Смотри на дело, как на трудное, и оно в итоге не будет трудным
Veciits_meklesana
Опрос
 
Введение в отрасле
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
Закупки
Конкурсы
Результаты
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления

Kas mainījies bezpilota gaisa kuģu lidojumu regulējumā? 30.08.2019

Sviitra

Augusta vidū valdība pieņēmusi jaunos noteikumus (Nr. 368), kas regulē kārtību, kādā veicami bezpilota lidaparātu lidojumi. Tā kā arī mērniecībā un ģeodēzijā arvien biežāk tiek izmantoti bezpilota lidaparāti, noteikumi varētu būt aktuāli arī Mernieks.lv lasītājiem.

Viena no būtiskākajām jaunā regulējuma atšķirībām no iepriekšējā, ir tā, ka tagad bezpilota lidaparātu operatori faktiski tiek iedalīti divās kategorijās - tie, kuri veic “standarta” lidojumus saskaņā ar noteikumu pamatprasībām, un tie, kuri veic paaugstināta riska lidojumus. Otrajiem noteiktas krietni stingrākas prasības - pirmkārt, jānokārto teorētiskais un praktiskais eksāmens, jāveic lidojumu uzskaite, risku izvērtējums, kā arī katram paaugstināta riska lidojumam jāsaņem Civilās Aviācijas aģentūras atļauja.

Stingrākas kļuvušas civiltiesiskās apdrošināšanas prasības - veicot paaugstināta riska lidojumus, apdrošināšana jāiegādājas, ja tiek pilotēts gaisa kuģis ar svaru, sākot jau no 250 gramiem. Ja netiek veikts paaugstināta riska lidojums, tad apdrošināšanu var neiegādāties, ja lidaparāta svars nepārsniedz pusotru kilogramu. Savukārt, ja lidaparāta masa ir virs 1,5 kilogramiem, tad apdrošināšana jāiegādājas jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikts paaugstināta riska vai “parasts” lidojums.

Noteikumi definē, ka lidojumiem, kuriem netiek piemērotas paaugstināta riska lidojumu normas, jāatbilst noteiktām prasībām. 

Nemainīgas palikušas normas, kas regulē atļauto pacelšanās augstumu. Tāpat kā līdz šim, vispārējais atļautais pacelšanās augstums Latvijas teritorijā ir 120 metri, bet Rīgā pacelties drīkst līdz 50 metru augstumam. Protams, tāpat kā iepriekš, nedrīkst lidot teritorijās, kas atrodas tuvāk par 5 kilometriem no lidostas “Rīga” skrejceļa sliekšņa (un citu lidlauku, kuros veic lidojumus saskaņā ar “instrumentālo lidojumu procedūru”; lidlauki tiek diferencēti arī sīkāk - mazākiem lidlaukiem tiek ļauts lidot 3 km un 1 km attālumos no skrejceļa).

Citas lidojumiem aizliegtās zonas ir noteiktā rādiusā no noteikumu pielikumos uzskaitītiem konkrētiem objektiem - ap 100 militārajiem objektiem, kā arī cietumiem nav ļauts pielidot tuvāk par 500 metriem, vairāk nekā 130 cita veida ar drošību saistītiem objektiem nedrīkst pielidot tuvāk par 50 metriem, tāpat nedrīkst lidot tuvāk par 25 metriem trim Latvijas Bankas objektiem.

Noteikumos rakstīts, ka bezpilota lidaparātu lidojumus nedrīkst veikt arī tuvāk par 50 metriem (horizontālajā plaknē) no dažādiem infrastruktūras objektiem (galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, tiltiem, dzelzceļiem, augstsprieguma līnijām, arī kapsētām), kā arī ne tuvāk par 2 metriem (horizontālajā plaknē) no ielu malām. Vienlaikus gan šeit ir pieļauta atkāpe, paredzot, ka, ja bezpilota lidaparāta svars nepārsniedz 1,5 kilogramus, minētos infrastruktūras objektus tomēr drīkst pārlidot, ievērojot, ka lidojuma augstumam tādā gadījumā jābūt ne zemākam par 50 metriem “virs zemes vai ūdens virsmas vai šķēršļa augstākā punkta, izvēloties drošāko un īsāko lidojuma trajektoriju” (un arī nepārkāpjot kopējos augstuma ierobežojumus).  

Tāpat noteikumi paredz, ka lidojumus drīkst veikt ne tālāk par puskilometru no pilota atrašanās vietas, turklāt saglabājot tiešas redzamības kontaktu. Vienlaikus arī šeit ir parādījusies atkāpe - tiešās redzamības prasību atļauts neievērot, ja lidaparāta svars nav lielāks par 1,5 kg, ja no tā tiek saņemts videoattēls uz vadības pulti, kā arī ir piesaistīts lidojuma novērotājs, un lidojums netiek veikts tālāk par 250 metriem no pilota atrašanās vietas (horizontālajā plaknē). 

Sīkāk definētas ir arī prasības, kas attiecas uz lidojuma veikšanas attālumu no trešajām personām. Tagad iespējamās situācijas ir diferencētas atkarībā no lidaparāta svara un lidojuma ātruma. Piemēram, ja drona svars nepārsniedz pusotru kilogramu un ātrums nav lielāks par 19 metriem sekundē, tad horizontālajā plaknē jāievēro 30 metru distance no trešajām personām; savukārt, ja svars ir no 1,5 līdz 25 kilogramiem, bet ātrums līdz 36 metriem sekundē, tad ievērojamā distance ir jau 150 metru. Atsevišķa norma regulē situācijas, ja tuvumā ir blīvāks cilvēku pūlis - tam nedrīkst pietuvoties tuvāk par 50 metriem horizontālajā plaknē. Tāda pati distance jāievēro, pilotējot lidaparātu publisku pasākumu tuvumā (ja vien lidojums nav saskaņots ar tā organizatoriem). 

Viena no prasībām pat ir atvieglota. Piemēram, ja līdz šim drona lidojumus bija atļauts veikt no saullēkta līdz saulrietam, tad tagad to drīkst darīt, sākot no 30 minūtēm pirms saullēkta līdz 30 minūtēm pēc saulrieta.     

Detalizēti iepazīties ar jaunajiem bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanas noteikumiem var šeit: https://likumi.lv/ta/id/308732-kartiba-kada-veicami-bezpilota-gaisa-kugu-un-cita-veida-lidaparatu-lidojumi 

Новый комментарий:
Имя: 
Новое в других разделах
Sviitra
Погода
Sviitra_b
Arrow_left 2019. год ноябрь Arrow_right
28293031123
45678910
11121314151617
18192021222324
2526272829301
Today 2019. год 21. ноябрь
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.