Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

23.11.2017 Lielbritānijā dibina komisiju, kas rūpēsies par ģeotelpisko datu pieejamību biznesam

 Lielbritānijas valdība izveidojusi jaunu Ģeotelpisko lietu komisiju, kuras mērķis būs rūpēties par to, lai visi Lielbritānijas rīcībā esošie ģeotelpiskie lokācijas dati nestu maksimālu labumu ekonomikai, veicinātu tās izaugsmi un radītu jaunas darbavietas. Pirmais komisijas uzdevums būs sadarboties ar kompāniju Ordnance Survey un valdības iestādēm, lai atvērtu, padarītu brīvi pieejamus MasterMap programmas datus Lielbritānijā bāzētiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajam biznesam. Plānots, ka komisijas darba rezultātā ik gadu britu ekonomikā būtu jāieplūst papildus 11 miljardiem sterliņu mārciņu. Oriģinālziņa

23.11.2017 Eiropas Kosmosa aģentūra piedāvā prakses iespējas jaunajiem maģistra grāda ieguvējiem

 Eiropas Kosmosa aģentūra piedāvā prakses vietas studentiem, kas tikko pabeiguši vai tūdaļ pabeigs maģistra studiju programmu. Kopumā jaunajiem studiju absolventiem tiek piedāvātas 120 dažādas amata vietas sistēmu inženieriem, GNSS analītiķiem, programētājiem, mehānismu vadītājiem, astrofiziķiem, utt. Līgums tiek slēgts uz gadu un tiek piedāvāta alga, sākot no 2300 eiro mēnesī, divarpus apmaksātas prombūtnes dienas mēnesī, veselības apdrošināšana. Atbildes kandidātiem tiks sniegtas e-pastā un sazināšanās ar tiem, kas tiks izvēlēti pārrunām, notiks līdz 2018. gada februāra beigām. Sīkāk par iespēju var lasīt EKA mājaslapā.

23.11.2017 Indija būvēs nesējraķeti mazajiem satelītiem

 Indijas Kosmosa pētījumu organizācija (ISRO) paziņojusi par nodomu radīt īpaši mazajiem satelītiem paredzētu nesējraķeti. Šādas nesējraķete izmaksas varētu būt tikai desmitā daļa no parastas nesējraķetes izmaksām, un tā spētu nogādāt orbītā līdz 700 kilogramus smagu kravu. Turklāt mazajiem satelītiem paredzēto nesējraķeti varētu uzbūvēt tikai trīs dienās, kamēr parastās būvniecībai nepieciešamas 40 dienas. Indija ir viena no vadošajām kosmosa industrijām satelītu palaišanas sektorā, šāgada februārī tā uzstādīja pasaules rekordu, ar vienu piegājienu nogādājot kosmosā 103 satelītus. Oriģinālziņa

22.11.2017 Mobilās kartēšanas nozarei paredz 14% izaugsmi ik gadu

Globālais mobilās kartēšanas (ģeotelpisko datu vākšana no mobilas platformas, kā, piemēram, lāzerskeneri) pakalpojumu tirgus šogad sasniegšot 12,9 miljardu ASV dolāru apgrozījumu, bet tuvāko piecu gadu laikā tā izaugsme prognozējama 13,7% apmērā katru gadu, 2022. gadā kopējam apgrozījumam sasniedzot jau 24,4 miljardus ASV dolāru. Galvenie tirgus izaugsmes dzinējspēki pēdējā laikā bijis mobilās kartēšanas aplikāciju lietojums, ko ļāvusi straujā satelītu pozicionēšanas tehnoloģiju attīstība, tuvākajos gados varētu pieaugt kartēšanas aplikāciju izmantošana viedtelefonos. Oriģinālziņa

21.11.2017 Fundamentālā repera ierīkošana Jēkabpilī (1)

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, pilnveidojot un atjaunojot nivelēšanas tīkla 1. klases mezgla punktus, uzsākusi fundamentālo reperu ierīkošanu un plānveida iekļaušanu tīklā. Pirmais fundamentālais repers, kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, 2017. gada 8. novembrī ierīkots Jēkabpils pilsētā trīs nivelēšanas līniju 48., 49. un 47. krustpunktā.

