Самое важное - уметь отличить важное от срочного
Veciits_meklesana
Опрос
 
Введение в отрасле
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
Закупки
Конкурсы
Результаты
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления

Mērniecības nozares koncepcijas izstrāde iegājusi finiša taisnē 27.02.2019

Sviitra

Pagājušajā nedēļā norisinājās pēdējā mērniecības nozares koncepcijas izstrādes sanāksme, kas iezīmēja koncepcijas tapšanas beigu fāzi - tagad atlicis vairs tikai pieslīpēt tekstu, iekļaujot tajā svaigākos kopīgi atbalstītos ierosinājumus un labojumus, precīzāk noformulēt visas nianses un koncepcija būs gatava stāties visas mērnieku sabiedrības tiesas priekšā, kurai vajadzēs to pieņemt vai noraidīt.

Sanāksmes pirmajā prezentācijā "Mērniecības nozares darbības regulējums citās valstīs. Nozares paplašināšana" darba grupas vadītāja Una Krutova iepazīstināja ar to, cik lielas iespējas mērniekiem ir paplašināt savas profesionālās darbības apvāršņus, ja par pamatu ņem to, ko par šīs profesijas darbības sfērā ietilpstošu mēdz uzskatīt vairākās citās valstīs.

Starptautiskā mērogā ir valstis, kur par mērnieka pienākumu loku jau šobrīd tiek uzskatīts daudz plašāks profesionālo uzdevumu kopums, nekā pieņemts Latvijā (kur tas pārsvarā saistās vien ar objektu pozīcijas noteikšanu), stāstīja U. Krutova. Tajā ietilpst gan automatizēta satelītattēlu apstrāde un ģeotelpiskās informācijas iegūšana no tiem, gan ģeogrāfisko informācijas sistēmu izstrāde, pārvaldība, datu vākšana, analīze un uzglabāšana, gan arī iesaiste telpiskās attīstības plānošanā un pat nekustamo īpašumu vērtības noteikšana un apsaimniekošana; augstākas kvalifikācijas mērnieki ārzemēs piedalās arī instrumentu izstrādē, testēšanā un kalibrēšanā.

Darba grupā esot izkristalizējušies divi viedokļi par iespējamo mērniecības nākotni - pesimistiskais un optimistiskais. Pesimisti uzskatījuši, ka līdz ar arvien lielāku moderno tehnoloģiju dominanci, mērnieka kvalifikācija kļūs lieka, jo pietiks tikai "nospiest zaļo podziņu" un ierīces visu izdarīs pašas, taču optimisti domājuši, ka arī podziņas nospiešana tomēr paģērēs profesionālu kvalifikāciju un to nevarēs darīt kurš katrs. "Patiesība droši vien ir kaut kur pa vidu," secina U. Krutova.

Ēvalds Ciematnieks iepazīstināja ar to, kas lemts darba grupā par nozares uzraudzību. Attiecībā uz mērnieku palīgu statusu, koncepcijā piedāvāts iekļaut jaunu ierosinājumu, kas iepriekšējā tikšanās reizē vēl nebija izskanējis - proti, mērnieka palīgs, kas vēl tikai apgūst otrā līmeņa augstāko izglītību sertificēšanas noteikumos noteiktajās specialitātēs, var reģistrēties nepieciešamās pieredzes iegūšanas uzsākšanai sertificētajā jomā pie sertificētās personas (mērnieka). "Tas nozīmē, ka sertificētas mērniecības specialitātes studenti varēs uzsākt praksi, vēl nebeiguši studijas," skaidroja Ē. Ciematnieks. Visiem mērnieku palīgiem būs jābūt reģistrētiem īpašā Mērnieku palīgu reģistrā. Tāpat darba grupā piedāvāts noteikt, ka viens mērnieka palīgs var vienlaicīgi strādāt pie vairākiem sertificētajiem mērniekiem, taču pie viena sertificētā mērnieka nedrīkst būt reģistrēti vairāk par diviem mērnieka palīgiem.

