Из всех вещей время менее всего принадлежит нам, и более всего нам его недостает
Veciits_meklesana
Опрос
 
Введение в отрасле
Словарь терминов
О портале
Заказчикам
 
Законодательство
В землемерие
В землеустройстве
В картографие
В геодезие
Список землемеров
ADTI uzturētāji
Закупки
Конкурсы
Результаты
 
Новости
В Латвиe
В мире
В вузах
В обществе землемеров
LKĢA
В строительстве
Недвижимость
Īsumā
Исследования
История
Технологии
Развлечения
 
Услуги
Геодезические приборы
Данные для работы
Калькуляторы перерасчета
Saites
Форум Галерея Блоги Объявления

LĢIA informē par padarīto un iecerēto 31.03.2018

Sviitra

 Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra 28. martā rīkoja nu jau gadskārtējo "Ģeodēzistu dienas" semināru, informējot par svarīgākajiem pagājušajā gadā paveiktajiem un tuvākajā nākotnē plānotajiem darbiem.

LĢIA Ģeodēzijas nodaļas Ģeodēzisko datu analīzes un ekspertīžu daļas vadītāja Brigita Helfriča seminārā atklāja, ka šogad plānots publicēt jaunu, pēc skaita trešo Valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzes versiju (adrese: geodezija.lgia.gov.lv), kas vizuāli izskatīšoties pavisam citādi, nekā pašreizējā. Tajā varēs veikt gan punktu ātro meklēšanu (ierakstot punkta numuru), gan izvērsto meklēšanu (iezīmējot kartē noteiktu teritoriju, atlasot visus punktus šajā teritorijā) un dažāda cita veida punktu atlases.

Informācija valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzē tiekot aktualizēta pēc izpildīto ģeodēzisko darbu pārskatiem, kas ir rūpīgi pārbaudīti un apstiprināti, tāpat tiek veikti kontroles un pārbaudes izbraucieni un ņemta vērā tajos gūtā informācija. Saņemot informāciju par iznīcinātiem punktiem, to izvērtē īpaša komisija, un, pamatojoties uz tās lēmumiem, tiek izdarītas izmaiņas datu bāzē. Punktu iznīcināšanas problēma aizvien esot ļoti aktuāla, uzsvēra B. Helfriča. Kopumā no 3219 punktiem 190 jau ir iznīcināti. Turklāt process neapstājas - ja uz pērnā gada sākumu iznīcināti bija 120 punkti, līdz pagājušā gada beigām - 168 punkti, šobrīd - jau minētie 190. Lielākā daļa iznīcināto punktu bijuši fiziski bojāti (56), ļoti daudz punktu pazūd pēc ceļu un būvju rekonstrukcijas darbiem (46), saimnieciskās darbības rezultātā (36), ēku siltināšanā (28) vai nojaukšanā (14). B. Helfriča atgādina, ka sabiedrībai iespējams iesaistīties savlaicīgā informēšanā par punktu apdraudējumiem (piemēram, ka plānota kādas ēkas nojaukšana, siltināšana vai pārbūve) vai konstatējot to iznīcināšanu, sūtot ziņojumu ģeodēziskā tīkla datu bāzei vai uz e-pasta adresi info@lgia.gov.lv. Piemēram, šogad esot saņemta informācija no mērnieka Krista Celma par iznīcinātiem punktiem Liepājā, kas arī apstiprinājusies.

B. Helfriča arī aicināja mērniekus un mērniecības uzņēmumus velti netērēt pašiem savu un LĢIA darbinieku laiku, sūtot informācijas pieprasījumus par ģeodēzisko punktu aizsargjoslām savu uzmērāmo objektu robežās. "Visiem mērniekiem vajadzētu zināt, ka šo informāciju var iegūt valsts ģeodēziskā tīkla datu bāzē. Kā rīkoties? Vispirms vajadzētu atlasīt punktus pēc konkrētās teritorijas, kurā mērnieks veic uzmērījumus. Tad nospiest uz iespējas "aplūkot kartē" un karšu pārlūkā pietuvināt un apskatīt katru interesējošo punktu," skaidroja B. Helfriča.

