Mēs esam lai Jūs informētu
Veciits_meklesana
Aktuālais jautājums
 
Ievads nozarē
Terminu vārdnīca
Par portālu
Pasūtītājiem
 
Likumdošana
Mērniecībā
Zemes ierīcībā
Kartogrāfijā
Ģeodēzijā
Mērnieku saraksts
ADTI uzturētāji
Iepirkumi
Konkursi
Rezultāti
 
Jaunumi
Latvijā
Pasaulē
Augstskolās
Mērnieku biedrībā
LKĢA
Būvniecībā
Nekustamie īpašumi
Īsumā
Pētījumi
Vēsture
Tehnoloģijas
Izklaide
 
Pakalpojumi
Mērniecības instrumenti
Dati darbam
Pārrēķinu kalkulatori
Saites
Forums Galerija Blogi Sludinājumi

Mērnieku forumā apspriež ideju par profesijas likuma izstrādi 31.08.2018

Sviitra

Aizvadīts jau otrais mērnieku forums, kurā aktīvākie nozares pārstāvji pulcējās, lai runātu par aktuālākajām nozares problēmām, meklētu tām risinājumus, faktiski pat apzinātu jaunus attīstības ceļus. Tāpat forums iezīmējās ar to, ka galvenais uzsvars netika likts uz ārējo vainīgo meklēšanu, bet izvērsts introspektīvs un diezgan paškritisks skats pašiem uz sevi, kā centrālos jautājumus šoreiz uzstādot - vai būtu vērts ķerties pie īpaša Mērniecības likuma izstrādes, un kāpēc mērniecības pakalpojumu kvalitāte kopumā ir zema un kā to paaugstināt?

Šoreiz uz forumu gan bija ieradušies vēl nedaudz mazāk cilvēku nekā pirmajā reizē, kad to apmeklēja ap piecdesmit interesentu. Jāpiebilst, ka personīgus uzaicinājumus e-pasta vēstuļu formā bija saņēmuši ne tikai biedrībās esošie, bet pilnīgi visi sertificētie Latvijas mērnieki, kopskaitā vairāk nekā 500.

Vai nozari glābs Mērniecības likums?

Foruma pirmajā daļā galvenās debates izraisīja Jāņa Dragona prezentācija, kurā viņš pauda savu skatījumu uz mērniecības nozares problēmām, to cēloņiem un risinājumiem. Saskaņā ar J. Dragona viedokli, no piecām komponentēm, kas ir būtiskas ikvienas reglamentētās nozares sekmīgai funkcionēšanai un jauno profesionāļu izaugsmei (izglītības prasības, prakse pēc izglītības iegūšanas, eksāmens, tālākizglītība un profesionāla uzraudzība), mērniecības nozarē nedarbojas veselas trīs (prakse pēc izglītības iegūšanas, tālākizglītība un profesionāla uzraudzība).

Izpētot visu 77 Latvijā reglamentēto profesiju sarakstu, J. Dragons secinājis, ka tikai retajai no šīm profesijām nav sava, specializēta likuma. Viņa ieskatā Mērniecības likums palīdzētu atrisināt ļoti daudzas no mērniecības problēmām, turklāt tieši šobrīd esot īstais brīdis, lai uzsāktu šāda likuma idejas virzību, jo valsts iestādes beidzot esot gatavas ieklausīties. "Pēc Valsts kontroles ziņojuma un dažādām sarunām beidzot ir radusies pārliecība, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests ir sapratušas kadastrālās uzmērīšanas problēmu nopietnību. Viņiem nav plāna, ko darīt, un viņi ir gatavi uzklausīt mūsu priekšlikumus. Jautājums ir, vai mēs dosim tikai īsus ieteikumus, vai mēģināsim radīt nopietnāku konceptuālo ietvaru, kurā būtu lielāki mērķi," sacīja J. Dragons. "Ja būs likums, tad tas kardināli mainīs visu nozari. Jautājums, vai mēs paši gribam vai negribam uz to iet," viņš piebilda.

Viena no centrālajām likuma reformām būtu Mērnieku kolēģijas izveide, kurā ietilptu visi sertificētie mērnieki (neviens nevarētu strādāt un saņemt sertifikātu profesijā, vienlaicīgi neietilpstot arī kolēģijā). Tas veicinātu lielāku visu nozarē strādājošo atbildību, uzskata J. Dragons. Šādu sistēmas modeli viņš noskatījis no Advokatūras likuma. "Kas tādā gadījumā notiktu ar LMB un LKĢA?", jautāja Ivars Nudiens, uz ko J. Dragons atbildēja, ka līdzšinējo sabiedrisko organizāciju "pielietojums" saglabāšoties, jo "kolēģijā nevarēs būt nesertificēts pasniedzējs, pensionēts mērnieks".

