Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums

Sviitra
29.01.2009 likums "Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums"
Likums stājies spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums

1.pants. Likumā lietotie termini


Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apgrūtinātā teritorija — teritorija, kurai atbilstoši likumam ir noteikti lietošanas tiesību aprobežojumi;

2) objekts — dabas veidojums, būve vai cits mākslīgs veidojums, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu.
2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt aktuālu un publiski pieejamu informāciju par apgrūtinātajām teritorijām un objektiem, izveidojot Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmu (turpmāk — Informācijas sistēma) un nodrošinot tās darbību.
3.pants. Informācijas sistēmas dati un darbība

(1) Informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par:

1) apgrūtinātajām teritorijām un to robežām;

2) objektiem un to robežām.

(2) Datus par objektiem Informācijas sistēmā iekļauj, lai:

1) Informācijas sistēmā automātiski attēlotu apgrūtināto teritoriju robežas;

2) uzturētu, aktualizētu un precizētu Informācijas sistēmā iekļautos datus par objektiem un to robežām, kā arī apgrūtināto teritoriju robežām.

(3) Datus par apgrūtināto teritoriju robežām un objektu robežām Informācijas sistēmā iekļauj elektroniskā veidā vektordatu formā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92.

(4) Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai izmanto šādus kartogrāfiskos materiālus:

1) aktuālākās topogrāfiskās kartes, topogrāfiskos plānus un ortofotokartes;

2) datus par administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību robežām;

3) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus.

(5) Ministru kabinets nosaka Informācijas sistēmas izveides, uzturēšanas un informācijas aprites kārtību, tajā skaitā ietverot prasības par:

1) iesniedzamo datu apjomu, formātu un precizitāti, specifikāciju un klasifikāciju;

2) Informācijas sistēmas datu saturu;

3) kārtību, kādā Informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai iesniedzami un izmantojami kartogrāfiskie materiāli;

4) Informācijas sistēmas datu iesniegšanas, glabāšanas, aktualizācijas, pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību.

(6) Informācijas sistēmas dati ir savietojami ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem.
4.pants. Informācijas sistēmas pārzinis

Informācijas sistēmas pārzinis ir Valsts zemes dienests.
5.pants. Datu sniedzēji

(1) Informācijas sistēmā iekļaujamo datu sniedzējs ir objekta īpašnieks vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu datu sagatavošanu (turpmāk — atbildīgā institūcija).

(2) Datus par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām bez maksas sniedz šā likuma 7.pantā minētie datu sniedzēji, datus par objektiem un to robežām sniedz šā likuma 8.pantā minētie datu sniedzēji.
6.pants. Apgrūtināto teritoriju robežu attēlošana pēc objekta datu iekļaušanas Informācijas sistēmā

(1) Informācijas sistēma automātiski attēlo apgrūtinātās teritorijas robežu, ja Informācijas sistēmā ir iekļauti objekta dati un ja apgrūtinātās teritorijas lielums Aizsargjoslu likumā vai citos attiecīgajos normatīvajos aktos ir noteikts precīzi un bez papildu nosacījumiem.

(2) Ja Informācijas sistēma pēc tam, kad tajā iekļauti objekta dati, nevar automātiski attēlot apgrūtinātās teritorijas robežu, datus par apgrūtināto teritoriju un tās robežu sniedz datu sniedzējs.
7.pants. Apgrūtināto teritoriju datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

Datu sniedzēji sniedz par apgrūtinātajām teritorijām un to robežām šādus datus:

1) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra — par:

a) dabas rezervātiem un to zonām,

b) nacionālajiem parkiem un to zonām,

c) biosfēras rezervātiem un to zonām,

d) dabas parkiem un to zonām,

e) dabas liegumiem un to zonām,

f) aizsargājamiem ainavu apvidiem un to zonām,

g) aizsargājamām jūras teritorijām un to zonām,

h) dabas pieminekļiem un to zonām,

i) piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām,

j) valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm,

k) valsts nozīmes zemes dzīļu nogabaliem,

l) mikroliegumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos,

m) aizsargjoslām ap valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem, kā arī ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

