navigācijas sistēmas izveides izmaksas un izdevīgumu, turklāt jau šoruden varētu tikt izsludināti pirmie publiskie iepirkumi - tai skaitā tiek apsvērtas iespējas iegādāties atompulksteņus, kas nepieciešami sinhronai satelītu signālu pārraidei. Pirmie aprēķinu uzmetumi liecina, ka savas GNSS sistēmas izveidošana britiem varētu izmaksāt vismaz 5 miljardus britu mārciņu. Netiek izslēgts, ka Lielbritānija varētu īstenot projektu kopīgiem spēkiem ar vēl kādu valsti - šajā sakarā tiek minēts Austrālijas vārds. Oriģinālziņa

30.06.2018 Krievija sniegs Alžīrijai militārās precizitātes GLONASS servisu

 Pagājušā gada rudenī starp Krieviju un Alžīriju noslēgts līgums, kas paredz, ka Krievija nodrošina Alžīrijai piekļuvi augstākas precizitātes GLONASS navigācijas signālam nākamo desmit gadu periodā. Krievija apņēmusies nodrošināt Alžīriju ar nepieciešamo, militāra tipa objektos instalējamo aprīkojumu šāda signāla uztveršanai, bet Alžīrija apņēmusies nepārdot to trešajām valstīm, kā arī neanalizēt pati, lai nākotnē nokopētu tehnoloģijas un izveidotu savu analogu. Oriģinālziņa

30.06.2018 EK aicina pieteikties uzņēmumus ar idejām, kā izmantot Copernicus datus

 Eiropas Komisija izsludinājusi pieteikšanos "Copernicus Accelerator" atbalsta programmai. Tās ietvaros tiek piedāvāts biznesa attīstības atbalsts jaunuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības institūtiem, kuriem ir padomā inovatīvas idejas, kā izmantot Zemes satelītnovērošanas datus, īpaši - Copernicus programmas datus. Jaunā pieteikšanās vērsta tieši uz jaunuzņēmumiem. Tiem līdz šāgada 15. septembrim jāiesūta savi pieteikumi mājaslapā accelerator.copernicus.euOriģinālziņa

30.06.2018 Kosmosā nogādās arvien vairāk satelītus

Pakalpojumi, kas saistīti ar satelītu nogādāšanu orbītā, 2024. gadā pasaulē varētu sasniegt 7 miljardu dolāru apgrozījumu, aprēķinājusi kompānija Global Market Insights. Tas notiks arvien pieaugoša pieprasījuma apstākļos. Jau pērn viena no vadošajām valstīm, kas sniedz satelītu nogādāšanas orbītā pakalpojumus, Indija, paziņoja, ka tuvāko desmit gadu laikā gaidāma 3000 satelītu palaišana, kas sniegs navigācijas datus dažādām aplikācijām. Satelīti tiek ražoti arvien vieglāki un mazāki, tos varēs palaist kosmosā arvien lielākā skaitā. Oriģinālziņa

29.06.2018 Aerofotografēšanas darbu gaita 2018. gadā

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informē, ka sadarbībā ar Čehijas uzņēmumu “Georeal” 2018. gada pavasarī turpināti 6.cikla aerofotografēšanas darbi. Atbilstoši noslēgtajam līgumam un darbu plānojumam  aerofotografēšanas darbi veikti Sēlijā, Ziemeļaustrumvidzemē un Latgalē (Jēkabpils, Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Līvānu, Aglonas, Krāslavas, Rēzeknes un Ludzas novados).

Līdz 2018.gada maija beigām izpildīti 90 % no 2018. gadā plānotā apjoma. Aerofotografēšanas datu pieņemšanu un apstrādi plānots pabeigt līdz šī gada 31. oktobrim.

 

29.06.2018 Jauns karšu slānis portālā kadastrs.lv

Portāla kadastrs.lv karšu pārlūkā bez maksas ir pieejams jauns kartes slānis “No BIS pirmsreģistrētās būves”. Tajā attēlotas būves, kas Kadastrā ir pirmsreģistrētas no Būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

 
Kartes slānī “No BIS pirmsreģistrētās būves” tiek attēlotas tikai tās pirmsreģistrētās būves, kas nav iezīmētas Kadastra kartē. Plašāka informācija pieejama šeit.

