Lieldienas 2019 pa kreisi
Lieldienas 2019 pa labi
Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi
Sviitra

18.04.2019 Parīzes Dievmātes katedrāli palīdzēs atjaunot 3D lāzerskenējumi (2)

 Ugunsgrēkā bojāto Parīzes Dievmātes katedrāli būs iespējams atjaunot precīzāk un ērtāk, izmantojot tās 3dimensiju lāzerskenējumus, kas tikai nesen tikuši pabeigti. Katedrāles skenēšanu veicis mākslas vēsturnieks Endrjū Telons ar mērķi izpētīt, kā tā tikusi būvēta gadsimtu gaitā. Viņš neizmantoja dronu, bet gan uz statīva uzmontētu lāzerskeneri, kas raidīja lāzerstarus, izmērot attālumu starp skeneri un teju ikvienu iespējamo punktu - kopā tika izmērīti vairāk nekā miljards punktu ar milimetra precizitāti. Interesanti, ka vēl viens Parīzes Dievmātes katedrāles 3D modelis ticis radīts, veidojot datorspēli Assassin’s Creed Unity. Oriģinālziņa

15.04.2019 Beninā veikta visas valsts teritorijas kartēšana

Salīdzinoši mazā Āfrikas valsts Benina beidzot tikusi pie atjaunotas visas valsts teritorijas kartes. Kontrakts par kartogrāfijas darbiem tika parakstīts 2014. gadā un izveidotā karte ir mērogā 1:50 000. Beninas kartēšanas projektu līdzfinansēja gan ANO, gan Eiropas Savienība un tā rezultāti tiks prezentēti 18. aprīlī. Kopumā gandrīz divu Latviju lielās Beninas teritorijas kartēšanas nolūkiem uzņemts ap 15 000 attēlu, pie viena ar karti izveidots arī reljefa digitālais modelis, kā arī ģeoportāls, kas visus šos labumus padara pieejamus tiešsaistē. Beninā valsts karte nebija tikusi aktualizēta kopš valsts kļuva neatkarīga. Oriģinālziņa

08.04.2019 Arī Amazon.com plāno izveidot globālu satelītinternetu

 Globāla pārklājuma satelītinterneta ideja iegūst arvien lielākus apgriezienus - nu jau trīs megakorporācijas plāno īstenot šādu projektu. Kā pēdējie par ieceri nosūtīt orbītā kopumā ap 3000 (!) satelītiem paziņojuši Amazon.com. "Project Kuiper" ietvaros satelīti tiks ievadīti zemā orbītā, lai nodrošinātu ātru platjoslas internetu arī visās tajās pasaules vietās, kur pagaidām tāds nav pieejams. Amazon.com projekta galvenie konkurenti ir Airbus atbalstītais OneWeb projekts un Īlona Maska SpaceX. Oriģinālziņa

21.03.2019 mernieks.lv redakcija portāla lasītājus sveic Starptautiskajā Mērnieku dienā

Mernieks.lv redakcija portāla lasītājus sveic Starptautiskajā Mērnieku dienā!

Aicinām iesaistīties sabiedriskajos pasākumos un aktivitātēs, kā arī savstarpēji apsveikt kolēģus un nosvinēt šo dienu!

18.03.2019 Igaunijas mērnieki aicina latviešu kolēģus pievienoties Mērnieku dienas iniciatīvai (2)

 Igaunijas Ģeodēzistu asociācija, atzīmējot Globālo Mērnieku dienu 21. martā, rosina interesantu iniciatīvu, kam aicina pievienoties arī Latvijas kolēģus. Ideja ir ikvienam mērniekam, kurš šajā dienā veic lauka darbus, uzņemt fotogrāfijas no šīs vietas un augšupielādēt tās īpaši šim nolūkam izveidotā kartē, pievienojot arī nelielus komentārus. Tieši tāpat pievienot fotogrāfijas aicināti arī tie, kas strādā birojos. Vietne, kur iespējams atzīmēties kartē un augšuplādēt fotogrāfijas: http://ag.maps.arcgis.com/apps/MapSeries/index.html?appid=fc2611131072420192ecb304ef60e525

