Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

In Memoriam: Jānis Klētnieks (1929 - 2021) 04.01.2021

Sviitra

 
Bij zvaigznēm jādziest,
Lai kļūtu par cilvēkiem,
Bij cilvēkiem jāmirst,
Lai kļūtu par zvaigznājiem.

(Aspazija)

Mūžībā devies Jānis KLĒTNIEKS (dzimis 23.06.1929. Cēsīs, miris 01.01.2021. Rīgā), ģeodēzists, ģeodēzijas un inženierzinātņu izglītības vēsturnieks, Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēks, izcila un spilgta personība, iedvesmotājs un balsts daudziem.

Jānis Klētnieks darba gaitas aizsācis Latvijas valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā (1953-1957). Vēlāk pāriet darbā LVU Astronomiskās observatorijas Laika dienestā (1957) un ir tā vadītājs (1958-1959). Piedalījies Starptautiskā Ģeofiziskā gada (1957-1958) un Starptautiskā zinātniskās sadarbības gada (1959) zinātniskās programmas “Laika un ģeogrāfiskā garuma noteikšana” izpildē, observējis ar pasāžinstrumentu vairāk nekā 3000 zvaigžņu pozīcijas un aprēķinājis 174 precīzā laika pulksteņu korekcijas. Strādājot LVU Astronomiskajā observatorijā (līdz 1962), uzsācis praktisko darbu vadīšanu vispārīgajā un praktiskajā astronomijā un ģeodēzijā.

No 1962. gada 1. septembra RPI vecākais pasniedzējs Celtniecības fakultātē. Jānis Klētnieks pasniedzis ģeodēzijas, inženierģeodēzijas un aeroģeodēzijas priekšmetus, vadījis mācību prakses arhitektūras, rūpniecības un civilās celtniecības, sanitārtehnikas, autoceļu un tiltu būves specialitāšu studentiem. 1973. gadā stažējies fotogrammetrijā Bratislavas un Prāgas Tehniskajās augstskolās. Jānis Klētnieks ir izlolojis ideju par ģeodēzijas specialitātes atjaunošanu RTU un veicinājis Ģeodēzijas katedras izveidi. Bijis RTU atjaunotās Ģeodēzijas katedras pirmais vadītājs (1991-1995).

Līdz 1999. gadam Jāņa Klētnieka vadībā izstrādātas vairāk nekā 70 zinātniski pētnieciskās tēmas, kuru izpildē iesaistījās RTU mācībspēki, zinātniskie līdzstrādnieki un studenti. 90. gadu vidū uzsākti eksperimentālie pētījumi globālās pozicionēšanas pielietojumos ģeodēzisko tīkla punktu koordinēšanā. 2000. gadā Jāņa Klētnieka vadībā tika izstrādāts Latvijas būvnormatīvs ģeodēzisko darbu veikšanai. Turpmākos gados piedalījies Karnakas tempļa un Džosera piramīdas izpētes darbos Ēģiptē, ka arī citu senatnes pieminekļu apsekošanā dažādās valstīs. 2002. gada februārī rīkotā Latvijas-Francijas zinātniskajā ekspedīcijā Ēģiptē, uzmērīts Karnakas tempļa 7.pilons. Darbi guvuši augstu ārvalstu speciālistu novērtējumu.

Pazīstams ar vairāk kā 200 publicētiem populārzinātniskajām darbiem zinātņu vēsturē, aptverot gan astronomijas, ģeodēzijas un kartogrāfijas vēsturi, gan arī šo zinātņu saistību ar arheoloģiju, etnogrāfiju, folkloru un mitoloģiju. J.Klētnieks meklējis senās Baltijas iedzīvotāju astronomisko priekšstatu saistību ar reliģiskajiem ticējumiem, tradīcijām un izpausmēm citur Eiropā un Tuvo Austrumu tautu kultūrvēsturiskajā skatījumā. Grāmatas “Mūžības valdnieki” (2008) autors filmas “Džosera piramīdas noslēpumi” (2010) zinātniskais konsultants un līdzautors.

Jānis Klētnieks bijis aktīvs sabiedriskā kustībā – kopš 1957. gada bijis Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas biedrības Latvijas nodaļas biedrs, valdes loceklis (1965-1990), Ģeodēzijas sekcijas vadītājs (1966-1984), Latvijas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks (1985-1990), Latvijas Dabas un pieminekļu biedrības RPI nodaļas Pieminekļu sekcijas vadītājs (1979-1990), Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas biedrs kopš 1979. gada, ievēlēts par viceprezidentu (1992), asociācijas Goda biedru (2001). Baltijas zinātņu un tehnikas vēstures konferencēs referējis par astronomijas, ģeodēzijas un inženierzinātņu izglītības jautājumiem. RTU Būvniecības fakultātes padomes loceklis (1992-1994), no 1993. gada Āraišu ezerpils fonda loceklis un Latvijas Astronomijas biedrības bieds, LZA populārzinātnisko izdevumu “Zvaigžņotā Debess” (1982-1992), “Astronomiskais kalendārs” (1995-2000) un RTU Zinātnisko rakstu sērijas “Zinātņu un augstskolu vēsture” redakcijas kolēģijas loceklis. 2003. gadā Baltijas Zinātņu vēstures un filozofijas asociācijas Ģenerālajā asamblejā ievēlēts asociācijas valdē.

Būstisku un nozīmīgu ieguldījumu sniedzis Latvijas Mērnieku biedrības atjaunošanā. Tās biedrs no 1988. gada, mērnieku pirmo kursu organizēšana (1993), zvērināts mērnieks (licence Nr.2, 1993-1999), Valsts Zemes dienesta zvērinātu mērnieku licencēšanas komisijas loceklis (1993-1997).

Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors (Dr.sc.ing.h.c.), 2006. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2013. gadā apbalvots ar augstāko apbalvojumu mērniecības nozarē – goda ordeni “Par nopelniem Latvijas mērniecībā”.

Jānis Klētnieks savu mūžu nesavtīgi veltījis ģeodēzijas speciālistu vispusīgā sagatavošanā, ģeodēzijas un fotogrammetrijas attīstībā, popularizēšanā, augstākās izglītības pilnveidē un zinātniskajā pētniecībā.

Jānis Klētnieks bija ideju radītājs un nesējs, pārliecināts un vienlaikus paškritisks ar spēju atzīt savas kļūdas, godīgs, patriotisks, daudzu paaudžu iedvesmotājs un savu spēju pārliecinātājs!

Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2021. gada aprīlis Arrow_right
P O T C P S S
2930311234
567891011
12131415161718
19202122232425
262728293012
Šodiena 2021. gada 20. aprīlis

Vārda diena:

Mirta, Ziedīte
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.