29.06.2018 Asteroīdu diena 2018

No Luksemburgas līdz Tanzānijai, no Austrālijas līdz Ķīnai, cauri visai Latīņamerikai, Eiropā un ASV - vairāk kā 2000 pasākumu plānoti 28.-30.jūnijā, tai skaitā Latvijā - 30.jūnijā.
 
Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors viesosies pasākumā Luksemburgā
 
LUKSEMBURGA, SILĪCIJA IELEJA - Asteroīdu diena ir oficiāla Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemta ikgadēji atzīmējama diena, lai palielinātu mūsu izpratni un zināšanas par asteroīdiem, šogad ar daudziem pasākumiem visa pasaulē nedēļas garumā 25.-30. jūnijā. Starp tās dibinātājiem ir astrofiziķis un slavenais mūziķis Braians Mejs (Brian May), Apollo 9 astronauts Rastijs Šveickarts (Rusty Schweickart), filmu producents Grigorijs Rihters (Grigorij Richters) un nodibinājuma B612 prezidente Danika Remija (Danica Remy). Asteroīdu diena iesākās ar diviem galvenajiem pasākumiem 2015. gadā un daudziem atbalstošiem pašorganizētiem pasākumiem, tai skaitā Latvijā, un tagad ir izaugusi līdz vairāk kā 2000 organizētām aktivitātes vietām visa pasaulē.
 
Asteroīdu dienas pasākumi uzrunā kā zinātniekus, tā arī valstu un privātā sektora iniciatīvas, ar mērķi pievērst lielāku uzmanību asteroīdu izpētei, jo īpaši centieniem attīstīt labākas to atklāšanas, izsekošanas un novirzes iespēju metodes. Jaunākās ziņas, mēneša sākumā, 2. jūnijā, tika atklāts asteroīds 2018 LA, kas jau dažas stundas vēlāk sadurās ar Zemi un nokrita Botsvānā, pagājušajā oktobrī atklātais objekts Oumuaomua kļuva par pirmo zināmo starpzvaigžņu objektu Saules sistēmā, aktualizējot un izmainot pētniecības stratēģiju, piemēram tādām asteroīdu izpētes misijām kā AIM/Hera (EKA) un NASA’s NEOCam (NASA). Jaunākās socioloģiskās aptaujas (Pew Research Center) liecina, ka, piemēram, amerikāņi atbalsta finansējuma palielināšanu tieši planetāro zinātņu jomā.
 
‘Oumuamua starpzvaigžņu objekts (pa kreisi) un Benu asteroīds (pa labi), kuru tuvplānā pēta NASA OSIRIS-REx, veicot tā paraugu atgādāšanu uz Zemi. Attēlu autori: Oumuamua: ESO/M. Kornmesser; Bennu: NASA Goddard Space Flight Center Conceptual Image Lab
 
Asteroīdu dienas pasākumus neatkarīgi veido kosmosa aģentūras, universitātes, zinātnes centri, planetāriji, observatorijas, muzeji, skolas, teātri, bibliotēkas, pašvaldības un citas pilsoniskās organizācijas. Lielākā daļa pasākumu ir vērsti uz visu vecumu pilsoņiem un ir bez maksas vai samazinātu maksu; visus notikumus iespējams apskatīt vietnē AsteroidDay.org.
 
Tāpat kā iepriekšējos gados, Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) plaši atbalsta asteroīdu dienu pasākumus arī 2018. gadā. Piektdien, 29. jūnijā EKA galvenie vadītāji, tostarp ģenerāldirektors Jans Vorners (Jan Wörner), asteroīdu misiju eksperti un EKA astronauts Matiass Mauers (Matthias Maurer) piedalīsies Asteroīdu dienas TV ēterā no Luksemburgas. 30. jūnijā Eiropas Dienvidu observatorija (ESO) un EKA sadarbosies, lai pārraidītu ziņas no jaunā EKA Supernovas planetārija un izstāžu centra Gārčingā, netālu no Minhenes, Ekspertu intervijas, asteroīdu zinātnes jaunumi tiešsaistē tiks translēti no plkst. 14.00 pēc Latvijas laika, skatieties to www.esa.int/asteroidday.
 