15.03.2019 LU 77. zinātniskās konferences sekcija 'Ģeomātika' 22.03.2019 pārcelta uz Dabas māju

LU 77. zinātniskā konference
Sekcija „Ģeomātika”
2019. gada 22. marts 9:00-12:00, LU Dabas māja,
Jelgavas iela 1, 106. auditorijā Magnum (1. stāvs)


Programma PDF formātā

12.03.2019 LĢIA uzsākusi LĢIA lauka apsekošanas darbus kartogrāfijas vajadzībām

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra informē, ka 2019. gada martā ir uzsākti lauka apsekošanas darbi kartogrāfijas vajadzībām un tie turpināsies līdz gada beigām.

 
Šogad lauka darbi kartogrāfijas vajadzībām aptvers 42 Latvijas pašvaldības, kuras atrodas Latgalē, Sēlijā un Vidzemē (skat. 1. attēls). Nelielā apjomā lauka darbi notiks arī Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Ventspils un Kuldīgas novadā.
 
Kartogrāfijas vajadzībām lauka darbi notiek apsekojot dabā dažādus objektus, vācot to raksturlielumus un precizējot citu informāciju, kas nepieciešama topogrāfiskā plāna mērogā 1:2000 un topogrāfisko karšu mērogā 1:10000 – 1:50000 ražošanas vajadzībām.
 
Kartogrāfiskās informācijas atjaunināšanas ietvaros lauka apsekošanu veic kartogrāfu grupa divu darbinieku sastāvā, kuri izpilda šādus  uzdevumus:
 
1.  Pārbauda kartes lapas satura pilnību un precizitāti atbilstoši karšu sagatavošanas noteikumiem un situācijai apvidū (skat. 2. attēls).
 
2.  Iegūst objektu raksturlielumus, kas nav skaidri saredzami ortofotokartē, vai parādījušies dabā pēc aerofotografēšanas tos vizuāli apskatot vai uzmērot.  Objektu un to raksturlielumu mērīšana var tikt veikta ar mērlenti, tālmēru vai citiem ģeodēziskiem instrumentiem (skat. 3. attēls).
 
3. Precizē situāciju apvidū par neskaidrajām vietām un objektiem (skat. 4.attēls).
 
4. Nepieciešamības gadījumā veic apvidus objektu fotografēšanu (var tikt izmantots bezpilota gaisa kuģis - drons) (skat. 5. attēls).
 
Saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma 9.panta pirmo daļu, nekustamā īpašuma īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs neierobežo ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanu savā īpašumā esošajā vai pārvaldāmajā teritorijā.
 
Aģentūras darbiniekiem ir darba apliecības, kuras nepieciešamības gadījumā var uzrādīt. Pārvietošanās notiek tikai ar Nacionālo bruņoto spēku automašīnām, kuras var atpazīt pēc valsts reģistrācijas numura zīmēm, kas sākas ar burtiem LA.
 
Informācija par Aģentūru atrodama interneta vietnēs www.lgia.gov.lv un  http://map.lgia.gov.lv

12.03.2019 LMB kopsapulce - 22. martā

Latvijas Mērnieku biedrības (turpmāk – LMB) izsludina un aicina piedalīties ikgadējā biedru sapulcē (kopsapulcē) un seminārā, kas notiks 2018. gada 22. martā Latvijas Universitātes šogad atklātajā “Zinātņu mājā”, Rīgā, Jelgavas ielā 3.