Turpinās arī valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanas un sakārtošanas darbi. Kā savā prezentācijā par šo tematu informēja LĢIA Ģeodēzijas nodaļas eksperts Aigars Keiselis, atjaunojot vai uzstādot jaunus valsts ģeodēziskā tīkla punktus, pie tiem tiek novietota plāksnīte ar brīdinājumu, ka ģeodēziskais punkts atrodas valsts aizsardzībā. Kopumā 2017. gadā esot apsekots 991 punkts - 475 sienas zīmes un 516 grunts zīmes, savukārt šogad plānots apsekot 699 punktus (249 sienas zīmes un 450 grunts zīmes). Apsekojot un sakārtojot punktus, tiem arī tiekot precizētas koordinātas, atbildot uz profesora Jāņa Baloža jautājumu, apstiprināja A. Keiselis.

Par progresu vietējā ģeodēziskā tīkla pilnveidošanā informēja semināra vadītājs, LĢIA Ģeodēzijas nodaļas vadītājs Ivars Liepiņš. Viena no biežākajām mērnieku pieļautajām kļūdām LĢIA iesniegtajos vietējo tīklu pilnveidošanas pārskatos aizvien esot neatkarīgo vektoru principa neievērošana, uzmērot koordinātas ar globālo pozicionēšanu pēcapstrādes režīmā. Šī kļūda parādoties ik reizi, kad pārskatu iesniedz kāds jauns komersants, sacīja I. Liepiņš. Tāpat mērnieki mēdz grēkot ar neatbilstošu attālumu starp vietējā tīkla punktiem un to nostiprinājumu. Vēl viens klupšanas akmens esot nepareizs iegūto rezultātu novērtējums, kā arī paviršs dokumentācijas noformējums (piemēram, koordinātas vienā tabulā nesakrīt ar citā tabulā esošām koordinātām). "Vietējam ģeodēziskajam tīklam nav jābūt visā Latvijā, tam nav vienmērīgi jāpārklāj visas āres, bet tikai tur, kur patiešām nevar strādāt ar mūsdienīgām metodēm blīvas apbūves dēļ," secina I. Liepiņš.

LĢIA neesot izdevies izpildīt pagājušajā gadā izvirzīto mērķi attiecībā uz Strūves ģeodēzisko loku - iekļaut 12 loka punktus Valsts kultūras pieminekļu sarakstā, tā vietā sarakstā iekļauti tikai 3 punkti. Iemesls esot tas, ka daudzas vietas, kur atrodas loka punkti, jau iekļautas kultūras pieminekļu sarakstā, taču kā baznīcas vai citi objekti. Šogad (11. maijā) pirmoreiz tiks sasaukta Strūves ģeodēziskā loka saglabāšanas un attīstības padomes sēde, kur tiks lemts par Strūves ģeodēziskā loka pārvaldības plāna apstiprināšanu.

LĢIA GNSS pastāvīgo bāzes staciju daļas vadītājs Jānis Zvirgzds prezentācijā par LatPos sistēmas aktualitātēm (tās apskats pieejams rakstā par LLU konferenci) atklāja, ka vairāku GNSS uztvērēju ražotāju pārstāvji solījuši - gadījumā, ja sistēmā tiks apstrādāti signāli no vairākiem satelītu tīkliem vienlaicīgi (gan no GPS, gan GLONASS, gan BEIDOU un GALILEO), būšot iespējams iegūt fiksētu pozīciju. "Aģentūrai tas vēl jāpārbauda," piebilda J. Zvirgzds.

LĢIA Ģeodēzijas nodaļas eksperte Madara Znotiņa atklāja, ka 9. februārī esot svinīgi parakstīts pilnveidotā Latvijas 2. klases nivelēšanas tīkla pārskats, ar ko noslēdzies sešus gadus ilgušais darbs, kura mērķis bija nodrošināt Latvijas teritoriju ar pēc iespējas plašākiem 2. klases nivelēšanas tīkla datiem. Tā gaitā tika papildināts 1.klases nivelēšanas tīkls, izmantojot gan vēsturisko informāciju (no 35 dažādiem katalogiem, kas aptver laika posmu no 1929. līdz 1999. gadam), gan veicot jaunus nivelēšanas gājienus. Visvairāk kilometru (221) veikti, ierīkojot jaunas 2. klases nivelēšanas līnijas, 140 kilometru - veicot plānotā kombinētā tīkla punktu pienivelēšanu 1. vai 2. klases nivelēšanas tīklam, bet 95 kilometri - kontrolnivelējumos. "2. klases līnijas iet cauri visām Latvijas pilsētām, kur neiet cauri 1. klases līnijas, taču bija svarīgi panākt, lai katrā pilsētā ir vismaz divi punkti ar precīzo augstumu, tāpēc astoņas pilsētas tika pienivelētas atsevišķi. Ilūkstē un Krāslavā tika ierīkoti arī jauni punkti, savukārt pārējās pilsētās - Cēsīs, Jaunjelgavā, Tukumā, Dobelē, Valdemārpilī un Ēdolē - tika izmantoti vietējā tīkla punkti," atklāja M. Znotiņa. Savukārt 2017. gadā aģentūra esot uzsākusi 1. klases nivelēšanas tīkla atjaunošanas darbus Daugavpilī, ierīkoti 13, apsekoti 17 punkti, ierīkotas 17 sienas zīmes, 12 sienas markas un viens sienas reperis.