ASTEROIDU DIENAS TV TIIEŠRAIDE NO LUKSEMBURGAS
 
29. jūnijs-1.jūlijs: 48 stundu globālā apraide
 
Uzdodiet savus jautājumus Twitter tīklā, dzīvajā raidījuma laikā: #AsteroidDayLIVE
 
Uzziniet vairāk par raidījumu un dalībniekiem vietnē https://asteroidday.org//live/.
 
2017. gadā Asteroīdu Nodibinājums debitēja pirmās 24 stundu dzīvās sarunas par asteroīdiem, kas tika pārraidīta no RTL Eiropas (Broadcasting Centre Europe) studijas Luksemburgā. Tagad “Asteroid Day LIVE” atgriežas 2018. gadā ar 48 stundu saturu un komentāriem no ekspertiem visā pasaulē, kuru vadīs Britu fiziķis, autors un BBC komentētājs prof. Braiens Kokss (Brian Cox). Profesors Koks uzņems studijā un sazināsies tiešsaistē ar astronautiem, zinātniekiem, fiziķiem, daudzu valstu valdības ierēdņiem un īpašiem viesiem, kuri kalpo kā Asteroīdu dienas vēstnieki un asteroīdu eksperti. Pārraides laikā paredzēts arī teletilts ar Latviju.
 
“Asteroid Day LIVE” no Luksemburgas tiks pārraidīts, izmantojot īpašu satelītu, kas pieejams vietējos kanālos, kuri abonē SES satelītu tīklu, kā izmantojot AsteroidDay.org tīmekļa vietni. Plašsaziņas līdzekļi var lejupielādēt saturu tieši no satelīta, izmantojot CDN (norādījumi šeit), vai pieprasīt informāciju, sazinoties ar PR@AsteroidDay.org.
 
Ekspertu preses konference Luksemburgā: Asteroīdu misiju jaunumi
 
28. jūnijs: 17:00 pēc Latvijas laika.
 
Asteroīdu dienas ietvaros 28. jūnijā notiks preses konference ar asteroīdu ekspertu piedalīšanos, tiešraide tiks translēta internetā visa pasaulē.
 
2018. GADA ASTEROĪDU DIENAS PASĀKUMI
 
Pilns saraksts ar pasākumiem pasaulē pieejams internetā: http://www.AsteroidDay.org
 
ANO Asteroīdu dienas pasākumi Latvijā tiks organizēti Rīgā Mazajā Meteorītu muzejā (Nīcgales ielā 3a) 30.jūnijā no pl. 12:00-22:00. Programmā populārzinātniskas lekcijas un diskusijas par asteroīdiem, to draudiem Zemei un meteorītiku.
 
Šogad īpašu uzmanību pievērsīsim arī lielākajam asteroīdam Vesta, kas patlaban atrodas opozīcijā un labos novērošanas apstākļos saskatāms pat ar neapbruņotu aci, katram būs iespējams tuvplānā apskatīt meteorītus no Vestas grupas asteroīdiem.
 
Pasākuma apmeklētāji varēs aplūkot mākslinieka Jāņa Strupuļa izgatavoto bronzas medaļu asteroīdam, kas nosaukts V.Visocka vārdā. Muzejā pastāvīgi apskatāma cita viņa izgatavotā medaļa dabaspētniekam Teodoram Grothusam, kurš savulaik veica pirmos Latvijā nokritušā Līksnas meteorīta pētījumus.
 
Pl. 20:00 notiks dokumentālās realitātes stilā G.Rihtera uzņemtās mākslas filmas “51 Degrees North” (“51 grāds uz ziemeļiem”) demonstrācija angļu valodā (vietu skaits filmas skatīšanai ierobežots).
 
Asteroīdu dienas pasākumā Rīgā Mazajā meteorītu muzejā piedalīsies Latvijas astronomi un zinātnes popularizētāji - Dr. Ilgonis Vilks, Dr. Mārtiņš Gills, Kārlis Bērziņš u.c., paredzēti arī skolēnu referāti. Papildus informācija interneta vietnē Meteoriti.LV.
 