2) valsts aģentūra “Latvijas Zivju resursu aģentūra” — par:

a) tauvas joslas teritoriju zvejas vajadzībām Zvejniecības likumā noteiktajos gadījumos,

b) mikroliegumiem īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos;

3) Satiksmes ministrija — par tauvas joslas teritoriju kuģošanas vajadzībām Zvejniecības likumā noteiktajos gadījumos;

4) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija — par kultūras pieminekļu teritorijām un kultūras pieminekļu aizsardzības zonām;

5) Valsts meža dienests — par:

a) mikroliegumiem meža zemē Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos,

b) valsts nozīmes meža monitoringa parauglaukumiem,

c) aizsargjoslām ap purviem;

6) Lauku atbalsta dienests — par:

a) aizsargjoslām ap hidrometriskajiem posteņiem,

b) aizsargjoslām ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” — par aizsargjoslām ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

8) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra — par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem;

9) Valsts robežsardze — par teritorijām, kas apgrūtinātas valsts robežas, pierobežas un pierobežas joslas režīma noteikšanas dēļ;

10) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — par aizsargjoslām gar dzelzceļiem, to skaitā gar dzelzceļiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ķīmiskās vielas un produktus;

11) pašvaldības — par:

a) vietējās nozīmes īpaši aizsargājamām dabas teritorijām,

b) vietējās nozīmes kultūras pieminekļu teritorijām un kultūras pieminekļu aizsardzības zonām,

c) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu,

d) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

e) tauvas joslām, kas attēlotas teritorijas plānojumā vai zemes ierīcības projektā,

f) aizsargjoslām ap ūdens ņemšanas vietām,

g) mežu aizsargjoslām ap pilsētām,

h) aizsargjoslām ap kapsētām,

i) aizsargjoslām ap dzīvnieku kapsētām,

j) aizsargjoslām ap atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm,

k) aizsargjoslām ap aizsprostiem,

l) aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem.
8.pants. Objektu datu sniegšana iekļaušanai Informācijas sistēmā

Datu sniedzēji sniedz par objektiem un to robežām šādus datus:

1) Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra — par:

a) ģeodēziskajiem punktiem,

b) virszemes ūdensobjektiem,

c) purviem;

2) Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija — par kultūras pieminekļiem;

3) Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra — par:

a) ūdens ņemšanas vietām,

b) valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un citiem valsts vides monitoringa programmas stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” — par valsts autoceļiem;

5) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — par dzelzceļiem;

6) elektronisko sakaru operatori un privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieki — par elektroniskajiem sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm;

7) licencēti pārvades un sadales tīklu operatori — par elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm;

8) Lauku atbalsta dienests — par:

a) valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm,

b) hidrometriskajiem posteņiem;

9) valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, ostu pārvaldes, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” — par navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” — par gāzes vadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm, citiem Aizsargjoslu likumā noteiktajiem objektiem, kas saistīti ar gāzapgādi;

11) Aizsardzības īpašumu valsts aģentūra — par valsts aizsardzības objektiem, kuriem saskaņā ar normatīvajiem aktiem nosaka aizsargjoslu;

12) pašvaldības — par vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem;

13) attiecīgo objektu īpašnieki vai atbildīgās institūcijas — par:

a) siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm, kā arī virszemes siltumvadiem,

b) ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem,

c) aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm,

d) kapsētām,

e) dzīvnieku kapsētām,

f) ogļūdeņražu ieguves vietām, naftas, naftas produktu, bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem,

g) aizsprostiem,

h) atkritumu apglabāšanas poligoniem un atkritumu izgāztuvēm, izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm,

i) vēja ģeneratoriem,

j) pašvaldību autoceļiem.
9.pants. Informācijas sistēmas pārziņa pienākums un tiesības

(1) Informācijas sistēmas pārziņa pienākums ir pieņemt un iekļaut Informācijas sistēmā datu sniedzēju sniegtos datus, kas atbilst šā likuma prasībām.

(2) Ja datu sniedzēja sniegtie dati neatbilst šā likuma prasībām, Informācijas sistēmas pārzinis var atteikties pieņemt šos datus, norādot atteikuma iemeslu.
10.pants. Datu sniedzēja pienākumi un atbildība

(1) Datu sniedzēja pienākums ir iesniegt Informācijas sistēmas pārzinim datu sniedzēja rīcībā esošos datus pirmreizējai Informācijas sistēmas aizpildīšanai un datu aktualizācijai.