Fundamentālā repera zīme ir 2 m augsta un sastāv no pilona ar marku un pēdas (enkura). Tā augšdaļa (marka) atrodas vismaz 1 metru zem zemes virsmas. Fundamentālais repers nav paredzēts ikdienas ģeodēziskiem darbiem, bet tas kalpos kā valsts augstuma sistēmas vērtību glabātājs.
 
Ierīkošanas darbus organizēja un pārraudzīja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas nodaļas darbinieki.
 
2018. gadā plānots iekļaut ierīkoto fundamentālo reperi nivelēšanas tīkla 1. klasē kā mezglu punktu, palielinot augstumu sistēmas ilgtspējību.
 
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra izsaka pateicību Jēkabpils pilsētas domei par sadarbību augstumu sistēmas pilnveidošanā.

16.11.2017 Noslēdzies Valsts zemes dienesta izsludinātais konkurss „Augstākās izglītības iestāžu studiju noslēguma labākie darbi”

 Kopumā konkursam tika iesniegti 25 studiju noslēguma darbi no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas universitātes un Rēzeknes augstskolas, no kuriem 7 diplomdarbi, 9 bakalaura darbi un 9 maģistra darbi.

Balstoties uz Konkursa komisijas atzinumu un VZD ģenerāldirektores lēmumu, tiek apbalvoti sekojoši darbi:
 
Atzinības rakstu un apbalvojumu kategorijā „Labākais maģistra darbs” saņem Latvijas universitātes studentes Leldes Līces darbs „ Dalītā īpašuma un zemes konsolidācijas risinājumi lielmēroga dzīvojamos rajonos Rīgā: Ķengaraga piemērs” – Par pilsētattīstības un iedzīvotāju vēlmju sabalansēšanu daudzdzīvokļu mājām noteiktās funkcionāli nepieciešamās zemes platības un konfigurācijas maiņai.
 
Atzinības rakstu un apbalvojumu kategorijā „Labākais maģistra darbs” saņem Rīgas Tehniskās universitātes studentes Zanes Atstājas darbs „Sentinel satelītu datu izmantošana zemes lietojuma noteikšanai” – Par analītisku tālizpētes datu  izmantošanas iespēju izvērtējumu zemes lietošanas veidu noteikšanai.
Atzinības rakstu un apbalvojumu kategorijā „Labākais diplomdarbs” saņem Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenta Harija Paveļčuka diplomdarbs „Bezpilota lidaparātu pielietojums ģeodēziskā tīkla rekonstrukcijai autoceļa P128 posmā”– Par inovatīvu risinājumu bezpilota lidaparātu pielietojumam ģeodēziskā atbalsta tīkla pilnveidošanai.
 
Atzinību rakstu un apbalvojumu kategorijā „Labākais diplomdarbs” saņem Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentes Ineses Upītes diplomdarbs „Zemes atsavināšana Jelgavas novada pašvaldības ceļa vajadzībām”- Par darbā veikto analīzi, inovatīvo risinājumu un praktisko pielietojamību infrastruktūras piederības jautājumu sakārtošanai pašvaldībā.
 
VZD izsaka lielu pateicību par dalību konkursā:
 
1.    Lailai Kampānei
2.    Felicitai Kārkluvalkai
3.    Dagmārai Arkliņai
4.    Dārtai Konošonokai
5.    Sintijai Pastarei
6.    Jurijam Ješkinam
7.    Haraldam Punculim
8.    Līgai Ignātei
9.    Viktorijai Mališevai
10.    Dmitrijam Orehovam
11.    Elīnai Loputevai
12.    Arnitai Čekšai
13.    Ilzei Dālei
14.    Mārim Gudelim
15.    Aināram Brālītim
16.    Ērikam Kūliņam
17.    Maijai Pavlovskai
18.    Irēnai Kukulei
19.    Anetei Gediševai
20.    Antai Freibergai
21.    Santai Beļkus
 
Apbalvošanas foto iespējams aplūkot šeit.