Asteroīdu dienas ietvaros paredzēta Asteroīdu Dienas TV tiešsaistes pieslēgšanās Latvijai no Luksemburgas.
 
Par Asteroīdu dienu
 
Asteroīdu dienu 2014. gadā tika dibināta pateicoties astrofizikas un slavenās rokgrupas Queen ģitāristam doktoram Braienam Mejam, nodibinājuma B1612 prezidentei Danikai Remijai, Apollo astronautam Rastijam Šveickartam un režisoram Grigorijam Rihteram. Asteroīdu diena notiek katru gadu 30. jūnijā, lai atzīmētu lielāko Zemes kosmisko sadursmi jaunāko laiku vēsturē, proti, 1908, gadā Sibīrijas Tunguskas katastrofā tika izpostīts vairāk nekā 2000 km2 mežu. 2016. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija deklarēja, ka Asteroīdu diena ir globāla izglītības diena, lai palielinātu izpratni par asteroīdiem. Galvenie globālie asteroīdu dienu sponsori ir Luksemburgas valdība, fonds B612, Eiropas raidorganizācija (BCE), SES un Tomorrow Street, kopuzņēmums Vodafone un Technoport. Asteroīdu diena ir Luksemburgas bezpeļņas organizācijas "Asteroid Foundation" programma. Latvijā Asteroīdu dienu jau sākot no 2015. gada organizē projekts Meteoriti.LV sadarbībā ar Latvijas Astronomijas biedrību.

29.06.2018 Kopenhāgena ar Google Street View palīdzību mērīs gaisa kvalitāti

 Kopenhāgenas vadība noslēgusi vienošanos ar Google, kas paredz, ka Google Street view automašīnas, kartējot pilsētas ielas, pie viena pilsētas vajadzībām veiks arī gaisa piesārņojuma mērīšanu. Uz Google automašīnām tiks uzmontētas gaisa kvalitātes mērierīces, tādējādi Kopenhāgena iegūs datus par piesārņojuma līmeni ikvienā pilsētas vietā (līdz šim tas tiek mērīts tikai trīs vietās). Līdzīga sadarbība Google jau bijusi arī ASV pilsētās, bet Eiropā šāds projekts tiks veikts pirmoreiz. Oriģinālziņa

28.06.2018 Japāna nosprauž mērķi jau 2020. gadā ieviest pašbraucošo auto servisu

 Tehnoloģisko inovāciju citadele Tokija plāno aizsteigties visiem priekšā un kļūt par pirmo pilsētu pasaulē, kurā tiks ieviests autonomo (pašbraucošo) automašīnu serviss. Japānas valdība jūnijā publicējusi stratēģisku dokumentu, kurā plānots šādu sistēmu ieviest jau 2020. gadā, kad Tokijā notiks vasaras olimpiskās spēles. Bezšofera automašīnu testa braucieni uz publiskās lietošanas ceļiem sākšoties jau šogad. Pašbraucošo automašīnu testi pēdējos gados jau tiek veikti ASV, Ķīnā un Eiropā. Oriģinālziņa

28.06.2018 Krievijas kosmosa nozarei samazinās finansējumu par vairāk nekā diviem miljardiem dolāru

 Kamēr Eiropas Komisija ziņo par plāniem piešķirt dāsnu finansējumu kosmosa nozarei arī turpmāk, Krievijā kosmosa programmu budžetu gaida ievērojams samazinājums. Finansējums valsts uzņēmumam Roskosmos nākamajos trijos gados saruks par 2,4 miljardiem dolāru. Jau šobrīd naudas nepietiekamības dēļ esot palēninājusies virzība darbā pie Vostočnijas kosmodroma izbūves, jaunu raķešu un citu kosmosa tehnoloģiju izstrādes. Oriģinālziņa

28.06.2018 ES plāno finansēt kosmosa nozari ar ap 2 miljardiem eiro gadā

 Eiropas Komisija nākamajam Eiropas Savienības budžeta periodam (2021. līdz 2027. gadam) kosmosa jomai ieplānojusi atvēlēt 16 miljardus eiro. EK viceprezidents Marošs Šefčovičs sacījis, ka kosmosa nozare kopumā palīdzējusi saražot vairāk nekā desmito daļu no visu ES dalībvalstu iekšzemes kopprodukta. Par svarīgākajiem nākotnes virzieniem, kur izmantot satelītu sniegtos datus, viņš minējis lietu internetu, pašvadītās automašīnas un labāku siltumnīcas gāzu monitoringu. Oriģinālziņa 

