Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

LĢIA sniedz pārskatu par ģeodēzijas jomas aktualitātēm 29.03.2019

Sviitra

 Pagājušajā, Mērnieku dienas nedēļā kā viens no informatīvajiem pasākumiem bija arī ikgadējā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) "Ģeodēzistu diena", kurā iestāde iepazīstināja ar pagājušajā gadā paveiktajiem darbiem un sniedza ieskatu arī tajā, kas plānots šogad.

Par vienu no būtiskākajiem pērnā gada sasniegumiem gan LĢIA direktors, pulkvedis Mārtiņš Liberts, gan Ģeodēzijas departamenta direktors Ivars Liepiņš atzina Latvijai izcīnīto novērotāja statusu Ziemeļvalstu ģeodēzijas komisijas (NKG) prezidijā. Tas nozīmē viena zinātnes sektora pārstāvja (Jāņa Kaminska) un viena valsts institūcijas (LĢIA) pārstāvja dalību NKG darba grupās uz turpmākajiem četriem gadiem.

Ivars Liepiņš informēja par pagājušā gada 11. maijā dibinātās Strūves ģeodēziskā loka attīstības un sadarbības padomes aktualitātēm. Par ekspertiem padomē ievēlēti Jānis Kaminskis un Māris Kaļinka. Padomei paredzētas divas tikšanās reizes gadā, kas notiks vietās, kur atrodas Strūves loka punkti, ļaujot pie reizes novērtēt to stāvokli un izvērtēt labiekārtošanas iespējas. Tapis arī pārvaldības plāns, kurā noteikts, kas un kurās vietās jāpaveic. Jau sakopta tikusi Bristenes observatorijas vieta, kuru šogad paredzēts kapitāli labiekārtot, iekārtojot atraktīvu, ikvienam pieejamu apskates vietu, kurā būs uzstādīti arī teleskopi (tiesa gan, bez palielināmajiem, bet ar parastajiem stikliem, lai kāds neiedomātos skatīties saulē un sabojāt redzi).  

LĢIA ģeodēzisti pērn piedalījušies arī militārajās mācībās "Namejs", nodrošinot ģeodēzisko atbalstu pašgājēju haubicēm.

Viens no aktuālākajiem pārrobežu projektiem esot darbs pie starptautiskās augstumu sistēmas, kurā augstumu definēšana tagad notiek ar globālās pozicionēšanas koordinātām un precīzu lokālo gravimetrisko lauku ap konkrēto punktu. Globālās iniciatīvas ietvaros Baltijas reģionā kā viens no trim atskaites punktiem izvēlēts arī Rīgas Botāniskā dārza teritorijā esošais.

Interesanti, ka arī ziemeļvalstīs sākts domāt par autonomi vadīto automašīnu tehnoloģijām - šogad pirmo reizi sanākšot darba grupa, lai spriestu, cik reālistiska ir šāda scenārija attīstība. Tikmēr dāņi un somi jau uzsākuši pašbraucošo auto testus, pētot, cik blīvam jābūt bāzes staciju tīklam, kādai jābūt datu plūsmai un tās nepārtrauktībai, lai autopilotēts braucamais uz ielas pārvietotos droši.

Izmaiņas gaidāmas arī Latvijas gravimetrisko novērojumu tīklā. Šobrīd Latvijā atrodas trīs gravimetriskā tīkla 1.klases punkti Rīga, Pope un Višķi. Gan no Višķiem, kur punkts atrodas autodarbnīcās, gan Popes, kur tas atrodas baznīcā, plānots doties prom, turpmāk novērojumiem izmantojot punktus Irbenē, Vaiņodē, Alūksnē un Daugavpilī. Šogad plānots uzmērīt visus septiņus punktus, bet turpmāk uzturēt piecus (bez Popes un Višķiem) un tajos 2020. gadā uzsākt relatīvos gravimetriskos novērojumus. Konkursā par šo novērojumu veikšanu uzvarējis Somijas Ģeodēziskais institūts, kas šos darbus veicis jau iepriekš, informēja I. Liepiņš.

Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmas modernizācijā esot radusies aizķeršanās ar Daugavpils bāzes staciju, taču šogad tā sākšot strādāt. Pāreja uz jauno ģeodēzisko koordinātu sistēmu pārcelta gadu vēlāk - uz 2021. gadu.