(2) Ja datu sniedzējs ir saņēmis Informācijas sistēmas pārziņa atteikumu šā likuma 9.panta otrajā daļā minētajā gadījumā, tas pēc atteikuma saņemšanas šos datus precizē atbilstoši šā likuma prasībām un mēneša laikā iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim atkārtoti.

(3) Datu sniedzējs nekavējoties iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim datus aktualizācijai, ja tā rīcībā ir aktuālāki vai precīzāki dati salīdzinājumā ar Informācijas sistēmā iekļautajiem datiem, arī tad, ja tas ir saņēmis informāciju par datu neatbilstību situācijai apvidū šā likuma 11.pantā minētajos gadījumos.

(4) Ja datu sniedzējs konstatē, ka tā sniegtie dati Informācijas sistēmā iekļauti kļūdaini, datu sniedzējs pieprasa, lai Informācijas sistēmas pārzinis šos datus labo.

(5) Datu sniedzējam ir pienākums, iesniedzot datus, informēt Informācijas sistēmas pārzini, ja attiecīgie dati ir ierobežotas pieejamības informācija, norādot datu ierobežotās pieejamības statusa noteikšanas pamatu un termiņu, līdz kuram ierobežotās pieejamības statuss noteikts.

(6) Datu sniedzējs ir atbildīgs par tā sniegto datu atbilstību šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā tām prasībām, kuras regulē aizsargjoslu noteikšanu vai attēlošanu.
11.pants. Informācijas sistēmas datu izmantotāja pienākums un tiesības

(1) Ja, veicot topogrāfisko un zemes kadastrālo uzmērīšanu, darba veicējs konstatē Informācijas sistēmas datu neatbilstību situācijai apvidū, darba veicēja pienākums ir par to informēt datu sniedzēju.

(2) Ja persona, kura nav datu sniedzējs šā likuma izpratnē vai kura nav topogrāfisko un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veicējs, izmantojot Informācijas sistēmas datus, konstatē datu neatbilstību situācijai apvidū, tā ir tiesīga par to informēt datu sniedzēju.
12.pants. Informācijas sistēmas finansēšana

(1) Informācijas sistēmas izveidošana un uzturēšana, kā arī informācijas sagatavošana un izsniegšana elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai, kā arī datu sniedzējiem tiek finansēta no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

(2) Informācijas sistēmas pārzinis ir tiesīgs šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus finansēt arī no pašu ieņēmumiem par sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

(3) Informācijas sistēmas datu sagatavošana un izsniegšana ir maksas pakalpojums. Ikviena persona maksā par Informācijas sistēmas datu sagatavošanu un izsniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē kārtību, kādā veicama samaksa par Informācijas sistēmas datu sagatavošanu un izsniegšanu.

(4) Informācijas sistēmas pārzinis informāciju sagatavo un izsniedz elektroniskā veidā valsts tiešās pārvaldes iestādēm un pašvaldībām to funkciju veikšanai, kā arī datu sniedzējam bez maksas.
1. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 3.panta piektajā daļā un 12.panta trešajā daļā minētos noteikumus.
2. Informācijas sistēmas pārzinis izstrādā Informācijas sistēmas programmatūru ne vēlāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim.
3. Šā likuma 7. un 8.pantā minētos datus datu sniedzējs pirmreizēji iesniedz Informācijas sistēmas pārzinim, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Pirmreizējie dati iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.
4. Aizsargjoslu datubāzē iekļautie dati ir Informācijas sistēmas dati, un tie ir aktuāli līdz brīdim, kad Informācijas sistēmā pirmreizēji iekļauti attiecīgo datu sniedzēju iesniegtie dati.
5. Informācijas sistēmas pārzinis nodrošina Informācijas sistēmā esošo datu sagatavošanu un izsniegšanu, sākot ar 2014.gada 1.janvāri.
Likums stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 29.janvārī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2009.gada 18.februārī
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2017. gada jūlijs Arrow_right
P O T C P S S
262728293012
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
Šodiena 2017. gada 28. jūlijs

Vārda diena:

Cecīlija, Cilda
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.