27.06.2018 Lielbritānijas oficiālā digitālā karte būs pieejama bez maksas

 Kārtējais datu atvēršanas solis nupat sperts Lielbritānijā - valdība paziņojusi, ka turpmāk galvenie dati no nacionālās kartogrāfijas aģentūras Ordnance Survey karšu projekta MasterMap būs pieejami sabiedrībai par brīvu, tos varēs izmantot uzņēmēji savos komercprojektos. Aprēķināts, ka tas ienesīs britu ekonomikā papildus 130 miljonus mārciņu ik gadu. Dati pārsvarā noderēšot inovatīvām kompānijām un jaunuzņēmumiem. 2001. gadā uzsāktā OS MasterMap ir vērienīga digitālā karte, kurā fiksēts ikviens objekts Lielbritānijā, kas lielāks par dažiem metriem. Oriģinālziņa

27.06.2018 ASV aviolīnijas izmantos vēl precīzāku GPS signālu

 ASV Federālā Civilās aviācijas aģentūra tikusi pie uzlabotas GPS signāla korekciju sistēmas WAAS (Wide Area Augmentation System) versijas. Jaunā programmatūra ļauj koriģēt jonosfēras radītos signāla traucējumus, laika un orbītas nobīdes, sniedzot lietotājiem plašāku pārklājumu, uzlabotu precizitāti un uzticamību. WAAS tīkls darbojas jau kopš 2003. gada un tas pastiprina GPS signāla precizitāti no desmit metriem līdz vienam metram, lai tas derētu aviopārvadājumu navigācijas stingrajām prasībām. Oriģinālziņa

26.06.2018 Eiropas parlaments vienojas par vienota ES mēroga dronu regulējuma ieviešanu (1)

Eiropas Parlamenta deputāti pagājušajā nedēļā nobalsojuši par jauniem dronu izmantošanas noteikumiem, kas harmonizētu regulējumu visā ES gaisa telpā. Paredzēts, ka tiks noteikts visā ES vienots maksimālais dronu lidojuma augstums, jaunas reģistrācijas prasības, jauni aizliegumi lidot teritorijās, piemēram, atomelektrostaciju, kā arī vēstniecību tuvumā.

Detalizētāka informācija no EP preses relīzes:

EP deputāti atbalstīja jaunus ES mēroga noteikumus, kas padarīs drošāku bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošanu, kā arī modernizēs aviācijas drošības prasības.

Parlaments ar 558 balsīm par,  71 pret, 48 deputātiem atturoties, apstiprināja pērn novembrī panākto vienošanos ar dalībvalstu ministriem, kas nosaka ES līmeņa dronu lietošanas pamatprincipus. To mērķis ir panākt vienotu drošības līmeni un atvieglot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem droni būtu veidojami tā, lai neapdraudētu cilvēkus. Atkarībā no drona svara vai lietošanas vietas radītā riska tie būtu jāaprīko ar papildu drošības sistēmām - piemēram, automātiskas piezemēšanās mehānismu, zūdot sakariem ar lietotāju, vai sadursmju novēršanas sistēmu.

Dronu lietotājiem jāpārzina noteikumi un jālieto lidaparāts tā, lai tas neapdraudētu cilvēkus vai citus gaisa telpas lietotājus. Tas nozīmē, ka atsevišķu dronu lietotājiem būs nepieciešama apmācība.

Lai atvieglotu lietotāja noteikšanu incidenta gadījumā, dronu lietotāji būs jāiekļauj dalībvalstu reģistros, un droni attiecīgi marķējami. Šī prasība neattieksies uz mazākajiem droniem.

Balstoties uz šiem pamatprincipiem, Eiropas Komisijai būs jāizstrādā detalizētāki ES mēroga noteikumi. Tie noteiks dronu reģistrācijas kritērijus, kā arī nosacījumus dronu aprīkošanai ar dažādām drošības tehnoloģijām vai lietotāju apmācībai.