Tomēr skaidrs, ka, ja ne LKĢA (jo tā galu galā apvieno uzņēmumus, ne individuālas personas), tad LMB loma šāda modeļa rezultātā krasi mazinātos, visticamāk, līdz pavisam margināla klubiņa līmenim, kurā varbūt satiktos vienīgi pensionētie biedri, lai tējas vakaros atcerētos aizgājušos laikus. Saprotams, ka LMB šādu piedāvājumu diez vai gribētu atbalstīt. Kāpēc drīzāk nerunāt par tādu modeli, kurā mērnieku kolēģija tiek veidota tieši uz LMB bāzes? Vai kolēģijas funkcijas nevarētu pārņemt, integrēt LMB darbībā? Eiropā ir valstis, kur dalība sabiedriskajā organizācijā ir obligāta visiem sertificētajiem mērniekiem - šādā variantā Latvija kļūtu par vienu no tām.

Otrkārt, pagaidām netop arī skaidrs, kā praktiski varētu realizēt J. Dragona piesaukto lielāku līdzatbildības, iesaistes principu. Tas vien, ka visi sertificētie mērnieki automātiski tiks ieskaitīti arī kolēģijā, nesniedz garantiju, ka viņi iesaistīsies šīs kolēģijas darbībā (nāks uz sapulcēm, izteiks idejas, balsos, utml.). Visticamāk, aktīvi būs tie paši, maksimums, desmit procenti, kas šobrīd. Tādējādi ar kolēģijas izveidi būs vien radīta jauna struktūra, kas realitātē neko daudz nemainīs (forumā, oponējot J. Dragona vīzijai, droši vien gana lielas mērnieku sabiedrības daļas noskaņojumu kāds noformulēja šādi: "Ja mēs jūsu pavadā uzliksim sev iemauktus, no tā mēs par zirgiem nekļūsim"). Tiesa, sarunās ar valsti kolēģija varēs formāli pastāvēt uz to, ka pārstāv pilnīgi visus mērniekus. Tas arī būtu ieguvums, jo, kā forumā izteicās Latvijas Mērnieku biedrības priekšsēdētāja Una Krutova, pašreizējā situācijā no valsts puses nereti varot izdzirdēt atrunu: "Kāpēc mums ir jārunā ar jūsu nozari, ja jūs ne par ko nevarat vienoties?""

Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas izpilddirektore Ilze Dragone forumā norādīja, ka Mērniecības likuma pieņemšana varētu arī celt nozares prestižu - mērnieka profesija līdz ar to kļūtu "unikālāka". Tāpat izskanēja, ka viens no likuma potenciāli svarīgākajiem ieguvumiem būtu par nozari vienas atbildīgās valsts iestādes noteikšana (tā darbotos kā "vienas pieturas aģentūra", kas tālāk koordinētu starpministriju sadarbību pa apakšnozarēm).

Mērniecības kvalitāti ietekmē gan cilvēciskie, gan ārējie faktori

Pirmās daļas noslēgumā U. Krutova sniedza replikas par iepriekšējā Mērnieku foruma apmeklētāju balsojumā izvirzītajiem prioritārajiem nozares attīstības mērķiem. Viena valsts iestāde, kas pārrauga nozari, šobrīd esot mazticams scenārijs, jo mērniecības apakšjomas ir atdotas dažādu ministriju atbildībā, taču tas, ko mērnieki varētu darīt - precīzi definēt nozares pārziņā ietilpstošo pakalpojumu klāstu (jo iespējas līdz ar mūsdienu tehnoloģiju attīstību kļūst aizvien plašākas), no valsts prasot, lai šo pakalpojumu izpilde tiktu deleģēta tikai sertificētiem mērniecības profesionāļiem. Vienlaidus zemes kadastrālās pārmērīšanas organizēšana pie sakārtotiem tīkliem - tīklu sakārtošanai perspektīvas esot redzamas tuvākā nākotnē, savukārt vienlaidus pārmērīšanu U. Krutova tēlaini pielīdzināja "bumbai ar laika degli, kur pagaidām deglis vēl ir pietiekami garš", tomēr pastāvot iespēja, ka reiz šī bumba sprāgs un vienlaidus pārmērīšana tiešām tiks veikta. Par stipru profesionālo organizāciju, kur mērniekiem apvienoties, U. Krutovas skatījumā, protams, jākļūst Latvijas mērnieku biedrībai. Savukārt pavisam konkrēti plāni jau tapuši attiecībā uz mērnieku profesionālās kvalifikācijas celšanu - reizi divos mēnešos piektdienā iecerēts rīkot regulārus kursus, kas ikreiz būtu veltīti kādam noteiktam tematu lokam. Plānots reģistrēt arī kursus apmeklējušos mērniekus, uzskaitot mācībās pavadītās stundas, jo, lai gan pagaidām tas vēl nav reglamentēts, ļoti iespējams, ka nākotnē, lai pretendētu uz sertifikāta pagarināšanu, būs nepieciešams noteikts tālākizglītībai veltīto stundu skaits. Visbeidzot, runājot par plašākām mērnieka pilnvarām zemes kadastrālās uzmērīšanas procesā, U. Krutova aicināja atcerēties, ka līdz ar lielākām tiesībām vienmēr līdzi nāk arī lielāka atbildība un vairāk pienākumu. "Vai mēs esam tik augsta līmeņa speciālisti, lai pretendētu uz tiesībām rīkoties valsts vārdā un pieņemt lēmumus gandrīz vai tiesneša statusā?", jautāja U. Krutova, vienlaikus neizslēdzot - ja lielākā daļa mērnieku to vēlēsies, uz šādu mērķi varētu iet.