14.11.2017 Eiropas Kosmosa aģentūra un Airbus sadarbosies tehnoloģiju izmēģinājumos

 Eiropas Kosmosa aģentūra noslēgusi līgumu ar Airbus, kas ļaus reālos apstākļos, orbītā izmēģināt dažādas jaunās kosmosa tehnoloģijas.Tas palīdzēšot gan attīstīt svarīgākos kosmosa infrastruktūras elementus, gan satelītu palaišanā un sistēmas validācijā, izmēģinot dažādus misiju scenārijus. Gan Airbus, gan EKA pārstāvji uzsver, ka savas tehnoloģijas ar šī projekta palīdzību varēšot izmēģināt ne vien lielie, jau nostabilizējušies ražotāji, bet arī jaunie uzņēmumi. Oriģinālziņa

13.11.2017 Eiropas satelītdatu integrācijas - EuroGEOSS projekts piedzīvojis atklāšanu

 Oktobra beigās atzīmētajā Ģeo nedēļā viens no svarīgākajiem notikumiem bijusi EuroGEOSS atklāšana. EuroGEOSS projektā ir apkopoti visi Zemes satelītnovērošanas resursi, kas ir Eiropas valstu rīcībā, un programma vērsta uz datu piekļuves nodrošināšanu, lai sniegtu labumu iedzīvotājiem, biznesam, pētniekiem un valdībām. Galvenais EuroGEOSS elements ir "Copernicus" programma, taču tajā tiks integrētas arī citas, līdz šim sadrumstalotās Eiropas iniciatīvas kosmosa izpētē - "Horizon 2020", Eiropas Kosmosa aģentūras u.c. programmas. Oriģinālziņa

13.11.2017 Eiropas kosmosa zinātnei top jauns portāls, un uzņēmums no Latvijas piedalās projekta īstenošanā

 Uzņēmums no Latvijas kopā ar trim citiem SME uzņēmumiem un vienu no lielākajiem privātajiem tehnoloģiju izpētes centriem Eiropā piedalīsies Eiropas kosmosa zinātnes nozarei nozīmīga projekta izstrādē. 20 mēnešu laikā ir plānots izstrādāt un publicēt tīmekļa portālu Hatch, kur būs apkopota lielākā daļa projektu, kas izstrādāti Eiropas kosmosa nozarē kopš 2002. gada un ko finansējusi Eiropas Komisija.

 
Portālā būs pieejami projekti, ko varēs atlasīt pēc dažādiem kritērijiem, taču tas piedāvās arī citas funkcijas, piemēram, iespēju atrast partnerus jaunu projektu uzsākšanai, iegūt informāciju par aktuāliem notikumiem u. c. Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt lietotājiem pievilcīgu, vienkārši lietojamu un funkcionālu platformu.
 
Projekta konsorciju veido dalībnieki no piecām Eiropas valstīm: Catena Space no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, kas apvienoja dalībniekus, Blue Dot Solutions no Polijas, kas būs projekta koordinators, Waterdog Mobile no Portugāles, kas būs atbildīgs par izstrādi, Eurecat no Spānijas, kas būs atbildīgs par uzņēmējdarbības modeļa izstrādi un testēšanu, kā arī WIT Berry no Latvijas, kas būs atbildīgs par komunikāciju.

13.11.2017 Aicina pieteikt dalību zemes ierīcības specialitātes 70 gadu jubilejas veltītajam pasākumam un absolventu salidojumam

Pirms 70 gadiem, 1947. gadā, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā tika izveidota jauna fakultāte, kurā mācības uzsāka topošie inženieri-zemes ierīkotāji. Toreiz dibinātā Zemes ierīcības fakultāte gadu gaitā izauga par tagadējo Vides un būvzinātņu fakultāti. 

Lai atzīmētu nozīmīgo jubileju, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedra ielūdz absolventus uz

 

Zemes ierīcības specialitātes 70 gadu jubilejai veltīto pasākumu un absolventu salidojumu!

 

Salidojums notiks piektdien, 2017. gada 1. decembrī, LLU Vides un būvzinātņu fakultātē, Akadēmijas ielā 19, Jelgavā.