LMB biedru sapulces (kopsapulces) un semināra provizoriskā darba kārtība:*

8:30 Ierašanās

9:00-11:30 Semināra 1. daļa (sadarbībā ar LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu)

Aktualitātes mērniecības izglītībā Latvijā (ziņo LU, RTU, LLU)

LMB un VZD studentu konkursu laureātu apbalvošana un priekšlasījumi

11:30-13:00 Kafijas pauze, “Zinātņu mājas” apskate un plānota instrumentu izstāde

12:30 Reģistrācija LMB kopsapulcei

13.00 -15:00 

 2018.gada pārskats un tā apstiprināšana

LMB Revīzijas komisijas atskaite un apstiprināšana

Apsveikumi

Vēlēšanu komisijas ievēlēšana un LMB 2 (divu) Valdes locekļu pārvēlēšana

LMB Valdes locekļu ziņojumi

LMB 2019.gada budžeta apstiprināšana (LMB 100, sporta spēles)

LMB Valdes locekļu vēlēšanu rezultātu paziņošana

Dažādi (lūgums visus laicīgi pieteikties diskusijām)

Kopsapulces biedru kopbilde (foto)

15:00-15.30 Kafijas pauze

15:30-17:00 Semināra 2. daļa

Zemes konsolidācijas ieviešana Latvijā (VZD)

Aktualitātes par sertifikācijas sistēmu (TM)

Pārskats par LMB starptautisko sadarbību (Jānis Klīve)

Moderna un integrēta lietusūdens pārvaldība (iWater projekta vieslektors) (Jurijs Kondratenko)

Par “Zinātņu mājas” būvniecību (Jekaterina Kotello)

17:00 MDC Gada mērnieka balvu pasniegšana

17:30 LMB Goda zīmju un Atzinības zīmju pasniegšana (K.Kojalovičs, A.Ansbergs, A.Jankava, A.Pienkauss)

18:00 Glāze šampanieša un neformālas sarunas

* Aktuālo biedru sapulces un semināra darba kārtību publicēsim www.lmb.lv.

Reģistrējoties un apmeklējot pasākumu, apmeklētājs piekrīt, ka var tikt fotografēts un filmēts, ka viņa attēls var tikt izmantots fotogrāfijās un audiovizuālajos ierakstos, lai informētu sabiedrību par pasākuma norisi un visas tiesības uz šādu materiālu un tā izmantošanu pieder pasākuma organizatoriem.

 Atgādinām, ka LMB biedru kvorums ir svarīgs, lai pieņemtu lēmumus un ievēlētu jaunos valdes locekļus, bet ja nav iespējas ierasties, tad lūgums pilnvarojiet kādu biedru, kurš varētu pārstāvēt Jūsu intereses biedru sapulcē! Pilnvarojuma paraugs ir pielikumā.

LMB biedru sapulcei un semināram lūdzam reģistrēties šeit līdz 17. martam. LMB biedru sapulce notiek sadarbībā ar LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūtu un LU 77. zinātnisko konferenci, tāpēc reģistrācija notiek, izmatojot kopējo reģistrācijas formu. Reģistrējoties norādiet savu piederību LMB. Dalības maksa par semināru ir EUR 10.00, ko jāpārskaita uz LMB kontu ar norādi “par semināru”. Ja semināra dalības maksu vēlaties maksāt no uzņēmuma, tad savus rekvizītus un informāciju sūtiet uz e-pastu lmb@lmb.lv .

Pēc 18:00 izturīgākie LMB biedri ir aicināti uz neformālām sarunām LU Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta telpās, kur pārrunāt aktualitātes pie uzkodām un līdz paņemtiem atspirdzinošiem dzērieniem. Dalības maksa par uzkodām EUR 7.00, ko jāpārskaita uz LMB kontu ar norādi “par uzkodām”.

Jautājumu gadījumā zvanīt Sigitai 26459631 vai rakstiet uz e-pastu lmb@lmb.lv .

12.03.2019 Latvijas Universitāte GGI 77. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros organizē sekciju 'Ģeodinamika un ģeokosmiskie pētījumi'

Šogad konference tiks rīkota vairākās dienās un risināsies no 20.03. - 22.03.2019. Latvijas Universitātes jaunuzceltajā Zinātņu mājā Jelgavas ielā 3, Rīgā. KARTE

Konference sastāvēs no sekojošām sekcijām:

1.       20.03.2019. Profesionāli tehniskā daļa;

2.       21.03.2019. Starptautiskā zinātniskā konference;

3.       22.03.2019. Latvijas augstāko izglītības iestāžu ieguldījums mērniecības izglītībā Latvijā

Sīkāka informācija par konferenci ŠEIT

Informācija par LMB biedru sapulci un semināru atrodama šeit.