Foruma seminārā, kur visi klātesošie sadalījās divās darba grupās, šoreiz tika meklēta atbilde uz vienu, abām grupām kopīgu jautājumu - kas ir galvenie cēloņi nekvalitatīvam mērnieku darbam? Ļoti līdzīgi bija arī abu grupu izdarītie secinājumi, kas acīmredzot liecina, ka tiešām identificēti patiesie cēloņi. Gluži kā viena no otras "nošpikojušas", abas grupas pie galvenajiem iemesliem zemai mērniecības pakalpojumu kvalitātei nosauca mērnieku attieksmi pret darbu, nepietiekamu kvalifikāciju, valsts un vietējo ģeodēzisko tīklu nepilnības, uzraudzības neefektivitāti, normatīvā regulējuma "brāķus". Grupās atsevišķi tika minēti arī vēl daži citi cēloņi - "kvalitātes konkurences" trūkums (mērniecībā, atšķirībā no vairuma citu tautsaimniecības jomu, konkurence notiek pārsvarā tikai ar cenu, nevis darba kvalitāti, jo klientiem trūkst izpratnes par pakalpojuma kvalitātes nozīmi), zemais atalgojums, dažādi nodokļu režīmi (arī tie kropļo normālu konkurenci), u.c.

Nobeigumā jāteic - mērniecības nozares nebūšanas nepavisam nav unikālas. Divas dienas pēc Mērnieku foruma šo rindu autoram sanāca pabūt "apaļā galda" diskusijā, kur par savas profesijas sakārtošanas nepieciešamību runāja grāmatvedības korifeji. Tika uzsvērtas uz mata tās pašas problēmas - profesijas zemais prestižs, sliktā pakalpojumu kvalitāte, adekvātas kvalifikācijas un tālākizglītības trūkums, nodokļu optimizācija un cenu dempings (ārpakalpojumu grāmatvedības tirgū), kā arī valsts institūciju kūtrums un neieklausīšanās nozares ierosinājumos. Pie pēdējā jāpiebilst, ka grāmatvežiem ir mērnieku tik ļoti kārotā viena par nozari atbildīgā ministrija (Finanšu ministrija), taču, kā redzams, problēma (birokrātiskā aparāta kurlums) no tā nemainās, tāpēc varbūt arī mērniekiem nevajadzētu tik ļoti cerēt, ka vienas par nozari atbildīgās valsts institūcijas noteikšana būs kāda brīnumnūjiņa. Arī grāmatveži šobrīd plāno izstrādāt jaunu nozares likumu, un liek lielas cerības uz profesijas pārveidošanu par reglamentēto profesiju ar izglītības prasību noteikšanu, eksaminēšanu, sertificēšanu un uzraudzību... Līdzīgi kā grāmatvedis par mērnieka vēlmi pēc vienas atbildīgās ministrijas, te atkal mērnieks varētu "pasmīnēt bārdā", labi zinot, ka arī sertifikācija un uzraudzība var nebūt nekāda kārtības panaceja.  

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Komentāri:
 
31.08.2018
16:14
Nav taisnība par ielūgumu, neko neesmu saņēmis, pat spama mapi izskatīju!
 
31.08.2018
18:46
Izlasot rakstu man radās priekštats, ka esmu uzstājies ar prezentāciju, ''Kā likvidēt LMB''. LMB mājaslapā tomēr ir īstā - ''Mērniecības likums'';). Ja mērnieki, kuri piedalījās forumā dzirdēja to pašu ko Ikars, tad ar nožēlu jāatzīst, ka nemācēju pareizi pasniegt.
Jānis Dragons
 
31.08.2018
21:18
Man patika Tava ideja un doma. Par LMB iznīkšanu nepaspēju aizdomāties. Citi to sauc par grožiem vai iemauktiem, jo laikam baidās, ka šādā situācijā nevarēs ieņemt svarīgu lomu pastāvošajā anarhijā. Kaut kā nedzirdēju oponentu (ja tā var saukt tos, kam patīk mētāties ar saukļiem par ieguvumu pašam personīgi un arī valstij) priekšlikumus.
 