 

SALIDOJUMA PROGRAMMA

 

Līdz plkst. 15.00

Pulcēšanās, iepazīšanās ar fakultāti un katedru, reģistrācija LLU Vides un būvzinātņu fakultātes foajē

15.00 – 17.00

Jubilejas svinīgā daļa un apsveikumu pieņemšana LLU Vides un būvzinātņu fakultātes zālē (P.Bušmaņa auditorijā)

No plkst. 19.00

Bijušo studiju biedru, pasniedzēju un darbinieku tikšanās un balle (groziņu vakars) Jelgavas Tehnikuma zālē, Pulkveža O. Kalpaka ielā 37.

 

Aicinām salidojuma dalībniekus reģistrēties līdz 21.novembrim vienā no šiem veidiem:

 

Dalības maksu – 15 EUR – lūdzam pārskaitīt pasākuma koordinatorei Ainas Palabinskas kontā nr. LV59HABA0551044255205, maksājuma mērķī norādot – Par salidojumu, vārds, uzvārds, izlaiduma gads,

vai

atgādāt uz Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedru (903.kab., LLU ēka, Akadēmijas ielā 19, Jelgavā).

 

Dalības maksa salidojuma dienā – 20 EUR.

 

Svarīgi! – Dalības maksu nepiemēro pirmo 15 izlaidumu (no 1951. līdz 1966.gadam) absolventiem.

 

31.10.2017 Latvijas vēsture kļuvusi par 4397 iemūžinātiem vietvārdiem bagātāka

 Uzsverot to, ka katrs vietvārds ir unikāls un trausls, līdz ar to saudzējams, noslēdzās pašmāju vietvārdu iemūžināšanas akcija "Vietvārdu talka", bagātinot Latviju ar 4397 reģistrētiem mazzināmiem vietvārdiem.

 
"Talcinieku savāktie 4397 vietvārdi ir izcils rezultāts, jo šis skaits atbilst diviem ražīgiem pagasta pētnieka mūžiem jeb desmit vietvārdu vākšanas ekspedīcijām. Starp tiem ir arī āru vārdi (lauku, pļavu, mežu, strautu, pat bedru un akmeņu nosaukumi), kas līdz šim nav reģistrēti un kuru mūžs parasti ilgst vien aptuveni piecdesmit gadu. Spriežot pēc savāktajiem vietvārdiem, Latvijas iedzīvotāji vietai joprojām turpina dot nevis tēlainus, skaistos vārdos noformētus un kruzuļotus nosaukumus, bet tādus vārdus, kas lietišķi un reizē krāšņi izceļ pašu galveno un redzamāko lietu tai mazajā telpā, kurai nepieciešams vārds," skaidro Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktores vietniece Sanda Rapa, apkopojot "Vietvārdu talkā" paveikto. Vietvārdi iesniegti no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem, taču joprojām kartē ir dažas neaizpildītas vietas. Vietvārdu dienā, kurā norisinājās akcijas "Vietvārdu talka" noslēguma pasākums, tika sumināti čaklākie talcinieki Ingrīda Saliņa, Sandra Šteina, Santa Masinga, Aigars Liepiņš, Sabīne Dzirkale, Marija Sproģe, Ina Balaņuka, Vita Kauķe, Kitija Jērāne un Inuta Tropa un vietvārdiem krāšņākie novadi - Ogres novads, Rīga, Carnikavas novads, Alūksnes novads, Jaunpils novads un Gulbenes novads.
 