 Aviācijas drošības noteikumu modernizācija

Izmaiņas arī atjaunina ES aviācijas drošības noteikumus, lai saglabātu augstus drošības standartus, vienlaikus ņemot vērā paredzamo gaisa satiksmes intensifikāciju nākamajās desmitgadēs.

Izmaiņas paredz ciešāku sadarbību starp ES Aviācijas drošības aģentūru un dalībvalstu iestādēm, izvērtējot riskus, ko rada lidojumi pār konflikta zonām. Tās arī pilnvaro Eiropas Komisiju izstrādāt standartus, kā ārkārtas situācijās būtu lejuplādējāma informācija no lidaparātu “melnajām kastēm”, lai nodrošinātu ārkārtas reaģēšanu.

Nākamie soļi: Noteikumi vēl oficiāli jāapstiprina dalībvalstu ministriem.

Pamatinformācija: Patlaban droniem, kuru svars nepārsniedz 150 kilogramu, tiek piemēroti valstu noteikumi. Tas nozīmē, ka ražotājiem un lietotājiem jāņem vērā atšķirīgas drošības prasības.

Nākamo 10 gadu laikā civilo dronu daļa ES aviācijas tirgū varētu pieaug līdz apmēram 10% (t.i., apmēram 15 miljardiem eiro gadā). Saskaņā ar Komisijas aplēsēm dronu nozare līdz 2050. gadam varētu radīt apmēram 150 000 darbavietu.

Oriģinālziņa

25.06.2018 InterGeo runās par ģeodatu svarīgumu digitalizētā pasaulē

 InterGeo 2018 organizatori ziņo, ka 16.līdz 18. oktobrī Frankfurtē gaidāmajā konferencē viens no tematiskajiem akcentiem būs likts uz digitālo revolūciju, viedajām pilsētām, tehnoloģijas attīstību mākslīgā intelekta, virtuālās un paplašinātās realitātes virzienā. "Digitalizētai pasaulei ir nepieciešami ģeodati. Tie ir būtiski arī viedajām pilsētām, jo, kombinējot tos ar digitālo ģeotelpisko informāciju, var nonākt pie jauniem atklājumiem, prognozēm, nodrošināt pakalpojumus, piemēram, satiksmes plānošanā, vides aizsardzībā. Tikai ar ģeodatu palīdzību mēs varam nākotnes pilsētu aplikācijas pārvērst viedos risinājumos," sacījis InterGeo organizatoru DVW prezidents, profesors Hansjorgs Kuterers. Oriģinālziņa 

25.06.2018 GNSS pakalpojumu tirgum paredz izaugsmi 9% gadā

 Globālo satelītu navigācijas pakalpojumu tirgum tuvākajos piecos gados (līdz 2022. gadam) tiek prognozēta izaugsme 9 procentu apmērā ik gadu, liecina jaunākais pētījumu firmas Research and Markets ziņojums. Pēdējo gadu laikā novērots ievērojams pieaugums GNSS komerciālo aplikāciju lietošanā, īpaši dažādās dislokācijas vietas noteikšanas un izsekošanas sistēmās. Pēc pētījuma datiem, desmit lielākie GNSS tirgi pasaulē ir ASV, Kanāda, Lielbritānija, Francija, Vācija, Krievija, Japāna, Ķīna, Dienvidkoreja un Indija. Oriģinālziņa

21.06.2018 Pasaules kausa stadioni satelītattēlos

 Līdzīgi kā olimpiskās spēles, arī Pasaules kausa futbolā organizēšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā, būvējot jaunus un atjaunojot esošos stadionus, pievedceļus, utt. Arī Krievijā notikuši lieli darbi čempionāta sagatavošanā, un plānošanā lieti noderējuši arī no satelītiem uzņemtie attēli. Kompānija Deimos Imaging monitorējusi visu 12 stadionu tapšanas un atjaunošanas darbus un tagad publicējusi satelītattēlus no tiem interaktīvā kartē interneta vietnē. Oriģinālziņa