 

01.03.2019 Orbitālo satelītu operatora SES ienākumi 2018. gadā 2 miljardi 10 miljoni EUR

 Pasaules vadošā orbitālo satelītu komunikāciju operatora SES S.A., kura viena no telestacijām darbojas Rīgā, ienākumi 2018. gadā bijuši 2 miljardi 10,3 miljoni EUR. Tas ir par 1.7% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu. SES peļņa 2018. gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 292, 4 miljoni EUR.

 
Satelītu operatora SES segmenta SES Networks, kas nodrošina visplašākos, augstas drošības satelītu komunikācijas nodrošinājuma pakalpojumus, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 695,7 miljoni EUR, kas ir par 12,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt segmenta SES Video, kas nodrošina satelīta komunikāciju pakalpojumus raidsabiedrībām, satura un interneta pakalpojumu nodrošinātājiem, ieņēmumi pagājušajā gadā bijuši 1 miljards 306,3 miljoni EUR, kas ir 3,7% mazāk nekā gadu iepriekš.
 
SES grupas prognozētie ieņēmumi 2019. gadam plānoti 1 miljarda 975 miljonu EUR līdz 2 miljardu 40 miljonu EUR apmērā. Savukārt 2020. gadam 2 miljardu 60 miljonu EUR līdz 2 miljardu 160 miljonu EUR robežās.

28.02.2019 Ar ĢIS palīdzību pēta risinājumus plūdu novēršanai Latvijas pilsētās

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki starptautiskā projektā izstrādās risinājumus notekūdeņu apsaimniekošanai pilsētās, lai nodrošinātu infrastruktūras noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu Baltijas jūras piesārņošanu.
 
Klimata pārmaiņu dēļ Baltijas jūras reģionu arvien biežāk piemeklē intensīvas lietusgāzes un vētras. Taču pilsētu notekūdeņu infrastruktūra nav paredzēta palielināta lietus ūdens apjoma novadīšanai, tāpēc apdzīvotās vietas ir pakļautas plūdu riskam. Pilsētās, kur mājsaimniecību notekūdeņu sistēmas ir saistītas ar lietus ūdens novades sistēmām, plūdu laikā neattīrīts kanalizācijas notekūdens nokļūst dabā. Neattīrītu notekūdeņu nonākšana upēs un Baltijas jūrā ir bīstama cilvēkiem un videi, jo šādos ūdeņos ir paaugstināta barības vielu koncentrācija, piesārņojošas vielas un patogēni mikroorganismi.
 
Pilsētu applūšanu ir iespējams novērst, uzlabojot teritoriālo plānošanu un izbūvējot lietusgāzēm pielāgoties spējīgu ūdens novadīšanas infrastruktūru. Risinājumus šai problēmai meklēs starptautiska zinātnieku komanda, kas apvienojusies starptautiskajā projektā «NOAH», iesaistoties Baltijas jūras reģiona pilsētām, ūdensapgādes uzņēmumiem, kā arī akadēmiskajām un pētniecības iestādēm no Latvijas, Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
 
RTU zinātnieki projektā nodrošinās modelēšanas, ģeotelpiskās informācijas un piesārņojuma monitorēšanas kompetences, kā arī projekta rezultātu pārbaudīšanu.