Ar iesniegtajiem vietvārdiem ikviens var iepazīties, reģistrējoties vietnē www.vietvardi.lv un iedvesmas gadījumā šo datu bāzi papildināt arī ar sev zināmiem vai ģimenē lietotiem vietu nosaukumiem, kas turpmāk tiks izmantoti pētījumiem un iekļauti topošajos LU Latviešu valodas institūta "Latvijas vietvārdu vārdnīcas" sējumos. Turklāt LĢIA Ģeodēzijas un kartogrāfijas departamenta Kartogrāfijas nodaļas Toponīmikas laboratorijas vadītāja Vita Strautniece un vadītājas vietniece Dace Kavace uzsver: "Vietvārdi ir neaizstājami ne tikai kartēs un adresēs, bet arī ikdienas saziņā. Jāatceras, ka nav nepareizu vietvārdu, pieņemot, ka pareizie ir tikai tie, kuri norādīti oficiālās kartēs. Vietvārdu mantojumu apdraud gan to nepārdomāta pārdēvēšana, kļūdas un neprecizitātes vietvārdos valsts normatīvajos aktos un publiskos uzrakstos, vietvārdu veidošanas tradīciju degradēšanās, vietvārdu lietotāju skaita samazināšanās līdz ar viensētu un citu mazo ģeogrāfisko objektu izzušanu. Dīvainie un nesaprotamie vietvārdi ir unikāli, ja lietotājam labi zināmi un bieži izmantoti, taču tik un tā trausli, kopjami un saudzējami."
 
"Bez stāsta nerodas piederības izjūta. Vietvārdu datu bāze dzīvos tad, ja būs cilvēki, kas mēģinās atrast stāstu, veidojot piederības izjūtu vietai, kur dzīvo. Ar Vietvārdu talkas akciju nekas nenoslēdzas, jo izveidotā tautas vietvārdu digitālā datu bāze www.vietvardi.lv paliek atvērta ikvienam, kurš vēlas atstāt savu ieguldījumu, iekļaujot tajā arī savas apkaimes mazos vietvārdus," norāda UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
 
Par akciju "Vietvārdu talka"
 
Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka valodnieks Jānis Endzelīns, pagājuši jau simts gadu. Pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana pierimusi, un daudzi mazie vietvārdi - piemājas pļavu, lauku, mežu un citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz pusgadsimta slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust un tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar citiem partneriem aicināja Latvijas iedzīvotājus uz kopīgu "Vietvārdu talku", kur ikviens tika aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus - īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Plašāka informācija pieejama šeit.

31.10.2017 Krievijas ģeodēzijas instrumentu tirgus - pārmaiņu priekšā

 Krievijas ģeodēzijas instrumentu tirgus jau tuvākajā laikā piedzīvošot lielas pārmaiņas. Speciālisti prognozē, ka šobrīd ļoti sadrumstalotajā tirgū, kurā darbojas ļoti daudzas instrumentu tirdzniecības kompānijas, notiks konsolidācija - daudzi uzņēmumi apvienošoties, tikšot pārpirkti, daļa arī bankrotēs. Līdz ar to arī daudz mazāk būšot tādu gadījumu, kad instrumenti tiek tirgoti par dempinga cenām, un kopumā cenām paredzams kāpums, kura viens no iemesliem - rubļa vājais kurss pret pasaules valūtām, kā arī cenas būšot nepieciešams celt vienkārši tāpēc, lai izdzīvotu. Vienlaikus arvien lielāku popularitāti varētu iegūt instrumentu nomas pakalpojumi. Oriģinālziņa

31.10.2017 Arī HERE un Mitsubishi iesaistās cīņā par pašbraucošā auto būvi

 Navigācijas karšu ražotājs HERE apvienojis spēkus ar autoražotāju Mitsubishi, lai iesaistītos sacensībā par pirmā autonomi braucošā auto radīšanu. Pirmais mērķis esot vienkārši attīstīt jau automobiļos izmantotās elektroniskās tehnoloģijas - tādas kā kruīza kontrole, taču ar laiku tas palīdzēšot izveidot pilnībā pašbraucošu auto. Interesanti, ka Mitsubishi nebūt nav vienīgais autoražotājs, ar kuru HERE noslēdzis līgumu par sadarbību šajā jomā - jau pagājušajā gadā kompānija noslēdza vienošanos ar Mazda. Oriģinālziņa