21.06.2018 Septembrī gaidāmi lieli kartogrāfijas sarīkojumi

 Septembrī divās dažādās pasaules malās gaidāmi divi nozīmīgi kartogrāfijas pasākumi. Jaunzēlandē no 5. līdz 7. septembrim notiks nacionālā kartogrāfijas konference GeoCart2018, kas fokusēsies uz kartogrāfijas tehnoloģiju izmaiņām no pagātnes caur šodienu līdz nākotnei. Savukārt Londonā no 2. līdz 7. septembrim norisināsies Lielbritānijas Kartogrāfijas festivāls gan ar dažādu privātkompāniju, gan valdības aģentūru, u.c profesionāļu piedalīšanos. Oriģinālziņa

21.06.2018 LĢIA paziņojums LATPOS lietotājiem

 Saeima trešajā lasījumā 2018. gada 17. maijā pieņēma un 30. maijā Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts likums “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā. Grozījumi paredz pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmas “Latvijas Pozicionēšanas sistēma” (turpmāk – LatPos sistēma) bezmaksas izmantošanu sākot ar 2018. gada 1. jūliju.

LatPos sistēmas korekcijas esošie lietotāji reālā laika datu korekcijas pakalpojuma turpmākai saņemšanai tiek aicināti laika periodā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 1. oktobrim pieteikties pakalpojumam Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (turpmāk – Aģentūra) e-pakalpojumu tīmekļa vietnē https://e-pieteikumi.lgia.gov.lv/, aizpildīt visus reģistrācijas laukus un pēc iepazīšanās ar LatPos sistēmas lietošanas noteikumiem” ar pogu “piekrītu” apliecināt, ka ir pilnībā iepazinušies un sapratuši minētos lietošanas noteikumus. Uz līgumu pamata izveidotie korekcijas pakalpojuma rekvizīti līdz 2018. gada 1. oktobrim paliks aktīvi, lietotājvārdi un paroles netiks mainītas, lai nodrošinātu nepārtrauktu pakalpojuma saņemšanu.

Jaunie lietotāji, LatPos sistēmas reālā laika datu korekcijas pakalpojuma saņemšanai, piesakās Aģentūras e-pakalpojumu tīmekļa vietnē.
 
Papildus informācijas saņemšanai, par pakalpojuma turpmāko izmantošanu, aicinām vērsties rakstveidā uz e-pastu pakalpojumi@lgia.gov.lv vai pa tālr. 25738019 (Pakalpojumu daļa) vai tālr. 27833324 (LatPos administratori).
 
Visiem esošajiem LatPos sistēmas lietotājiem Aģentūra jau ir izsūtījusi informatīvas e-pasta vēstules, kurās tiek paskaidrots kā tiem ir jārīkojas, lai pēc 2018. gada 1.jūlija turpinātu saņemt pakalpojumu.
 
Informējam, ka LatPos sistēma tiks attīstīta un atjaunota, lai 2020. gadā nodrošinātu un uzlabotu Latvijas teritorijas pārklājumu un visu globālās pozicionēšanas sistēmu NAVSTAR, GLONASS, GALILEO un BeiDou uztveršanu, sniedzot reālā laika korekciju un pēcapstrādes datus.
 
Aģentūra ir gatava Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas un Latvijas Mērnieku biedrības biedriem klātienē skaidrot LatPos sistēmas bezmaksas pakalpojumu saņemšanas kārtību un informēt par tās attīstības plāniem. Skaidrojumu sniegšanai kontaktēties ar Aģentūras GNSS pastāvīgo bāzes staciju daļas vadītāju Jāni Zvirgzdu, tālr. 29259135, e-pasts: janis.zvirgzds@lgia.gov.lv.
 

20.06.2018 Palaists vēl viens GLONASS-M satelīts

 Krievija 17. jūnijā palaidusi kosmosā kārtējo Glonass-M tipa satelītu. Satelīts palaists no Pļeseckas kosmodroma un sekmīgi ticis ievadīts paredzētajā orbītā. Ar šo satelītu esot uzlabota arī GLONASS signāla saskarnes kontrole, padarot radio signālus mazāk apdraudētus no traucējumiem. Oriģinālziņa

Sviitra
Новое в других разделах
Sviitra
Погода
Sviitra_b
Arrow_left 2018. год июль Arrow_right
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Today 2018. год 16. июль
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.