Inženierģeodēzijas un ADTI darba grupas saturiskais piedāvājums kopš iepriekšējās tikšanās reizes nav daudz mainījies, pārsvarā tikai precizēts, informēja Mārtiņš Rutkovskis. Viens no ieteikumiem - būvnormatīvā precizēt minimālos nepieciešamos darbus, ko būvlaukumā drīkst veikt tikai sertificētā persona (pašreiz šādu darbu ir tikai divi - būvju pamatasu akts un izpildmērījums). "Priekšlikums ir iesniegt sarakstu ar darbiem, kuriem pretī obligāti jābūt sertificētas personas parakstam. Tur varētu būt arī monitorings, kolonnu pārbaudes, vertikalitātes un tamlīdzīgi darbi," sacīja M. Rutkovskis. Lielākas diskusijas izraisījis rosinājums pirms projektēšanas vai tās gaitā identificēt faktiskās īpašuma robežas - pirmkārt, tas nebūtu ģeodēzista, bet kadastra speciālista uzdevums; otrkārt, tiek piedāvāts, ka pilsētās ierādītām zemes robežām jābūt instrumentāli uzmērītām, bet lauku apvidos, kur ir daudz ierādīto robežu, būtu vismaz jāuzmēra robežposmu, kuram tuvāk par 20 metriem plānoti būvniecības darbi.

Interesants ir priekšlikumos normatīvajos aktos paredzēt administratīvo atbildību būvniekam, ja netiek nodrošināti atbilstoši uzmērīšanas apstākļi (piemēram, atvērta tranšeja). Diskusijas darba grupā izvērsušās arī par fotofiksācijas pielietošanu, kas noslēgušās ar secinājumu, ka mērnieks brīvprātīgi varētu fotografēt to, ko uzmērījis objektā, lai saglabātu pierādījumus un būtu labāk pasargāts iespējama strīda situācijā - tomēr tā nebūtu obligāta prasība.

Primārais uzdevums tomēr esot sakārtot ģeodēziskos tīklus Latvijā, jo "no šķībiem tīkliem rodas šķībi robežplāni. Sakārtojot tīklus, atkritīs vismaz divas trešdaļas no iepriekš minētajām problēmām," atzina M. Rutkovskis.

Jānis Dragons informēja, ka "zemes ierīcības, kadastra un detālplānojumu" darba grupa mēģinājusi noskaidrot, cik liels ir ikgadējais transakciju apjoms pēdējo trīs gadu griezumā darījumos ar īpašumiem, kuru robežas ir ierādītas. Valsts zemes dienests atteicies šādus datus sniegt, taču tos piekritusi sagatavot Zemesgrāmata. "Ja vēlamies noteikt, ka darījumi drīkst notikt tikai tad, ja ierādāmās robežas tiek uzmērītas, tad šie dati parādīs, vai mūsu nozare vispār spēs to "pacelt"," stāstīja J. Dragons. Tāpat tas ļaušot aprēķināt arī to, cik finansiāli lielas nobīdes ierādīto robežu neprecizitāte rada darījumos ar šādiem īpašumiem.

Darba grupa izvirzījusi vairākus sasniedzamos mērķus. Valstij nepieciešami kvalitatīvi kadastra ģeotelpiskie dati, un, lai to sasniegtu nepieciešama ierādīto robežu īpašumu plānveida uzmērīšana (ko var veicināt ar normatīvā regulējuma metodēm, nosakot, ka pie transakcijas (arī mantošanas), zemes ierīcības projekta, u.c. situācijās īpašumu jāuzmēra); tāpat valstij nepieciešamas arī īpašniekiem zināmas, neapstrīdamas, mērnieku ierīkotas, noteiktas un uzmērītas robežzīmes.

Sanāksmes noslēgumā M. Rutkovskis vēlreiz prezentēja mērniecības uzņēmumu reģistra ideju. Tas izraisīja jautājumus un diskusijas par to, kā praktiski izpaustos atbildības piemērošana uzņēmumiem. M. Rutkovskis argumentēja, ka klients nekvalitatīvi izpildīta darba gadījumā vispirms vērsīsies pie uzņēmuma, nevis sertificētās personas, tāpēc uzņēmumam jāuzņemas sava atbildības daļa. Situācija ir samērā skaidra tad, ja sertificētais mērnieks aizvien strādā tajā pašā uzņēmumā, taču atbildības prasīšana kļūst krietni sarežģītāka, ja mērnieks pārgājis strādāt uz citu uzņēmumu, aizbraucis uz ārzemēm vai miris. Tāpat arī īsti nav skaidrs juridiskais mehānisms uzņēmumu atbildībai, jo, kā jau atzīmēja Mārtiņš Reiniks un citi klātesošie, par paveikto darbu atbild sertificētā persona, un tieši sertificētajai personai arī ir tiesības to labot. Iespējams, ka atbildības svira uzņēmumam varētu būt patērētāju aizsardzības regulējums, jo klients sazinās un norēķinus veic ar uzņēmumu, tāpēc klientam nebūtu jālauza galva par to, kā uzņēmums un sertificētā persona tālāk risina savstarpējās attiecības. Savukārt mērniecības uzņēmumu reģistra kontekstā atslēgas jautājums, šķiet, ir - kas īsti motivēs uzņēmumus reģistrēties un būt ieinteresētiem savu vietu reģistrā saglabāt, taču M. Rutkovskis skaidrojis - plānots panākt to, ka reģistrā neesoši uzņēmumi nevarēs piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.