31.08.2018
21:58
Janci, bet tas taču ir tikai labi, ka Jūsu prezentācija neatstāja vienaldzīgu un rosināja arī tālākas pārdomas. Tas, ka klausītājos var rasties dažādas interpretācijas par izteikto ierosinājumu potenciālajām sekām, nenozīmē, ka vēstījums nav bijis precīzi pasniegts :)
 
Par LMB
10.09.2018
13:01
Īstie nozares glābēji! Vairāk kā 20 gadus cieša prostitūcija ar zemes dienestu, kas noveda pie nozares kraha. Tagad tie paši nu būs nozares glābēji. Mērnieks ir tas kurš savu iztiku (algu) nopelna strādājot mērot. Cik LMB vispār ir mērnieki, 50+-10?
 
6''
10.09.2018
18:12
Pats labākais ir gudri d..st komentāros. Uzreiz visa nozare sakārtojās un komentētājs pelnijis medaļu. Beidziet māžoties, nākiet uz valdes sēdēm un piedalieties. Ir laiks kad katrs var palīdzēt un dot savu ieguldijumu nozarei.
 
Par lmb1
10.09.2018
18:37
Un tad vēl 50% valdes locekļi, kas ārā neiet un reāli neko nemēra, tikai uzspiež zīmogu.
Interesanti kopš kura laika nevaldes locekļi(sertificētie mērnieki, kuri nav valdes sastāvā) var iet uz valdes sēdēm? Priekš kam tad nozares biedrībai ir valde, kura nespēspēj atrisināt problēmas jau gadiem. Ne jau tās radās vakar vai aizvakar. Visi izliekās, kā no plaukta nokrituši.
 
6''
10.09.2018
18:48
Nu re ja esi sertificētais, nāc uz valdes sēdēm. Būsi pirmais, kurš nenokrita no plaukta un visiem varēsi pamācīt! būs tikai prieks jūs redzēt kuplā skaitā valdes sēdē.
Mainīt kautko var tikai darot... padomā par šo teikumu..
 
Par lmb1
10.09.2018
19:16
Neaizmirsti laicīgi atsūtīt informāciju, kad notiek valdes sēdes, savāk par to jāuzzin nedēļu vēlāk no kaut kādiem aprakstiem, kad sēde jau notikusi. Tad gan ar to ierašanos būs pašvaki, nav vēl izgudrotas laika mašīnas, kas darbotos:). Gaidi, jau skrienu:)
 
6''
10.09.2018
19:25
pēc pēdējā komentāra vajadzēja sākt skanēt terminator 2 theme mūzika.
 
Par lmb1
10.09.2018
21:23
Tā jau domāju, ka neko neredz, izrādās arī, ka neko nedzird..
 
11.09.2018
09:23
LKGA valdes sēdes notiek katra mēneša otrajā trešdienā. Ja vēlaties piedalīties, lūdzu sazināties ar Izpildirektori Ilzi un piesakieties. Kontaktus atradīsiet LKGA mājaslapā.
 
Busole
12.09.2018
18:56
LMB Statūti saka - Valdes sēdēs var piedalīties jebkurš biedrs bez balss tiesībām. (http://lmb.lv/par-lmb/statuti/)
LMB valdes sanāksmes katra mēneša pirmā treštdiena.
Info var iegūt mājas lapā, saziņai:
http://lmb.lv/par-lmb/kontakti/
 
Busolei
13.09.2018
08:56
Piedalīties jau ķipa var, diemžēl daudzi svarīgie jautājumi tiek risināti ārpus valdes sēdes un dažreiz pat aizmirst valdi painformēt. Lai veselība ciltstēvam un viņa svītai;)
Jauns komentārs:
Vārds: 
Mernieks.lv neatbild par portāla lasītāju ievietotiem komentāriem. Aicinām portāla lasītājus, rakstot komentārus un atsauksmes par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas. Aicinājuma neievērošanas gadījumā paturam tiesības dzēst neatbilstošus komentārus, kā arī liegt lietotājam turpmāku rakstu komentēšanas iespēju.
Mērnieku laika ziņas
Sviitra_b
Arrow_left 2018. gada decembris Arrow_right
P O T C P S S
262728293012
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31123456
Šodiena 2018. gada 10. decembris

Vārda diena:

Judīte, Guna

Šajā dienā publicēti:

Jaunākie komentāri
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.