31.10.2017 Arī Čečenijā noticis ģeotelpiskās industrijas forums

 Čečenijas galvaspilsētā Groznijā norisinājusies Krievijas mēroga ģeotelpiskās industrijas konference "Ģeotehnoloģijas 21. gadsimtā". Tā norisinājusies zinātnes festivāla ietvaros, kurā kopumā šonedēļ tiks organizēti ap 70 pasākumi, apaļā galda diskusijas un ekskursijas. Konferencē piedalījušās ne vien Krievijas, bet arī ārzemju kompānijas, kas strādā ģeodēzijas, ģeoloģijas un zemes pārvaldības sektoros. Tāpat notikusi arī 21. gadsimta inovatīvo ģeotelpisko tehnoloģiju izstāde, kur prezentētas lāzerskenēšanas iekārtas, satelītu koordinātu sistēmas, lidaparāti u.c. instrumenti. Oriģinālziņa 

30.10.2017 Radīts pirmais Francijas un Ķīnas kopīgais satelīts

 Francijas un Ķīnas kosmosa aģentūras pirmo reizi izstrādājušas kopīgu satelītu. Tas kalpos ciklonu un okeānu vētru prognozēm, pētot vēju virzienu un okeāna viļņu iezīmes. Par vēju mērīšanu atbildīgs būs Ķīnas izstrādātais radars, savukārt okeānu viļņus pētīs Francijas radars. Satelītu plānots palaist nākamā gada otrajā pusē, ar Ķīnas "Long March" nesējraķeti. Plānots, ka tas orbītā darbosies trīs gadus. Oriģinālziņa

30.10.2017 Augs pieprasījums pēc Zemes satelītnovērošanas datiem

 Vēl viena ar ģeotelpisko informāciju saistīta nozare - Zemes novērošanas un attālinātās izpētes satelītu datu industrija - piedzīvošot strauju izaugsmi turpmākajos gados, prognozē Euroconsult. 2026. gadā kopējam šo pakalpojumu tirgum esot jāsasniedz 8,5 miljardi dolāru. Galvenie tirgus izaugsmes faktori būšot jaunu risinājumu pielietošana, kā arī mākslīgā intelekta programmu attīstība. Oriģinālziņa

27.10.2017 Krievijā varētu tikt ieviests dronu pilota profesijas standarts

 Krievijā jau nākamajā gadā profesiju klasifikatorā varētu tikt iekļauta jauna profesija - bezpilota lidaparātu darbības speciālists. Patlaban atbildīgās ministrijas (Transporta ministrija un Rūpniecības un Tirdzniecības ministrija) izvērtē šīs profesijas standartus, un, ja tā tiks apstiprināta iekļaušanai oficiālo profesiju sarakstā, tiem, kas vēlēsies to apgūt, būs nepieciešams iziet apmācību un iegūt apliecinošu dokumentu Krievijas Federālajā gaisa transporta aģentūrā (Rosaviation). Oriģinālziņa

27.10.2017 Jakutijā izveido ģeotelpisko datu fondu

 Jakutijā ticis izveidots vienots ģeotelpisko datu fonds, kurā plānots apkopot visa veida ģeotelpisko informāciju par šo Krievijas reģionu - ģeodēzisko, kartogrāfisko, topogrāfisko, hidrogrāfisko, gravimetrisko u.c. Vienotas sistēmas trūkums līdz šim sarežģījis ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu pilsētplānošanas, kadastra aktivitāšu, zemes pārvaldības un citos nolūkos. Oriģinālziņa

26.10.2017 Notiks "Copernicus" klimatons

 2017. gada 27.oktobrī pirmo reizi Latvijā notiks "Copernicus Climathon 2017” - 24 stundu ilgs pasākums, kas vienlaikus norisinās lielākajās pasaules pilsētās. Tajā piedalīsies dažādu jomu pārstāvji - programmētāji, novatori, uzņēmēji, dizaineri, zinātnieki, studenti un citi interesenti, kuru zināšanas un prasmes varētu palīdzēt radīt novatoriskus risinājumus klimata pārmaiņu izraisītajām problēmām.

Šogad "Climathon” fokusā ir "Copernicus” Zemes novērošanas satelītu dati ar mērķi aktualizēt to plašās pielietojuma iespējas, tajā skaitā klimata pārmaiņu novērošanai un uzraudzībai.

No Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvji pasākumā piedalīsies ar divām prezentācijām.
 
Svetlana Aņiskeviča, LVĢMC Klimata un metodiskās nodaļas vadītāja prezentēs Klimatisko datu analīzes pamatprincipus - kādas prasības ir pret datu rindām, kas ir references un normas periodi, kā tiek noteikti klimatiskie ekstrēmi u.c.
 
Valters Žeižis, LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas okeanologs un Andrejs Zubaničs, LVĢMC Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas hidrologs prezentēs Satelītu novērojumu izmantošanas piemērus Latvijā - kā novērojumu, analīzes un klimatiskās informācijas ieguves nolūkā līdz šim Latvijā izmantoti satelītu novērojumu dati.
"Copernicus” ir lielākā Zemes novērošanas programma pasaulē, kuras ietvaros ir izveidota "Sentinel” satelītu flote. Tā nodrošina brīvpieejas optiskos, radara datus un aktuālu informāciju par sauszemes, saldūdeņu, jūras un okeānu ekosistēmām. Tai ir plašs pielietojums, tostarp klimata pārmaiņu novērošanai un novēršanai. "Copernicus” satelītu dati būs pieejami "Copernicus Climathon 2017 Riga” dalībniekiem. Tos būs iespējams izmantot savu ideju un jauninājumu izstrādei.

26.10.2017 Latvijas un Krievijas valstu robežas demarkācijas gala dokumentu parakstīšana

 Š. g. 25. oktobrī Ārlietu ministrijā tika parakstīti Latvijas un Krievijas valstu robežas demarkācijas gala dokumenti. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pauda gandarījumu, ka Latvijas un Krievijas valstu robežas demarkācija – 2009. gadā uzsāktā abu valstu robežas nospraušana ir sekmīgi noslēgusies.

 
Dokumentus parakstīja abu valstu demarkācijas komisijas līdzpriekšsēdētāji – ģenerālkonsule Sanktpēterburgā Irina Mangule no Latvijas puses un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Aleksejs Obuhovs no Krievijas puses.
 
Demarkācijas darbā nozīmīgu ieguldījumu sniedza Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālisti, kas piedalījās Latvijas-Krievijas kopīgās demarkācijas komisijas darbā, kā arī īstenoja komisijas noteiktos uzdevumus praktiski – noteica un apzīmēja dabā valsts robežu un konsultēja robežzīmju uzstādīšanā. Aģentūras speciālisti arī izstrādāja robežas demarkācijas gala dokumentus – Demarkācijas karti, Robežas aprakstu, Robežzīmju protokolus, Robežzīmju koordinātu un augstuma katalogu un piedalījās Noslēguma protokola izstrādē.
 
Tāpat Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra nodrošināja Latvijas puses karšu albumu un dokumentu sējumu iespiešanu, izgatavojot divus karšu albumus un 14 dokumentu sējumus.
 
Parakstīšana notika valstu robežas demarkācijas komisijas pēdējās jeb 33. sēdes laikā. Pēcāk dokumenti tiks nodoti abu valstu valdībām apstiprināšanai, un pēc savstarpējas notu apmaiņas Latvijas un Krievijas valstu robežas demarkācijas process būs pabeigts.
 
Latvijas un Krievijas kopīgā demarkācijas komisija tika izveidota saskaņā ar Latvijas un Krievijas līguma par abu valstu valsts robežu 5. pantu, kas paredz, ka puses izveido kopīgu demarkācijas komisiju. Demarkācijas komisijas pirmā sēde notika 2009. gada 23. septembrī Daugavpilī.
 
Latvijas - Krievijas robežas kopējais garums ir 283.6 km, tajā skaitā pa sauszemi – 143.9 km, pa upēm – 133.6 km, pa ezeriem – 6.1 km.
 
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir vadošā iestāde valsts politikas īstenošanā ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā.
Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada novembris Arrow_right
P O T C P S S
303112345
6789101112
13141516171819
20212223242526
27282930123
Šodiena 2017. gada 24. novembris

Vārda diena:

Velta, Velda
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.