Vien pirms mēneša esot pienākusi informācija no EUREF, ka radīta jauna Eiropas Vertikālās augstumu sistēmas (EVRS) realizācija EVRF-2019 (pašreizējā Latvijas normālo augstumu atskaites sistēma LAS-2000,5 ir EVRF-2007 realizācija). "Ir notikušas izmaiņas izlīdzināšanā, saņemti jauni dati no Vācijas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas," stāstīja I. Liepiņš. Starpības starp LAS-2000,5 un EVRF-2019 kopumā atbilstot zemes garozas kustībai Latvijā (no 2,6 līdz 5,5 mm), taču aizdomīga esot piekrastes josla no Rīgas līdz Ainažiem (Ainažos atšķirība sasniedz jau 12 milimetrus). "Eiropa patlaban neko neuzspiež, vienkārši uzdod jautājumu - vai jūs šos EVRF-2019 datus vēlaties vai nevēlaties publiskot? Atbilde aģentūrai ir jāsniedz līdz maija beigām. Tas nozīmē, ka būtu jāizveido jauna pārrēķinu sistēma, ja kāds lietotājs vēlētos izmantot jauno realizāciju," skaidroja I. Liepiņš.

Ģeodēzisko datu kontroles nodaļas vadītāja Brigita Helfriča informēja par valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzes jaunumiem. Joprojām aktuāla ir problēma ar punktu iznīcināšanu - uz 15. martu konstatēti 231 iznīcināti punkti. Starp tiem ļoti daudz ir tieši nivelēšanas tīkla pirmās klases punktu un globālās pozicionēšanas otrās klases punktu. Aplūkojot statistiku par iznīcināto punktu veidiem, redzams, ka visvairāk iznīcinātas grunts zīmes (vairāk nekā puse no visiem iznīcinātajiem punktiem), tāpat lielu īpatsvaru aizņem iznīcinātās sienas zīmes. Biežākie iznīcināšanas iemesli ir būvju rekonstrukcija, siltināšana un nojaukšana, ceļu rekonstrukcija, dažāda saimnieciskā darbība. Par apdraudētiem punktiem B. Helfriča aicina ziņot LĢIA, pašā datubāzē vai arī uz e-pastu info@lgia.gov.lv.

Tuvākajā nākotnē plānots palaist ģeodēziskā tīkla datubāzes trešo versiju, kurā būs uzlabota funkcionalitāte, plašākas meklēšanas iespējas, informēja B. Helfriča.

Nākamajā prezentācijā, turpinot valsts ģeodēziskā tīkla punktu aizsardzības tematiku, Ģeodēzisko datu kontroles nodaļas vecākā ģeodēziskā inženiere Marija Rubļova informēja, ka, lai mazinātu gadījumus, kad būvniecības rezultātā tiek iznīcināti valsts ģeodēziskā tīkla punkti, tiekot izstrādāti un izsniegti tehniskie noteikumi būvprojektu izstrādei, kuros norādīts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ģeodēziskā tīkla punktu aizsargjoslā (kopš jaunā gada tiekot veiktas arī pārbaudes šo noteikumu ievērošanai būvdarbu laikā). Tāpat tiekot veikta būvprojektu saskaņošana, savukārt pēc būvdarbu beigām tiek sniegti atzinumi būvobjektu nodošanai ekspluatācijā. M. Rubļova atgādināja, ka svarīgi, lai ģeodēziskais punkts būvdarbu vai citu darbību rezultātā netiktu izkustināts, un, ja tā notiek, par to jāziņo, jo izkustināts punkts tiek uzskatīts par iznīcinātu tāpēc, ka tas vairs nenodrošina uzticamu ģeotelpisko informāciju.

Valsts ģeodēziskā tīkla apsekošanu un sakārtošanu LĢIA pagājušajā gadā paveikusi Zemgales reģionā, bet šogad darbi jau uzsākti Kurzemē, kur kopumā būs jāapseko 866 punkti, informēja Ģeodēzijas nodaļas eksperte Madara Znotiņa. Šis cikls tika aizsākts 2016. gadā ar Latgales punktu apsekošanu un sakārtošanu un jau nākamgad sāksies nākamais cikls, LĢIA speciālistiem atgriežoties Latgalē. Pirms darbu uzsākšanas tiek veikta punktu fotografēšana, lai salīdzinātu izmaiņas. Sienas zīmes tiek notīrītas, blakus piestiprināta informatīvā plāksnīte un atkal uzņemtas fotogrāfijas. Grunts zīmēm apsekošana ir nedaudz laikietilpīgāka - jāatrok arī punkta augšējais centrs, lai noteiktu, vai tas nav bojāts. Kopumā 2018. gadā apsekoti 659 punkti, kā iznīcināti konstatēti 57 punkti (29 sienas zīmes  un 28 grunts zīmes), savukārt informatīvās plāksnītes pieliktas 194 sienas zīmēm un ierīkots norādītājstabiņš 385 grunts zīmēm.