28.02.2019 Galileo darbojošos satelītu skaits sasniedzis 22

 Februārī sākuši pilnvērtīgi darboties pagājušā gada jūlijā no Franču Gviānas palaistie četri jaunākie Galileo satelīti. Līdz ar to sistēmas kopējais funkcionālo satelītu skaits sasniedzis 22. Četru satelītu pieslēgšana kopējam tīklam esot krietni palielinājusi Galileo kapacitāti būt par vienīgo lietotāja izmantoto satelītu pozicionēšanas sistēmu, sacījis Galileo servisu programmu menedžeris Rodrigo Da Kosta. Lai gan kopš Galileo pirmo servisu iedarbināšanas pagājuši tikai divi gadi, šobrīd sistēmas pakalpojumus izmantojot jau 600 miljonu ierīču visā pasaulē. Oriģinālziņa

28.02.2019 Jūlijā gaidāms ISPRS kongress

 No 14. līdz 20. jūnijam Francijas pilsētā Nicā norisināsies Starptautiskās Fotogrammetrijas un attālinātās izpētes asociācijas kongress. Šogad tajā tiks pievērsta uzmanība sešiem uz zinātni orientētiem tematiem - sensoru sistēmas, fotogrammetrija, attālinātā izpēte, telpiskās informācijas zinātne un informēšana. Kongresa ietvaros norisināsies arī trīs dienu ilga izstāde, kurā piedalīsies gan privātās, gan valsts kompānijas. Izstādē demonstrēs jaunākās ģeotelpiskās tehnoloģijas un risinājumus tādās jomās kā satelītu sistēmas, LIDAR sistēmas, multispektrālās attēlu sistēmas, mobilās kartēšanas, u.c. Oriģinālziņa

28.02.2019 Palaisti pirmie 6 satelīti globāla satelītinterneta OneWeb izveidei

 Cilvēce spērusi pirmo plato soli pretim vienotam vispasaules bezvadu satelītinternetam - kompānija OneWeb 27. februārī palaidusi kosmosā un ievadījusi ap 1000 km augstā orbītā pirmos sešus sistēmas satelītus. Palaišana notikusi no Franču Gviānas kosmosa centra, sadarbojoties gan Krievijas (Glavkosmos u.c.), gan Eiropas (Arianespace) kompānijām. Tas gan ir tikai pirmais no gaidāmajiem vēl daudziem satelītu startiem - kopumā interneta tīkla izveidei nepieciešams kosmosā nosūtīt 648 satelītus (18 plaknēs, 36 katrā). Taču tad internets būšot pieejams ikvienā Zemes vietā, izņemot tikai Antarktīdu. Jau 2020. gadā OneWeb plāno palaist pirmo datu servisu, bet gadu vēlāk jau tikšot piedāvāts globāla pārklājuma 5G tīkls. Lasīt vairāk

27.02.2019 Drīz stāsies spēkā Krievijas un Ķīnas līgums par GLONASS un BEIDOU sistēmu sadarbību

 Pagājušā gada novembrī parakstītais Krievijas un Ķīnas līgums par satelītu navigācijas sistēmu GLONASS un BEIDOU sadarbību civiliem mērķiem tuvojas ratifikācijai. Dokuments paredz radīt institucionālu ietvaru abu sistēmu praktiskai savietošanai, pieredzes apmaiņu civilās satelītu navigācijas aplikāciju izstrādē, navigācijas tehnoloģiju attīstību. Praktiski sadarbības ieguvumi būs abu sistēmu lietotājiem - navigācijas dati tiem būs bezmaksas, GLONASS lietotāji varēs saņemt šī servisa pakalpojumus, arī atrodoties Ķīnas teritorijā, savukārt BEIDOU lietotāji - atrodoties Krievijas teritorijā. Oriģinālziņa

27.02.2019 Aptauja: Krievijā ĢIS nozares attīstību visvairāk kavē speciālistu trūkums

 Kvalificētu speciālistu trūkums ir lielākā problēma ģeotelpiskās informācijas industrijas attīstībā - tā nesenā aptaujā atzinuši industrijas vadošie uzņēmēji Krievijā. Kopumā 55% aptaujāto atzinuši, ka pašreizējie speciālisti nav pietiekami kvalificēti jaunajām ĢIS tehnoloģijām, 52% - ka kvalificēta personāla atrašana ir lielākais nozares izaicinājums, un 16% - ka liela problēma ir arī esošo speciālistu kvalifikācijas paaugstināšana. Turklāt 49% respondentu uzskata, ka izglītības iestādes nespēj pietiekamā daudzumā izskolot labus ĢIS speciālistus. Oriģinālziņa