Jautājumu-atbilžu sadaļā pēc prezentācijām profesors Jānis Balodis vaicāja, vai, ņemot vērā zemes garozas svārstību dinamiku, nebūtu jāveic jauna 1.klases tīkla nivelēšana, taču I. Liepiņš atbildēja, ka tuvākajos 30 gados tas droši vien netiks darīts, jo tas neesot "nedz izdevīgi, nedz arī nepieciešams". Tā vietā ir plāns kontrolēt zemes garozas izmaiņu ietekmi, veicot nivelējumus perpendikulāri zemes garozas vertikālajai kustībai starp vislabāk nostiprinātajām grunts zīmēm. "Tas mums palīdzēs pārbaudīt gan savu empīrisko modeli, gan ziemeļvalstu modeļus," sacīja I. Liepiņš. Strādājot ar augstu precizitāti, bez šāda modeļa, kurā ierēķināt ikgadējās zemes garozas augstuma izmaiņas, nevarēs iztikt, viņš uzsvēra.

J. Balodis arī interesējās, kad plānots veikt pāreju no LKS-92 uz ETRF-2014, par ko runāts jau kādu laiku iepriekš. J. Liepiņš informēja, ka, visticamāk, tas varētu notikt 2021. gadā, kad būs pabeigtas piecas jaunās LatPos bāzes stacijas, uzkrāti un izanalizēti pietiekami daudz dati. "Tad noteikti sauksim visu ģeodēzistu saimi kopā, spriedīsim, kā vislabāk veikt pāreju. Atšķirība nebūs pārāk liela - līdz 10 centimetriem, tāpēc svarīgi saprast, vai veiksim pāreju visur, vai atsevišķās vietās. Šis process nav apstājies, pašlaik notiek infrastruktūras izveides un datu iegūšanas process," sacīja I. Liepiņš.

Atbildot uz Ivara Nudiena jautājumu, I. Liepiņš informēja, ka nav plānots pārskatīt J. Baloža vadībā izstrādāto kvaziģeoīda modeli, kura precizitāte varētu būt pat piecu milimetru robežās. "Aģentūra pagaidām nesaredz nepieciešamību ieguldīt līdzekļus, lai uzlabotu tik labu darbu," sacīja I. Liepiņš, piebilstot, ka modelis varētu tikt pabeigts šajā vai nākamajā gadā. Taču no 2019. gada otrās puses plānots uzsākt austrumu pierobežas uzmērīšanu, kā rezultātā varētu iegūt arī jaunus gravimetriskos datus.

Ikars Kubliņš, Mernieks.lv

Новый комментарий:
Имя: 
Новое в других разделах
Sviitra
Погода
Sviitra_b
Arrow_left 2018. год июль Arrow_right
2526272829301
2345678
9101112131415
16171819202122
23242526272829
303112345
Today 2018. год 21. июль
no events today
Новые комментарии
Sviitra
© 2008 mernieks.lv, epasts: redakcija@mernieks.lv
Visa portālā ievietotā informācija un materiāli (tai skaitā raksti,attēli,video u.c.) pieder to autoriem. Pārpublicēšana bez saskaņošanas un atsauces stingri aizliegta. Visiem portālā ievietoajiem datiem ir tikai informatīvs raksturs, un tie izmantojami tikai izziņas, izglītības un informatīviem nolūkiem. Redakcija neuzņemas saistības par iespējamo informācijas neatbilstību patiesai situācijai. Redakcija neuzņemas atbildību par portāla lietotāju ievietoto informāciju. Ievietojot komentāru, tā autors atzīst, ka piekrīt komentēšanas noteikumiem, uzņemas atbildību par tās saturu, kā arī apņemas pret redakciju neizvirīt nekādas pretenzijas par komentāru satura rediģēšanu vai dzēšanu.