LATPOS sistēmā pērn veiktas vairākas izmaiņas - izmainīta bāzes stacijas atrašanās vieta Lielvārdē, novembra beigās darbību uzsāka Vaiņodes bāzes stacija, pēc dažām dienām - arī pārvietotā bāzes stacija Mazsalacā. Viesturs Sproģis pastāstīja arī par biežākajām problēmām un pārpratumiem, kas lietotājiem rodas, piesakoties un izmantojot LATPOS pakalpojumus. LATPOS produkti tā lietotājam ir aktīvi gadu ilgā periodā kopš pieslēgšanas brīža - pēc tam lietotājam nepieciešams savu informāciju sistēmā atjaunot. Jau divas nedēļas pirms tam lietotājs saņem e-pastā brīdinājumu, taču tik un tā mēdzot palaist tos garām un atjēdzoties tikai tad, kad servisa sniegšana jau pārtraukta. Vēl jāņem vērā, ka, piesakoties LATPOS lietošanai, nepieciešams izlasīt lietošanas noteikumus, ne tikai formāli atķeksēt piekrišanu, jo tajos iekļautas svarīgas instrukcijas par tālākajiem soļiem (piemēram, lietotāja konta nosaukumam jābūt līdz 10 zīmēm, parolei - 8 zīmēm, ietverot vismaz vienu lielo burtu, vienu ciparu un vienu speciālo simbolu). Tāpat vajadzētu norādīt aktuālu kontaktinformāciju, jo, redzot, ka klientam uz lauka neizdodas pieslēgties sistēmai, arī LATPOS darbinieki mēdzot zvanīt, lai informētu par kļūmes iemeslu un ieteiktu, kā rīkoties. Visbiežākais problēmu iemesls uz lauka esot interneta savienojums - ne visur Latvijā mobilā interneta 3G tīkla pārklājums ir pietiekami spēcīgs, turklāt dažādiem operatoriem tas atšķiras.

Pec prezentācijas beigām Una Krutova uzdeva jautājumu, vai LATPOS sistēmu apkalpojošajam personālam nevajadzētu būt gatavam operatīvi reaģēt arī uz ārkārtas situāciju novēršanu (minot pagājušā gada piemēru, kad serveru avārijas rezultātā sistēma nedarbojās krietnu laiku). I. Liepiņš atbildēja, ka LĢIA darba laiks ir no 8.30 līdz 17.00, bet, lai nodrošinātu 24 stundu LATPOS uzraudzības režīmu, būtu nepieciešams algot piecus jaunus darbiniekus darbam trijās maiņās, kuri pārsvarā "pa nakti gulēs, bet naudu saņems". U. Krutova tomēr rosināja padomāt, vai arī valsts pārvaldē nav iespējas atrast elastīgākus darba režīma risinājumus, turklāt jaunajos valsts pārvaldes stratēģijas dokumentos šādi risinājumi jau tiekot plānoti. "Būtu jauki, ja jūs monitorētu sabiedrības intereses, nevis iestātos pozā," sacīja U. Krutova, piebilstot, ka mērniekiem darba laiks mērniecības karstajā sezonā nereti ir ārpus ierastā. I. Liepiņš savukārt norādīja, ka "ģeodēzija nav tikai RTK. Ir pēcapstrāde, PPP risinājumi, ir valsts un vietām arī vietējais ģeodēziskais tīkls. Kāpēc to neizmanto?"

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Jaunākais citās sadaļās
Sviitra
Mērnieku laika ziņas
Arrow_left 2019. gada augusts Arrow_right
P O T C P S S
2930311234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930311
Šodiena 2019. gada 20. augusts

Vārda diena:

Bernhards, Boriss
Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.