26.02.2019 Kadastra inženieri Krievijā soda par nepareizu datu ievadīšanu

 Krievijā, Karēlijas reģionā sodīts kāds kadastra inženieris, kurš laika posmā no pagājušā gada oktobra līdz decembrim ievadījis vairākos kadastra sistēmas robežplānos nepareizu informāciju. Belomorskijas apgabala prokurors piemērojis sodu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu - 30 000 Krievijas rubļu, kas ir ap 400 eiro. Oriģinālziņa

25.02.2019 LĢIA sniegs pārskatu par 2018. gadā padarīto ģeodēzijas jomā

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārskati par padarīto iepriekšējā gadā jeb “Ģeodēzistu diena” kļūst par regulāru pasākumu. Šoreiz pārskats par aģentūras padarīto ģeodēzijas jomā 2018. gadā tiks sniegts Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta organizētās sekcijas “Ģeodinamikas un ģeokosmiskie pētījumi” ietvaros. Šim pārskatam ir veltīta vesela konferences sesija, kurā būs 7 ziņojumi. Pasākums notiks 2019. gada 20. martā Latvijas universitātes Zinātņu mājā, Rīgā, Jelgavas ielā 3, konferenču zālē “Alfa”.

 
Aicinām interesentus uz elektronisko pastu geodezistudiena2019@lgia.gov.lv sūtīt jautājumus par ģeodēzijas sabiedrību interesējošām tēmām un aktualitātēm, kas saistītas ar Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbību ģeodēzijas jomā. Aģentūras kompetences un iespēju robežās atbildes tiks iekļautas “Ģeodēzistu dienas 2019” ziņojumos.
 
Reģistrēšanās un papildus informācija par Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju “Ģeodinamikas un ģeokosmiskie pētījumi” pieejama https://www.lu.lv/ggi/konferences/lu-ggi-rikotas-konferences/lu-77-starptautiska-zinatniska-konference/.

25.02.2019 Ģeotelpiskajā nedēļā pievērsīsies bezpilota lidaparātiem

 No 10. līdz 14. jūnijam Nīderlandes pilsētā Enšēdē notiks ISPRS Geospatial Week 2019. Šoreiz forumā uzsvars būs likts uz jaunākajiem sasniegumiem bezpilota lidaparātu pielietojumā ģeomātikas jomā, īpaši par multispektrālās zondēšanas funkcionalitāti, kā arī mākslīgā intelekta pielietojumu iegūto datu apstrādē. Tāpat daļa būs veltīta atmosfēras un klimata pētniecības atklājumiem, skarot globālās sasilšanas tematu. Kopumā paredzēti 13 semināri, skarot visdažādākos jautājumus. Oriģinālziņa

21.02.2019 DJI ievieš dronu ģeo-ierobežošanas sistēmu ap lidostām arī Latvijā

 Dronu ražotājs DJI izstrādājis jaunu ģeo-ierobežošanas (geofencing) sistēmu Eiropas lidostu drošības uzlabošanai, lai labāk pasargātu aviosatiksmi no riska sadurties ar DJI droniem. Geospatial Environment Online 2.0 iekļauj ne tikai iepriekšējās sistēmas noklātās 13 valstis, bet arī 19 jaunas valstis, kurām iepriekš ģeo-ierobežošanas sistēmas nebija, to vidū arī Latvija. Ģeodrošības sistēma ap lidostām izstrādāta trīs dažādās pakāpes - zema, vidēja un augsta riska lidostām, attiecīgi atšķiras arī distances, kurās sistēma darbojas. DJI dronu lietotājiem sistēma sāks darboties pēc programmatūras atjaunināšanas. Oriģinālziņa

Sviitra
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2019. gada aprīlis Arrow_right
P O T C P S S
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293012345
Šodiena 2019. gada 21. aprīlis

Vārda diena:

Marģers, Anastasija
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.