Koncepcijas gala teksta izstrāde tiks pabeigta marta pirmajā pusē. Koncepciju plānots virzīt uz apstiprināšanu abu mērniecības sabiedrisko organizāciju - Latvijas Mērnieku biedrības un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas - kopsapulcēs, ar iespēju balsot par tās pieņemšanu vai noraidīšanu visiem biedriem. Tāpat vēl līdz tam plānots koncepciju nosūtīt arī visām sertificētajām personām, kam būs iespēja dokumentu atbalstīt, apliecinot to ar savu e-parakstu - tas palīdzēs saprast, cik liels atbalsts koncepcijai ir starp tiem mērniekiem, kas neietilpst mērnieku biedrībā. Ja koncepciju izdosies apstiprināt abās sabiedriskajās organizācijās, tajā ietverto priekšlikumu realizāciju mēģinās virzīt uz priekšu likumdošanas gaiteņos.  Ja koncepciju atbalstīs tikai viena no divām sabiedriskajām organizācijām, tad, kā sacīja M. Rutkovskis, iespējams, tajā būs jāveic izmaiņas un jāmēģina gūt atbalstu otrreiz (otra iespēja, ka valsts iestādēs vēršas tikai vienai no organizācijām, kas, protams, nebūtu labākais variants, jo parādītu nozares sašķeltību un līdz ar to arī ierēdņiem ieganstus priekšlikumu noraidīšanai nevajadzēs tālu meklēt). Savukārt, ja to noraidīs abas, visticamāk, dokuments paliks tikai mērniecības vēsturei kā reiz radīts labās gripas apliecinājumu apkopojums. "Ja mērnieku sabiedrība nolems, ka šis dokuments neder, tad pēdējais pamošanās mēģinājums būs cietis neveiksmi un turpināsim slīgt stagnācijā," secināja J. Dragons.    

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Комментарии:
 
Viesturs
01.03.2019
12:28
Lūdzu nemēģiniet iet VZD pēdās kā visu problēmu risinājumu saskatot izmaiņas likumdošanā un savu pozīciju stiprināšanu tur. Pierādiet būvniekam, ka viņam vajag ģeodēzistu būvvlaukumā, nevis uzlieciet to par pienākumu likumos. Novēlu kļūt par nozari, kuras piedāvātos pakalpojumus klienti izvēlas, jo viņiem tos vajag, nevis tikai tāpēc, ka likums tā liek.
 
viesturam
04.03.2019
19:22
mērnieka radītais ir nepieciešams vienīgi valstij kas arī ir vienīgais klients
privātpersonām un būvniekiem, ja to neprasīs likums, mērnieks vispār ir "pa barabanu" - lieks priekšmets, vai pat traucēklis
 
viesturam arī
05.03.2019
14:38
Mērnieks ir KONTROLE! Liekas acis objektā, tā brīvprātīgi to vēlas redzēt tikai tie būvnieki, kas strādā precīzi un gatavs savas kļūdas reāli labot. Citos gadījumos, tas ir vēl viens ko būs kaut kā jāuzpērk, lai "neredz" nobīdes utml. Kontrole, kas traucē veikt nekontrolētus darba apjomus utml
 
05.03.2019
18:46
Kamēr būvnieka virsuzraugam būs vienalga ko un kā būvnieks izdara, tikmēr patiess mērnieks būvniekam būs traucēklis!
Новый комментарий:
Имя: 
Новое в других разделах
Sviitra
Погода
Today 2019. год 19. май
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.